Ivo Daalder, President, the Chicago Council on Global Affairs, and former U.S. Permanent Representative to NATO;
Michele Flournoy, Chair, Center for a New American Security, and former Under Secretary of Defense;
John Herbst, Director, Dinu Patriciu Eurasia Center, the Atlantic Council, and former U.S. Ambassador to Ukraine
Jan Lodal, Distinguished Fellow and former President, the Atlantic Council, and former Principal Deputy Under Secretary of Defense
Steven Pifer, Senior Fellow, the Brookings Institution, and former U.S. Ambassador to Ukraine;
James Stavridis, Member of the Board, the Atlantic Council, Dean, Fletcher School of Law and Diplomacy, Tufts University, and former Supreme Allied Commander Europe;
Strobe Talbott, President, the Brookings Institution, and former Deputy Secretary of State;
Charles Wald, Member of the Board, the Atlantic Council, and former Deputy Commander, U.S. European Command.
vara bungas: augstākminētie kungi ne jau aiz gara laika ir izstrādājuši ziņojumu, kas saucas “Preserving Ukraine’s Independence, Resisting Russian Aggression: What the United States and NATO Must Do”
Kā var spriest pēc ziņojuma nosaukuma, autori ir nopietni noskaņoti …
[.. ] The United States and NATO must respond, both to support Ukraine and to push back against Russia’s unacceptable challenge to the post-war European security order. This will require more military assistance, some of it lethal but none of it offensive. Should we delay action, the West should expect that the price will only grow. Should we not act more robustly, we can expect to face further Russian incursions, possibly including attempts to redraw borders elsewhere, and efforts to intimidate former Soviet states into accepting Russian dominance. [..]
Simboliski, ka ziņojums ir publicēts brīdī, kad nu jau ir skaidrs, ka Debaļcevas “ķabatā” separiem nebūs vieglas “pastaigas parkā”. Savukārt man šķiet acīmredzami, ka paši separi plānoja gūt panākumus Debaļcevā akurāt Staļingradas kaujas jubilejas priekšvakarā, kas tiek svinēta 2.februārī. Un tā lūk satikās divi simbolismi – Amerikas kārtējie uzmundrinošie vārdi un UA karavīru varoņdarbi cīņā par mums visiem.
vara bungas 
neba amīši lika krieviem hapnuķ Krim un uzcept DNR un LNR, bet tas, ka amīšu akcijas pēc tā ir pacēlušās, tas gan fakts. un, ja UA viss izbeigsies, tad EU iegrims savā diskusijās par geju tiesībām un ekoloģisko tīrību, kas ne ASV ne mums nebūt nav izdevīgi. tā ka ukraiņi vēl ilgi cietīs (neaizmirsīsim, ka vēstures rats tagad griežas strauji un “ļoti ilgi” būs gads vai divi nevis 10). reizi kvartālā/pusgadā būs kāds boeing/Mariopul show – citādi pasaules infotainments notrulinās.
tagad no RU viedokļa. kur velk viss šis pasākums? uz RU ekonomisko sabrukumu. kas notiek, ja RU sāk konvencionālu karu ar NATO? – RU ekonomisks sabrukums. tā teikt, ja nav atšķirības..
Ek.sabrukums draud visiem tikai ne RU, ņemot vērā a) zelta krājumus b) neizlepušu, pacietīgu tautu c) derīgus izrakteņus;
Domāju ka RU programma minimums jau ir sasniegta, ja Novorosija kļūs UA par tādu kā “Republiku Srpsku BiH sastāvā”. Tagad separi cenšas paņemt max teritorijas, bet būs OK arī tā kā ir. UA viss ir uz gadiem, nekādas NATO, nekādas Krimas, nekādas ES.
RU vajadzīgs laiks nokopt galus un sagatavoties uz afganistānas robežas, nedomāju ka šobrīd būtu svarīgāks uzdevums. Papildus tam drīz aktualizēsies Kaļiņingradas jautājums,jo “saņemt algu kā RU, bet dzīvot kā DE” tur vienmēr bija grūti, daudzi vietējie gribētu redzēt sevi kā tādu kā Baltijas Honkongu. Pie mums izdevīgā momentā var sašūpot valdību, panākt ārkārtas Saeimas vēlēšanas, viss kā vienmēr… zaļo cilvēciņu pagaidām nebūs, nav vajadzības.
