Purvi kaujai gatavi!


vejo

09.02.2015. ministra intervijas ieraksts

sarts

09.02. 2015. valsts sekretāra viedoklis

 

pabr

09.02.2015. eks-ministra viedoklis

 

Foto - Karīna Miezāja

09.02.2015. valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa  viedoklis:

– Kā vērtējat aizsardzības ministra ieceri par 2000 karavīru palielināt mūsu armiju?

[..] – Es nedomāju, ka to nepieciešams īpaši skaitliski palielināt. Taču armija kļūst arvien specializētāka, bruņotajos spēkos ir arvien dažādākas profesijas, karavīriem ir nepieciešamas prasmes strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām. Mums šobrīd krietni jāiegulda militārās aizsardzības līdzekļos, novērošanas iekārtās, pretgaisa aizsardzībā. Tāpat jāiegulda arī karavīru izglītošanā.[..]

vara bungas: Viedoklim par “purvaino apvidu” izšķirošo lomu mūsu valsts aizsardzībai pilnībā piekrītu! Bet, ja nopietni, diviem no četriem runātājiem būtu jāskaidro tautai, kas ir pie vainas,  ka “minimālas” jeb “pietiekamas” NBS spējas nav sasniegtas.

93 domas par “Purvi kaujai gatavi!

  1. Jau sāku domāt, ka šajā blogā vieni mēs cepamies, bet nē, LTV ziņu dienests sāk runāt par to, ka gaidīt kad būsim gatavi 2020.g. ir par ilgu un vārdos nesakot, zemteksta pasaka, ka sūdi briest.
    Te derētu pielikt arī Pabrika interviju LNT (šodien) 9.feb. – http://www.tvplay.lv/parraides/900-sekundes/560741?autostart=true
    Nu protams, kad neesi amatā (Pabriks) runā visu (līdzīgi kā Rasmusens), kas ienāk prātā un bieži daudz reālak nekā esot amatā (Vējonis). Ceru, ka vējonis kļūs par veci ar pautiem un beidzot darīs un runās skaidrāk, nevis slēpsies, tomēr apzinos, ka kārtīgus argumentus viņam neizdodas sarunās izmantot un iemācīties viņš to nevar…

    • kad Vējonis nebūs amatā, arī viņš “kļūs par veci ar pautiem un beidzot darīs un runās skaidrāk, nevis slēpsies,” 🙂

      domāju, ka šobrīd publiskā telpā mēs redzam vētru, kuru rada neredzamu straumju kustība apakšā. nav viegli komunicēt ar šiziofrēniķi austrumu dzīvoklī, kurš apkrāvies ar gāzes baloniem un vicina šķiltavas.

      LV ekonomiski ieguldīs nepieciešamo minimums ko prasīs NATO – ja bez NATO aizsargāties nevaram, kamdēļ guldīt iekšā vairāk?

      • kāda tur starpība, Albreht? Salīdzinoši ar to,kas ir tagad, apdraudējums Parexa gadījumā bija niecīgs un smieklīgs, bet miljardu uz sitiena uzšķiņķoja, novelkot bez prasīšanas un diskutēšanas pa sloksnītei ādas, no katra LR pilsoņa.

      • es ne par to laiku, bet skatoties no šodienas. šobrīd mēs vērtējam, ka problēmas risināsies ja pēc gada iemetīs papildus 60 mio. toreiz mēs vērtējām, ka bez miljarda ieguldīšanas mūsu Valstij radīsies milzīgas problēmas. problēmā “EU prezidentūra” ir noinvestēts vairāk nekā pasākumam “krievi nāk”.

      • Ir viens būtisks faktors, kas padara grāvjus, purvus un mīnu laukus par šķēršļiem – tiem un to choke point ir jābūt piesegtiem ar vidējās vai tālās distances PT ieročiem vai ARTY. Ne viena ne otra nav mums tādos daudzumos, lai to visu piesegtu. Līdz ar to purvi un citi šķēršļi zaudē taktisko nozīmi, jo ar triecienšauteni bruņu nenoturēsi. Kārtējais civilais domas briljants bez sapratnes par militārām lietām. Žēl, ka mums tādi prātvēdari, tikai valsti blamē.

