Dienas grauds


[..]NATO 3.0 could be a fascinating mix of continental European deterrence and exercises; some limited but not unimportant out-of-area work; and above all a values-based organization that has real meaning and purpose. But it will require balanced defense spending (especially by Europeans, who need to hit the 2% GDP target many of them fail to meet) and political will to continue running effectively as part of the world’s security network.[..]

Admiral James Stavridis , Supreme Allied Commander at NATO from 2009-2013

vara bungas: NATO 3.0, that`s  the point!  NATO 3.0 = kopīgas vērtības+ adekvāts finansējums+ politiskā griba.  Nu, kas mums šobrīd no tā visa ir? Ok, finansējumu līdz 2020.gadam izmocīsim, kā būs ar kopīgām vērtībām un politisko gribu? Pieļauju, ka eiropieši, t.sk., LV iedzīvotāji, ir dažādi, bet visi kopā grib mieru, jo tā ir universāla vērtība. Miers kā vērtība šodien ir saistīts ar valsts spēju atturēt agresoru. Par valsts spējām atbild valdības, valdības veido politiķi, kurus ievēl tautas. Kura  ir tā LVpartija/koalīcija, kas respektēs savu vēlētāju vērtības un nodrošinās attiecīgas valsts spējas?

Proti novērtēt  mieru – runā ar savu partiju!

42 domas par “Dienas grauds

  1. Jā ir jabut politiskam spiedienam-itsevski no primari ienteresetajiem-vai caur intresu grupam-lai jautajums par Bs politiski aktuals-bus rezultats,kamer nav politiska spiediena no veletaja-kam Bs ja var 10 eiro pensijai piemest un nakamie 4 gadi garanteti:d

    • Gluži manas domas. uzbūvēt valsts aizsardzibu “no apakšas” vai piespiest politiķus darit to, ko solīja.
      Kas ir vienkāršāk sasniedzams? mjā…

      • Teoretiski no apaksas visgrutakais cels-lai gan tas var iet roku roka ar politisko spiedienu-tada ideala kombinacija,bet kopsumma,jatrod instrumenti ka radit,tad masu kopumam-vardu sakot gruts,nepateicigs organizatorisks,kordinejoss darbs-kuram iznakuma garantija var nebut…bet nedarit neko nevaram

        • Igaunijā pēc neatkarības atgūšanas pie varas nāca citi cilvēki, pie mums – pārkrāsojušies komunisti. Mums komunisti vairs nebija vairākumā tikai sākot 2011. gada Dombrovska valdību. To mēs labot nevaram.
          Bet mēs varam beidzot uztaisīt normālu pārstāvniecību politikā. Igaunijā partijās ir 5% iedz. Latvijā – 1%. Kamēr nebūs normālas pārstāvības – tikmēr maz iespēju politiku ietekmēt. Latvijas partiju modelis šobrīd ir nevis partijas biedrus pārstāvoša partijas vadība, bet partijas vadība un klienti – partijas vadība, kurai ir kontakti ar sponsoriem un kura piesaista cilvēkus, nodrošinot tiem dažādus sponsoru (un nodokļu maksātāju) labumus apmaiņā pret atbalstu sponsoru vēlmēm. Sponsori arī nodrošina iemaksas laba sabiedriskā tāle veidošanai – pērk žurnālistus un reklāmu. SC vispār ir kremļa filiāle, tur pat nav ko komentēt.
          Tai partijai, kura tā nedara, ir ārkārtīgi neizdevīga pozīcija, jo naudas ir tikai tik cik cilvēki gatavi samest. Nav naudas nedz reklāmai, nedz žurnālistu pirkšanai, nedz lai normāli samaksātu saviem cilvēkiem.
          Tāpēc vajag plašāku tautas iesaisti, lai pārspētu oligarhu partijas. Citu ceļu neredzu.

          • kadas partijas sikgrupas(citam palaimejas zuagt par lielgrupam)…cik no seimas partijam nacas meklet tos 200 biedrus pie notara?cik biedru ir tikai uz papira-lai butu un tt-reali politiku sture intresu grupas-kuras daritajus ne pa pratam iemal kopeja sistema-kura izvele vainu plust klusi vaidot-vai aiz borta-vai es kludos?

            • tieši tā, interešu grupu terariums partiju noformējmā. Naudas maisi dod naudu, algo politehnologus un panāk rezultātu. Principā gaišajiem spēkiem jādara to pašu, bet tīra vietējā nauda nemēdz būt.