Un Ķīna berzē rokas gaidot brīdi, kad varēs izspēlēt savas kārtis un trumpju ir daudz pateicoties pašas Krievijas vieglprātīgajai attieksmei.
“Ek.sabrukums draud visiem tikai ne RU” – te jautājums ko mēs saprotam ar ekonomisko sabrukumu. jap – krievi var pāriet uz totalitāru ekonomiku un dzīvot. jap – var uztaisīt no RU lielu ziemeļkoreju, bet arī tur ir dzīvība. ja RU nenožmiegs privāto iniciatīvu, tad pat bads nebūs un viņi varēs dzīvot ne gluži cepuri kuldami, bet gan gana mierīgi kamēr pasaules zinātne atrisinās kā pretdarboties atomieročiem kas, starp citu, nav nereāli ņemot vērā kvantu mehānikas praktiskā pielietojuma straujo attīstību.
UA miers tik ātri nebūs. pat slikts miers ne. pat, ja DNR un LNR dabon savus statusus, viņiem jāuztur spriedze, lai no RU izkratītu kārtējo humpalu kravu. amīši arī nevar ļaut EU atslābināties, tamdēļ pa brīdim iešpricēs UA kādu instruktoru pulciņu vai smuku paziņojumu.
Karš UA nav pašmērķis (nerisināmas etniskās, reliģiskās vai ideoloģiskās nesaskaņas a’la Izraela – Palestīna) – RU mērķis turēt UA uz īsas pavadas. Ja tas izdosies, kādēļ šaut? Par tehnoloģisko plaisu piekrītu, kas nepaspēs, tas nokavēs, iespēju logs aizveras utt. Līdz ar to RU varenība nākotnē var izkūpēt ne jau ekonomiskā sabrukuma, bet gan kodolvairoga un zobena zaudēšanas dēļ. Un ko tu darītu, ja redzētu, ka “logs” aizveras ? Mierīgi noskatītos vai mēģinātu izlekt ?
“Karš UA nav pašmērķis ” – tas ir sava veida kontakta punkts – kā bokseri lēkā un džebo ar priekšējo roku.
“RU mērķis turēt UA uz īsas pavadas. Ja tas izdosies, kādēļ šaut?” – es tak nesaku, ka RU šaus. šaus DNR un LNR, ja RU azmirsīs ievest paiku, šaus UA, ja amīši, sajutuši EU raslabonu, iebikstīs ar kādu uzmundrinošu vārdu vai munīcijas kravu.
“Un ko tu darītu, ja redzētu, ka “logs” aizveras ? Mierīgi noskatītos vai mēģinātu izlekt ?” –
1) priekšlaicīgs tas leciens. vēl visa EU nebija nokorumpēta, armija vēl nepārapbruņota un kašķa vieta – satelītvalsts. nu tagad sanāca lētāk kā vēlreiz pārpirkt UA elites? jaceņuki, porošenki un pat UA pilsoņi būtu izmaksājuši kudīš lētāk nekā tekošais ekonomiskais un politiskais kritums. tagad no kaimiņiem tikai armēņi ir priecīgi redzēt krievus un tikai tapēc, ka azeri blakus.. šaha terminoloģijā amerikāņi noupurēja RU/EU figūru (pat ne savu) un sadirsa visu krievu pozīciju – tagad lēna pozicionāla spēle kuras mērķis nedot atkopties. kapēc tā notika – tapēc, ka pasaule neizrādīja adekvātu attieksmi Gruzijas notikumiem un krievi nolēma, ka var militāri izpildīties vietās kur citi spēlē ekonomiku.
2) un kā vispār niere var lekties savā organismā (krievi cieši nointegrējās pasaules kārtībā pa šiem 20 + gadiem). tagad organisms mēreni apgriezis skābekli + šobrīd viss velk uz to, ka šo nieri ar laiku var amputēt – tas orgāns bija labs, bet ne tik ļoti būtisks. niere tagad draud, ka veiks ķermeņa vispārēju toksikozi. tā nu tagad dzīvojam.
🙂 … kāda mums no tā visa mācība? “Toksikozi” mēs izjutīsim pirmie, imunitātes tuvu 0, zāles dārgas, naudas nav… atliek smērēt briljantīnu uz pieres,vingrot un vairāk uzturēties svaigā gaisā …
mēs esam tas nelaimīgais ādas slānis starp organismu un pusbeigtu nieri. jāstiprinās kā organisma aizsargbarjerai, jo kopdzīve ar beigtu nieri ir sliktāka alternatīva :-D. nu to mums, iespēju robežās, arī cenšas palīdzēt darīt pārējās organisma daļas.
