[..] Cyberspace is becoming a real battleground in conflicts between countries. Whenever there is a determined adversary who knows how to exploit the structural weaknesses of Western democracies — in this case, the United States — he can strike at the country’s soft underbelly and succeed in ways that cannot be ignored. In the current case, the goal is to prevent a major corporation such as Sony from distributing a film. We are not yet fully aware of the magnitude of this incident. It seems to be passing us by, but given the test of time, it will become obvious that this was a formative event. We must take advantage of it as a pilot case in order to draw conclusions about the future.[..]
[..] Everyone talks about the need to prevent the widespread distribution of weapons of mass destruction, but for now, they almost ignore the proliferation of sophisticated cyber capabilities. It is much easier to share this capacity than it is to build a nuclear bomb. And there is one more thing to consider. Nations can easily find themselves all sorts of terrorist organizations to support and use them to launch attacks of this kind, without the state actually taking responsibility. This is already happening.[..]
Col. Gabi Siboni (ret.) head of the Cyber Security Program at the Israeli Institute for National Security Studies
vara bungas: Kaut kā nenovērtēts palika Obamas solījums atbildēt Z.Korejai par Sony pazemošanu. Nedaudz vēlāk Z.Koreja (visa valsts) tika uz brīdi atslēgta no globālā tīmekļa. Atbildību par abiem incidentiem neviena valsts neuzņēmās, pēdu nav, bet, ja arī būtu, to esamību var viegli noliegt. Precedents, kad valstis anonīmi kiberuzbrūk svarīgiem fiziskās infrastruktūras objektiem ir radīts un man šķiet, ka preventīvo kiberuzbrukumu taktika ideāli iekļautos RU svaigi definētajā “ne-kodolieroču atturēšanas” paņēmienu arsenālā. Tas nozīmētu kibertelpas strauju militarizāciju un nosacīti brīva tīmekļa pēdējās dienas. Baudiet kamēr ir.
UPD1 Īpašais viedoklis
UPD 2 Krievi?
vara bungas 
diez vai ZK. gribēt jau viņi gribētu, bet pārāk maz cilvēku tiek pielaisti pie tehnoloģijām, lai izaugtu “kadri”. uzlaušanai tāpat kā traserim ir divi gali. bet līdz šim vainīgais nav atrasts, kas norāda par ļoti augstu līmeni. tas ko tur Obama pateica.. nu iebumbotu ZK demokrātijā un pateiktu: “we found nothing. ups.. we did it again.”. atslēgt ZK ar tās mazo trubiņu, nav nekāds dižs sasniegums.
iespējams, trenējas krievi. ne gluži viņu rajons. daļa informācijas hieroglifos. rezultātā tiks uzlabots savarīgu IT sistēmu drošības līmenis, kas ‘īsajā spēlē’ nav viņiem interesanti.
ļoti iespējams, ka ķīnieši.
varbūt amerikāņi “kaujas apstākļos” testē sistēmas. bet viņi diez vai tā bakstītu atomenerģētikas uzņēmumus, kuri tai ‘rajonā’ arī esot pabakstīti.
varbūt neatkarīga hakeru grupa demonstrē spējas un meklē noietu saviem pakalpojumiem. te gan jāatzīmē, ka tiek testēta ne tikai laušana, bet arī sociālie aspekti – reakcija uz dozētu informācijas noplūdi. ‘neatkarīgos’ tas maz interesē. valstis gan.
brīvo internetu ciet neslēgs. pārāk nozīmīga vide sociālajām mijiedarbībām un manipulācijām. nozīmīgu uzņēmumu drošības sistēmās gan ieviesīs nedaudz lielāku kārtību.
jā – tas ir nopietni. kas notiks? tēlaini izsakoties “digitālajā pasaulē iemācīses vārīt ūdeni pirms dzeršanas un lietot prezi” – vismaz tur, kur tas var dārgi izmaksāt.
kas dīvaini? – hakerus nevar atrast. parasti atrod. ja es, kā valsts, uzlauztu sistēmu, tad pieglabātu zināšanas un turētu ciet muti nevis ņirgātos par saviem upuriem.
paldies. vērtīgs koments.
es gribētu piebilst, ka tas, kas notiek ar sony u.c. ir tikai nevainīgi ziediņi, jo tās ir tikai informācijas noplūdes. vienīgais plaši zināmais tehnoloģiska objekta ietekmes fakts ir Irānas centrifūgas. tā teikt – kamēr lidmašīnas nekrīt un artilērija pa savējiem nešauj dēļ pierādītiem uzlaušanas gadījumiem, stresa nav.
vēl viens vecs ‘prikols’ svētku noskaņai 🙂 – vismaz man kaukā bija garām paskrējis:
te pati reklamētā filma – nekas ievērības cienīgs salīdzinot ar analogiem darbiem: https://www.youtube.com/watch?v=kR014_jY7po
pirmais ir joks, bet otrajā gadījumā pekstiņi tiek stāstīti pilnīgi nopietni. Daudzi tic.
kuri tic – kas skatās vai kas stāsta? 🙂
skatītāji protams. novērš no domām par politiku.
https://encrypted-tbn3.gstatic.com/images?q=tbn:ANd9GcT2CgO8YA9k7ywZadlaa9tFuO16ujea-40HnA7H1xsTPPeiGRe_