Informācijas karā zaudē tas, kurš runā patiesību


 vara bungas: Ļoti interesants poļu pētījums par RU īstenoto informatīvo karu. Obligāta lasāmviela, katram, kurš interesējas par 4GW un information warfare. Autores Jolantas Darcževskas darba “The anatomy of  Russian informātion warfare” galvenās tēzes:

 1. RU informācijas kara koncepcija attīstīta ņemot vērā Rietumu informācijas kara doktrīnas trūkumus.

2. Informācijas kara paņēmienu pielietošana  ir bīstams ierocis, jo tas ir lēts, universāls, tam  nav robežu, to viegli organizēt un pielietot mērķu sasniegšanai iekšējās, reģionālās un globālajās politikas laukā.

3. Šobrīd ģeopolitika piedāvā labu pamatu informācijas karam. Liberālisma ideoloģijai tiek pretstatīts neokonservatīvs, postliberāls spēks, kas cīnās par multipolāru pasauli, aizstāv tradīciju, konservatīvās vērtības un absolūtu brīvību.

4.  RU un Rietumu ideoloģiskās nesaskaņas saasinājušās 90-gadu beigās un kopš tā laika tikai padziļinās.

5.  Rietumu pasaule ir vairāk noturīga pret RU propagandu, lai gan daži tai tomēr padodas. RU informatīvā agresija pastiprināsies, tā ir sajutusi uzvaras garšu informatīvajā laukā. RU pastāvīgi slīpē un uzlabo informatīvā kara paņēmienus izmantojot jāunākos mēdijus un komunikācijas instrumentus.

34 domas par “Informācijas karā zaudē tas, kurš runā patiesību

  1. Domāju jautājuma nostādne ir neprecīza. Meli un nepatiesība nekad nevar novest pie uzvaras jebkādā karā. Toties neizglītoti un tumsonīgi ļautiņi tic visam. Sekojoši informatīvajā karā zaudē tas kuram ir neizglītotākā auditorija un nevis tas, kurš vairāk melo. Melošana pati par sevi neko nemaina, bet nespēja izvērtēt, salīdzināt un analizēt gan, noved pie aklas ticības.
    Tieši tāpat kā AM mantra – mums draudu nav, mēs esam NATO, novad pie tā ka tiek neadekvāti novērta situācija.
    Tas nebūtu nekas briesmīgs, ja AM pati šo situāciju spētu pilnībā kontrolēt, bet… AM ir diezgan ierobežotas iespējas procesus ietekmēt. Sekojoši, mums nevar būt pārliecības par to, kāds tad ir reālais draudu līmenis, un vai tad, kad AM tomēr beigs malt savas “dzirnaviņas”, jau nebūs par vēlu.
    Kuri meli mums ir bīstamāki?

    • Veiksmīga dezinformācija, kas ir meli un nepatiesība tīrā veidā, tieši ved pie uzvaras. Veiksmīga iedzīvotāju uzskatu pamatus veidojošo mītu dekonstrukcija ar meliem un faktu sagrozījumiem demoralizē un samazina atbalstu pretinieka karaspēkam. Cita lieta ko mēs saprotam ar “meliem”, nevajag melot tieši, vajag izmantot puspatiesības, alternatīvus uzskatus, radīt šaubas. Ja to ieroci lieto pret mums, kapēc mēs cēli no šī ieroča atteiksimies? No PK mīnām jau atteicāmies…

      • Vai tad mēs atsakāmies?
        Vai tad kāds mums stāsta patiesību, kaut vai par notikumiem Ukrainā? Šeit es domāju plašsaziņas līdzekļus un nevis tos domu graudus kurus mēs te mēģinām izvētīt no pelavām.
        Puspatiesību runāšana un melošana jau sen ir kļuvusi par valdošās kliķes darbarīku.
        Runa jau ir par to aiz, kura gala šo ”zobenu” turēt, lai pats nesagrieztos. Mūsu priekšstāvji noteikti tur aiz nepareizā.
        Atceries ko vēl skolā mācīja, īstenība ir viena, bet patiesība katram sava,
        bet indiešu gudrība vēsta, ka tīkami meli un netīkama patiesība nav sakāma, tāpat vectētiņš Millers teica – mazi meli rada lielu neuzticību.
        Māksla jau nav melot, bet teikt patiesību tā, lai tai neviens nenoticētu un jāprot arī izmantot savas tiesības paklusēt, jo informācijas trūkums, kā zināms, ir labākā reklāma, bet iztēle bez zināšanām rada briesmoņus.
        Starp dezinformāciju un meliem tomēr ir liela starpība, jo dezinformācija ir domāta ienaidniekam, bet melo tu savējiem un ja tu melo savējiem, vai tu vari būt komandieris?

