В.Герасимов – генерал армии, начальник Генерального штаба Вооруженных сил Российской Федерации
vara bungas: No visa raksta (kas ir diezgan interesants) mums šī rindkopa ir īpaši svarīga. Pirmkārt visiem beidzot jāsaprot, ka aizsardzības nozarē nu ir jaunie laiki klāt, pa vecam karot tiešām vairs nav vērts. Izredzes NEZAUDĒT būs kā papuasu laivai pret avionesēju. Pat RU, ko ilgus gadus uzskatījām par primitīvu, bet izturīgu PSRS tehnoloģiju “fanu”, to ir sapratuši, tādēļ deklarē koncentrēšanos uz zinātni, infokaru, robotiem, bpla, tīklcentriskām C2 sistēmām, augstas precizitātes munīciju utml, kas ļauj TAUPĪT karavīru dzīvības. Startēģiskās atturēšanas un kosmiskās aizsardzības jautājumi mums varētu būt sveši, bet militārā zinātne ar uzsvaru uz robotizāciju un infokaru ir virziens, kurā arī LV varētu konkurēt. Atgādināšu, ka termins “inforkarš” ir kas vairāk nekā sacensības kurš melo labāk. Informācijas karš ir mērķtiecīga darbība, kas vērsta uz informatīvā pārākuma par pretinieku nodrošināšanu liedzot pieeju vai sagrozot pretinieka informāciju, izjaucot tās plūsmu un procesus, kā arī traucējot informācijas sistēmu darbību, vienlaikus aizsargājot savu informāciju, informācijas plūsmu, procesus un sistēmas. Interesanti, ko par šo teiktu NBS AŠ priekšnieks?
UPD1 Piemēram…
UPD2 Piemēram…
UPD3 Piemēram…
http://andrei-bt.livejournal.com/311701.html
http://www.morozov.com.ua/rus/body/bpu12-7.php?page=def2
upd4 Piemēram…
vara bungas 
Mūsu militārā zinātne šobrīd ir apstājusies savā augstākajā attīstības punktā, proti, ir izveidots NATO ekselences centrs. Vis-s-s-s. Vairāk naudas zinātnei un pētījumiem nav. Pragmātiska skatījuma nākotnē nav. Karošana vienmēr ir bijusi zobena un vairoga sacensība. Latvija šajā pasākumā piedalās tikai informatīvo teoriju līmenī. Vai tas var pasargāt karavīru no lodēm? Teorētiski var, bet praktiski? AM vēl joprojām uz līdzekļu piešķiršanu praktiskiem pētījumiem uzskata par nevajadzīgiem tēriņiem nevis investīcijām. Dod Dievs, lai SRATCOM centrs patiesi nodrošinātu tādu aizsardzību mūsu karavīriem, ka neviens ienaidnieks uz mums pat neskatīsies un mums nebūtu jākaro, citādi Vulpes lagopus būs visiem.
Vissliktākajā scenārijā karavīrs nemaz neierauga sava oponenta seju/siluetu. Nebūt ne lode, bet kas smagāks atlido nez no kurienes un nez kāpēc.
Ja birokrātu var aizsargāt papīrītis tad karavīru ne vienmēr bruņas.
Ja nez no kurienes, nez kas var atlidot, tad varbūt ir iespējams izdarīt tā lai tas pārlido pāri vai nokrīt pirms sasniedz mērķi, citiem vārdiem varbūt iespējams izveidot vairogu.
Tāpēc jau pētījumi ir vajadzīgi jo ieroči nemitīgi mainās un ir jāpilnveido arī aizsardzības mehānismi. Tas ir nosacīti lētākais variants – ja nevaram izveidot tik garu pīķi lai turētu pretinieku pienācīgā attālumā var būt varam nolauzt galu viņa strumentam, vai saspert pa instrumentu maisiņu. Lēti, bet iedarbīgi. Dabīgi, ka mums nebūs naudas būvēt lidmašīnas vai tankus no nulles, bet zināt kas lācītim vēderā tomēr vajag, lai saprastu kura skrūvīte visu satur kopā. Tas tā tēlaini.
