Hibrīdkarš, kas reiz jau bija


Malaizija līdzīga UA (vājāka, aizstāvējās, saņēma Rietumu palīdzību, reformēja armiju, nodarīja pretiniekam politiski nepieņemamus zaudējums, uzvarēja)

vs

Indonēzija līdzīga RU (stiprāka, komunisma ideoloģija, neizsludināts karš, “brīvprātīgie”,  propaganda, zaudēja, prezidents  Sukarno gāzts un sodīts)

PS paldies “išiasam” par linku

11 domas par “Hibrīdkarš, kas reiz jau bija

  1. Redzēs, kā attīstīsies Azov uzbrukums Turčinova vadībā dienvidos. Vispār jau filigrāni – visas pretinieka rezerves ievilktas kaujās pie Debalcevo, bet krievi līdz 12. februārim atļāvuši ukraiņiem inspicēt Rostovas apkārtni, tā ka palīdzība no turienes būs apgrūtināta. Interesanta operācija – militārā, politiskā un diplomātiskā elementa sakausējums.

    • Tieši tā, redzēsim. Jo pagaidām relācijas nāk tikai no paša Azova. Pretuzbrukums dienvidos varetu atvieglot Debaļcevas likteni, bet piesaistīs RU spēkus, kas turpat blakus.

  2. Ja uzbrukums nebūs komplekss UBS pasākums ar ieņemto teritoriju pārvēršanu artilērijas nosegtos ukreprajonos, bet Azov pašiniciatīva, tad pzda nakrojetsja. Taču kaut kas ir jādara, lai dabūtu bez lieliem zaudējumiem savējos laukā no Debaļcevas. Tikai diez vai ar Azovas vilazkām būs pietiekami. Vajag saorganizēt viesuļuguni par ķetnu pamatnēm pie Debaļcevas. Ja vispār kāds kaut ko tamlīdzīgu organizē…

    • Labs!
      Šādus vajadzētu sākt cept X stundai arī Latvijā, lai ir uzreiz, ko likt medijos, internetā gadījumā, ja visādi Gejsipovi un Dirsi sāk taisīt uščemļonno ubermensch’u republikas!

    • Vidusāzijas roka. samērā jauns portāls (gads vai divi) Portāls pieder SIA “Silver Group”, ko vada Alens Baibekovs, viņš agrāk bijis arī firmas vienīgais īpašnieks, bet kopš 2010.gada tā pieder Jeļenai Biktaševai.

    • visi visu saprot, visu jūt un pārzina, bet naudas kā nebija tā nav.

      Lerman’s Law of Technology: Any technical problem can be
      overcome given enough time and money. Lerman’s Corollary: You
      are never given enough time or money.

      • Visi gluži nesaprot, jo daļa no viņiem vispār neinteresējās. Viņi ir pārliecināti, ka visu vienmēr varēs sarunāt. Ukrainā pie varas ir pilns idiņu, kuri taisa biznesu ar Krieviju, naidīgums pret Krieviju paliek retorikas līmenī. Viens otrs pat brīdī, kad separātisti viņu ved pie bedres nošaušanai, ir pārliecināts, ka tas ir tikai teātris un viņš taču vienmēr mācēs visu sarunāt un par visu vienoties.
        Es teiktu tā: ka tie, kuriem to vajag zināt un vēlās zināt – zina. Citi pēc vajadzības izmanto retoriku. Tie kuri zina, baidās rīkoties (arī ļoti līdzīgi kā Ukrainā). Tādu kuri zina, gatavi rīkoties un zina kā rīkoties ir ārkārtīgi maz.

Leave a reply to Zirgs Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.