vara bungas:
Arī NATO vecbiedru sabiedrība sāk saprast, ka permanentās ārvalstu kara bāzes Baltijā ir vajadzīgas, vienlaikus atzīstot, ka baidās kaitināt RU un brīvi rīkoties pat savā teritorijā. Bet, ja bāžu nebūs, kas varētu būt vietā?
Alternatīva bāzēm Nr.1 – NBS ar divām pilnām un mūsdienīgi ekipētām mehanizēto vai motorizēto PD kājnieku brigādēm (6-7 000 PD karavīru) + 5.paragrāfa apsolītā palīdzība + ZS atbilstoši tās reālām spējām.
Lai būtu godīgi, jāpiemin vēl divas alternatīvas:
2) veikt aizsardzības jomā tikai dekoratīvas reformas, simboliskus iepirkumus un cerēt, ka NRF paspēs ierasties;
3) gaidīt, ka NATO spēs ātri atgūt zaudēto teritoriju.
1.alternatīva ir dārga un nedroša; 2. vēl nedrošāka, bet samērā lēta un tiek realizēta šobrīd; 3.vairāk vai mazāk utopiska. Tādēļ jautājumu par NATO ārvalstu bāzēm LV ir jāceļ gaismā (sabiedrībai to jāpieprasa) kamēr RU vēl ir sprukās, jo nekādas citas jēdzīgas alternatīvas bāzēm nav un “iespēju logs” nebūs mūžīgi vaļā.
Līdsvaram:
Maizītis
“Tā ir bijusi mūsu, Rietumvalstu, lielāka kļūda, ka esam vērtējuši Krieviju pēc saviem standartiem. “
Vējonis
UPD1 vara bungas: Goda vārds rakstot nezināju, ka:
vara bungas 
un te rodas secinājums, ka amīšiem tās mūsu brigādes ir jānobruņo, jāuztur un jāapmāca. tas tāpat būs lētāk kā rotēt pašu cilvēkus.
no otras puses, amīšu bāze šeit dotu lielāku drošību nekā pat tikpat labi bruņots un pat lielāks vietējais karaspēks, jo uzbrucējs nogalinātu ASV pilsoņus nevis noname vietējos.
Jāpiezīmē (tālāk sarkasms) – ja paliek kā šobrīd, amīšiem būs jānomaina vietējā augstākā militārā un civilā vadība, lai ieguldījums nebūtu bezjēdzīgs. Ja nopietni, tas būtu jādara pašai latvju tautai, protams, viscaur demokrātiskā un tiesiskā veidā, ja vien pareizai procedūrai atliek laika 🙂
Maizītim jāiet Stratcomā pie Tūtina strādāt.
Doma jau pareiza, ja mēs neticēsim paši sevi, tad kurš gan mums ticēs? Tikai ar pliku ticību raškas tankus neapturēsi uz Latvijas robežas!
Vējonim labs teksts sanācis, ja vēl būtu skaidrs, kas aiz Vējoņa stāv un cik liels iespaids ir Lembim uz viņu, tad varētu droši pateikt vai ar Vējoni ietu vienos ierakumos tupēt vai tomēr ne.
Atklāti, man riebjas doma, ka amīšiem mūs jāsargā. Jidritvai kociņ – prasīsim uz celīšiem, lai pasargā mūs atkal, jo redz, sliktā Krievija, tā jau mūs nežēlos, bet ASV pilsoņus gan. Jums neiešaujas prāta tas, ka tas riktīgi varētu gan kaitināt kremli, gan vājināt pašus mūs – mēs kļūtu par izpildītājiem un likvidētu pašu spēju lemt kaut jel par kaut ko. Nezinu, kā panākt armijas audzēšanu līdz tiem 7k plus PGA sistēmas ieguvi un zemessardzes apbruņošanu, kārtīgu. Man negribās, lai mēs tā pa mierīgo atdotos amīšiem. Lai kā tur būtu arī Ukrainā notiek lielo dzirnakmeņu rīvēšanās un ukraina ir Grauds pa vidu. Somi esot ar stirpu armiju neļaujās tam un ir panākuši savu – amīši nevar viņiem diktēt. Trīs māsas arī to var. Sadarbība ar LT un EE mūs stiprinātu tik ļoti, ka ar visu Pleskavas divīziju kremlis te neko nespētu. Vienoti APC, vienoti gromi visām trim (LV,LT,EE), vienotas KKM visām trim un vienota artilērija – tad skuju, kremlis mums te līdīs. Šo vajag skaidrot, nesaprotu, kādēļ to vadība neredz, un akli skrien pa to pašu taciņu pa kuru jau aizskrēja mūsu Kārlis, Smetona un Pets. Zinu, ka par šo runājam te un tas jau ir darīts krustu šķērsu. Man nav tāda laba juška par kādas tieši mūsu sabiedroto bāzes esamību šeit, jo 100% tie nebūs nekādi eiropieši, tie simt punkti būs ASV un tad mēs neizkļūsim no dzirnakmeņu vidus.