Robotu armija – OK, bet varbūt radioviļņu slāpētās, spēj to apturēt. Tā ir lielākā nelaime, ka mēs neapzinām draudus un neveicam pasākumus, lai veiktu pretdarbību. To neviens mūsu vietā nedarīs. Ja negribam radīt savas militārās tehnoloģijas varbūt ir vērts papētīt pretinieka.
Varbū derētu atcerēties spāņu sakāmvārdu: “Ja Tavs zobens ir par īsu, tad pagarini to, sperot soli uz priekšu.”
Un tas draud arī mums – ielidos no Ostrovas un apslaktēs mūsu plikos zemessargus kā tādus odus!
Kamēr nav radaru un Stingerveidīgo un mazo vienību plānu, tikmēr risks ir liels!
NBS priekšnieks refleksā atbildētu – mūs aizsargā 5. pankts. 😀
Varbūt šo maģisko zīmi vajadzētu izšūt uz katra karavīra krūtīm?
A varbū tiešām aizsargā kā senās rūnas? Ideja pētījumam.
Iespējams, ka izvietojot brīdinājuma zīmes ar 5. panta tekstu uz robežas varētu būt efektīvs risinājums, lai padarītu Latviju par neieņemamu bastionu.
Par tēmu: zinot, cik daudz mūsdienu ierīču (tajā skaitā kaujas) ir elektronificētas, kā arī atkarīgas no sakariem, paraktiski vienīgais veids, kā aizkavēt pretinieka augsto tehnoloģiju operāciju veikšanu, būtu apiet pretinieka elektrosistēmu un sakaru aizsardzības slāņus un izsist šos elementus no ierindas. Nav iespējams katru drone notriekt ar PGA. Tā vietā var sajaukt drone navigāciju vai atslēgt autonomās vadības sistēmas. Man nav pieredzes, bet domājams arī modernākie tanki lielā mērā pārvērstos par bruņutransportieri, ja tiktu atslēgtas iekšējās komunikācijas, uguns vadības utt. sistēmas. Manuprāt, šajā virzienā ir liels attīstības potenciāls.
Attiecībā uz zaļajiem cilvēciņiem ir sarežģītāk, jo tie lielā mērā var darboties kā autonomas vienības. Bet arī šeit sakaru zaudēšana varētu būt kā ievērojams demoralizējošs faktors.
Sakari tiešām ir mūslaiku armiju varenība un vājums. Atjaunot pasta baložus un raitnieku štatu neviens negrasās. Jebkuri bezvadu sakari ir ievainojami. Palēnām parādās optika. Esmu šo jautājumu nedaudz pētījis. Praksē militārās sakaru tehnoloģijas par 5-10 gadiem atpaliek no civilajām un pamatā tas ir tieši sakaru drošības un uzticamības dēļ. No vienas puses inženierim strādāt ar šīm tehnoloģijām ir vienkāršāk, bet no otras puses tās ir sasniegušas savu pilnību un tām piemīt augsta darbības drošība un uzticamība. Jebkurā gadījumā nav nekā tāda no cilvēka radītā kam nebūtu atrodamas nepilnības. Turklāt, ja mēs negatavojamies veikt preventīvu triecienu, mums ir priekšrocība izmantot stacionāru infrastruktūru. Krievi un amerikāņi jau ir radījuši elektroniskās bumbas, kas sagrauj visu elektrisko infrastruktūru, bet sagrauj neatgriezeniski . Acīmredzot tad jābūt arī iespējai to izdarīt arī lokāli un uz laiku, jautājums ir vai to iespējams realizēt praktiski, teiksim elektroniskās granātas formā. Pielipinām tādu kastīti tankam un viņš kaut uz 15 min “sajūk prātā”. Domāju, ka pie mūsu nabadzības trofejas nebūtu slikts papildinājums mūsu bruņojumam.
Tomēr, lai mūsu idejas un projekti realizētos ir nepieciešama attieksmes maiņa un līdzekļi. Kamēr to visu AM uztver kā apgrūtinājumu un nevis organisku aizsardzības sistēmas sastāvdaļu nekas nevar mainīties.