    • Cik dod tik ievāc. Es nevaru iedomāties ZS bez SE un NO ekipējuma dāvinājumiem. Bet bruņojums prasa apkalpošanu, kas prasa naudu, kuras līdz ar nagiem.

      • Nebūs prasību, nebūs naudas, tāpēc daļēji saprotu, kāpēc visas valsts finansētās iestādes gada beigās steidz notriekt pāri palikušo piķi visādos semināros, banketos un konferenceš, jo citādāk nākamajā gadā budžeta plānotāji pateiks – jums tak pietika pagājšgada ar to mazumiņu un vēl pāri palika, tātad šogad saņemsiet vēl mazāk, izdzīvot varēsiet…
        Tā ka, ir jāņem un tad jāprasa līdzekļi, kur liksies, valsts ir jānosargā, Parex to neizdarīja, LM to neizdarīja, BB to neizdarīja, Zelta tilts un dārgā bibliotēka ne tik.
        Varbūt Ušakakova miljonu vērtie trolejbusi nosargās?
        Visās citās nozarēs kaut kā pietiek nekaunības, tikai NBS visi tādi mierīgi un samierinās ar drupačām no galda!

  2. Ja lēmumi par iepriekšējo debīlo (ļaunprātīgo) lēmumu atcelšanu (gatavība 2020 vai 2024.g.) netiks pieņemti tūlīt, ja nauda netiks piešķirta tūlīt, ieroči iepirkti tūlīt un atdoti ZS glabāšanai mājās tūlīt, Nato vienību un tehnikas dislokācija netiks panākta tūlīt (TŪLĪT un TAGAD!), tad viss tas ko tagad kaut kādā sociālā tīklā bez jebkādām saisībām teksto kaut kāds novoispečonnij bojevoj pidaras ir dakšu spraušana un laža. LAŽA. MAKARONI UZ AUSĪM. BATONI AUSĪS, utt utjpr. Būs 200% tāpat kā ar pilsoņu aizsardzību pret banku alkatību.

    http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/184937/bankas-panak-savu–partijas-gatavas-atcelt-noliktas-atslegas

  3. vēl viens latviešvalodīgs sen pazīstams nepilsoņu aizstāvis un nacionālistu apkarotājs, runas brīvības un pļuraļizma (lasi – neierobežotas ienaidnieka propagandas) bruņinieks, demokrātiskās domas gigants izpaudies:

    Muižnieks sarunā norādīja, ka centieni kaut ko aizliegt, kontrolēt vai neretranslēt ir īslaicīgi un īsti nestrādā. “Ja cilvēki grib saņemt informāciju savā dzimtajā valodā – viņi atradīs veido, kā to izdarīt,” teica Muižnieks.

    Komisārs uzsvēra, ka šo jautājumu centies aktualizēt jau pirms desmit gadiem. “Ja gribi iekarot krievvalodīgu sirdis un prātus – viņi jāuzrunā viņiem saprotamā valodā,” teica Muižnieks.

    http://www.la.lv/muiznieks-nepieciesams-runat-krievvalodigajai-sabiedribai-saprotama-valoda/

    p.s. Bilde raksta augšpusē pasaka visu.

      • tie ieteikumi un Muižnieka “krievvalodīgo siržu iekarošana” ir divas dažādas lietas. Muižnieka taktika sevi jau ir “pierādījusi” Latvijas sabiedrības integrācijas lauciņā. Gribam tādus pašus rezultātus ES mērogā? Tad Muižnieks ir īstais kadrs, kuram dot iespēju ķerties “vērsim pie ragiem”.

    • Bet viņš jau netieši saka, ka jābūt ko likt vietā.

      Abet par to, ka aizliegšana neko nedos, pastrīdēšos – gribētos zināt, cik % krievvalodīgo lieto Internetu. Man aizdoma – ja tiešām nogriezīs kabelī un satelītās kanālus, nekādas alternatīvas piekļuves 90% neatradīs, jo “ko rāda, to skatos, nerāda – neskatos”. Spriež visādi mediju seksperti pēc sevis – man ir tviteris un instagrams, lasu ko gribu, bet tas uz babuļiem vai mehāniķi Stepanu nava attiecināms.