              • Noteikti jāatzīmē, ka interešu grupām ir noteikts interešu loks un viņi seko šiem jautājumiem. Dažreiz šie jautājumi ir stratēģiski un izraisa tālejošas sekas, dažreiz sīkumi. Es teiktu šādi politiski jūtīgi “interešu grupu jautājumi” ir kādi 10-20% no lēmumiem, tātad neliels daudzums no kopējiem lēmumiem. Pārējais ir tehniski jautājumi vai tādi, kur var izpausties pēc sirds patikas.

                  • Kā reālāku iespēju es redzu plašu cilvēku iesaisti partijā, lai partijā būtu ap 5 tūkst. biedru, kuri spēj ziedot paši un piesaistīt daudz mazu ziedotāju.

                    • Ko jūs šim partijas biedram nodarījāt, ka viņš TĀ apvainojies. Neesmu dzirdējis viņa argumentāciju tikai secinājumus un rezumējumus. Izskatās ka cilvēks aizvainots līdz kaulam. Viņš taču nav tādā vecumā, lai kādas tur varas ambīcijas prātu aptumšotu.

                    • Viņš jau sen nav NA biedrs. Ja cilvēks apgalvo, ka Krievijas Ukrainā tikai aizstāvas, tad man ir viens secinājums – vecums nenāk viens!

                    • Nu pēc būtības RU arī aizstāvas, respektīvi, aizstāv savas intereses. Tas, ka uz savu tuvāko brāļu rēķina, tas muzikanta kungam po.

                    • Kalniņš tāpat kā Pauls, uz vecumdienām aizbrauc, ja vēl jaunībā un brieduma gados vai nu prātiņš bija vai arī vienkārši turēja muti, tad tagad nav ne viens, ne otrs.

                    • A ja nu nē 🙂 Gribētos dzirdēt viņa argumentus nevis secinājumus, Varbūt bija kāds plašāks raksts vai intervija?

                    • Tas viens, kad Saeimā tupēja, spaidīja podziņas kā robots, pēc tam visu valsti lamāja par to, ka savu krievu mafijas čomu bankā tika uzmests(paši krievi uzmeta) un papisa savu krievu oligarhu samesto ļimaku.

                      Tas otrs pa visu mūžu laikam tik daudz nopisies pa labi un pa kreisi, ka galvā vairs nekas nav palicis, tikai spirķiks un nostaļģija par jaunības gadiem, kad varēja dabūt ikvienu veceni, uz kuru paskatījās.

                      /urļik mode off

            • No Saeimas partijām 200 un pat 500 biedrus nevienai nebija grūtību atrast (tik daudz cik aiziet parakstīties). Uz papīra parasti ir no puses līdz 3/4 biedru. Saeimas un valdības līmenī aktīvs parasti ir kādi 30-50 cilvēki. Citu aktīvistu skaits ir stipri atkarīgs no pārstāvniecības pašvaldībās un cik šie deputāti ir aktīvi partijā.
              Interešu grupas bīda tos jautājumus, kas tām ir būtiski. Citus jautājumus var lemt pēc sirds patikas. Piem. NA demogrāfijas ultimāts nostrādāja, jo nevienai lielai ietekmes grupai atbalsta palielināšana demogrāfijai netraucē. Ja ultimāts būtu piem. par uzturēšanas atļaujām, tad 99%, ka NA no valdības izmestu, jo te ir vitālas intereses un liela nauda. Darītāji vienmēr pilda politiķu uzstādījumus, tā ir visur. Jautājums ir par politiķiem.

  2. Mums blakus ir pozitivs piemers Igaunija-ka vini to panak-deretu papapetit-varbut ir ko macities-vinu Bs nav ideali-bet musejiem ir talu prieksa…diemzel(vai par laimi-labak uzticami un stipri kaimini,neka vaji)
    Varbut kads var izteikties-ir apgaismots ka Igaunija var?

    • Ja pavisam vienkārši, tad EE politiķiem ar lēmumu pieņemšanu mil jomā ir daudz vieglāk, jo a) ir spēcīga sabiedrības interese un b) uz 1,3 mio EE iedzīvotāju budžetā ir dalāmas tieši tik pat eiras, cik LV uz 2 mio (kādēļ tā, tā jau pavisam cita diskusija). Sabiedrības interese ir daudz lielāka nekā LV, jo a) tā padomijas laikos tika daudz mazāk sovjetizēta (kā tā, tas atkal cits stāsts) un b) tai deguna galā visu laiku ir bijis un paliek vienojošs lielā brāļa – Somijas – tēls.
      Ja gribas detalizētāk, tad ieteiktu sākt ar rakstu iz tālā 2007.gada (“Pārdomas par Latvijas un Igaunijas valsts aizsardzību”). Tik gūglī pārmetiet uz angļu vai krievu valodu, tikai tad ir lasāms. Kaut kā tulkošana starp mazajām valodām pa tiešo pagaidām nevelk

