vara bungas: Zviedri “malači” no 12 krasta artilērijas baterijām saglabāja vienu, bet viņiem ir vēl kas cits ko likt pretī. Savukārt LV kā valstij ar gandrīz 500 km garu krasta līniju krasta artilērijas divizioniem ir jābūt obligāti. Ja pagaidām nevaram izvietot tos stacionāri, tad vismaz mobilā veidā. Ar piešautām pozīcijām, sagatavotiem krasta pievadceļiem u.t.t. Paradokss, bet krasta artilērijas vajadzībām īpaši derīgie (jo ļauj šaut tiešā tēmējumā uz maksimālu attālumu) 100mm lielgabali BS-3 atrodas … pareizi, Daugavpilī, 34. ZS batiņā. Gudri plānots. Ko liksim pret jūras desantiem, ja PK mīnu nav, artilērijas nav, bet personāla trūkst?
- Komentārs
- Reblog
-
Abonēt
Subscribed
Already have a WordPress.com account? Log in now.
vara bungas 
Vai nav tā, ka jebkurš mūsu ierocis pieejamais Latvijas armijas apbruņojumā šauj stipri tuvāk, kā piemēram RU flotes kreiseri un aviācija? Varbūt kļūdos, bet plānot reāli izmantot mūsu pārīti lielgabalu ir resursu un cilvēku tēriņš. Mīnus mobilitāte, viegli atrodami un tik pat viegli iznīcināmi.
BS-3 sākotnēji bija krasta artilerijas lielgabals (šauj tiešā tēmējumā) un ar 20 km šaušanas attālumu jūrā radītu vērā ņemamu traucēkli visa veida desantkuģiem. Ok daži mobilie divizioni + stacionārās pozīcijas, kas būtu attaisnojamas key pointos Irbenes šauruma kontrolei, ostu vārtu aizsardzībai utt. Par gaisa telpu atbild sabiedrotie. Alternatīva krasta artilērijai ir sava kara flote, kas ir vēl nereālāk. Bet 500 km neaizsargātas krasta līnijas ir problēma, kurai jābūt risinājumam.
Ģenerālis P.Radziņš:
“Ļoti lielu daļu no mūsu robežas sastāda jūras piekraste, – kādēļ mūsu dzimtenes aizsardzības jautājumā ļoti lielu lomu spēlē jūras robežu apsardzība. Vispār valda ieskats, ka jūra ir jāapsargā ar jūras spēkiem. Šis uzskats ir pareizs, bet tikai relatīvi. Pašu jūru ir gan iespējams apsargāt tikai ar jūras spēkiem, bet kas attiecas uz jūras krastu apsardzību, tad šis ieskats nav visai pareizs. To gaiši un skaidri pierāda mums kara vēsture. Zināms, ja valsts ir stipra un galvenais bagāta, ka var uzturēt tik lielus jūras spēkus, kuri spēs droši apsargāt savas jūras – savus teritoriālos ūdeņus, neielaižot ienaidnieka jūras un sauszemes spēkus savos ūdeņos, tad ar to pašu būs apsargāta arī piekraste. Lai apsargātu savus teritoriālos ūdeņus, valstij ir vajadzīga stipra flote (ūdens, zemūdens un gaisa). Bet, lai jūras spēki sekmīgi aizsargātu teritoriālos ūdeņus, nebūt nav vajadzīgs, ka jūras spēki būtu stiprāki vai līdzīgi pretinieka jūras spēkiem. Jūras spēku stiprums neatkarājas tikai no šo spēku vienību daudzuma un šo vienību tehniskajiem līdzekļiem, bet gan ļoti daudz atkarājas no darbības rajona attāluma no bāzēm. Tādēļ ir iespējams ar nelieliem jūras spēkiem apsargāt savus teritoriālos ūdeņus netālu no savām jūras spēku bāzēm. Un uzbrucējam, kura bāzes atrodas tālu, ir vajadzīgs liels pārspēks iebrūkot pretinieka teritoriālos ūdeņos un vēl lielāks pārspēks ir vajadzīgs, lai izsēdinātu desantu un nodrošinātu šī desanta izsēdināšanu un tā tālāko darbību…”
Domājams, ka šodien vairs JS nav tik ļoti atkarīgi no savām bāzēm, kā tas bija pēc I Pasaules kara, bet daudzas ģenerāļa atziņas var būt joprojām noderīgas. Takā nosūtu VB visu ģen. P.Radziņa rakstu sēriju par jūras krasta aizsardzību.
paldies!