        • Piekrītu dezinformāciju jānodala, tā ir domāta pretiniekam. Bet savējiem ir domātas polittehnoloģijas, ko valdošie (visur) ir apguvuši tīri labi, citādi viņi nebūtu “valdošie”.
          Svarīgi saprast, kas pie varas esošiajiem ir padomā, ja valsts intereses, kuru labā dažreiz var arī samelot vai paklusēt, tad ok, bet ja klana, grupas vai partijas intereses, tad ir divi varianti, nebalsot par viņiem vai aicināt melot smalkāk un ticamāk, lai mūs par zemu nenovērtē.

          • Diemžēl, kā rāda Ukrainas pieredze, par politehnologu manevriem, karavīri maksā ar dzīvībām.
            Laikam es piekritīšu tevis dotajam padomam un šajās vēlēšanās izmantošu iespēju paklusēt, jo nu jau vairs neticu nevienam. Patiesībā ar katru reizi šādu cilvēku kļūst ar vien vairāk ne jau tāpēc, ka viņiem ir vienalga, bet tāpēc, ka viņi baidās sapīties priekšvēlēšanu melos un nobalsot par neīsto.
            Kā teica tautas dziesminieks Edgars Liepiņš – vai satura neatbilstība formai vienmēr ir bīstama dzīvībai? Nē! Ja mazu cilvēciņu iesēdina lielā krēslā, viņam briesmas nedraud. Briesmas draud sabiedrībai, bet tas jau ir tāds sīkums.
            Patiesībā šī diskusija ir bezgalīga un tās pamatā ir vairāk ētiska un morāla rakstura problēmas nekā militāri apsvērumi, tāpēc labprāt to varētu turpināt pie alus kausa.
            Tomēr nenoliedzami ir tas, ka informatīvo karu mūsu valsts austrumos esam zaudējuši, tikai dažu indivīdu savtīgo interešu vārdā un tā nav nekāda politika, jo politika tulkojumā no grieķu valodas nozīmē – valsts lietas, un nevis privātās štelītes.

            • Ja ievērojams daudzums vēlētāju domās tāpat kā tu (par “šoreiz paklusēšanu”) oktobrī dabūsim SC kā valdību veidojošo partiju. Paldies tad tev un citiem “esneiešiem” neviens neteiks. Es iešu un balsošu par mazāko ļaunumu. Nekas cits neatliek. IMHO

            • Esat kremļa informatīvā kara upuris cienītais. SC elektorāta priekšrocība ir tāda, ka viņi par savu vadoņu meliem nešaubās un ja arī šaubās, tad caram visu piedod. Savukārt viens no latviešu trūkumiem ir meklēt “augstāko patiesību”, “gaidīt svētos un kristāldzidros jātniekus baltā zirgā”. Un nevajag man stāstīt, ka nebalsojot Tu nepiedalies. Tu piedalies un ļoti tieši. Tev ir iespēja nobalsot par neīsto, bet nebalsojot. Tu pavisam noteikti nobalso par neīsto.
              Un vispār, ja nevienam netici, tad vērts padomāt par ticību Tev.

            • Neiešana uz vēlēšanām ir vēl lielāks ļaunums un posts valstij un pašam, kā vēlēšana pēc nejaušības principa no sev pieņemamo partiju numuriem izlozējot to vienīgo, par kuru balsot un tad likties mierā uz nākamajiem 4 gadiem!