Tas ko tu mini ir neletālie ieroči. Arī perspektīvs attīstības virziens, bet mums nepieciešami (diemžēl) nāvējošie ieroči, ja mērķis ir nodarīt pretiniekam politiski nepieņemamus zaudējumus. Atcerēsimies kādu velnišķīgu izdomu demonstrēja vjetnamieši, no nekā izgatavojot pretinieka atmiņā paliekošus slazdus. Apvienojot to pašu apņēmību sasniegt mērķi ar mūsdienu zinātni, LV var radīt kaujas efektivitātes brīnumus, vienlaikus taupot sava personāla dzīvības. Elektroniski vadāmie mīnu slazdi, oktokopteri-“kamikadzes”, automātiski vadāmie ložmetēji un citi gadžeti, tas ir tas ko vajadzēja jau vakar. Bet … tālāk paši visu zināt.
tālāk ir tā, ka Latgales tautas republikas gadījumā 5.panta “iedarbināšanas” vietā varam saņemt diktātu “noregulēt iekšējo konfliktu mierīgā ceļā”… a la Ostrovskas piesaukto scenāriju…
Vajadzēja jau vakar, bet tas nekas, pieņemsim arī rītā ;)!
Pats labākais – ja būs valsts pasūtījums, to visu var izstrādāt, pētīt un pat saražot tepat pie mums, Latvijā!
Miljoni paliek valstī un tiek nodrošinātas papildus darba vietas!
iedo ložmetēju ar ko testēt vadāmo šarnīru (jābūt ļoti labam, kas iztur nopietnu vibrāciju – imo no helikoptera tādu var paņemt) + būs jāizdomā kalibrācija (vajag pietiekami dinamisku, kura mainās atkarībā no faktiskā trāpījuma – imo vienkāršāk kā ņemt vērā laika apstākļus, munīcijas kvalitāti , nodilumu utt. utt.). noprogrammēsim 🙂
Pie mums daudzi visu AM uztver kā apgrūtinājumu…
Efektīvākais ierocis pret elektroniku ir EMP, ko droši vien būtu vērts arī mūsu NBS pētīt.
https://en.wikipedia.org/wiki/Electromagnetic_pulse
Amīši jau pirms pāris gadiem teica, ka viņu policijai tūlīt-tūlīt būs mobilā tālruņa izmēru kastīte, ar kuru izšaut visu elektroniku ar EMP nepaklausīgajiem autobraucējiem.
Fakts, protams, priecējošs, lai gan neesmu par viņu progresu interesējies, BET, kārtējo reizi ir pārliecība, ka mēs te, uz vietas, varētu uzražot ko jaudīgāku arī valsts aizsardzības vajadzībām.
Nav ne jausmas, cik spēcīgi ekranēta un zemēta ir mūsdienīga kaujas tehnika, bet iedomājos, kā vairāku miljonu eiro vērta tanka (vai PGA sistēmu, vai balistisko raķešu kompleksu utt.) elektroniku izcep pārdesmit eiro vērts EPFCG, kuru “atvizina” pārsimts eiro vērts drons…
http://en.wikipedia.org/wiki/Explosively_pumped_flux_compression_generator
Laikam jau tā ir ilūzija, ņemot vērā šādu sakarību, ka vismaz kādi miljoni nebūtu ieguldīti modernā bruņojuma EMP aizsardzības sistēmās…
Diskusija par tēmu Vašingtonā:
http://commdocs.house.gov/committees/security/has197010.000/has197010_1.HTM
par EMP tēmu VB var lasīt <a href="” target=”_blank”>šeit un šeit
Pocket-Sized Surveillance Drone for Every Soldier and Police Officer in the US
http://www.ibtimes.co.uk/pocket-sized-surveillance-drone-every-soldier-police-officer-us-1465982?utm_medium=social
Šitais labs ēku tīrīšanām!
Šis vai arī vienkārši optiskais vads ar ekrānu :)!
Mums iesākumam pietiktu, ja katrā nodaļā būtu divi droni, viens vidējas darbības – līdz 10Km un otrs tuvai/vidējai darbībai līdz 5km ar visiem nepieciešamajiem sensoriem, IR, kustība, sonāriem.