Man nezkāpēc liekas, ka mūsdienās tomēr galvenais pretkuģu spēks ir raķetes, nevis lielgabali. Jāatzīst gan, ka neesmu diži interesējies par to, kāda infrastruktūra vajadzīga, lai tās varētu novadīt mērķi (un kā vispār tiktu atklāti un identificēti mērķi, pieņemot ka militāra konflikta sākotnējā stadijā visi stacionārie radari kļūtu par pirmārajiem pretradaru raķešu mērķiem).
Tev protams ir taisnība par surface-surface raķetēm, bet tās ir a) dārgas b) pret tām ir izgudrotas ne mazāk efektīvas pretraķešu sistēmas (sākot ar “ūdens sienu”, beidzot ar automātiskajiem ložmetējiem uc hi-tech). Ņemot vērā ka mums nav jāuzbrūk atklātajā jūrā, krasta artilērija ir un paliek lētākais un efektīvākais līdzeklis pret jūras desantiem, jo samērā vāji aizsargātie desanta kuģi ir spiesti tuvoties krastam tieša šāviena attālumā, kas rada aizsargiem būtiskas priekšrocības. Lai nonivelētu šīs priekšrocības jūras desantu atbalsta juras spēku un aviācijas atbalsta elementi, kas savukārt padara jūras desanta operāciju par sarežģītāko operatīvās mākslas elementu, kas tiek pielietots tiešām ļoti reti. BET, LV problēma ir tā ka 500 km krasta līnijas aizstāvēšanai nav atvēlēts vispār nekas, t.sk. nav praktiski domāts par inženiertehniskiem sprāgstošiem šķēršļiem (pretdesanta un PK mīnām, no kurām paši esam atteikušies). Ukraiņi pie Mariupoles nesen trenējās atvairīt JD un arī NBS to būtu jāprot.
krasta artilērija nav un nebūs, toties ar pompu norausim klozetā 100 miljonus:
http://nra.lv/viedokli/juris-paiders-3/96470-es-prezidentura-ir-parazitiska-arlietu-resoru-privilegija.htm
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/175141/latvijas-prezidentura-100-miljoni-un-iluzija-par-ietekmi
vēl šajā sakarā gribēju pateikt, ka pēc manām domām Straujumas jaungada atgādinājums “maksāt nodokļus” ES prezidentūras Nērona dzīru kontekstā ir vērtējams kā nesodāmības apziņu baudoša laupītāja piedraudējums nemēģināt upurim pretoties aplaupīšanai…
“laupītāja piedraudējums” 🙂 viņa ir lādzīga tante, šķiet ka ne īstajā partijā iestājusies.
mēs taču nedomājam nopietni, ka tantes norunāto tekstu rakstīja viņa pati vai, kas vēl jo trakāk, ka viņa personīgi pieņem kaut vienu svarīgu lēmumu 🙂
Nu pag, es varbūt kaut ko nesaprotu, bet manuprāt neeksistē lielgabali, kuri tiešā šāviena attālums kaut cik necik pietuvojas 20 km… attiecīgi, ja plaucēt pa kuģiem šādā attālumā, tas vienalga ir šāviens pa ballistisko trajektoriju, un pa lielam, laukumā nevis punktā. T.i., lai artilērijas apšaude šādos apstākļos būtu cik necik efektīva, tai jābūt samērā ilgstošai – respektīvi, baterija nevar izšaut, teiksim, 2-3 tēmētas zalves un notīties. Ir pamatīgas aizdomas, ka jāšauj (un jākoriģē) būs ilgāk.
