Валерий Герасимов, начальник Генерального штаба Вооруженных сил РФ
vara bungas: Izskatās, ka RU ar Rietumiem attiecībā uz Centrālo un Austrumu Eiropu konsensus ir atrasts – sacensība būs, bet diplomātiskā un informācijas kara plāksnē. Par to liecina Rietumu ekspertu miermīlīgā retorika, par ko jau rakstīju, un RU stratēģiskie plāni Arktikā, kas prasa daudz naudas un personāla. Ja neuzskatīt Gerasimova vārdus par maldināšanas operāciju, RU militārais fokuss novirzīsies uz Centrālāziju un Ziemeļkaukāzu, kur ISIL uzvaras gājiens ir vairāk nekā iespējams. Loģiski. Ar to, kas RU BS ir pieejams šodien, 2 -3 lielas krīzes menedžēt nav iespējams, kā būs pēc dažiem gadiem – redzēsim. Līdz ar to, sliktākajā gadījumā, Baltijas valstu militārizācija pēc inerces vēl kādu laiku turpināsies, kamēr izsīks finansējuma trūkuma dēļ. Līdz nākamai reizei.
vara bungas 
Par Baltijas bruņošanās atcelšanu gan būtu žēl, bet pēc tā, kas notiek Donbasā (atkal jauns “humās palīdzības” konvojs, arvien vairāk apšaudes, bruņojuma papildināšana utt.), viss liekas gluži otrādi nevis beidzies … + iespējamība, ka nepieciešamības gadījumā tiek eskalēts kāds no augstāk minētajiem konfliktiem arī ir visai reāla …
“сценарии государственных переворотов в форме “цветных революций”” – galvenais Putina bieds, jo tas nozīmē varas un naudas zaudēšanu (pie tam aiz visām revolūcijām jau stāvot tikai CIP un bārdainie ASV onkuļi) …
P.S. Gaidām leduslāču krāsaino revolūciju Arktikā … turpinājums visiem jau zināms 🙂
Es šito sauktu par miglas pūšanu pirms Austrumu partnerības sammita. Redzēsim.
zināmā mērā piekritīšu ar piezīmi, ka visu noteiks apstākļi. Pu, kā jau džudists, mekēs kādu kurš būs vairāk zaudējis līdzsvaru, lai uztaisītu metienu. ja atslābināsimies, lidosim mēs.
Tāpēc mans stils sarunai ar Putiniem ir sist pirmajiem, nogāzt un piebeigt nevis gaidīt kamēr gāzīs.
Vienīgi atkāpe – čali ar kodolieročiem pagrūti piebeigt.
Čali ar kodolieročiem vajag brucināt viņa paša metodēm:
1) Nolaist visu energoresursu cenas lai čalim nekādas peļņas no to eksporta nav.
2) Ar tirdzniecības embargo panākt, ka neviens ieročus no čaļa nepērk.
(neko citu čalis kaut cik ievērojamā daudzumā piedāvāt nespēj)
3) Ierobežot jebkādu tehnoloģiju un ražošanas līdzekļu tirgošanu čalim.
4) Pārpirkt čaļa gudrākos prātus.
5) Paņemt pie dziesmas čaļa rokaspuišus, kuriem bagātības un ģimenes Rietumos, likt tiem nodarboties ar valsts graušanu par šīs pašas valsts naudu.
6) Brucināt visus čalim draudzīgos režīmus kur čalim varētu būt kāds labums (piem. Venecuēla ar naftu), vietās kur čalim jēgas nekādas (Z.Koreja, Argentīna vai Kongo) taisīt krīzes lai šo valstu vadoņi skrien pie čaļa lūgt naudu ar spēka struktūru atbalstu.
7) Finansēt čaļa ienaidniekus čaļa kaimiņvalstīs, izvietot tur karaspēku lai čalis būtu spiests vēl vairāk palielināt izdevumus bruņojumam.
8) Atbalstīt nacionālās neatkarības kustības pie čaļa mājās
9) Taisīt masīvu pretpropagandas kampaņu.
no 4.- 8. viss notiek.
Ir arī cits paņēmiens:
“[..]Ģeneraļa kungam viss šķita gaužām vienkārši. Slava un uzvara bija gūstama pēc receptes: «Pulksten sešos vakarā kareivji saņem gulašu ar kartupeļiem, pusdeviņos viņi tup atejā un deviņos iet gulēt. No tāda karaspēka katrs ienaidnieks bēg kā sadedzis.[..]»
J.Hašeks “Šveika piedzīvojumi”