Путин заявил, что отношения Киева с “сепаратистами” должны быть такие же, как у Москвы с Чечней – их нужно покупать автономией и деньгами,
Vai tad mēs rīkojamies savādāk ļaujot SC stūrēt pilsētu, kurā koncentrējas puse no mūsu “visa kā”?
SC ļaut stūrēt pilsētu šībrīža ģeopolitiskajā stāvoklī ir noziedzīgi. es saprotu, ka 45%, kuri brauc na haļavu sab. transp. un socdienestu apkalpotie par viņu balsos, bet ir arī juridiskā puses šim kārtējam “veiksmes stāstam” un RS/puķu kioski utt. ir aisberga pati spicīte.
friču frustrāciju es saprotu – viņus sakāva, veica denacifikāciju, bet te vieni keksi pēc padirsta aukstā kara kompensācijas nemaksāja, naftu kačāja, skaisti dzīvoja un tagad smagi lecas.
Obamas ideoloģija man patīk, tikai nav piezīmes, ka labi būs tiem, kuri spēlēs pēc noteikumiem. krieviem tā vieta bija gana laba (reģionāla lielvalsts + pretsvars CN), bet viņiem par maz sāka likties.
a) valūtas rezerves beigsies vēlākais nākamgad, ticamāk šī gada otrajā pusē; b) nez vai tauta pēdējo 25 gadu laikā ir kļuvusi “neizlepušāka un pacietīgāka”, to mēs drīz redzēsim – šodien atkal ziņa par 9000 atlaistiem strādniekiem rūpniecībā; c) derīgo izrakteņu cenas krīt un perspektīvā kritīs vēl tālāk, bet Krievijas IKP ir 4% lauksaimniecība, 58% pakalpojumi, 34% izejvielu ieguve, 4% pārējā rūpniecība.
Par ierakstu – labi, ka šāda izpratne ir arī augstākajām ASV amatpersonām, tas pats Obama skaidri saka, ka būs jākaro par saviem sabiedrotajiem (Baltiju) – 3:40, bet lai to nebūtu jādara, jāaptur Putins Ukrainā:
http://cnnpressroom.blogs.cnn.com/2015/02/01/pres-obama-on-fareed-zakaria-gps-cnn-exclusive/
“ja RU nenožmiegs privāto iniciatīvu, tad pat bads nebūs”
Viņi 25 gadu laikā nav iemācījušies ražot ēdamu paiku – un arī ne pietiekošā apjomā. Ar visu savu krasta līniju, faktiski nezvejo. Spriežot pēc cenām bodēs (kaut griķiem), arī mistiskiem BRICs brazīļu steiku un ķīniešu vistu importi čo ta nav materializējušies. Importēja uz 2014. gadu 1/3 paikas.
Tā kā, ja ne bads, nāksies ēst mazāk. I pie tā visa – privātā iniciatīva te neko nedos – neviens privātais pie pilna prāta nepaplašinās ražošanu (vismaz ne būtiski), ja pēc gada-diviem tirgu atkal var atvērt importiem, par ko ik pa brīdim ieminas.
ēst mazāk un bads – eto dve boļšie razņici!
ja RU neuztaisa debilus sūdus (cenu fiksācija, prodrazvjorstkas), tad pat mazāk nebūs jāēd, bet vienveidīgāk un vienkāršāk.
privātais ražos, jo gribēs izdzīvot – kā minimums apstādīs savas sotkas ar kartupeļiem. cits ieviesīs bišu stropu un mainīs medu pret burkāniem. privātajai iniciatīvai ir milzīgs spēks.
problēma ir kā izbarot ierēdņus un spēka struktūras tā, lai tās paliek valdības kontrolē 😉
Viens labums no šī visa var būt lūk kāds – privātpersonas, nevis privātuzņēmēji, par kuriem, šķiet, runā Albrehts, privātpersonas, kuri varēs rast iespēju ko audzēt paši sev, ja apstākļi spiedīs, tad arī audzēs.
Labums šajā ir tāds, ka Kubā dēl embargo tas pavēra ceļu eko saimniecībām un tur faktiski viss izaudzētais ir maksimāli ekoloģiski tīrs.