      • paskatamies, kas ir tas, ko “liek vietā” Muižnieka ļaudis (sorosītu brandža, kuras astoņkāja taustekļos ir Latvijas sabiedriskie mediji) Latvijā. LSM Radio 4, kur puse no žurnālistiem ir pusatklāti kolorādo.

        Protams, ja sameklētu vecos aukstā kara laika Amerikas balss kadrus un ļautu viņiem brīvi strādāt (vadībā un ekspertu līmenī), nodrošinot krievu Lifenews un RT līdzvērtīgu finansējumu, tad jā, būtu rezultāts. Bet mēs taču saprotam, ka nekas tāds nebūs zem Europas paspārnes. Būs tipa Merkeles tekstu translācija krievu valodā. Da nah par to jāizdod nauda?

        • patīk gan tev tēlainie apzīmējumi “brandža, kuras astoņkāja taustekļos…” Varbūt taustekļiem vēl ir nauda, ko šie nav iztērējuši mokās vaidošajiem LV mēdijiem?

      • pārdomām par “siržu iekarošanu” un “vietā likšanu” (starp citu, Europas idiņi nesaprot ne krievu valodu, ne mentalitāti, ne to, kas pēc savas būtības ir Maskavija, kas sovokisms un lielkrievu impērisms, arī tas ir jāņem vērā)

      • aizliegumiem noteikti ir jābūt. kaut vai Life news gebešņiku žurnālista maskā veiktā ievainoto pratināšana. Pēc viena (!) šāda sižeta kanāls bez iepriekšēja bridinājuma ir visā Eiropā jābloķē līdz pastardienai. Un tā ar visiem moskaļu propagandas kanāliem pēc kārtas:

        http://ru.tsn.ua/ato/osvobozhzhennyy-kiborg-smeyalsya-uvidev-svoe-intervyu-dopros-na-kanale-lifenews-409814.html

        Bet katrs taču saprot,ka eiroliberasti būs gatavi gulties zem tankiem, lai krievu propaganda varētu brīvi plūst.

      • te ieskatam un atgādinājumam par Muižnieka varoņdarbiem integrējot Latvijas sabiedrību:

