Gudrais karavīrs


SWH

Spiežam šeit un klāusāmies ZS 45.bataljona komandieri pulkvežleitnantu ANDRI RIEKSTU.

 

16 domas par “Gudrais karavīrs

  1. Es ceru, viņš piemin čotko amfībiju? Kas tiek izvilkta uz visām mācībām – vienalga, vajag vai nevajag? 🙂

  2. Neskatoties uz manu vājo lasītprasmi, Terzens tomēr ir viens reti tups intervētājs. “Krievijas karotāju dzimtas, no kara laikiem”. Mhm.

      • Eu nu cik ilgi to mūziku jāklausās, kad sāksies intervija!
        Tie pompozie radio raidījumu ievadi, eh…

        Nu tā, Terzens runā daudz, brīžiem kā blondīne, laikam pieskaņojas vidusmēra raidījuma klausītājam, kam grūti iebraukt visās kara lietās, ja dzīvo tikai par un ap darbu, aifonu, piektdienas vakara ballītēm!
        Viena lieta – kaut kā tas Terzens ar to pulkvltnu runā kā ar tādu ierindieku brīžiem…

        Pastulbi jociņi par Baltijas valstu satraukumu Krievijas invāzijas iespēju dēļ.

        Un tas jociņš par to, ka kamēr batiņa komandieris radio studijā, tikmēr Kuldīgā izsaimnieko nodrošinājuma batiņu, nu pizģec lohs, kas lohs!

        Jājautā, vai Terzenam par šitādu mutes palaišanu nav kāds samaksājis lai tautu pakacinātu un noskaņotu negatīvi pret Zemessardzi?

        Var redzēt, ka Terzenam vai nu nav izpratnes par apdraudējumu Baltijas valstīm vai arī čalim vienkārši pie dirsas, kas notiek valstī, ka tik savus raidījumus vadīt un piķi kāst. Raidījumos gan pēc pamuļķa nekad nav izskatījies, šķiet, ka radio ir nedaudz citādāks…

        Un es esmu tika pirmās daļas beigās!

  3. “Vai tiešām armijā vēl mūsdienās ir jāklausa komandierim?”
    “Vairāk pierasts redzēt to NĀTŌ uniformu!”

    Uz sāls raktuvēm, līdz ar tiem 50 000 NEETiem.

  4. Starp citu, novērojums medijos (kam lien ārā āža kāja): krasa reakcijas maiņa tikko kā notiek jebkāda reakcija uz draudiem.

    “Nebiedējat tautu, tas tikai saasinās emigrāciju!”

    Valdība gadu stāsta, ka draudu nav – atliek IeM paziņot, ka tapina rokasgrāmatu, un uzreiz ar visiem stobriem sākt močīt “valdība baida ļaudis!”. Mans secinājums: daļā preses acīmredzams uzstādījums noriet un norakt jebkādu valdības reakciju uz draudiem.

    Un aicinu piefiksēt, ka tirādes bieži (Liepnieks/NRA, primāri) sākas ar: “Krievus, protams, var sakaut! Tikai vajag nopietni daudz [nogūglēti jaunākie PGA/PT ieroči] – viss pārējais ir ākstīšanās un nav vērts.” Sanāk skaisti – izskatāmies kā lieli dzimtenes aizstāvji, faktiski aicinot nedarīt neko.

    • Atzīstot draudus jāreaģe, reakcija prasa darbību, darbība prasa neparedzētu naudu no budžeta, budžets nepildās un rezerves iztērētas, tātad vieglāk neatzīt problēmu un paslaucīt to zem tepiķa, kas arī tiek darīts cerībā, kas viss nokārtoties. Izredzes joprojām lielas.
      Man tā ir ar otru ugunsdzēsības aparātu majās – vajag, bet naudas žēl. Atlieku un ar vieglu kauna sajūtu meklēju attaisnojumus.

      • Tas viss skaidrs, bet es tieši par mediju lomu – kā notiek sakāvnieciskuma potēšana, iniciatīvas slāpēšana.

        • kā kurš žurnālists to saprot un cik dziļi izprot. Formāli ņemot tautu tracināt tiešām nevajag, bet ne jau mēs sākām karau Ukrainā. Gaidot brīnumus gadu laika jau pazaudējām.

Leave a reply to Albrehts Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.