      http://www.diplomaatia.ee/artikkel/motteid-lati-ja-eesti-riigikaitsest/

      • Paldies. Sabiedrības interese! Tā ir atslēga. Tādēļ arī apelācijas pie mūsu AM u.c. nedrabojas, kamēr interesentu ir maz un tos var ignorēt.
        Drīz panāksim stāvokli, kad skatīsimies uz EE, kā EE un FI 🙂 Par to svjetizācijas pakāpi novērojums no dzīves:
        PSRS laiki. Perestrojka. OMD. Kareivjiem no LT, EE un LV atnāk ziemassv. paciņas no mājām. LT atver kasti tur desas, šokolāde, konservi uc. paika, tas viss ietīts plānā avīzē par “perestroiku” – palasīt. EE atver kasti, tur “perestrojkas” avīzes žurnāli biezā slānī, re kas mājās notiek! kastes dibenā pāris Kalev šokolādītes… LV atver savu kasti arī paika, laima, staburadze, bet apmēram līdz pusei. Apakšā padjaunatne, cīņa, RB, Atmoda. Un tas bija kā likums.

    • Pat ne tik daudz bailes, cik nevēlēšanās kaut ko darīt lietas labā. Mēs kā krievu pasakā par Jemeļu (tas kurš uz krāsns braukāja), vēlamies lai viss būtu un mainītos, bet nododdies ka pašam kaut kas ir lietas labā jādara, kaut kas no sevis jāziedo, kaut kas savos paradumos jāpamaina. Lai tik tie citi (valdība, NA, VB) dara, a es sēdēšu uz krāsns un kritizēšu (mājiens uz vienu šeit diskutējošo personāžu).

  3. ņemam popkornu un paskatamies Grieķu drāmas seriālu. tā ir ne tikai slinka EU Valsts, bet arī NATO locekle. labi, ja tas viss vēl finālā beigsies ar militāristu nākšanu pie varas.

    • Lai tik bankrotē, pie pilnas laimes varētu no NATO izmest (tas gan protams nenotiks). Kāds var atbildēt uz jautājumu kādēļ grieķi pēdējās dienās ņem savus iekrājumus ārā ? Reāli viņiem bija nedēļas un mēneši, lai saprastu, ka uzkrājumus jau sen vajdzēja pārsviest citur, vai iegūldīt lietās, kas patiešām pastāv, nevis elektroniski cipariņi bankomātā, vai internetbankā.

        • nu grieki ir unikali personazi-man dazi draugi ir-kad laiku atpakal teicu ka aiz skaistas zikartnes griekija izskatas ka karsu nams-sie apvainojas-tagad kad man izradijas taisniba-saka-ko nu runas par sapigo-bet vainigi tie rietumi-Vacija:d

      • Ar grieķiem vajadzēja kā ar latviešiem..bez liekām jūtām un žēlastības ar sirpi pa.. (nu paši ziniet) un var būt būtu jau tikuši galā..bet, redziet, viņi joprojām gribēja un grib dzīvot labi, kaut arī jau gadiem to nenopelna 🙂

  4. Ir tieša korelācija starp lustrāciju jeb piespiedu grēknožēlu un valstu attīstību un tautas dzīves līmeni bijušajā soclāgerī.Valstis,kur bija nopietna lustrācija-DDR,CZ,EE,visādos valstu sarakstos ir daudz tuvāķ topam nekā pārējās.Problēma,ka kom(-isāriem,-sorgiem,-unistiem,-somolciem) lustrācija ,kā runcim kastrācija-zūd dzīvei jēga.Šopavasar UA parlaments pieņēma lēmumu par lustrāciju. Secinājums-nenotikusī lustrācija ir galvenais cēlonis karam UA un vispārējam stāvoklim valstī.Bet ,labāk vēlu…

    • -somoļci 🙂 Par vēlu. -somoļci tagad ir -meņi, kas pērk to ko vajag. Un nevajadzētu nenovērtēt RU enerģetiskā lobija spēku LV. Gazprom – skaidrs, Itera latvija kopš 2013. gada pieder Rosņeft, kas pieder RU valstij, vācieši no Eon kravā čemodānus. “A i Be sideli na trube”…

      • Latvijā ir trīs galvenie politikas sponsori: 1)tranzīts, 2)bankas, 3)būvnieki. Pēdējie divi savā starpā cieši saistīti. Neatceros nevienu lēmumu kas tiktu pieņemts klajā pretrunā ar kādu no šīm grupām. Pēdējais piemērs – uzturēšanas atļaujas. Jebkurai partijas, kas iestātos PRET, tiktu nogriezta 2) un 3) nauda + notiktu labi apmaksāta nomelnošanas kampaņa (kas arī pierādījies). Ja tranzīts pateiks stingru NĒ aizsardzības tēriņu palielināšanai, tad nebūs to tēriņu. Vai arī sarunās ar 3) un nauda aizies ar aizsardzību nesaistītos infrastruktūras objektos, kur var nokāst naudu iemaksai žurnālistiem un partijām.