        Savukārt jaunais integrācijas ministrs N. Muižnieks (kura posteni premjers E. Repše raksturoja ar vārdiem „nekas nevar būt labāks kā šāds ministrs, kas varētu dažādus konfliktus risināt”) savu darbību jaunajā amatā sāka diezgan īpatni – izsakoties bijušās Valsts valodas centra direktores Dzintras Hiršas vārdiem Lauku Avīzei, „ar konfrontāciju gan ar Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociāciju, kuras pienesums Latvijas neatkarības atgūšanā un sabiedrības saliedētībā ir nenovērtējams, gan ar valodniekiem, kuri jau vairākkārt ir atgādinājuši sabiedrībai, ka Latvijas valodas situācija pagaidām neļauj ratificēt Vispārējo nacionālo minoritāšu aizsardzības konvenciju”.
        Vispārējās mazākumtautību konvencijas ratifikācija, protams, bija lielās politikas jautājums, kurā Latvijas politiķu viedoklis dažu gadu laikā pietiekami būtiski mainījās. Vēl 2002. gadā V. Vīķe-Freiberga to dēvēja par „nākotnē vēlamu soli”, ko pašlaik valsts neesot gatava spert, savukārt tobrīdējā ārlietu ministre Sandra Kalniete deklarēja – minoritāšu tiesības Latvijā pietiekami sargājot jau esošie likumi (kā piemēru minot tieši Izglītības likumu), tāpēc konvencijas ratifikācija nemaz neesot vajadzīga. Lielā – kaut dažādi traktētā – problēma bija tā, ka konvenciju ratificējušās valstis apņēmās nodrošināt mazākumtautību valodu izmantošanu administratīvajās institūcijās (faktiski – pašvaldībās) „savu iespēju robežās (..), ja šāds lūgums atbilst patiesai nepieciešamībai”, un šāda norma bija pretrunā Valsts valodas likumam, kas noteica, ka pašvaldības ar valsts iedzīvotājiem kontaktējas tikai valsts valodā. Taču… pagāja trīs gadi, un 2005. gada maijā konvencija ar lielu balsu vairākumu Saeimā tomēr tika ratificēta, – no S. Kalnietes tolaik vēl pārstāvētā Jaunā laika pret nobalsoja tikai viens pats Paulis Kļaviņš.
        Savukārt ar Nacionālo kultūras biedrību asociāciju ministrs saķīvējās visnotaļ smieklīga iemesla dēļ – bija izdomājis ietaupīt uz interneta pieslēguma apmaksu asociācijas vadītāja Rafi Haradžanjana dzīvoklī, papildus tam savā sekretariātā pieņēma darbā cilvēkus, kuru lojalitāte Latvijas valstij, maigi izsakoties, radīja zināmas šaubas, bet ar laiku nonāca līdz tam, ka pat tāds caurmērā piesardzīgs politiķis kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš bez aplinkiem publiski paziņoja: „Viņam ir bulīmija un rijība, kas nav adekvāta, jo viņš vēlas pārņemt arī citu ministriju funkcijas, piemēram, gatavojot grozījumus Krimināllikumā.” Vienlaikus N. Muižnieks izrādījās pārsteidzoši liberāls – lai neteiktu, ka svārstīgs – visbūtiskākajos jautājumos: „Neskatoties uz nepieciešamību nostiprināt latviešu valodu, izpratni par sabiedrības integrāciju nevajag un nevar sašaurināt uz valodu vien,” – arī šis bija viens no „valsts galvenā integrētāja” publiskajiem domugraudiem.
        Taču pilnīgi bezspēcīgs integrētājs izrādījās, sākoties tai pašai „krievu skolu” krīzei. „Priecāšos, ja varēšu palīdzēt Šadurska kungam uzturēt dialogu starp sabiedrību, ministriju un valdību,” N. Muižnieks Lauku Avīzei deklarēja, stājoties amatā. Savukārt reālu rezultātu vietā viņš nepilnu gadu vēlāk publiski varēja atskaitīties tikai par aktivitātēm, kas atbilda visam pārējam „oficiālās integrācijas” procesam: „Jau pavasarī, kad reformas pretinieki mobilizējās, es ar savu sekretariātu nācu talkā, saskaņoju rīcību ar Izglītības un zinātnes ministriju, un mēs īstenojām vairākas kopīgas akcijas, sniedzām kopīgas intervijas krievu laikrakstos, kopīgi rīkojām brīfingu ārvalstu diplomātiem, piedalījāmies abu ministriju konsultatīvās padomes sēdēs, panācām Sabiedrības integrācijas fonda aktīvāku līdzdalību izglītības reformas veicināšanai. Sadarbosimies ar Izglītības un zinātnes ministriju arī turpmāk, jo šā jautājuma risināšanu nevar atstāt viņu ziņā vien…”
        Neraugoties uz acīmredzamo integrācijas procesa buksēšanu un pat skaidras stratēģijas trūkumu, N. Muižnieks integrācijas ministra amatā sabija veselās trijās valdībās un posteni zaudēja tikai 2004. gada beigās, bet pirms tam sekmīgi pārdzīvoja demisijas pieprasījumu tā paša gada maijā (starp citu, nu jau E. Repše runāja, ka savulaik vairākkārt esot bijis tuvu, viņa vārdiem izsakoties, „antiintegrācijas ministra” demisijas pieprasīšanai, pats N. Muižnieks runāja par baļķi, kas, lūk, tieši Jaunajam laikam „aizēno visu seju”, bet vēlāk ar saviem erotiskajiem piedzīvojumiem plašu atpazīstamību ieguvušais N. Muižnieka partijas biedrs Oskars Kastēns biedēja, ka, „balsojot pret Muižnieku, jūs balsojat arī pret lībiešiem un intensīvāku sadarbību ar tautiešiem ārzemēs”). Savukārt valdība 2005. gada augustā jau jaunā īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Ainara Latkovska sekretariāta aktivitātēm papildus piešķīra vēl pusmiljonu latu – un „oficiālā integrācija” varēja turpināties uz nebēdu. Jautājums tikai – cik paatīgi to atpakaļ atsvieda atsevišķi nepārdomāti politiķu izteikumi, no kuriem visslavenākā neapšaubāmi bija Valsts prezidentes 2005. gada sākuma atklāsme, kas pamatīgi aizvainoja lielu daļu krievvalodīgo iedzīvotāju: „Mēs neizmainīsim to padzīvojušo krievu apziņu, kuri 9. maijā liks voblu uz avīzes, dzers vodku un dziedās častuškas, kā arī atcerēsies, kā viņi varonīgi iekarojuši Baltiju…”
        http://www.pietiek.com/raksti/integracija,_valoda_un_nacionalais_jautajums

