Mark Galeotti
vara bungas: “Aizmirstiet “pieklājīgos cilvēkus”, kas lavās pāri Krievijas robežai. Aizmirstiet Krievijas raķetes, kas triecas mērķos Austrumukrainā. Aizmirstiet pat par “gāzes ieroci” – ekonomisko ķēdi, kas tur Eiropu ķīlniekos. Tik cik Maskavai tas ir nepieciešams, slepenais ierocis ir Rietumu šķelšanās, novēršanās un īstermiņa domāšana: uzmanības deficīta kaite.”
Piekrītu autoram, ka bez tiešiem militāriem draudiem pastāv lienošie, visiem 4GW priekšrakstiem atbilstošie draudi, pret kuriem mēs tomēr esam labāk pasargāti kā pret tankiem. Jo, lai nu kas, bet galvas uz pleciem mūsu žurnālistiem vēl ir un runāt/rakstīt viņi prot. Bet viņi grib arī ēst laiku pa laikam, kurš piebaros? Vakardienas diskusiju nav atreferējis (ceru, ka pagaidām) neviens latviešu valodā vēstošs mēdijs, izņemot sižetu (kr.val.) TV5, ko tas varētu nozīmēt? attention-deficit disorder? Komanda? Neaktuāla tēma?
UPD1 NRA raksts, kur komenti rullē. Suņi palaisti no ķēdes.
Uzrakstiet kāds preses relīzi un aizsūtiet ziņu aģentūrām, portāliem, laikrakstiem. Mums to žurnālistu maz, uzmanības visam nepietiek, bet preses relīzes mēdz pārpublicēt 1 pret 1, dažreiz pat negaidīti. No pieredzes to saku.
paldies. jāņem vērā.
Viela pārdomām par vairākuma varu http://inforesist.org/veruyushhie-v-putina-k-dumaniyu-ne-privykli/
Zināšanai: Latvijas žurnālisti nav neko labāki (un arī ne sliktāki) par pārējiem, Tik pat (ne)godīgi kā politiķi. Ņem naudu par publikācijām, viedokli, noklusēšanu. Šai gadījumā neesmu piefiksējis, ka kāds speciāli maksātu lai neatspoguļotu. Drīzāk to uztver kā sabiedrībai neinteresantu tēmu. Bet par neinteresantās tēmas atspoguļošanu ir jāmaksā.
kā reizi pa tēmu no ziņu lentes: Germany Can’t Manage Its Weapons: Tanks, ships and planes are late, too costly—and half of them aren’t fit for service
View at Medium.com
Ja nemaldos, vakardienas pasākuma sākumā filmēja arī LNT un intervēja arī, bija vēl viens kanāls, šķiet, kas intervēja un filmēja sākumā.
Par LNT varētu būt, ka tas tiks atspoguļots TOP 10.
Kaut kas sāk parādīties.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/latvijas-zemessardze-iebrukumam-valsti-nav-gatava-vesta-laikraksts.d?id=45075492
Labi, ka tā… , bet kopumā samests viss vienā maisā, bez īpašas izpratnes, ka tik atrakstīties.
Piekrītu VB, toties kāds virsraksts, ja vēl saturs būtu atbilstoš, tad jau būtu jāsāk raizēties par mūsu komandieri, ka tiešām nepieņem Dombura piedāvājumu, izlietot pēc nozīmes savu dienesta ieroci.
Toties komentāri aktivizējas. Kā vienmēr ģen. K.Krēsliņš min prātīgas domas :”.. vai nevajadzētu sākumā noteikt Zemessardzes vietu valsts fiziskās drošības sistēmā, tad formulēt ZS uzdevumus?”
Varbūt tiešām viņš varētu palīdzēt noorganizēt plašu sabiedrisku diskusiju par Zemessardzes lomu un vietu MŪSU VALSTS drošības sistēmā. Jo neatrisinot šo jautājumu, nebūs iespējams atrisināt jebkuru citu jautājumu. Māju būvē no pamatiem nevis jumta.
