Nākamie gadi


…No Baltijas dienvidiem līdz Rumānijas robežai stiepjas reģions, kur robežas vēsturiski vienmēr bija  nenoteiktas, bet konflikti bieži.  Ziemeļos ir garš, šaurs līdzenums, kas stiepjas no Pirinejiem līdz St.Pēterburgai. Tā ir vieta, kur tika izkaroti Eiropas lielākie kari. Tas ir ceļš, ko izvēlējās Napoleons un Hitlers, lai iebruktu Krievijā. Te nav dabīgo šķēršļu. Līdz ar to krieviem jābīda savu robežu tik tālu uz Rietumiem cik iespējams, lai izveidotu buferzonu.  Pēc 2PK viņi tika līdz Vācijas vidienei uz šī līdzenuma. Šodien viņiem ir jāatgriežas un jāvirzās tik tālu uz Rietumiem cik var. Tas nozīmē, ka Baltijas valstis un Polija ir, tāpat kā agrāk ,problēmas, kuras Krievijai būs jāatrisina.

Džordžs Frīdmans, STRATFOR
 

vara bungas: Šos vārdus saka cilvēks, kurš 2009. gadā grāmatā “The Next 100 years” precīzi paredzēja Krimas anekciju un UA karu ar RU. Vērts atcerēties.

26 domas par “Nākamie gadi

  1. Laba ziņa! Mums būs par pāris simtiem vairak profesionālu karavīru un 12-13000 profesionāli sagatavotu zemessargu

    • Lai veicas!
      Bet pirms tam lai izdomā, kā noturēt aktīvos zemessargus un nodrošināt viņiem VISU nepieciešamo ekipējumu, ieročus, munīciju un laikam ka pats galvenais, apmācību kvalitāti un profesionālā līmeņa celšanu!
      Bruņutehnikas nebija nav un vai maz būs? Tos 50 bruņu meršus sūtīšo uz Latgali, vismaz daļu, bet kur paliks pārējais, NBS noliktavās rezervei?!
      Pagaidām ar to visu ir pašvaki!
      Un vēl lai izdomā, kur raus tik daudz jauno zemessargu, jo no 8000 papīra zemessargiem dzīvē uz mācībām ar kaut kādu regularitāti nāk labi ja ceturdaļa!
      Nu tad ko, redzēsim, kā AM/NBS tiks pie jauniem zemessargiem un izdomās kā motivēt mirušās dvēseles lai dzīvē uz mācībām tiktu pie papildus 10’000-11’000 tūkstošiem REĀLIEM un mācības regulāri apmeklējošiem zemessargiem!
      Šobrīd vairāk izskatās, ka dzīvē jāsamierinās ar vāji apmācītu, vāji apbruņotu, bez apgādes un trūcīgi ekipētu vienu nekoordinētu zemessardzes brigādi!
      Novadu rotu kaujas grupas(max 3 pašlaik) ir tikai pašā to sākuma attīstības posmā un nekādus dižos varoņdarbus no viņiem negaidiet vēl gadus 2-3 kā minimums, jo īpaši ja nekas nemainīsies apmācību procesā un sistēmā(jebšu tās trūkumā)!
      Augstas gatavības vadi katrā batiņā ir aptuveni, ja rupji rēķina, ap 6 rotām uz visu valsti, atkal, vai un kad tās būs sastrādājušās un kad vispār tie vadi tiks izveidoti kā reāli kaujas spējīgas vienības dzīvē, nevis cilvēku un MTL saraksts uz papīra arī neviens nevar pateikt! Gadi paies šā vai tā!