        • Vai nu kremļa ieliktenis vai arī pašmāju ieliktais pamuļķis, kurš diskreditēja sevi un savus aizbilstamos uščemļonnos izdarot pats sev lācā pakalpojumu.

          • ne tas, ne tas, lai gan pa kripatai no viena un otra. Suga: La Piovra liberastis – Nils Raimonds Muižnieks ir Latvijas politologs. Bijušais Sorosa fonda Latvijas filiāles programmu direktors un LCESC vadītājs;

            Dzimis: 1964. g., Losandželosa, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis
            Izglītība: Kalifornijas universitāte, The Webb Schools, Prinstonas universitāte

            Nils Muižnieks has published extensively on human rights issues, in particular on racism, discrimination and minority rights. Among his long list of publications (below) the following ones are noteworthy.
            The most recent one is “Max van der Stoel and Latvia” which appeared in a special edition of the journal Security and Human Rights, Vol. 22, No. 3 (November 2011), and was devoted to the memory of former OSCE High Commissioner on National Minorities Max van der Stoel, with whom Muižnieks worked closely in the 1990s.

            http://en.wikipedia.org/wiki/Nils_Mui%C5%BEnieks

            • Patīk man šitie ultra-liberasti, kas dzimuši un auguši ārzemēs, tad braukā ar gudrām komisijām šurp, vai pasars dies, pārceļās uz dzīvi šeit un tad sāk gudri mācīt, ka lūk, jūs, latvieši, nepareizi dzīvojat, vajag tač ij homo laulības legalizēt, ij bērniņus ļaut viņiem adoptēt, ij uščemļonniem atdot atpakaļ viņu uber-mensch’u tiesības un atkal pakļauties svešai varai, nu kā jūs, latvieši, neprotaties?!

  4. Pēc visa teiktā, es centīšos ieiet Putina lomā, lai tas viss būtu ar glanci nostrādāts.Par cik Putins saka, ka viņš Baltiju ieņems dažās stundās, tad es to darītu,, par godu” iecienītai ,,Uzvaras dienai” To visu paveiktu ,,Uzvaras dienā”.

    • Vispirms jāsaiet nopietni ragos ar ASV. Jādefine nacionālās drošības apdraudējumu, jāizsaka ultimāts. Citādi sanāk tīra agresija, pat ķīnieši neatbalstītu.

    • Nu tad jau drīzāk līdz 20. aprīlim par godu dižajam fīreram, kuru huilam patīk tik cītīgi citēt savās runās un ņemt kā paraugu

  5. Velns, Ķīna beidzot negrasās paņemt savu mazumiņu Moskoļu zemes līdz Urāliem. Kā es tādā gadījumā ierēktu.

    • Pareizi jau teica viens no diskusijas dalībniekiem, ka ASV prioritātes ir Ķīna un starptautiskais terorisms un nav nepieciešams dēmonizēt ASV.
      Nebrīnīšos, ka ASV ar ĶTR var uztaisīt kaut kādu vienošanos un tam ir visi priekšnoteikumi:
      1. ĶTR augstākais vadītājs ir vairāk vai mazāk pozitīvs pret ASV
      2. Lai iegūtu savā kontrolē kaut kādas saliņas, zem kurā it kā ir vērtīgi resursi nozīmē iesaistīties superdārgā, reālu ieguvumu mazs nesošā karā ar visām dienvidaustrumāzijas valstīm, Japānu, Austrāliju, ASV u.c.
      3. Toties Sibīrija oij, oij, oij, kā tik tur nav un viss kā uz paplātes pasniegts 😀
      4. Rašas spējas pret Ķīnu militāri khm, khm, Debeļcovā un Doņetskas lidostā pa lielam redzējām

    • Žēl, ka tu nepiedzīvoji attīstīto sociālismu, arī tad nopietni vīri līdz pēdējam sludināja komunismu nākamajā piecgadē un ziemāju ražas ar katru gadu kļuva kuplākas. Par iegūto ogļu daudzumu vispār klusēju. Kopš tiem laikiem ticu tikai saviem novērojumiem.

