Pirmais!


NATO stratēģiskās komunikācijas Izcilības centra produkts.

 [..]The information campaign and related military action by Russia corresponds to the characteristics of a new form of warfare where the lines between peace and war, foreign military force and local self-defence groups are blurred and the main battle space has moved from physical ground to the hearts and minds of the populations in question..[..]

  vara bungas: Interesants apkopojums, lai gan jūtama steiga.  Tā, piemēram, 14 un 15 lpp divas rindkopas atkārtojas (copy paste?). Raksts ir bagāts ar atsaucēm uz avotiem, kas ir ne mazāk vērtīgi par pašu pētījumu. Tomēr trūkst praktisku rekomendāciju sociālo tīklu lietotājiem, kā reaģet uz trollingu, kā atspēkot propagandu, kā mazināt postu, ko tā nodara u.t.t. Ukrainai šajā jomā ir uzkrāta pretdarbības pieredze, ko būtu vērts  pētīt dziļāk.  Manuprāt ar dezinformācijas atspēkošanu būtu jānodarbojas tikpat rūpīgi kā ar tās konstatēšanu. Rakstā nepelnīti maz uzmanības veltīts RU SSO spēkiem (sili specialnih operacij), kas konsekventi (ne tikai šajā pētījumā) tiek jaukti ar armijas specnazu. Raksta nobeigumā parādās secinājumi, kas tiešā veidā nav saistīti ar  pētījuma objektu, tomēr ir visnotaļ vērā ņemami, jo palīdz izprast 4GW taktiku, kā to definē RU ģenerāštābs:

• Military action is started by groups of troops during peacetime (war is neverdeclared); Kaujas darbību uzsāk bez kara pieteikšanas vairākas karaspēka grupas (šeit un zemāk VB tulkojums).

• Non-contact clashes between highly manoeuvrable, mixed-specialty fighting groups; Speciāli  veidotas un  motorizētas kaujas grupas iesaistās apšaudēs, bet ātri lauž kontaktu.

• Elimination of the enemy’s military and economic power by short-time precise

strikes on strategic military and civilian infrastructure; Pretinieka stratēģiskās nozīmes objekti (militārie un civilie) tiek iznīcināti ar augstas precizitātes ieroču triecieniem;

• Massive use of high-precision weapons and special operations, robotics and weapons that use new physical principles (direct-energy weapons – lasers, shortwaveradiation, etc.) Plaši tiek pielitoti augsto tehnoloģiju ieroči (roboti, lāzeri, virzītās enerģijas sistēmas utt);

• Use of armed civilians (4 civilians to 1 military) Plaši tiek izmantoti bruņotie civiliedzīvotāji (4 kaujinieki uz 1  karavīru);

• Simultaneous strikes on the enemy’s units and facilities throughout its territory; Uzlidojumi militārai infrastruktūrai tiek veikti vienlaicīgi visā teritorijā;

• Simultaneous battles on land, air, sea,and in the information space; Vienlaicīgi uzbrukumi no gaisa, jūras un sauszemes, kā arī informatīvā telpā;

 

 

14 domas par “Pirmais!”

  1. “Uzlidojumi militārai infrastruktūrai tiek veikti vienlaicīgi visā teritorijā” – resp. konvencionālas darbības gadījumā ZS vairs nebūs ne ieroču, ne transporta (tā paša neblendētā šrota) pirmajās 15 kara minūtēs.

    Atbildēt

    • Ar zaudējumiem vienmēr jārēķinās un arī pretiniekam ne viss izdosies. Tādēļ jau ir izlūkošana, kas brīdina un plāni, kas paredz decentralizēt resursus apdraudējuma periodā. Galvenais nenogulēt.