Atvainojos, ka tik gari. Es esmu gatavs piemest pēdējo santīmu no kabatas, lai skaidrotu šo situāciju un finansētu mūsu idejas lobiju, bet negribu, ka mēs padotos. Pie tam padomājiet, ko par to teiktu Radziņš, es viņu neesmu lasījis, taču domāju, ka viņš šādu variantu neizskatītu – lai gan viņš ļoti labi veica aprēķinus un bija, laikam, ar ļoti vēsu prātu apveltīts.
Es visam tevis teiktajam piekrītu, bet jāskatās uz lietām reāli. Pašreizējā vara bez lieliem satricinājumiem pati neko lietas labā nedarīs. Satricinājumus, savukārt, varam nepārdzīvot. Līdz ar to jāizvēlas.
Radziņš bija cerējis uz Baltijas valstu un Ukrainas militāro savienību. Drīz varēsi lasīt viņa rakstu apkopojumu. Par to citreiz.
+1000
“akli skrien pa to pašu taciņu pa kuru jau aizskrēja mūsu Kārlis, Smetona un Pets”
Absolūti und pilnīgi nepiekrītu apgalvojumam. Toreiz mums uz papīra bija militāra savienība ar igauņiem, kur pēdējās kopīgās mācības bija notikušas… 1936, ja nemaldos. Toreiz mums, atrodoties starp vācu mauzeriem un krievu mossiniem, bija enfīlda karabīnes un dāņu šaurums starp mums un to munīciju. Toreiz mēs bijām kārtējā dīvainā diktatūra robežzonā, ar kuru pēc 1934. neviens rietumnieks vai ziemeļnieks i runāt negribēja (atsalums diplomātiskajās attiecībās pēc apvērsuma, ja papēta, bija grandiozs).
Ja ar to bija domāts, ka amerikāņu bāzes pielīdzināmas sarkanarmijas bāzēm 1939. gada rudenī, šādu tēzi es vispār neiztirzāšu. Absurds.
Un piedod & atvaino, man amerikāņu samoaietis vai latinoss būs gana labs aizstāvis. Austrumu kaimiņam lielākā daļa izskatās pēc eiropiešiem, bet zem vāciņa ir stepes sirotāju mentalitāte. Saturs>formu. Nevajag te Hūtes repertuāru dzīt.
Tieši “BŪSIM OTRĀ ŠVEICE PĻAĢ” rezultējās 1940 gadā. Paldies, bet nē paldies.
Otrā Šveice manā izpratnē ir tad, kad tauta līdz zobiem bruņota, tilti, tuneļi, kalnu pārejas mīnēti un pašpietiekami.
Mēs ne tuvu šādu modeli neesam realizējuši :).
kā arī, mums jabūt tādā situācijā kur ienaidniekam nav lielas jēgas mums uzbrukt. Nacisti Šveicei neuzbruka, jo nebija dižas jēgas tērēt tānkus un dzīvības kautkādu Alpu miestu dēļ, viņiem bija lielākas zivis ķeramas (Francija, PSRS, Anglija)……..Es nedomāju ka mēs jebkad būsim tādā situācijā, krieviem Baltiju vajadzēs ja sāksies karš ar NATO , mēs atrodamies svarīgā ģeogrāfiskā vietā pie Baltijas jūras, rietumnieki var izsēdināt desantu mūsu ostās un tas vien ir pietiekami labs iemesls mūs ieņemt pie pirmās iespējas.