            • Izvēlēties “mazāko ļaunumu”, manuprāt, nav nekāda neparasta rīcība. Visa dzīve taču ir tikai izvēle starp “ļaunumiem”. Izvēle starp “labāku” un “vēl labāku” laikam bija tikai zinātniskajā komunismā un vēl arī pasakās.:)

  2. Redzi tas nav jautājums man, bet tām partijām, kuras atrodoties pie varas melo un tā vietā, lai domātu par valsti, domā par savu biedru ērtībām. Nezinu ar ko SC, kas grib Latviju pievienot NVS, ir sliktāks par NA, kuras biedri paklusām Latviju izpārdod visādiem salašņām un vēl pamanās nesamaksāt nodokļus.
    Ja visi skries uz vēlēšanām un balsos par mazāko ļaunumu, tad nākošreiz jau nu noteikti, būs jābalso par SC, jo mūsu bāleliņu sataisītie sūdi jau sāk pārsniegt zaudējumus no kara un deportācijām kopā ņemtām. Vai mūsu “veiksmes stāsts” bija to pusmiljona cilvēku vērts, kas Latviju ir pametuši.
    Nevajag te mani ņemt uz patriotismu, un biedēt ar krieviem, lai par to vienreiz padomā tie pakaļas, kas mīkstos beņķīšus zaudēs.
    Tie tur sēdēs zags, melos un izdomās visādus spaidus, bet es skriešu viņu iesildītās vietiņas glābt. Nē šoreiz pietiek!
    Es to šļuru vairs atbalstīt netaisos, tad man vismaz būs skaidrs kurš ir par Latviju a kuram politika jāspēlē.

    • Kā un kuram NA izpārdeva Latviju?
      Man prieks par tavu naivumu. “Tie, kas mīkstos benķīšos” neko nezaudēs. Viņi skaisti pielāgosies jaunai sistēmai. Cietīs tieši sistēmā esošie godīgākie un patriotiskāk noskaņotie.
      Labi, ka tādi kā Tu, nav Latvijā vai Ukrainā vairākumā. Citādi jau būtu Krievijas guberņa.

    • te nav nemaz tik slikti:-) ar krieviem būs daudz sliktāk. pat, ja neņem vērā pašcieņu un morāli, kas liek aizstāvēt savu Valsti.

      tas kā cilvēki rīkojas ar zelta laikmeta augļiem – tas uz katra paša sirdsapziņas.

      negribi, lai cilvēki emigrē? – aizver robežu.

      gribi paaugstināt dzimstību? – atcel pensijas un sieviešu līdztiesību.

      gribi dzirdēt pozitīvas ziņas? – ievies cenzūru un partijas komiteju, kur aprunāties ar noklīdušajām avīm.

      gribi labu ekoloģiju? – iznīcini rūpniecību:-)

      • Piekrītu kek, nav pie mums slikti, ir jāsaprot, ka valsts sākas ar pašu un ja savu saimniecību nebūsi savedis kārtībā un ar to nerādīsi piemēru, tad kā gan tu vari sasniegt augšu ausis, kurš uz tevi skatīsies, ja pats sūdos ieaudzis, nodzēries Optimas 2L aliņus un lamāsi valdību? Kurš?
        Sāc ar sevi, tad ģimene, tad draugi, tad paziņas, miests, pagasts, novada centrs, novads, reģions, Valsts, PASAULE!
        Un tas nenotiek vienā dienā, kā mums te komentāros dažkārt gribētos…
        Un tas, diemžēl, nenotiek arī 23 gados un jāsaprot to, ka mums aiz labas gribas neviens ij netaisās palīdzēt savas valsts labklājības celšanā, jebkurš jauns, spēcīgs spēlētājs būs nevēlams konkurents pasaules polit-ekonomiskajā tirgū un tas ir jāsaprot.
        Kamēr skatīsimies citiem mutē un bazūnēsim par to, cik citur laba dzīve, tikmēr pašu valsts aizies postā.
        Mums nebūs otras iespējas Latviju celt no jauna, Ulmanis vienpersoniski padirsa valsti(protams, diskutabls jautājums, jo nebija pirmā republika nekāda leiputrija un arī karš ar PSRS varēja izvērsties asiņains un neba Ulmanis vienpersoniski pakāsa valsti, bija arī iestrādnes pirms viņa), mēs to atguvām pirms 23 gadiem, varam to pazaudēt atkal, 10-15 gadu laikā tas neliekas nereāli.
        Tādēļ izlem, vai nu gaudo un sāc te pūst glaimus Latvijai klaji naidīgai partijai, kura sadarbojas ar Kremli vai arī atmet liekās emocijas un skaties skaidru prātu, labāk nebūs tikmēr, kamēr nesāksi RĪKOTIES, nevis “es neiešu, es neticu…”! Tavā vietā neviens neko nedarīs.