      • īsti melots jau nav – Krimas scenārijam mēs esam labāk gatavi. kaut sākot ar to, ka mums nav krievu kara bāzu savā teritorijā. tikai kurš mums apsolīja Krimas variantu.

        vēl. nu būs tas ātrās reaģēšanas grupējums. ja nu RU fiksi uztaisa sūdus 2 vai 3 vietās – kurp tad viņš dosies? kas būs prioritāte?

        • Es domāju, ka galvenais “gatavības” noslēpums, ir ka potenciālie kolaboracionisti, tanku bučotāji un nemiernieki pārmīza jēgu redzot ko ar viņu īpašumiem izdarīs “atbrīvotāji”, tādēļ sēdēs klusi par prieku mūsu gatavības pilāriem. Līdzīgi apsvērumi apklusināja protestus Odesā un Harkovā.

          • protams. Krima patika visiem krieviem, bet dzīvot DNR/LNR negrib neviens 😀 . bet nu sagaidīsim 16., 9. – paskatīsimies. nu un tad 2018., kad skolām jāpāriet uz latv. val. – ja tik šis trilleris kļūs par seriālu un vilksies tik ilgi.

            • DNR/LNR variantu kā iespēju “pacelties” saredz tieši kriminālais un puskriminālais deģenerātelements, kādu netrūkst arī Latvijā, tā ka uztraukties ir par ko, pilni cietumi ar urlām, pacančiki, kuri grib “прийти к успеху” uz citu rēķina.

              • vecais puskriminālais un kriminālais jau sen ir cienījams bizness/valdība un neļauj pacelties jaunajam kriminālam.

              • Tad kas man nospēra emaljētās bļodas man no vasarnīcas, ja jauno kriminālo nav, a?

                Bet bet aicinu paturēt prātā – Doņeckā, kas ir Rīgas izmēra pilsēta, viss sākās ar pārsimt čaļiem. Statistiski tik daudz savākt nebūs problēma, 0,02% pasisto atradīsies jebkur. Radošs kameras lenķis ļaus izskatīties pēc pāris tūkstošiem un aidā.

                • ne tikai. Doņeckā u.c. teroristu sagrābtajās vietās viss sākās arī ar 90% infiltrētu drošības policiju un menteni. Pie mums varbūt sanāks atsevišķās nodaļās ap 50% un vairāk, ja pie aģentūras skaitam klāt arī uščemļjonnim sočustvujuščih.

                • “kas man nospēra emaljētās bļodas man no vasarnīcas, ja jauno kriminālo nav,” – ok, bomzi parādot tv pareizā rakursā var uztaisīt sākot no režīma upura līdz cīnītājam. bet tās filmas/sižeti, kuras translēs, ja kas sāksies, jau sen ir uzņemtas un gaida savu laiku. bez vietējiem startā iztiks.

                  • Tad jau mums, latvietšiem, nav par ko uztraukties, kā mēs izskatīsimies Kiseļov TV ekrānos, galu galā, labāk nesmuki izdzīvot, nekā skaisti mirt!

          • Ja drīkst mazu atkāpi, Harkivā jau potenciālās problēmas sākās tajā pat aprīlī, bet tur visus antimaidana varoņus ātri piekāva ar stekiem un sašņorēja.

      • BIja tik tuvu, bet tad ģermokrāti iedūra dunci mugurā. PSRS būtu varējusi turpināt cīņu līdz uzvarai!

      • starp citu, visa sāls bija jebko salīdzināt ar 1914.g. Nez AM nevarētu ieviest kādu tikpat sakrālu atskaites punktu? Piemēram, Kauguru nemierus. Salīdzinot nemiernieku rīcībā esošās rungas un spriguļus ar NBS šodienas bruņojumu, rastos paliekoša pārliecība, ka mēs esam lieli, mēs esam vareni!