Tas gan nepalīdzēja mainīties režīmam politiski kā tādam uz augšu, vismaz ne tik ātri, kā varētu, tomēr Krievijā šis variants varētu atvērt acis daļai sabiedrības, kas līdz šim ir truli veģetējusi uz gatavo produktu, tai skaitā propagandas rēķina paši nedomājot līdzi ne par to ko ēd, kā ēd un ko ēd viņu smadzenes!
Tā lūk, tāda zaļā revolūcija uztura ziņā un varbūt ir cerība, ka tās varētu pārveidot prātus, jo īpaši tiem, kuri kā zombiji rij roltonus un skatās Kiseļov TV ;)!
Doma skaidra. Es raudzījos no plašākas prizmas – privātais kas reaģē uz pieprasījumu, bet īstermiņā neguldīs ražošanas izplešanā, ja tas var apsīkt.
Ja raugāmies šādi – lai badā mirtu plašajā Krievzemē tiešām ir īpaši jāpacenšas, i ar to pēdējo 100 gadu laikā dēļ īpatnām polītikām tas viņiem pāris reizes izdevies.
Nojausma arī saka, ka ar tiem pašiem kartupeļiem ražība būs sērīga – jo termins “krievs – veiksmīgs lauksaimnieks” kopš dekulakizācijas ir oksimorons – bet nu ēst jau var arī mizas. Jaunā valūta – kondensētais piens, sīknauda bietēs.
Nobeigumā gan piezīme – man liekas, krievs pats savu nacionālo raksturu novērtē caur nostaļģijas prizmu – viena lieta lepni prazdņikā maja lasīt, kā ģedi gulēja sniegā un grauza sūnas – citas ir pašam darīt.
sievasmāte – zaebis agronom. pudeli priekšā un znotiņš vilks arklu.
citādi visi būs vienlīdzīgi, bet daži vienlīdzīgāki. par to, lai būt vienlīdzīgāks arī cīnīsies. kā viens tēls nostaļģiski rakstīja, ka kādreiz ar žiguli bijis pirmais puisis maskavā, bet tagad uz viņa 600ā neviens virsū neskatās. vertuhaji lēģerī, salīdzinot ar šodienas bomzi, neizskatās dikti pārtikuši, bet, ja salīdzina ar tā laika zeku..
problēma ir spriedzes kanalizēšana. ja nu akurāti krieviem nepatiks jaunā kārtība, viņi tiks laipni aicināti cīnīties pret fašismu visā pasaulē. kurš krievs atļausies pateikt, ka apkārt nav fašisti? 😀 😉
te, starp citu, arī atbilde kapēc mēs tādi mierīgi – tapēc, ka savu spriedzi kanalizējam caur emigrācijām. un var te sagraut maximu, ieviest veiksmes stāstus un 2x dārgas transporta biļetes un nekas par to nebūs – ne degošu riepu ne linča tiesas īpaši izcēlušamies darboņiem.
pasaulē spriedze jūtami kritīsies kad sāksies Marsa kolonizācija :-D.
Mēs jaunu planētu sev celsim, kur valdīs taisnība un darbs! Par sarkankarogotu sarkano planētu!
Kā komentēt šos Krievijas paziņojumus, kas ir tēmēti Vācijai par pēkšņām kontribūciju pieprasījumiem?
http://www.delfi.lv/news/world/other/krievijas-deputati-rosina-pieprasit-no-vacijas-cetrus-triljonus-eiro-par-uzbrukumu-psrs.d?id=45533370
Nav šaubu, ka šis minētais paziņojumus iet kontekstā ar pāris dienas atpakaļ Krievijas Domes vēlmi nosodīt Vācijas atkalapvienošanos un VDR likvidāciju.
nekā nekomentēt, tas ir fona troksnis, tad jau var Žirinovska iniciatīvas sākt apspriest
Nevajadzētu jaukt valsts paziņojumus ar Žirinovska partijas biedru vāvuļošanu. Var jau teikt, ka ar Žirika muti testē ūdeņus pirms ko saka pati vara – bet lielums jau tomēr paliek tikai viņa frazioloģismu krājumā.
šobrīd Žiriku visi klausās uzmanīgāk kā agrāk ;-). bezjēdzīgi tas ir tamdēļ, ka juridiski krievi var lekties bezjēgā – tur viņiem nekas nespīd. ne jau velti UA gadījumā RU pārgāja no šaha uz podkidnoi durak.
a nekā – tas no tēmas “vi sami piderasi”. labi tas, ka DE-RU savstarpējās attiecības tas neuzlabos.