      • Rakstā šie jau arī neko tuvākajā laikā nesola, sola tikai apgādāt esošos. Bet ZS pēc būtības ir pakļauta personāla fluktuācijām, te nāk te nenāk, ko tu brīvprātīgajam padarīsi. Tāda ir ZS specifika. Un atkal žurnālistiem un lasītājiem atgādināšu KA KARASPĒKU RAKSTURO KAUJAS SPĒJĪGU VIENĪBU SKAITS NEVIS KARAVĪRU SKAITS ARMIJĀ. Mums ir viena nepilna PD brīgāde + optimistiski pa ZS rotai novados. Vajadzīgas kā minimums divas pilnībā ekipētas PD brigādes (vismaz igauņi uz to iet). ZS cik būs tik būs par to viņiem liels paldies (bez jokiem).

    • kā var plānot brīvprātīgos? par PD palielinājumu konkrētu ciparu nav – par tiem var sanākt atbildēt, ja plānu neizpildīs..

      • Skaitu var uzdzīt ar kampaņu, piemēram, studentu korporācijās. Bet dabūt vienu un to pašu zs uz secīgi notiekošām apmācībām, tas ir īsts izaicinājums 🙂

        • ok – piekritīšu. var arī palielināt dienas naudu – varēs AGR divīziju Latgalē uzcept. kāda ir ZS price/performance attiecībā pret PD? – t.i. ar kādu dienas naudu ZS ir neizdevīgāks par PD – zinu, ka jautājums ir daļēji nekorekts, bet politiķiem, kuri bīda budžetus, par to ir jāpadomā. kā rakstīja viens kadrs – arī brīvprātīgais ir algotnis – tikai lēts.

          • Vienads viņiem tas price/performance, tikai ar PD var strādāt ikdienā, kad vajag, nevis brīvdienās un kad/ja atnāks. Algotnis ir nekorekts apzīmējums principā, to varētu attīecināt uz ārzemniekiem, bet savā valstī tu esi valsts dienestā brīvprātīgajā vai profesionālajā. Problēma ir apstāklī, ka mūsu aizsardzības kodols ir ZS nevis PD.

  2. Atļaušos apšaubīt, ka igauņi iet uz 2 PD brigādēm. Šobrīd viņiem ir 1 profesionāls bataljons “Scouts batallion”. Labakajā gadījumā tās 2 brigādes būs stipri atšķaidītas ar OMD.

  3. Pēdējā rindkopā ir minēts, ka 10 gadu laikā palielinās PD skaitu no 3100 uz 3600 (turklāt tas ir ne tikai szs). Uz 2 brigādēm nekādi nevelk. Plus EE ir nopietnas bažas kā saglabāt pašeizējo sastāvu, ņemot vērā demogrāfiskās bedres sekas. Līdz ar to viņi apsver pazemināt prasības fiziskajā jomā. Kas,manuprāt, jādara arī LV, jo nu nav gluži katram szs karavīram (citējot Graubi) jāspēj 50 grādu karstumā ar 20 kg ekipejumu skraidīt pa kalniem 🙂

    • 2 brigādes nebūs 100% PD, jo igauņiem ir OMD. Vajadzība pēc divām brigādēm kazarmās LV nav mazāka kā EE. LV nav OMD tādēļ brigādes var būt tikai PD. Nu, kura pieeja attiecībā uz OMD ir izrādījusies pareizāka? Pie 5000 PD mums ir ap 1200 nepilnā Kbr, bet igauņiem jau tagad 1.Kbr ir nokomplektēta.

    • mums jau to dara – PD amati ZS un, ja nemaldos, tad kļūstot par ZS kaprāli, vari doties uz PD. jo kaprālis ir kaprālis visur.

  4. 2.brigāde LV ir iespējama sekojošos veidos:

    1. Algas NBS tiek palielinātas tik ļoti, ka par dienestu sak domāt arī tie, kas nekad šādu iespēju nav apsvēruši.

    2. Rekrutēt arī ārzemēs (Gruzija, Ukraina), ko gan būtu ļoti grūti politiski dabūt cauri.

    3. Brigāde sastāv no aktivizētiem rezerves karavīriem plus ZS “reaktīvie vadi”.

    Īstenojoties 3.variantam, varu ieteikt jau potenciālo brigādes komandieri (pirms tam avansējot par pulkvežleitnantu).

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.