    • Par ko es te visu laiku vāros, ka latviešiem nevis jākritizē, bet pašiem aktīvi jāiesaistās.

      • iesaistīties esošajās partijās (lasi privātajos klubos) nozīmē kļūt par zombijiem un karodziņu vicinātajiem. Kur ir palikuši idejiskie ar savu, no fīreriem atšķirīgo redzējumu par lietām un prioritātēm tajā pašā NA? Vai tik nav visi izslēgti vai paši izstājušies? Jeb aizvērušies, pieņēmuši spēles noteikumus un gaida savu kārtu pakāpties pa partejiskās hierarhijas kāpnēm?

  3. VB, ja nu tomēr notiek sliktākais un Tev nākas iet Timčuka pēdās, es tomēr ieteiktu atturēties no klajas dezas producēšanas – tas gluži vienkārši var pavērsties pret mums pašiem. Cilvēkiem nepatīk, ja viņiem melo, un klaja deza agrāk vai vēlāk atklājas. Katrā ziņā Timčuks ar šo grēko, un sliktu praksi pārņemt nevajag.

    • Ja pretinieka maldināšana pavēršas pret pašiem tās autoriem, tas nozīmē, ka maldināšanas operācija ir slikti izplānota. Pretinieka maldināšana nav nekas slikts vai neētisks, tas ir vienkārši ierocis – likt pretiniekam šaubīties par saviem informācijas avotiem vai balstīt savus lēmumus uz sagrozītiem datiem. Neredzu nevienu iemeslu atteikties no kara paņēmieniem, kādus izmantos pret mums (PK mīnām tai skaita). Domāju tu runā par propagandu un psiholoģiskām operācijām attiecībā uz civiliedzīvotājiem. Tur arī visu nosaka rezultāts. Ja mērķis ir celt tautas cīņas sparu, novērst paniku vai tml tad neredzu neko sliktu, konkrētajos apstākļos, uzfrišināt mūsējo “sasniegumus” kaujas laukā vai pieteikt kādu cerībiņu. Karš visu norakstīs. Tā diemžēl ir.

      • Ir garantija, ka varēsi visu labi izplānot? 😀 Nē, es idejiski piekrītu – deza pati par sevi nav slikta. Slikti ir tad, ja dezu atpazīst kā dezu. Un štrunts par pretiniekiem, galvenais ir savējie.
        Ja konkrētāk – tad muldēt par saviem zaudējumiem nevajadzētu, ibo lielus zaudējumus tāpat eventuāli nenoslēpsi. Tieši tāpat kā vajadzētu izvairīties no `virtuālām uzvarām`, t.i. zaudējumu nodarīšanu pretiniekam tikai (vai pārsvarā) uz papīra 😀 Ar samuldēšanu var norakstīt debilu un zaudējumiem bagātu friendly-fire gadījumu uz pretinieka darbību (jo bojāeju karā no pretinieka rokas vienmēr piedos vairāk, nekā friendly-fire), civiliedzīvotāju un infrastruktūras iznīcināšanu utt.. Katrā ziņā, manuprāt, šeit vieta manevram ir diezgan ierobežota.

  4. Русские пытаются убедить, что нет отдельно литовского народа

    «Подмена истории ведется дальше. Сосед России Беларусь, которая в конфликте отчасти зависима от России, под давлением Кремля начинает транслировать свою историю. Если лишить Литву корней государственности и передать Беларуси, то получится новообразование.

    http://www.kavkazcenter.com/russ/content/2014/09/27/106375.shtml

Leave a reply to Jurčiks Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.