Kā tur bija ar Kaļiņingradas apgabala nodošanu atpakaļ tā īpašniekiem Vāciešiem, bija vai nebija tas jādara?
A. Illarionovs arī pievērsa uzmanību šim ziņojumam – toņa maiņai pret RU:
http://aillarionov.livejournal.com/783786.html
Rakstītāju sastāvs tāds, ka grūti nepamanīt. Bez precedenta. Tomēr POTUS maz ka muld garām, viņš nesteidz dot komandu bruņojuma piegādēm UA.
Kas tiesi no Pere(za)gruzkas nav saprotams, a? Čalim jau prezidentūras beigas degungalā, neies tak fundamentāli mainīt ārpolitikas uzsvarus.
Toties uzskatāmi redzam, kādēļ okupācijas gados trimdas latvieši diezgan masveidīgi balsoja par republikāņiem.
Tā ir jau cita spēle, ko mēs “mirstīgie” neredzam un nedzirdam, kad “izredzētie” savās tikšanās reizēs izrunā, sarunā u.t.t.
Manuprāt, tā jau ir sen pierādīta acīmredzama vājības izpausme (sākot ar 2008. gadu..sagadīšanās?), kad RU sen jau piegādā cik grib un ko grib.
http://www.interpretermag.com/moscow-readying-a-massive-russian-invasion-of-ukraine-golts-says/
Kas tas par Goltsu ? Kopš pagāšās vasaras ir bijušas tik daudz ekspertu pareģotās invāzijas ,ka grūti kādam vispār noticēt , bet ja tomēr ?
Ja gadījumā “von der”, tad viņa komentāros par pseidoboļševiku apkarošanu vērts ieklausīties 🙂
Bet par Kaukāzu jau nav nekas jauns, ka no turienes atvelk vienības lai mestu iekšā Donbasā – šeit vispār var būt interesantas sekas, par spīti BBX runām par čečenu nomierināšanu ar naudu un autonomiju, čo ta Ziemeļkaukāzā turpina mirt Iekšlietu karaspēka zoļļi – naids pret moskaļiem kalnos gruzd, pat ja nedeg ar atklātu liesmu. Atvelc vienības un…
Prasās gan atkāpe, ka principā atklāts iebrukums jau sen ir noticis un nav ko gaidīt – pat ja ne visas UA-RU robežas garumā.
Golcs sens EJ.ru militārais apskatnieks, kāds tur “fon der”, apskaties viņa bildi 😉 Ne pārāk labs , ne gluži slikts, tāds kāds ir.
Tas ka RU gatavojas, kkam lielākam pavasarī ir ļoti iespējams , bet pats gatavošanās fakts vēl neko nenozīmē. Priekšdarbi tiks veikti neatkarīgi no tā vai lēmums par uzbrukumu “pilnā augumā” tiks pieņemts. Tie kuri dienējuši zina, kas ir brīdinājuma pavēle. Esi gatavībā tam un tad, sēdi un gaidi. Tātad no militārā viedokļa aktīva kaujas darbība ar mobilizēto un “mobilizēto” piedalīšanos var atsākties pēc pāris mēnešiem (mobilizācija/rekrutēšana, komplektācija, refresher training, nosūtīšana). Armija būs gatava, var diskutēt par to vai Pu pieņems politisku lēmumu atklāti iebrukt UA. Runājot par tiem tūkstošiem… visa RU armija ir ap 800 000, no tiem mazāk par pusi ir SzS (300 000) no tiem kaujas spējīgās vienībās vēl mazāk (ap 150 – 200 000). Visus uz UA nenosūtīs, 1/3 may be tātad 50 000 + GDK, specnazi, iekšējais karaspēks utt līdz 100 000 max. UA jāspēj mobilizēt vismaz tikpat daudz (uz 2013. gadu UA armijā bija 80 000). Attiecība sanāk rupji rēķinot 1:1, tas ir uzbrukumam un okupācijai ar RU armijas esošo aktīvo komponenti būs par maz. Piekrītu ka no visas RU var savākt vēl 100 000 rez.karavīrus, bet tos vēl vajag sagatavot un šādu mobilizāciju neizdosies veikt slēpti.
Tātad sekojam rez.karavīru gaitām pašā RU, tsk. privāto militāro kompāniju veidošanai.