Es ar to vairāk domāju 1934-1940 ārpolitiku. Diskusijas vērts arī jautājums, vai Ulmaņa neitralitāte neizrietēja kā fakts no tā, ka rietumi ar mums vairs negribēja runāt, Reiham kremta folksdoiči, bet sarkanie bija sarkanie.
Ideālā pasaulē arī man gribētos, lai Latvija būtu super-neatkarīga, kā Šveice, piemēram, un jebkuram nelabvēlim teikt – nu, pamēģini iebrukt, redzēsim, kas sanāks! Tomēr diemžēl mēs dzīvojam reālajā, nevis ideālajā pasaulē. Realitāte ir tāda, ka armijas Latvijai nav (pusotru bataljonu, lai gan labu, tomēr neskaitīsim par armiju), zemessardze pa lielam ir joks. Es ceru, ka neviens tiešām nedomā, ka zemessardze savā kopumā ir kaujasspējīga (nerunāju par atsevišķiem vīriem).
NATO, lai kā man to negribētos teikt, vairs nav uzticama kā militārā alianse, lai gan, protams, politisko lomu vēl joprojām tā spēlē lielu. Es atkal gribētu cerēt, ka neviens taču visā nopietnībā nedomā, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā, tādas valstis kā Itālija, Grieķija, Spānija vai Francija pieteiks karu Krievijai. Ar realitāti vajag draudzēties. Pat Vācija centīsies no līguma izlīst, lai gan centīsies to darīt tā, lai nezaudētu godu (atšķirībā no Itālijas vai Grieķijas), proti, izsakot ārkārtīgi lielas bažas, uzsveru – ārkārtīgi lielas, par notiekošo Baltijā, un izveidojot komisiju, kurai jāizvērtē, vai nav noticis iebrukums NATO dalībvalstī. Kad pēc nedēļas jaunā LR valdība iesniegs notu Vācijai par jaukšanos tās iekšējās lietās, Vācija, sekojot tās demokrātiskajiem ideāliem, komisiju dekomisionēs un atvainosies jaunajai LR valdībai par pārpratumu.
ASV un Polija ir divi sabiedrotie, kas mums reāli vēl joprojām ir – ar NATO vai bez tās. Abi divi – principa pēc. Ne amerikāņiem, ne poļiem no mums nekā nevajag, mēs viņiem esam sīka vienība un tas ir tiesa. Tomēr abi šie sabiedrotie Baltijas aizstāvēšanu uzskata par goda lietu un ir paziņojuši to atklāti. Ja poļi, kuriem, būsim reāli, tāpat nāksies cīnīties divās frontēs, atkāpsies no saviem solījumiem kodoldraudu priekšā, tad amerikāņi to nedarīs. Kādēļ? Tādēļ, ka, nododot vienu, vai Baltijas gadījumā – trīs, protekcijā esošas valstis, visas citas protekcijā esošās valstis visā plašajā pasaulē noraustīsies un sāks šaubīties par ASV varenību. Tas var izraisīt ķēdes reakciju, sagraujot ASV globālo ietekmi, kas, savukārt, nozīmē, ka pasaule, kādu mēs to pazīstam, būs beigusies.
Šķiet, ka varētu par to rakstīt un rakstīt, bet kopsavelkot – amerikāņi reāli ir mūsu vienīgā cerība uz neatkarību un dzīvi brīvībā. Ja viņi izdomās, ka spēle nav sveču vērta, tad diemžēl varam savu valsti aizmirst vēl uz gadiem piecdesmit. Patiesībā, pat ar visu amerikāņu vēlmi mūs sargāt (un viņiem tāda ir), amerikāņiem ir ārkārtīgi grūti to darīt, jo mēs mēs pat necenšamies tā īsti viņiem palīdzēt mūsu pašu valsts aizsardzībā. Un par to gan man kā Latvijas pilsonim ir kauns.