      Atbildēt

            • Brig. ģen. L.Kalniņš nekad nav bijis azs. Pēc Padomju armijas strādāja LR Aizsardzības ministrijā kā ierēdnis, pēc tam ZS 51.KB sakarnieks, neilgu laiku BN S-4 daļas priekšnieks, tad ZS IMC komandieris/likvidators, tālākajā gaitā tika nogrūsts uz MVP un tad neiedomājami straujš karjeras uznāciens ZS, G-3 priekšnieks, Štāba priekšnieks un visbeidzot ZS komandieris. Kura bija tā labā feja, kas viņa karjerā izvērsa tik strauju pagriezienu nespēju iedomāties (tajā laikā MVP bija kārtīgs “otstoiņiks” no kura tik viegli nebija izrauties), bet kādam tieši viņš bija vajadzīgs šajā ZS kom amatā. Jautājumus tikai kam un kāpēc?

              Atbildēt

  3. “..un plāni, paredz decentralizēt resursus apdraudējuma periodā.”
    …Un galvenā grāmatvede komam uzreiz parādīs 171 normatīvo aktu un Valsts kontroles iepriekš iesūtītos, 100% normatīvos aktos pamatotus “burkānus”, kuros detalizēti pateikts, kāpēc LV NBS nekas tāds nav iespējams principā, un kāpēc 101% to nedrīkst darīt… A pret nabaga ZS batkomu, kurš būs uzdrošinājies kaut vai sagatavot kaut ko ātri uzkrāmējamu, ierosinās dienesta izmeklēšanu par MTL uzglabāšanu neatbilstoši MK XY noteikumiem… 😀