Ģen. K.Krēsliņš
Pareizs raksts, bet vai nevajadzētu sākumā noteikt Zemessardzes vietu valsts fiziskās drošības sistēmā, tad formulēt ZS uzdevumus? Var teikt tie jau ir noteikti, bet vai tie nav jāpārskata? Tādēļ Kara muzejā notikusi diskusija “Vai Zemessardze spētu stāties pretī ienaidnieku agresijai” bija dīvaina. Diskusijas ir vajadzīgas tikai vajag pareizi tās ievirzīt.
Klausoties diskusijā man bija sajūta, ka es atrodos laika mašīnā un Ukrainas notikumi ir šodien 2014.gadā, bet, kad klausījos diskusijās, tad atrados 10-15 gadu atpakaļ. Tas bija 2000.gadā, kad pieņemam NBS attīstības plānus, kad valsts aizsardzības politika balstījās uz teritoriālās un totālās aizsardzības principiem, kad aizsardzības balstījās uz Zemessardzes kaujas spējām. Tas arī skanēja diskusijās.
Pat 2000.gadā mēs plānojām veidot 6 Mobilos rezerves bataljonus (MRB), kas nebija ZS sastāvā un pārējie tika plānoti Teritoriālie bataljoni, kas patiešām balstījās uz ZS. Kopā kara laika struktūrā tika plānots 50 000 karavīru. Tas bija rakstīts Valsts aizsardzības koncepcijā (VAK) vēlāk 36 000 karavīru.
Aizsardzības ministrijai ir jānosaka valsts aizsardzības politika un tā jārealizē. Diskusijās es nedzirdēju tās formulējumu un esošajos normatīvajos aktos arī nav skaidra un viennozīmīga formulējuma. Tas nav pieļaujams, jo to pieprasa NDL 11.pants. Izejot no loģikas un balstoties uz ASV vēstnieces teiktā Saeimas AIKN komisijā Latvijas, kā NATO valsts, aizsardzības politikas pamatā ir kolektīvā aizsardzība, kas tiek veidota pēc gudrās vai viedās aizsardzības principiem.
Papildus citāts no Lietuvas bijušā BS komandiera ģen. Kronkaitisa secinājuma, ka kolektīvie aizsardzības spēki var veikt teritoriālo aizsardzību, bet teritoriālie aizsardzības spēki (ZS) nevar pildīt kolektīvo aizsardzības spēku funkcijas. Padomājiet, es piekrītu viņam. ZS ir būtisks spēks, pirmkārt, policijas atbalstam, tikai vajag sakārtot normatīvos aktus.
Tagad ZS bieži dublē Sauszemes spēkus. Vai tas ir jādara? Piemēram, ZS piedalījās ES Kaujas grupā, bet kādēļ to nedara SZS vienība? Jautājumu par kuriem vajadzētu un varētu diskutēt ir daudz, bet tikai vajag skaidri iezīmēt diskusiju rāmjus un virzienu. Var paskatītie 2014.gada budžeta aizsardzības budžetu un atradīsiet 30.00.00 Aizsardzības politikas realizācijai ~15 miljonu eiro. Kur tad tiek tērēta pārejā nauda? Tas ir tādēļ, ka ierēdņi slikti zina likumus un nesaprot ko nozīmē valsts aizsardzības politikas realizācija. Žēl, tas varētu būt diskusiju objekts. Padomājiet.
Detalizētāki var izlasīt http://www.kreslins.lv/startpage/lv .
http://www.delfi.lv/news/national/politics/latvijas-zemessardze-iebrukumam-valsti-nav-gatava-vesta-laikraksts.d?id=45075492#ixzz3Fd8ZSDUV
P.S. NA programmā kaut kas bija teikts par ZS lomu. Problēma ir uzķerta… nu ko “karogs rokā” un uz priekšu!!!
http://nra.lv/latvija/126716-latvijas-zemessardze-ceribas-un-humpalas.htm