        • Vispār jau vēl 87.gadā salīdzināja ar 1913., bet tas nav būtiski. Tiešām interesanti būtu salīdzināt 1940.gada LV armijas uguns jaudu ar šodienas NBS. Baidos senči sadotu mums pa muguru.

          • Gan jau ka sadotu tā pamatīgi, pat ja pārietu uz masu, domāju, ka tagadējo NBS senči vienkārši skaitliski nospiestu pat ja nevienam nebūtu nekas vairāk kā dakšas pie rokas :D!

    • un, jā, es arī saskatu zināmu labumu no tā NATO koordinācijas HQ, faktiski tiem būtu jānodrošina NBS ārējo pārvaldību (aizstajot mūsu ģenerāļus, viņi darītu to ko prot vislabāk – dižoties parādēs, kārtot vainagu lentes) un saņemt izlūkošanas informāciju reālajā laikā. Tas būtu liels pluss.

  6. Man patika tas video no NTV, kur apmaksātās studijas “iedzimtās no Ukrainas” bļauj abas kā viena, ka Ukrainā karo amerikāņi un poļi :D! Nu moins, un krievi šito skatās un tam truli tic! Šausmas, kāda deģenerējusies sabiedrība ir tai Krievijā un tai pasaulē, kuras centrs ir putina TV kanāli!

    Par mūsu valsts vīru domu graudiem – tad jau sanāk, ka mēs sitīsim ārā KF karaspēku un iesim pretuzbrumā pāri tiem purviem ar tiem CVRT?

  7. Bet es ceru, ka mūsējie ir tiešām no ukraiņiem mācījušies un izdarījuši secinājumus un arī veikuši aktīvas darbības lai iegūtu vērtīgu pieredzi un aizsardzības priekšrocības.

      • Bet ja atombumba, tad visa Krievijas politiskā elite, kura valda vai ir tuvu stāvoša un pārstāv Putina domu biedru grupu vai arī simpatizē viņam, būtu steidzami jālikvidē, pat ja tas nozīmētu simtiem potenciālo Putina pēcteču iznīcināšanu.

        • Mieru tikai mieru, paskaties uz karti kāda atombumba, turklāt Harkovā uz robežas ar RU. Labāk skat., ka Debalcevā notiek opolčencus aizvieto ar PD RU karavīriem un tas ir nopietni. UA BS mērķi tur neizprotami.

          • neesmu militārists, bet atceroties Staļingradu un Ilovaisku, es rautu nah ārā savas vienības un taisnotu fronti :-D.

            baidos, ka tur lielā politika. pieņemsim, ka UA visu Debaļcevā sakārto pati. vai tad EU pr viņiem satrauksies un dos piķi un vai amīši dos ieročus? palīdzēt nāks tikai tai UA, kura zaudē.

            • Debaļceva jau vairāk kā nedēļu ir norakstīta. Nu jau pavisam pzd. Jācer, ka UA spēs saorganizēt vismaz operāciju ar māņu triecienu, lai bez lieliem zaudējumiem varētu izvest savējos karavīrus.

    • varētu teikt ka murgs, bet saskan ar pierobežas režīma ieviešanu Harkovā. Vispār Rietumu analītiķu rindās manāms klusums, visi visu pateikuši, nosprauduši pozīcijas, tagad gaida ko Merkele ar Abamu sarunās un kādu nākamo joku Pu pastrādās. Informācijas maz, tādēļ visādi hiromāni kā video čakarē smadzenes darba ļaudīm. Tas pāries.
      Manuprāt skaidrs, ka t.s. Boisto plāns tiks realizēts un tas ir minumums no tā , ko Pu vēlas.

