Vājums un bailes


[..]A senior government insider said Finland backed the EU stance but was concerned about what might happen if Russia’s internal situation deteriorated.
“Russia’s actions in Ukraine are more a show of weakness and fear. This is not expansionism, this is insecurity,” the insider said. “Nevertheless we need to send a signal that we are not soft targets or else Ukraine could happen again elsewhere … You cannot rule it out [but] Russian intervention in the Baltic states is unlikely. It would be much harder for them there than in Crimea. People in the Baltics know they have a better life than those in Russia and inter-ethnic relations are relatively good.
“The bigger point is that the Russian economy is living on borrowed time. There is genuine concern, especially in Germany, that their oil and gas industry is so inefficient that they eventually will be unable to deliver. If they get very desperate, we don’t know what they would do.
“In the near term, Russia will continue to try to bully and threaten us. The EU is in disarray, physically and mentally. But in five to 10 years it will be different … When it comes, it [a Russian collapse] could be like a stock market panic. Putin is no Gorbachev, he is not a guy who is going to give up. He will not go quietly. Remember, this is a global nuclear power we are talking about,” the insider said.[..]

vara bungas: Tas bija somu valdības pārstāvja neoficiāls viedoklis, interesanti par ko īstenībā prāto  mūsu valdībā? Ne skaņas, ne čiku ne grabu…  Neko nedomā? Tur muti? Nav ideju? “baltais troksnis”? Vakuums?

Somi lēš, ka konvencionālā kara iebrukumu Baltijas valstīs nevar izslēgt, tomēr tas ir mazticams. Piekrītu. Tāpat piekrītu tam, ka neviens nevar prognozēt, ko un kā darīs RU vadība, ja ekonomiski tiks iedzīta stūrī, vai  arī cik draudzīga Baltijai būs RU “nacionālās glābšanas” valdība… Analītiķiem nepienākas teikt “nevar prognozēt”, bet šobrīd puslīdz droši  var apgalvot tikai to, ka drošības turbulences periods Baltijas valstīs sāksies reizē ar ekonomisko turbulenci RU. Pēc daudzu ekspertu pārliecības  pāris gadiem RU valdībai pietiks ar iekšējiem finanšu resursiem, bēt tālāk būs jāmobilizē RU tautu ekonomiskām ciešanām, ko vienmēr izdevīgāk  darīt uz  kara vai kara draudu  fona. Iespējama gan naidīga retorika, gan nedraudzīgas akcijas, kas nostādīs reģionu uz Lielā kara sliekšņa. Būs karš  vai nebūs tas ir cits stāsts, bet līdz 2017.gada beigām mūsu NBS būtu jāsasniedz  spēju maksimumu  ar uzsvaru uz counterinsurgency (COIN) operācijām. Jebkādi citi risinājumi  salīdzināmi ar bezatbildīgu un riskantu serfošanu uz veiksmes vilņa bez tiesībām pakrist.

Paredzu iebildumus no sērijas “kā tad RU varēs mūs apdraudēt militāri, ja būs aizņemta ar sava ekonomiskā stāvokļa stutēšanu”.  Atbilde vienkārša: stabila un pārtikusi valsts dara tā, kā vēlas un plāno, tā ir prognozējama, turpretī destabilizēta, pazemota, bet ar militāro kapacitāti  bagāta valsts ir neprognozējama  un tāpat kā Krievijas impērija  jebkurā brīdī var zaudēt kontroli par saviem “strēlniekiem”. RU nonākšana uz haosa robežas jau tagad liek  kaimiņvalstīm gatavoties nokopt iespējamā haosa sekas, ja notikumi attīstīsies pēc sliktākā scenārija. 2012.gadā  man šķita, ka 2020. gads, pēc RU BS modernizācijas un prezidenta nomaiņas būs tas izšķirošais termiņš, kad kļūs skaidrs, kādu jauno kursu RU izvēlēsies, bet tagad arī 2018.gads šķiet pārāk optimistisks. LV atliek maz laika, lai atdotu NBS to parādu, ko sabiedrība krāja  23 gadu garumā. Vai arī liekam visu banku uz “zero”! Varbūt pēc 100 gadiem atkal paveiksies?

10 domas par “Vājums un bailes

  1. Protams, viss pareizi, ir tikai viens jautājums – kā panākt spēju maksimumu uz 2017.g. 31.decembri, ja pat pašpasludinātajiem nacionālistiem un vienīgajiem Latvijas pastāvēšanas garantiem – piparkūku cepējiem/lāpnešiem – ir pilnīgs po par 2% no 2020.g.? Pie tam pat ar 2% rītdien būtu par maz. Kā VB pareizi norāda, jāatdod arī 23g laikā uzkrājies parāds…

    • Budžeta likumprojekts vēl tiek rakstīts, viss ir iespējams… arī nepatīkami pārsteigumi. Bet neviens nevar aizliegt ieguldīt līdzekļus katram savā drošībā, kalt savus gatavnieka plānus. Ja tu spēsi nebūt slogs valstij grūtajā brīdī, tas arī ir liels pienesums. Bez jokiem.

  2. Krievijas pārvēršanās milzīgā Somālijā ir viens no lielākajiem nākotnes riskiem Latvijai. Labi bruņota diktatora vadīta Krievija mums pat nav tik bīstama, jo mēs esam NATO, bet atklāts konflikts ar NATO ir ļoti augsta riska spēle (all-in) ar reālu iespēju ātri zaudēt visu. Daudz bīstamāks ir labi bruņots decentralizēts purvs, no kura var nākt pat tāda labi aizmirsta lieta kā laupīšanas karagājieni. Principā visu Donbasa kampaņu var interpretēt arī kā grandiozu laupīšanas operāciju ar spēcīgu politisku aizsegu. Salīdzinoši turīgas valstiņas ar vājām armijām un lielu mīlestību uz statusa precēm (luksusa auto utt) varētu būt ļoti labs mērķis šādām operācijām. Latvijā vien dažu mēnešu laikā varētu salaupīt dažus desmitus miljardus eiro+cilvēku tirdzniecība+metāls+atpirkšanās no ES par bandu aiziešanu+vēl un vēl.

  3. beidzot šai problēmai pievērsta uzmanība – EU cer sagraut RU ekonomiski un domā, ka RU uz to nereaģēs militāri. vienkārši izsakoties, ja logam ārpusē pa nakti neliec maizi ar pienu, tad turi pie gultas pielādētu bisi.

    Ziemeļkoreja praksē ir notestējusi pārtikas apmaiņu pret labu uzvedību. un viņiem, iespējams, pat atombumbas nav..

    pilnībā pievienojos arī Janis komentam par sirošanas operācijām – tieši to krievi domā kad dodas “atbrīvot” kārtējo “apspiesto” kaimiņu (pat, ja RU propaganda apgalvo, ka kaimiņš dēļ apspiestības mirst badu). tikai tas var notikt pirms RU kļūs par Somāliju – stipri organizētāka veidā.

Leave a reply to Janis Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.