        • Tad laikam “maksātnespējnieki” būs zem 2-ajiem, kurus NA mēģināja iegrožot un ministru nomainīja un visādi namiņu “mākleri” – zem 3-ajiem.

          Ar 2-ajiem būtu problēmas tikt galā, jo visas jau ārzemju. Parējos ar laiku varētu iztīrīt un pāraudzināt uz tiešām vajadzīgajām interesēm. Iestādes “represiju” īstenošanai ir un veiksmīgi darbojas pret mazajiem un sīkajiem (varbūt tapēc neaiztiek “lielos”?). Nepietiek tikai sabiedrības gribas, vienotības un izvirzīto līderu (īstu), kas ar to ņemtos (pāraudzināsanu – reformām) un vestu mūs uz laimi nosacīto.

          • Māksātnespējnieki bija banku labi draugi, bet krīzei ejot mazumā, palika par konkurentiem. Tāpēc bija banku kampaņa pret viņiem un pie reizes arī NA (jo NA arī bankām nepatīk, it kā maksātnespējas administratori citas partijas nefinansētu). Balts un pūkains nav ne viens, ne otrs, starpība tikai tur, ka bankām spēks ir krietni lielāks. Tādi pati iegrožošana šobrīd notiek ar ātro kredītu devējiem – sāk traucēt bankām (es ātro kredītu devējus neaizstāvu, es tikai konstatēju faktu).
            Jā, nekustamo īpašumu darboņi ir zem būvniekiem, bet viņi ir arī saistošais posms starp būvniekiem un bankām (kā jau rakstīju, bankas un būvnieki savā starpā cieši saistītas interešu grupas).
            Ar bankām manuprāt jārisina ir tā: pirmkārt jāstiprina krājaizdevu sabiedrības laukos, otrkārt, jābūt valstij piederošai bankai, treškārt jāpalielina konkurence, piesaistot abu Ameriku un D-A Āzijas bankas. Bet es saprotu, ka pie šībrīža ietekmes gan viens gan otrs piedāvājums ir maz reāls.
            Par tranzītu es visu laiku ceru, ka tas apstāsies. Pilnībā! Nav tranzīta, nav ietekmes! Kaut gan 100% tas nestrādās, jo ja arī apstāsies tranzīts, tad Krievijai te vienalga paliks tai lojālo naudas maisu grupa, caur kuru īstenot ietekmi, bet tomēr tā būs mazāka ietekme.
            Būvnieku iegrožošana palika reāla tikai pēc Maximas traģēdijas. Pirms tam EM valsts sekretārs Pūce (V biedrs) bija galvenais kasieris pa līniju būvnieki-Vienotība. Skan nepatriotiski, bet risinājums ir pilnīgi brīva konkurence. Ja mūsējiem būvniekiem vajadzēs konkurēt ar Vācijas un Zviedrijas būvniekiem, tad būs spiesti pievilkt kvalitāti un mazināt apetīti.

            • “jābūt valstij piederošai bankai” – pēdējo valsts banku ar NA atbalstu uzdāvināja nezināmiem melnajiem zirdziņiem zem bankas ēkas pašizmaksas… kārtējais no sērijas: neskatieties uz maniem darbiem, klausieties manos vārdos. Atbildē, protams, sekos: “vai tu gribi, lai Džonss nāk atpakaļ?” 🙂

      • Par vēlu,kad skan sēru muzika.Kapēc LV vienīgā A-Eiropā,kur negrib atvērt maisus,bet spēlē pingpongu n-tos gadus?Entropijas likums spēkā kā fizikālās tā sociālās sistēmās-sēdēja uz trubas ,citus klāt nelaida,tagad tukšums.Ir spēkā garīgs likums-tēvu grēkus piemeklēs līdz 3.un 4. paaudzei,neatkarīgi vai patīk -nepatīk,atzīstam-neatzīstam,ticam-neticam,to atcelt nevar neviens,nobody,bagātie arī raud…
        Tiem, kas pie kloķiem,nāķsies saprast,ka visu kopējā labkājība un drošība ir arī viņu labklājība un drošiba.Nav vairāk kur patverties,arī Saulainajā krastā-Costa del Sol priekšā tie, kas griež galvas un šauj acis nemirkšķinot.

  5. There is nothing so likely to produce peace as to be well prepared to meet an enemy.
    GEORGE WASHINGTON, letter to Elbridge Gerry, Jan. 29, 1780

Leave a reply to jobtehnology Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.