[…]все ваши солдаты по телефонам трындят, как попугаи. На блокпостах и боевых выездах. Нам даже не нужно сканировать или прослушивать их разговоры, хотя и такая возможность имеется. Эти дурачки все подробности своим женам, подружкам и родителям рассказывают: «Любимая, привет. Едем на блокпост, будем сепаратов кошмарить. Не волнуйся, нас много, целая рота, все с автоматами, даже два бэтээра есть», — передразнивает Игорь. — Уезжают обратно подарочками «двухсотыми» в рефрижераторах. Но по большому счету нам их разговоры вообще не интересны. У нас есть аппаратура, которая фиксирует наличие мобильного устройства на территории. Вот наш блокпост. Вот хунтовский. С нашей стороны мобильники отключены. С укровской все активны. Можно пересчитать, сколько в данный момент бойцов противника просто по количеству телефончиков.
— А не боитесь мне рассказывать такие вещи? Наши военные сделают выводы, и вы потеряете возможность для слежки.
— Да пусть читают. Мобильники у солдатиков все равно не отберут, вы же «еуропа», у вас демократия и никакой дисциплины. А если и отберут, то дадут взамен другие средства связи. А у нас есть технические возможности отслеживать любые переговоры в зоне боевых действий. Кстати, сейчас с помощью старших братьев с севера начали отслеживать и интернет, и разные «хитрые» программы связи вроде «Вайбера» и «Зелло». Поэтому пусть не удивляются, когда мы их в очередной раз закошмарим. […]
vara bungas: Zinu vēl vienu armiju, kurai atņemot civilos mobilos tālruņus hierarhiskā C2 sistēma pārstās eksistēt. Risinājums ir nevis superadvancētu un dārgu rāciju iepirkšana, bet tīklveida, decentralizētas komandvadības sistēmas radīšana. Tās principi, priekšrocības un trūkumu aprakstīti grāmatā The Starfish and the Spider. Iesaku.
vara bungas 
Nu es zinu ne vienu vien armiju kur mācības bez mobilajiem ir lemtas neveiksmei.
Paaudze, kura ar mobilo ir saaugusi kā Siāmas dvīņi nav atdalāma no telefona. No otras puses, kara stāvokļa nav – tātad demokrātija, gribu zvanu, gribu runāju, nav jau cietums. Signāla īpaša kodēšana ir tikai viens no veidiem, kā minimizēt situācijas kaitīgos blakus efektus.
Patiesībā problēma ir daudz dziļāka, un tā nav risināma tehniskiem līdzekļiem.
Cilvēki neprot komunicēt, netur solījumus, nespēj ievērot elementārus laika grafikus. Ja kādreiz varēja noteikt dienu un stundu, kad bija jāsatiekas gadu uz priekšu, tad šobrīd frāze ”nāks tuvāk sazvanīsimies”, ir kļuvusi par ikdienu.
Cilvēki neko vairs neplāno, sekojoši nekam arī nepietiek laika. Savstarpēji sazinoties cilvēki neizrunā lietas, bet tukši muld, par otršķirīgām problēmām. Tad jau dabiski vajadzīgi ir bezgalīgi zvani, lai uzprasītu visu to kas ir aizmirsts pajautāt tiešas sarunas laikā. Nu vēl arī atmiņas pasliktināšanās nāk klāt pie visa.
Šai situācijai nav vienkārša risinājuma. Cik slima ir sabiedrība tik slima ir arī viņas armija. Ja ikdienā mēs muldam pa mobīlo stundām, kāpēc, lai šos ieradumus mēs mainītu krīzes situācijā? Tie veidojas gadiem un no tiem ir tikpat grūti atradināsiet kā no smēķēšanas.
Pieraduma negatīvo efektu, piekrītu, nevar novērst pilnībā, bet armijā var samazināt, samazinot vertikālās komunikācijas nepieciešamību un biežumu. LV lauka komandieriem jāzina savs virsuzdevums un AOR, tālākais paša ziņā. Apgāde un atskaites pēc iepriekšnoteikta grafika, personālam pildot uzdevumu mobilie tiek atņemti fiziski, par slēpšanu sods, ko izdomā tie, kas godprātīgi pilda pavēli. Artilērijas lādiņi nešķiros, kurš bija tas idiots, kas ieslēdza mobilo.
Piekrītu VB, ka elementāru rutīnu ievērošana var samazināt radiosakaru izmantošanu. Runājot par disciplīnu, tā jau ir nodaļas komandieru ziņā, jo tie atrodas visciešākajā kontaktā ar karavīiem.
Ir atdalāma ar vienu paraugprāvu ar lodi pakausī.
Kā man patīk šis jaunības maksimālisms.
A tu esi mēģinājis kaut suni nošaut?
