gatavošanās vs slāpēšana (papildināts 20.03.)


[..] Par ārkārtas situācijām pašlaik, gadu pēc Krimas aneksijas, tiek runāts visu līmeņu politiķu kabinetos. Taču, lai neceltu paniku un neradītu ažiotāžu, gan rīcības plānos, gan valdības noteikumus pirmkārt tiek minētas krīzes vai ārkārtas situācijas, nevis militāri draudi.[..]

vara bungas: …btw laba reportāža. Arvien biežāk dzirdu aicinājumus “necelt paniku”, “netracināt tautu” u.t.t. Tajā pat laikā neveina augsta amatpersona  neuzņemas drosmi pateikt oficiāli un atklāti, ka civiliedzīvotāju metodiskā gatavošana kara situācijai nav nepieciešama (NBS, kā zināms, visam ir gatavs),  jo pati par to nav pārliecināta, pati ir neziņā, pati negrib meklēt iespējas un atvēlēt finansējumu “šādām blēņām”. Var ciest  politiskais tēls un kā pareizi viens komentētājs norādīja : “Viņi domā tā: ja apdraudējums ir, bet naudas nav, tad labāk teikt, ka apdraudējuma nav, jo pretējā gadījumā mani atlaidīs par to, ka neko nedaru apdraudējuma novēršanai un ieliks kādu, kurš teiks, ka apdraudējuma nav.

No savas puses varu tikai piebilst, ka panika rodas kritiskā sitūacijā, kuru cilvēks nav pārdomājis, kurai nav gatavojies un kuras risināšanai nav resursu (arī laika).

Ja patiešām, kāds  grib novērst panikas izcelšanos X stundā par iespējāmiem apdraudējumiem nav jāklusē un nav  jāsugestē publiku  truli bubinot “draudu nav, draudu nav…”, tas palīdz tikai uz laiku.

Pirmais solis: savlaicīgi apzināt problēmu, atzīt to par reālu (skatāmies ko dara kaimiņi);

Otrais solis: novērtēt apdraudējuma pakāpi (kara gadījumā tā jebkurā gadījumā  ir augstākā no visām, jo lielas dabas katastrofas mūsu reģionam nav raksturīgas)

Trešais solis: saprast, ka arī kara gadījumā tiem civiliedzīvotājiem, kuri ir sagatavojušies, riski ir krietni zemāki nekā karavīriem.

Ceturtais solis: Rīkoties – plānot, nesteidzīgi  gatavoties (valstij jāpalīdz ar metodiku, ieteikumiem). Jo savlaicīgāk tas tiks darīts, jo vairāk būs laika, jo mazāka iespēja, ka tiks pieļautas lielas  kļūdas.

***

Piektais solis (fakultatīvi): lasīt gatavnieku sadaļu “IZdzīve” varabungas.wordpress.com

 

UPD1  Ir krievu valodā tāds vārds “стёб”, “стебатса”, ko aptuveni var pārtulkot “ieņirgt”,”apņirgt” , lai precizāk noskaidrotu tā saturu iesaku noklausīties šo te raidījumu. Ko domā par gatavošanos SHTF ru-auditorija. Vēršu uzmanību, ka  ik pa laikam pazib arī prātīgas domas.

28 domas par “gatavošanās vs slāpēšana (papildināts 20.03.)

  1. vienvārdu sakot, lai civilais nemaisās pa kājām un zina savu vietu, kad lielās onkas uzspēlēs kariņu – tā būtu uzreiz pateikuši!

  2. Interesanti, kā var pilnīgi atšķirties divu blakus esošu valsts rīcība. Latvijā – draudu nav, viss mierīgi, Lietuvā draudus uzskata par reāliem un tiem gatavojas, pretojas. Interesanti kurš padomnieks mūsu prezidentam iepūš tos murgus?

    • Esmu sen novērojis, ka amatpersonas visu ļoti labi saprot un ir informētas, bet publiski uzstājoties runā tā kā to prasa: 1) personīgā tēla populrizēšanas nosacījumi 2) attiecīgās partijas nostāja, kuras pakļautībā/pārraudzībā atrodas amatpersona.
      Valsts intereses mēdz dažreiz sakrist ar teikto, bet ne vienmēr. To pierāda tas stāvoklis, kurā šobrīd esam. Tas ir apburtais loks.
      Kas attiecas iz LT, EE un LV atšķirīgām nostājām, jāsaprot uz kurieni mūs ved šī valdība, šie politiķi, šīs amtpersonas, šie partiju sponsori. Es pagaidām līdz galam nesaprotu, bet 40.gada atkārtošanos neizslēdzu. Vienīgā cerība NATO.

  3. Starp citu, par leišu spraigu vakardienu, mums arī nekāda vājā nebija, dedzināja mūsu neatkarības simbolu Rīgas cirku :D!
    Labi, tas pa jokam, bet ja nopietni – vakar tieši biju Origo, kad to evakuēja aizdomīga saiņa dēļ!
    Pats labākais ir tas, ka aptuveni 10 minūtes pirms evakuācijas izsludināšanas gāju garām tam veikalam, kurā bija atrasts aizdomīgais sainis, proti, veikalam bija pusnolaistas žalūzijas un ārā stāvēja veikala apsardze, kad atpakaļceļā gāju garām otro reizi, tieši tai brīdī atskanēja paziņojums par evakuēšanos un bodes ārpusē apsardzes vietā jau bija VP darbinieki.
    Kāds koordinēti darbojas un pārbauda dienestu darbību?
    Vai par estiņiem nav nekas dzirdēts, varbūt viņiem ar kas līdzīgs, kāds sīkāks incidents, bet tomēr līdzīgs, kur varētu vilkt paralēles, noticis?