  8. Gēnerālis P.Radziņš:
    “Ja vispār valsts un tauta uztur karaspēku, tad jāuztur vislabākais karaspēks, citādi uzturēšana neatmaksājas. Ja Latvijas nelielais karaspēks sasniedz visaugstāko kaujas spēju, bet mūsu varbūtējie ienaidnieki, paliek pie šā laiku tipiskās kaujas spējas, tad šiem ienaidniekam priekš Latvijas pārspēšanas būtu vajadzīga milzu armija. Bet ja Latvija būs vēl tuvā savienībā ar dažiem kaimiņiem, kuriem arī būs stipras armijas, tad Baltijas valstu savienībai (reizē protams arī atsevišķiem tās locekļiem) nedraud nekādas briesmas kaut vai no Krievijas miljonu armijas, ja tā tagadējā kaujas spējībā.”

    • nevis vnk patālu, bet 80-100 km pat ja šauts no Svetlodarskas. Tik tālu var aizšaut Grad jaunākais brālis -Tornado, bet tā ir pagalam jauna tehnika, kas nodod operatoru RU, bet protams kuru tas tagad uztrauc. Tomēr 100 km ir Tornado absolūti maksimālais šaušanas attālums, tātad vai nu šauts uz maksimumu, vai nu pretinieks ir tuvāk kramatorskai nekā daudzi domā, vai nu tā bija aviācija, vai nu tie nebija separi, vai nu tas nebija Tornado. Aviācija diez vai, pašiem UA nav Tornado, tātad šaušanai no/virs Kramatorskas nav nekāda rezona, pretinieks tuvāk par 100 km no kramatorskas – ticami, Tornado šauj uz maksimumu – var būt, bet…, nav Tornado – ticami, kas tad ? es teiktu – BM30- smerch, jo tam attālums 120 km un tas ir diezgan izplatīts verķis, turklāt redzēts agrāk UA

    • filmētāja meitene ir zinātkāra dura.
      meitenes, nestāviet pie 9.stāva logiem, kad notiek apšaude. Pie 8.stāva logiem arī nestāviet. Sliktākajā gadījumā turiet kameru izstieptā rokā, rumpīti slēpjot aiz sienas/zem palodzes. Bet īstenībā būtu labāk – sīko padusē un prom uz pagrabu vai aizsegu.

      • Jāprasa lai mums atdot , kad Amīšiem vairs nevajag 😀 ……pret pretinieku, kuram nav savas aviācijas vai pret-gaisa raķešu tas briesmonis ir diezgan efektīvs……Amīši esot jau vairākas reizes A-10 mēģinājuši aizsūtīt lūžņos (aparātam jau pāri 40 gadu, un samērā lēnīgs priekš 21.gadsimta), bet vienmēr parādās darbs, kur tas labi noder ar savu 30mm rūboņu

    • Šie ir visīstākie skaistuļi, tanku bendes :)!
      Spēcīgs lobijs ir šai lidmašīnai, jo to jau ne pirmo gadu cenšas izsvītrot no NG/AF, bet nekādīgi nesanāk+tie miljardi un cilvēkresursi, kuri aiziet šo lidaparātu uzturēšanai, netiek novirzīti, kā bija plānots programmā, F35 tehniķu apmācībai, kurus nevar apmācīt no nulles, jo tas aizņem vairākus gadus, savukārt A10 tehniķiem jau ir pieredze, līdz ar to tas tāds dadzis acī F35 lobētājiem un gribētājiem.

    • Vēl viena laba apņemšanās “Tāpat plānots palielināt rekrutēto zemessargu skaitu par vismaz 500 jauniem zemessargiem gadā.”
      Interesanti būtu redzēt datus par to kāds % no “jauniem zemessargiem” kļūst par “aktīviem zemessargiem” un kāds par “fiktīviem”.

      • Tieši tā, savādāk sāksim līdzināties austrumu lāča propagandas mašīnai, cipari lieli, bet kaujas spējīgo karavīru un tehnikas vienību stipri mazāk!
        Uz kvalitāti un noturību jāspiež!

    • Viena CVRT rota 2018.gadā, nav diez ko iepriecinoši, tas nozīmē, ka visiem pārējiem, tais skaitā zemessargiem ne sūda nespīd nopietna aizsardzība(lasi – brezents, patriotisms un mantra “draudu nav” kā vienīgā aizsardzība braucot humpalu Scaniās!).
      Nožēlojami, NOŽĒLOJAMI!

Leave a reply to kek Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.