Ja jau tik vienkārši būtu atradināties no saviem netikumiem, tad nebūtu neviena smēķētāja, dzērāja vai narkomāna. Diemžēl…
Visa tā ir teorija. Vai bērnībā nekad neesat ar sērkociņiem apdedzinājušies? Bet mamma tak teica, lai neblēnojaties!
Iespējams problēmu daļēji varētu atrisināt izmantojot signāla slāpētājus.
Gribēdams nekādus GSM sakarus nedabūsi, tikai noteiktās rāciju frekvences.
Vispār mums ir pārlieku liela informācijas apmaiņa. Te jāatgriežas pie vienas no iepriekšējām sarunām par komandiera lomu, pilnvarām un atbildību. Nu jau uz kaujas lauku arī ir pārceļojusi visa birokrātiskā atskaišu sistēma. Vai tā tiešām ir tik nepieciešama vienmēr un visur?
Starp citu jau WW I vācieši daudzus savus noslēpumus atklāja pretiniekam pedantiski turēdamies pie sakaru disciplīnas, tiesa gan toreiz rācija bija viena uz divīziju vai pat korpusu, bet jau tolaik vieni raidīja, otri klausījās un otrādi. Starp citu, vai jūs zināt, ka sākoties WW I Krievijas armija bija vislabāk apgādāta ar rācijām Katrā korpusā viena un vēl kavalēristiem?
Sakaru jautājums šobrīd ir asāks kā jebkad. Tehniskās iespējas ir fantastiskas. Patiesībā nākotnes kareivja sakaru aprīkojums arī nav nekas cits, kā tas pats mobilais telefons, tikai 100X dārgākā korpusā.
Ja vadība ir stingri centralizēta ir nepieciešami stabili un pastāvīgi divpusēji sakari, ja ejam uz decentralizētu sistēmu, kad katrs komandieris rīkojas savu pilnvaru robežās, sakaru sistēmas nozīme mazinās, toties tad pieaug kļūdu iespējamība. Vārdu sakot, kod kurā pirkstā gribi, visi sāp.
Patiesībā jau mobilos tālruņus var klausīties tikai mezgla punktos, kur tie pāriet vadu sakaros, tātad jautājums ir par sakaru līniju drošību un informācijas kodēšanu. Uztvert informāciju no mobilā gaisā ir teju neiespējami, atšķirībā no rācijas. Tā kā vēlreiz padomājiet vai ir vērts savus cīņu biedrus nošaut, ja jau valsts nav parūpējusies par savu datu aizsardzību un pati provocē šādu situāciju.
Ne tikai pārraidāmās informācijas saturā ir problēma. Problēma ir ar geolokāciju. Pietiek konstatēt noteiktu nr čupošanos noteiktā teritorijā un lieta darīta.
Runa pat vairs nav par konkrētu numuru čupošanos konkrētu bāzes staciju tuvumā(triangulācija).
Pietiek taču ar faktu, ka kaut kur ir čupiņa ar mazām, ik pa laikam EMS izstarojošām ierīcēm, to taču uztvert, šķiet, pat vēl vienkāršāk, kā nopeilēt rāciju, ne?
Vienkāršāk, jo mobilais ik pa laiku sazinās ar bāzes staciju. Savukārt rāciju var nopeilēt tikai tad, kad tu pa to runā. ZS gan ir pietikoši modernas Harris rācijas, kur frekvences lēkā vairākas desmitreizes sekundē un to nopeilēt ir ļoti grūti.
Šaubos, ka krieviem nav tādas aparatūras, kura spētu nopeilēt arī lēkājošas frekvences, galu galā, EMS tāpat tiek izstarots un ja ir labs skaneris, tad tā vairs nav problēma.
Es vairs nešaubos 🙂 http://www.rusarmy.com/pvo/reb-rtr.html
Es īsti nezinu vai ir un vai spēj, tāpēc labāk peņemt ka spēj.
Vai zinošākie cilvēki var paskaidrot, vai pie tāda signāla lēkāšanas tas nesaplūst ar fona trokšņiem?
Pats personīgi trīs suņus esmu nositis.
Pēc savas pieredzes ZS varu teikt, ka arī ar nedaudz maigākiem 🙂 bet pietiekoši brutāliem līdzekļiem prasību izpilde ir panākama.
Es jau teicu, visi pēc uzvaras dosies svinēt, bet tu cēli uz Hāgas tribunālu. Vieta Wikipedijā tev jau rezervēta.
Viņa mērķi attaisnos līdzekļus – brīva, neatkarīga, demokrātiska Latvija.
