Dienas grauds

(..)В действительности от мин во всех войнах погибло и было искалечено куда меньше людей, чем от пуль, снарядов и бомб. Как ни странно, но основным поражающим фактором противопехотной мины является не сила взрыва и не осколки. Мина калечит не столько тело, сколько душу солдата. Минный страх (другое название — минный ужас) — вот что останавливает наступающую пехоту, вот что заставляет бойцов бояться сделать хоть шаг. Причем, чем опытнее солдат, чем больше он воюет, тем сильнее минный ужас.(..)

vara bungas: Tieši to VB vienmēr uzsvēra, aizsardzības efekts no pretkājnieku mīnam ir pat tad, kad tās vēl stāv noliktavā, bet pretinieks nekad nevar būt drošs par to  ir vai nav  tās izvietotas ap aizsardzības pozīcijām, tas ietekmē viņa taktiku, jo  prasa veikt  papildus drošības pasākumus.  Tie, kas panāca Latvijas pievienošanos Otavas līgumam, varbūt labu gribēdami, izdarīja “lāča pakalpojumu” NBS un būtiski samazināja valsts  aizsardzības spējas. Līdz ar dalību Otavas līgumā mums nav arī spēju ierīkot viltus mīnu laukus. Ja jau gribējās tēlot humānismu pietiktu ar to, ka mīnas netiktu iepirktas “līdz brīdim”, formālo pievienošanos atliekot uz vēlāku laiku. Ar pievienošanos Otavas līgumam izdarīto kļūdu jālabo vismaz tā, kā to dara ukraiņi, kas arī ieberzās ar Otavas līgumu – viņi vienkārši ņem un lieto pretkājnieku mīnas neskatoties uz  līguma nosacījumiem (neražot, neiepirkt, neuzglabāt, nelietot) – valsts ir dārgāka par lietderīgiem idiotiem ārlietās. Tas atmaksājas ar ukraiņu karavīru izglābtajām dzīvībām un ienaidniekam nodarītajiem zaudējumiem.