Šoreiz piedāvāju iepazīties ar neklasificētu instrukciju ASV speciālās atļaujas pieejai VNO saņemšanas pretendentiem par to, kas nāk par labu vai par sliktu, lai specatļauja tiktu dota/liegta vai atņemta. Ņemot vērā, ka ASV ir noslēpumu aizsardzības celmlauži, jo īpaši personāla drošības jautājumos ;), arī attiecīgo LV iestāžu pieejai vajadzētu būt līdzīgai vai vismaz tuvināties augstajam standartam.
“The more secrets we have, the worse job we do in preserving them” saka ASV drošības procedūru zinātāji un aicina samazināt nepamatoti lielo aizsargājamo noslēpumu APJOMU, attiecīgi samazinot nepieciešamo pielaižu skaitu un vienlaikus ceļot drošības un uzticamības pārbaužu kvalitāti. Zelta vārdi.
Ieskatam par CIP rekrutēšanas procesu:
Interesanti, ka publiski nedeklarēto, bet lepno piederību zināmai minoritātei mūsu skapju un skeletu pārzinātāji gadiem ilgi neuzskatīja un neuzskata par faktu, kas “dod pamatu apšaubīt uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu”, bet te jāsaka, ka arī ASV tas nav diskvalificējošs kritērijs. Priecē, ka vismaz šajā jomā standarti sakrīt 😀
PS šis ir jubilejas 1000. ieraksts VB, bet tviterim ir pievienojies 100. sekotājs. Jāiet iedzert 🙂