Labāk mūsu uzvara un es Hāgas tribunālā, nekā mūsu zaudējums un es beigts grāvmalā dēļ dienesta biedra, kuram ļoti gribējās pa mobilo meitenei pastāstīt kā viņš tikko kolorado vaboles no Mazpisāniem izpisa 🙂
Man jau patīk šāds pienākumu sadalījums
“Pats personīgi trīs suņus esmu nositis.”
Priekškars.
Nu gadījās nu… uzbruka man, es viņus neaiztiku.
Ja NBS būtu jauni akumulatori, tad būtu labi, bet cik esmu komunicējis ar nodaļniekiem un vada sakarniekiem, tad kā vieni tā otri saskarās ar to, ka aķi ir veci, līdz ar to pat ja sakaru seansi būtu pēc konkrēta grafika un tikai, tad tāpat tie aķi no stāvēšanas nosēstos pāris dienās.
Cik zinu, tad mums ir parastie Ni-Mh aķi, kuru pašizlāde ir ātra, savukārt LSD(low self discharge) aķu vai tāda ekstra, kā litija aķi nav un laikam ka ij nebūs?
Ja par to runās tikai pīpētavās tad nebūs. Batkomiem būtu jāiet virsū NBS vadībai kā melnam mākonim. Ja šie būtu reāli batkomi, kā 90-to sākumā, tad ietu. Tagad karjeras virsnieks domā tikai par karjeru un to ka viņa iniciatīvas nesapratīs.
man ir ideja kā to labot civilizēti un patīkami.
bataljons iepērk gsm noteicējus (tādi noderēs X stundā). sliktākā gadījumā izlases veidā piezvana karavīriem/ZS uz viņu tālruņiem.
mācību beigās paziņo, ka “vispār puiši un meičas jūs izdarījāt visu ļoti labi un, ja nebūtu bijuši ieslēgti daži mobilie tālruņi, jūs pat uzteikt varētu. bet tagad, cienījamie ļīķi, apdomājiet savu bezatbildīgo rīcību un ar nožēlas asarām ejiet mazgāt savus AK-4”. tuvāko gadu to atcerēsies ne tikai vaininieks/i, bet visa rota:-)
vispārējā uzvedības kultūra ir norm. cilvēki ciešas un nesmēķē kad nedrīkst, nepiedrazo apkārtni. draudzīgi viens otram atgādina pieskrūvēt %$$^&* kompensatorus. tikai, lai paši vadātāji iemācās iztikt bez mobļiem un sameklē rācijas, kurām bačas tur ilgāk par 30min..
Ja ir tā, kā jūs te aprakstāt, tad cilvēku bezatbildība/elementāru lietu nesaprašana ir vienkārši fenomenāla.
No personīgās airsofta pieredzes: cilvēki diezgan labprāt, dodoties `kaujā`, ieslēdza klusos režīmus. Vai vispār neņēma telefonus līdzi mežā, cita starpā arī tāpēc, lai tos lieki nesamērcētu.
Kas attiecas uz rācijām, ar tur principā nebija baigo problēmu sagādāt rācijas, kuru baterijas, pie diezgan intensīvas bazarēšanas ēterā turēja stundas 8-12 (pieņemu, ka darbojoties pēc sistēmas `šedulēti sakaru seansi pēc noteikta grafika` vienu baterijas uzlādi varētu izstiept faktiski pa dienām).
oftopiks, bet tajā brīdī, kad interesējos par iespējām iestāties ZS un saņēmu atbildes epastu no štāba pisaķeļa “arī zemessarga” jeb mūsu valsts slavenākā piparkūku cepēja, pārgāja visa vēlēšanās 😀
Tātad tā nebija nobriedusi vēlēšanās. Japagaida vēl 😉
bataljons nesastāv no viena “štāba pisaķeļa”;).
Ja cilvēks grib stāties ZS lai aizstāvētu valsti, tad diezin vai kaut kādu rakstvežu e-pasti(ko gan vispār tādos var uzrakstīt?) spētu atturēt no stāšanās zemessardzē.
Mani tas nebūt neatturēja, galvenais nerausties, kā jau teikts – drošais uzvar!
Tā ir standarta atruna. Ko nu mēs… bla bla bla, kamēr avionesēja nav, tikmēr kas tā par armiju, šo kliķi neiešu aizstāvēt utt.
Vispār ļoti sen neesmu cepis pirparkūkas. Neatceros, ka Tavu e-pastu būtu saņēmis. Ja gadījumā kļūdos, tad nosūti lūdzu vēlreiz uz janis17@inbox.lv
Mans partijas biedrs Jānis Iesalnieks, Studbata štāba darbinieks Jānis Iesalnieks un ES ir trīs dažādi cilvēki 🙂
Paga, piparkūkas cepa Pabriks un Graube ar kundzēm, ne?
Te tas tika pieminēts