    Atbildēt

  4. Ģenerālis P.Radziņš
    Karspēka taktiskā apmācība dibinājās uz diviem reglamentiem: lauku reglamenta, kopīga visām ieroču šķirām un, ierindas reglamenta, atsevišķa katrai ieroču šķirai. Par lauka reglamentu mūsu armijā ir pieņemts vācu „Fuhrung und Gefecht” – „Vadība un kauja”. Pie tam šā reglamenta nodaļas, kuras apskata nometni un maršu un viņu apsardzību, ir pieņemtas ne pilnā mērā, bet piemērojoties mūsu apstākļiem; nometne, maršs un viņu apsardzība izvedami pēc agrākā lauka reglamenta.
    Vācu „Fuhrung und Gefecht” ir sastādīts uz pasaules kara piedzīvojumu pamata (izdots 1921.g.). Viņa uzstādītie kaujas vešanas noteikumi nav apstrīdami un galvenais – tie ir piemēroti mūsu apstākļiem vairāk, nekā kādas citas valsts reglamentu noteikumi: savu reglamentu sastādot vācieši ir ņēmuši vērā, ka tiem būs jāved karš pret ienaidnieku pārspēku kā skaitliskā, tā tehnisko līdzekļu ziņā; tapāt arī mūsu armijai ir jārēķinās ar ienaidnieku pārspēku kā skaitliskā, tā tehnisko līdzekļu ziņā. Tālāk vācu reglaments rēķinājās ar ātru kustības karu un darbību ar nelieliem spēkiem uz platām frontēm. Arī mūsu armijai nāksies vest karu uz plašām frontēm, kur uzvaru iespējams panākts tikai caur ātru darbību. Darbojoties uz platiem rajoniem ar maziem spēkiem uzvara ir panākama tikai caur aktīvu darbību, kas arī tiek uzsvērts vācu reglamentā.
    Lai gan vācu „Vadība un kauja” noteikumi ir neapstrīdami un visvairāk piemēroti mūsu apstākļiem, tomēr viņa izmantošana mūsu armijā nav visai viegla. Šis reglaments ir sastādīts ļoti īsi, viņā ir gan doti visi kaujas vešanas noteikumi, bet ļoti īsos vārdos, kuros izteiktas apvienojošas idejas. Šis reglaments ir lietojams, lai apvienotu tādu priekšnieku darbību, kuri ir ļoti labi sagatavoti taktiskā ziņā, kad priekšnieks ļoti labi zina visus taktikas sīkumus un tikai nepieciešams, lai tie darbotos pilnīgi vienādā garā un tempā. Tāpēc šis reglaments galvenā kārtā ir domāts priekš vecākiem priekšniekiem, sākot no pulka komandiera un augstāki. Bet mūsu jaunie virsnieki bieži vien grūti orientējas pēc tā un nezin ka to praktiski izlietot. Grūtība, kura bieži vien ceļas šo reglamenta izlietošanā, pa daļai dibinājas uz to, ka lielākā daļa no mūsu virsniekiem ir pieraduši pie krievu reglamentiem, kuros bija dotas formas un izstrādāti visi sīkumi. Turpretim vācu armijā arī agrāk reglamenti nedeva nekādus sīkumus un formas, caur ko piespieda virsniekus iemācīties taktiski domāt un pašiem iedziļināties visos taktiskos jautājumos. Šim apstāklim ir ļoti svarīga nozīme: virsnieki neiradinājās darboties pēc kāda nebūt šablona, kas bieži vien bija manāms krievu armijā. Ja tagad, no sākuma, mūsu virsniekiem vienu, otru reizi ir grūtāk šī reglamenta izlietošana, tad jāapzinās, ka katrs jauns pasākums ir grūts. Ņemot vērā mūsu virsnieku enerģiju, labo gribu un nebaidīšanos no darba, ir jādomā, ka visas grūtības tiks ātri pārvarētas un tad tālākie rezultāti būs ļoti labi. Mūsu virsnieki iedziļināsies taktikā, paši izstrādās visus sīkumus un būs pilnīgi svabadi no katras šablonveidīgas darbības. Tiem būs viegli uz lauka orientēties un atrast darbības veidu ikkatros apstākļos. Tālāk šim reglamentam ir ļoti svarīga nozīme tanī ziņā, ka viņš pamatīgi noteic vecāko priekšnieku darbību un caur to ieved armijā vienādus ieskatus – kopēju doktrīnu.
    Krievijas armijas visvājākā puse bija tā, ka augstākie priekšnieki nebija iemācīti darboties vienādā garā. Šis reglaments prasa, lai vecākie virsnieki būtu attiecīgi taktiski sagatavoti. Cik tas arī neliktos savādi, bet Krievijas armijas piedzīvojumi rāda, ka ļoti bieži vecākiem priekšniekiem bija tikai tā taktikas bagāža, kuru tie bija piesavinājušies agrāk, zemākās dienesta pakāpēs. Divīzijas komandieris ļoti labi mācēja rīkoties ar bataljonu, bet dot noteiktus izsmeļošus rīkojumus kājnieku pulkam un artilērijas brigādei tas nevarēja. Katram priekšniekam, ja tas pareizi un lietišķi grib vadīt savu daļu, pietiks darba nodarbojoties ar saviem tieši padotiem. Šis reglaments arī paredz rīkošanos tikai ar tieši padotām daļām. Rīcībai attiecībā uz dažādām ieroču šķirām, piemīt tā grūtība, ka priekšnieks, kurš dienestu sācis vienā ieroču šķirā, bieži vien diezgan vāji pārzina citu ieroču šķiru īpašības un taktiku un tādēļ tas nereti dod nelietderīgus un nenoteiktu rīkojumus. Kājnieku pulka komandieris, vāji pazīdams artilēriju, dod nenoteiktus vai nelietderīgus rīkojumus viņam padotajam artilērijas divizionam; bataljona komandieris, maz pazīdams smago ložmetēju īpašības un spējas, aprobežojas ar to, ka sadala savus smagos ložmetējus starp strēlnieku rotām. „Vadība un kauja” vairākās vietās ir pastrīpots, kādam jābūt uzdevumam padotai daļai un katrai ieroču šķirai. Tādēļ katram vecākam priekšniekam, gribot, negribot, jāiedziļinās visu viņam padoto ieroču šķiru īpašībās un taktikā.
    Man liekas, ka „Vadība un kauja” dos mūsu armijai pareizus taktikas pamatus un apvienos taktiskos ieskatus. Kad mūsu virsnieki būs pietiekoši pie tā pieraduši, tad varēs pilnā mērā pēc šā reglamenta izvest praksē arī nodaļas par nometni, gājienu un apsardzību.

    Radziņš

    Click to access LatvijasKareivis1923-207.pdf

    Atbildēt

Leave a reply to varabungas Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.