+100
Paldies par 100!
PS Vēl tikai jāpiebilst, ja mums izdosies, pirmkārt, visu pasauli pārliecināt, ka esam ASV protekcijā, un, otrkārt, pašus amerikāņus par to pārliecināt (citus pārliecināt ir svarīgāk, jo tam sekos ASV Ārlietu departamenta spiediens uz valdību), tad, tiklīdz ASV aktīvi iesaistīsies mūsu aizsardzībā, varam diezgan droši cerēt arī uz Kanādu, Lielbritāniju un Skandināviju.
Hau! Esmu runājis. 🙂
Jūtu, ka ir lasīts Gotlandes scenārijs.
Tai pat laikā – no Šteinmeiera pēdējo 2 nedēļu laikā pozitīvākie signāli kopš konflikta sākuma – ka aizstāvēs Baltiju. Ok, solīts makā nekrīt, bet pirmo reizi rotācijā būs arī friču sauszemes spēki, ka tik nesolīja 2 rotu apmērā.
NATO izskatās, ka vēl aizvien netic realitātei – lācis ir atpakaļ – bet saukt par neuzticamu baigi nav pamata. Nu nav Ukraina NATO un caur to vien atšķirība ir liela. Akli paļauties, protams, nav prāta darbs, un sākumā tāpat smagu jāiznes pašiem – nestrīdos – bet NATO pagaidām nav nevienu uzmetis.
Īpaši jau jāņem vērā, ka krievs tieši ieinteresēts graut ticību NATO. Šinī sakarā es teiktu – jābruņojas lai turētos tās 48 vai cik tur stundas, pārējais tāpat paliek uz sabiedroto sirdsapziņas. Variantu ta nav, vēl vienu padošanos bez kaujas es par tādu neuzskatu.
Gotlandes scenārijs protams lasīts. Bet runājot par NATO, ja es būtu itālis, francis vai vācietis, es neietu aizstāvēt Baltiju. Godīgi saku, tādēļ arī neredzu nekādus iemeslus viņiem to darīt. Komunistu laikā, kad dibināja NATO, bija citādāk – komunisti pretendēja uz pasaules revolūciju – tātad arī uz varu minētajās zemēs. Krievi uz to nepretendē – viņi grib tikai to, kas ir viņu pēc “vēsturiskās taisnības”. Un tā ir mūsu gadsimtiem ilga cīņa, bet ne viņu.
Kas attiecas uz to, ka NATO nav nevienu uzmetis – cik zinu, tad nekad jau nav bijis neviens reāls pārbaudījums, vai es kļūdos?
Ticēt NATO vajag, bet uzticēties var tikai US. Ir taču zināms kādi antagoniski spēki parasti ietekmē jebkuras valsts valdības vēsturiskos lēmumus un tad pareizinam to haosu reiz 28… Tādēļ man šķiet nopietnu briesmu gadījumā politiskie lēmumi NATO līmenī būs sekundāri, mums svarīgāk būs ko izlems daži lielie spēlētāji, ko tur domā GR vai HU nevienu neinteresēs. Bet ja tā, tad arī kontingenti nāks pa taisno no dalībvalstīm un no militārā viedokļa atkarot vienmēr grūtāk kā aizstāvēt. Līdz ar to, ja kāda Rietumu lielvalsts tagad nopietni izskatītu jautājumu par savu karavīru eventuālo upurēšanu LV labā, jautājums par permanentām bāzēm tiktu uztverts ar lielāku entuziasmu. Domāju vēl testēs RU reakciju un gala beigās bāzes būs.
***
Noķer kauč visus 100 deputātus pa vienam, katrs teiks to pašu ko tu i par bruņošanos, i par nepadošanos. Bet, kad sanāks kopā, atkal spēlēs paslēpes, kašķēsies, raus viens otram no rokām krāsainus papīrīšus un stums vājākos ārā no smilšukastes. Līdz ar to tevis ieteiktā brūnošanas diemžēl iespējama tikai individuālā līmenī, tik cik katra paša rocība ļauj.