Dienas grauds


Putin is not a lunatic, nor yet a fanatic. He is a rational leader, even though his frame of rationality is not necessarily our own. His motivations, his calculus for which risks are worth taking and which goals are worth those risks is not that of the pragmatic kleptocrat, who simply looks for the safest and most efficient route to enrichment. Instead, today’s Putin is a more pure and dangerous phenomenon: a believer in a cause.

vara bungas: Marka Galeotti jaunākais raksts. Man šķiet neviens Rietumos tik labi neizprot kremļa motīvus, kā to izprot un prot nofurmulēt viņš. Tik tiešām, kremlinus vairs ne tik daudz uztrauc personīgā materiālā labklājība (visu naudu nenopelnīsi un nenozagsi), viņi ir iedomājušies no sevis valstvīrus, kas stāv blakus Pēterim I, Napoleonam, Čerčilam, Hitleram vai Ivanam Bargajam. Idejiskos ar sankcijām neiebiedēsi,  cieņā ir tikai spēks.

16 domas par “Dienas grauds

  1. Raksts labs, resurss arī – lūk, ko vēl šeit ievēroju: http://www.defenseone.com/technology/2015/05/heres-what-new-tesla-battery-means-national-security/111928/?oref=d-mostread
    Tesla tikko nāca klajā ar akumulatoriem mājsaimniecībām. Nerunājot par to nākotnes potenciālu civilām vajadzībām, rakstā apskatītas arī militārās perspektīves mazām bāzēm (kas noteikti ir LV gadījums), kā arī enerģijas piegādes drošību nelielu patērētāju puduriem:

    “Now industry watchers are debating whether the Powerwall, which is made to store electricity when it’s cheap and release it when it’s costly, is inexpensive enough to disrupt consumer energy markets. But it’s certainly cheap enough for military buyers. Would it be useful?
    ..
    Forward operating bases, often staffed by the most elite fighters that any nation ever produced, represent the spear tip of American foreign policy. During U.S.-led operations in Afghanistan, getting generator fuel to those bases was no easy or safe affair. In 2011, a Marine Corps report noted that the service was operating more than 100 forward bases, each of which consumed at least 300 gallons of diesel fuel daily — for a whopping total of more than 200,000 gallons of fuel every day. Most of that was trucked in overland, at great cost in time, money, and resources, and at great risk to troops and civilian contractors. “According to U.S. Transportation Command (USTRANSCOM), ground convoys were attacked 1,100 times in 2010-12, and that may not count movements of fuel at the tactical level, from forward operating bases to patrol bases,” another 2011 DoD document said. “In addition to these attacks, the terrain, weather, and political concerns also have been a challenge for supply lines.”
    ..
    Bottom line: Powerwalls can mitigate but won’t fix the military’s base energy problem (and they won’t be powering aircraft carriers either). Their real national security value, at this stage, has less to do with military operations and more with the United States energy grid. Moving people off the grid, and building microgrids in hospitals, schools, and military bases, builds resiliency into the system. If some group or nation state exploits some vulnerability and takes down a portion of the grid, fewer people are affected. Additionally, it improves the viability of solar power over diesel, moving U.S. power consumption slowly away from carbon-based fuels. Yes, that matters to national security, too.”

    • mani 5 santīmi. šīs tehnoloģijas šobrīd vairāk attīstās visādās āfrikās, somālijās un citās sūdīgās vietās, kur nav stabili strādājošu elektrotīklu. saules baterijas + autiņa aķis ļauj uzturēt pie dzīvības dažas lampiņas un uzlādēt mobli. Tesla šobrīd ar savu brandname cenšas nosmelt krējumu un atrast noieta tirgu savai topošajai bateriju gigarūpnīcai. protams, dabīgā atjaunojamo energoresursu attīstība rāda, ka ap 2050.g. naftu vairāk patērēšot ķīmiskajā rūpniecībā nekā enerģijas ražošanai. pat, ja tas ir pārspīlēts, tad būtisks naftas/gāzes patēriņa samazinājums ir paredzams.

      • Te tev RU “iespēju loga robežas”, RU vai nu tulīt pat jātransformējas par tehnoloģiski attīstītu demokrātisku valsti vai kā kleptokrātijai jāiegūst jau šodien maksimāli izdevīgas ģeopolitiskas pozīcijas, ko vēlāk tirgot ārā “pērkot” laiku reformām vai vienkārši iemainot pret maizi.

        • “Te tev RU “iespēju loga robežas”, ” – 2050.g. ir galējais un neņem vērā attīstības paātrinājumu (Kurtzveils). man patika tēze par to, ka nav satraukuma par RU 10-15 gadu robežās, bet gan par 0-3 gadiem. de facto logs, ja nenotiek brīnumi (krievi nenopizģī ņuku nr.2), beidzas ap 2025.g. ar nopizģīšanu arī ir problēmas – nopizģīt var rasējumus shēmas, idejas utt, bet ne elementu izstrādes bāzi. sekojoši tam jābūt ģeniālam un prastam – piem, kā ar vaļenka un trumuļa palīdzību pārsniegt gaismas ātrumu.

      • Cik ir lasīts lētā (viegli iegūstamā) nafta un gāze iet uz beigām (https://en.wikipedia.org/wiki/Peak_oil). Tā kā mēs ogļūdeņražus izmantojam sākot ar apģērbu, beidzot ar pesticīdu ražošanu, es neredzu ka pārskatāmā nākotnē naftas cenas uz ilgu laiku turēsies zemā līmenī.

        • Pag, bet kvantumi, ko sadedzina dzinējos un elektrostacijās neiet nekādā salīdzinājumā ar to ko pārstrādā naftasķīmija. Ja ogļūdenražus aizstās ar citu ENERĢIJAS avotu (to mūms piespiedīs darīt pārapdzīvotība un klimata izmaiņas) valstīm-benzīnbākām (valdošiem režīmiem) pienāks kirdiks.

          • Izskatās, ka tev ir taisnība par dzinējos sadedzināto ogļhidrātu daudzumu. 🙂
            Ja var ticēt vikipēdijā atrodamajai statistikai ( https://en.wikipedia.org/wiki/World_energy_consumption ), tad pasaulē 2012. gadā ogļhidrāti sastādīja aptuveni 60.9% (40.7% nafta + 15.2% gāze + 5% no elektrības ražošanas, dedzinot abas iepriekš minētos energonesējus) no kopēji patērētajiem energonesējiem.

            Kurš tad ir tas alternatīvais enerģijas avots, kas aizvietos tās ~2/3?

            Atomenerģija?
            Saules enerģija?
            Kodoltermiskie (“rupji” runājot plazmas) reaktori? https://en.wikipedia.org/wiki/ITER , Ātrākais 2020+ kaut kas būs zināms.
            Ūdeņradis? Tik kur viņu raut “tīrā” veidā?
            Malka? Brauksim kā Z-Korejā ar tvaika mašīnām? 🙂

            Manuprāt, visi kopā, taču pāreja notiks pakāpeniski – pašreizējos tempos. Vienlaikus samazināsies pieprasījums un piedāvājums, t.i cenas būs stabilas.

        • Visu, ko dod nafta, var jau šodien aizstāt ar alternatīvām, pie tam, no atjaunojamiem resursiem. Te es runāju vairāk par naftas produktiem, kas nav degviela.

    • sankcijas mums dod izvēlēties ar kādu lāci cīnīties – labi barotu un spēka pilnu vai izbadējušos, bet neaprēķināmu un “uz adrenalīna”.

      raksts ļoti labs.

Leave a reply to arī zemessargs Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.