Tālāk… jo ilgāk baterija šauj, jo lielāka varbūtība, ka to pamana (un veic pretdarbības) pretinieks. Mobilam raķešu kompleksam šajā ziņā ir baigākā priekšrocība – viņš izšāva un burtiski jau pāris minūšu laikā notinās no bīstamās vietas. Pie kam, manuprāt, pretkuģu raķešu darbības rādiuss ir krietni pieklājīgs, un ja tās var izšaut nevis no piekrastes, bet kaut vai no Talsiem vai Kuldīgas – tas jau stipri palielina varbūtību, ka ar šādiem ieročiem bruņotas vienības varēs veikt ne vienu vien šāvienu…
Otrkārt, visa tā krasta aizsardzība būs nulles vērta bez nepārtrauktas teritoriālo ūdeņu novērošanas, ko, manuprāt, var veikt kaut vai ar vienkāršām vakardien-civilām vienmotora lidmašīnām, aprīkojot tās ar piemērotu termo- vai radaru aparatūru un lidinoties gar Kurzemes piekrasti zem gaidāmā radara zonas…
1. Plaucē pa laukumiem XX gs raķešartilērija, klasiskā ir precīza diezgan. Ja krasta artilērija bija laba aukstā kara laikā, tā ir laba arī tagad Piemērs http://en.wikipedia.org/wiki/12_cm_tornautomatpj%C3%A4s_m/70
2. Neviens neiebilst pret surface to surface raķetēm, bet tās ir dārgas. Tās var izrādīties tik dārgas cik neefektīvas, jo attīstītās valstis nemitīgi uzlabo savu kara kuģu pretraķešu aizsardzību. Ok, ja S-to-S būs NBS bruņojumā, bet kamēr nav – krasta artilērija.
3. Mūsu doktrīna neparedz ciņu uz jūras, tādēļ NBS pretinieka fregates un kreiserus nav jāapdraud. Mēs aizstāvam savu piekrasti. Izmaksu zinā tā ir priekšrocība.
4. Mums ir viena no modernākajām NATO krasta novērošananas sistēmām, kas tomēr pamatā kalpo civilās kuģošanas drošībai un sargā robežu. Diena, kad tā izies no ierindas iezīmēs kara sākumu.
Vēl par šo tēmu rīt.
1. Klasiskajai krasta artilērijai ir vēl viena priekšrocība, kādas mums nav – tā ir pamatīgi fortificēta un tās iznīcināšanai vajag kundzību gaisā un attiecīgu betonsitēja munīciju.
2. Nē, nu ja tā ideja vairāk ir apdraudēt pretinieka desantkuģus jau vairāk vai mazāk pie paša krasta, tad es piekrītu, ka lielgabalu (vai pat mīnmetēju) artilērija droši vien būs efektīvāka nekā pretkuģu raķetes. Bet nu tas protams komplektā ar minēto novērošanas/izlūkošanas/koriģēšanas sistēmu un pienācīgām mācībām, kurās attiecīgās artilērijas daļas trenējas operatīvi nokļūt punktā X un tur izvērsties desanta operācijas atvairīšanai… man ir ļoti nelabas aizdomas, ka šādas mācības Latvijā vēl ne reizi nav notikušas 😦
Mūsu celtnieki “Kupraino kalnu” izbetonēja, būtu pasūtījums arī fortifikācijas uzceltu.
Protams, bet tās jau krietni citas izmaksas un ej un nu sazini, vai tās būtu mazākas nekā par mobiliem raķešu komplektiem 😉
Pat irāņi neliek visu uz raķetēm, viņiem vēl ir kamikadzes uz ātrgaitas kuteriem. Mums kamikadzes laikam nebūs pieņemami brīvprātīgo trūkuma dēļ, bet bezpilota Ya Mahdi ātrlaivu ideju mēs varētu attīstīt.
MJ, kā reiz, lasot par STRIX pie saistītajiem tematiem aizgāju līdz šim brīnumlīdzeklim pret iebrucējiem:
http://en.wikipedia.org/wiki/M982_Excalibur
36Km reālajā dzīvē, nav slikti ;)! Lādiņš maksā zem 60k $.