    • Origo/Centrālajā stacijā tas notiek gandrīz regulāri jau kopš pagājušā gada vasaras. Parasti gan ir runa par “tehniskām problēmām” neko vairāk neskaidrojot. Pats to pieredzēju pirms vairākiem mēnešiem. Toreiz “tehniskās problēmas” tika novērstas apmēram 45 minūšu laikā.
      Godīgi sakot, man arī ir iespaids, ka tiek pārbaudīta dienestu darbība. Un arī pie viena tiek pārbaudīta sabiedrības reakcija – kā cilvēki reaģē uz dzelzceļa satiksme galvaspilsētā tiek traucēta.

    • LT jezga ap to vilcienu nebija nepamatota. Izrādās viena vecuma jaunekļi bez mammām un sievām, bija jūras skolas kursanti. Tātad pareizi LT reagēja.

    • Likumsakarīgi, ka tagad, pieņemot darbā Latvijas sabiedriskajā medijā bijušos TV5, PBK un vietējo krievu avīžu žurnālistus, atbilstoši mainās arī informācijas interpretācija. Tā tuvinās viedoklim, kāds ir populārs Latvijas krievvalodīgajā sabiedrībā – gan par NATO, gan Ukrainu, gan par nepilsoņu problemātiku. Ja Latvija negrasās ieviest cenzūru, un kā demokrātiska valsts Latvija negrasās to darīt, tad ir jābūt gataviem, ka par valsts naudu “stiprinātie” Latvijas krievu mediji nevis attālināsies no tā, ko latvieši sauc par Krievijas propagandu, bet, tieši otrādi, tuvināsies tai, kā to redzam iepriekš minētajā piemērā. Īpaši, ja ņem vērā, ka daudzi no šodien praktizējošajiem Latvijas krievu žurnālistiem savulaik darbojušies kā Krievijas propagandas kanālu “Rossija 1”, RTR, NTV un TVC korespondenti.

      • Šeit pievienojos viss tiek kontrolēts viedoklim – domāju, jaunais TV kanāls mums vēl sagādās pārsteigumus. Latvijas krievu žurnālisti ar nedaudziem man nezināmiem izņēmumiem (gan jau dabā pastāv) ir par demokrātiskas, eiropeiskas utt., bet institucionalizētas, konstitucionāli nostiprinātas divkopienu valsts modeli. Kā savā laikā izteicās jaunais krievu oberopozicionārs Hodorkovskis, Putina mērķi ir labi, tikai metodes jāmaina. LTV1 diskusiju raidījumi tai pašā laikā izveidoti par zemas kvalitātes skandālšoviem.

  4. Man te tāda traka ideja radās….tā kā mums ZS vajag bruņumašīnas, nebūtu iespējams kaut kā apbruņot šitos vecos Volvo

    ar papildus bruņām ?? Lai vismaz Kalašus var apturēt?? Neesmu baigais inženieris, bet vai to nekādi izdarīt???

    • omg darīt var visu ko un ukraiņi ar kamazu armēšanu (blindēšanu) to ir pierāsdījuši. Bet NBS ir vajadzīgas divas lietas kā minimums 1. lai tas būtu plāna 2. lai tam būtu nauda. Nav plāna un naudas? Izmanto amuletus, kas pasargā pret lodēm un šķembām. Tikai protams kvalitatīvus.

          • May not ship to Latvia 🙂 Turklāt šobrīd pieprasījums pārsniedz ražotāja jaudas…

            Ja nopietni, Tik lieliem apjomiem jāražo ko kevlārveidīgu LV uz vietas, dzirdēju ka RTU ir iestrādes.

            • Vējonim drīz mute izkaltīs solot labumus :)!

              Par tām plātēm – tur jau iet uz izsoli, būs interese, lēks cenas, bet domājot par lielāku iepirkumu jāatcerās ka no rokām pirkt no armijas rezervēm atlikumus var būt stipri lētāk, nekā pasūtīt miljons plāksnes pa tiešo no ražotāja.

              Par ko domā NBS? Nezinu, par ko domā, varbūt domā par to, ka tie pāris bruņu hammeri, bruņu landroveri un bruņu merši glābs visus karavīrus un zemessargus?

              Varbūt ir kāda slepena vienošanās ar britiem, amīšiem, norvēģiem, ka SHTF tuvošanās gadījumā te sagrūztu gana tehnikas kā dāvinājumu vai beztermiņa bezmaksas nomā. Protams, tam visam būtu jēga tikai tad, ja to darītu vismaz pāris gadus pirms SHTF, lai varētu veikt gan personāla apmācību, gan sarakstīt pa jaunam mūsu valsts karošanas doktrīnu?

              • Vienmēr cenšos uzsvērt, ka poļiem, norvēģiem, zviedriem un dāņiem, ņemot vērā LT, LV, EE izvietojumu, ar tehniku mūs jāapgādā PAR VELTI un jāpriecājas, ja mēs to pieņemam un solam izmantot atbilstoši mērķim.

                • pats bēdīgākais ir tas, ka visdrīzāk mums arī dotu vismaz 2/3 no tā, ko mēs prasītu (jāprasa būtu publiski, uzstājoties starptautiskās sanāksmēs un ierodoties personīgās vizītēs pie attiecīgo valstu augstākajiem vadītājiem). bet “mēs” to nedaram, neprasam!

Leave a reply to Gjunters tas kurš Džonis Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.