[..] Речь о том, что делает при капитализме умный человек. Умный – в смысле талантливый, гениальный, творческий, внутренне мотивированный на служение обществу. А идет такой человек обычно вот сюда. [..]
Kungurovs, RU blogeris
[..] Ты можешь служить себе, распоряжаясь своими способностями сугубо эгоистически, цинично и подло по отношению к другим. Ну а чо, закон джунглей – выгрызи зубами свое место под солнцем. Ты можешь выбрать себе хозяина и служить ему, получая взамен материальные блага и социальный статус вплоть до верхнего слоя среднего класса. Ты можешь, фигурально выражаясь, уйти в монастырь, в андеграунд, остаться свободным, но невостребованным фриком. И все будут относиться к тебе примерно вот так. Если повезет, тебя на ток-шоу пригласят и будут аплодировать. Ты можешь даже завести себе уютненькую жэжэшку и сформировать собственную команду сетевых хомячков в 20 тыщ тушек. Ну что, других вариантов нет? Разумных нет.
Есть только один неразумный – служить обществу вопреки всему так, как ты это понимаешь. Даже вопреки самому обществу, которое не способно оценить твоей самоотверженности. Но это смертельно опасно. Опасность в том, что таким образом ты бросаешь вызов элите. Быдло не должно иметь элиты кроме той, что есть, оно не должно видеть даже гипотетической возможности существования ДРУГОЙ элиты, возможности жить по ДРУГИМ принципам. Если ты, тварь эдакая, вздумал утверждать в жизни свои ценности, которые идут вразрез с мейнстримом, ты, сука, сдохнешь. Возможно, ты сдохнешь даже раньше, чем поймешь, что представляешь опасность для тех обезьян, что сидят на верхушке социальной пирамиды. Это ты, дурачок, думаешь, что если осчастливишь окружающих, то тебе за это спасибо скажут. Запомни, урод долбанный, что быдло не должно быть счастливо, и те обезьяны, которые сидят наверху, озабочены только одним – остаться наверху. А что для этого надо? Для этого надо давить в зародыше таких идеалистических гандонов, как ты. Потому что если тебя, падлу, превентивно не размазать, ты же реально начнешь делать что-то полезное. И людишки к тебе потянутся. Не в смысле лайкнут в соцсетях, а ПРИСОЕДИНЯТСЯ К ДВИЖУХЕ, уверовав в то, что ты за здравое дело кипиш поднял.
Заруби, шваль, себе на носу – У СТАДА ДОЛЖЕН БЫТЬ ТОЛЬКО ОДИН ПАСТУХ. Пусть коллективный, но один. И не надо баранов вокруг себя баламутить. Что, мля, возомнил себя умнее других? Бараны должны блеять хором, уткнуться рыльцем в землю и жевать травку. Элита должна стричь баранов и охранять покой их сознания от тлетворных влияний. Такой порядок заведен искони и не тебе, ублюдок, на него покушаться. Хочешь сам стричь – подай резюме в отдел кадров, пройди стажировку, докажи свою преданность элите. Тоже будешь хоть и не пастухом, но подпаском. Короче, без базара чиста конкретно втыкай: или ты тупое чмо – и тогда блеешь, жуешь и регулярно сдаешь шерсть; или – умный, и тогда ты в системе и пасешь стадо. Или ты труп, потому что шаг вправо – шаг влево считается мятежом, раскачиванием лодки, майданом и поводом для самоубийства.
К тому же, ушлепок, знай – бараны сами же тебя и порвут, потому что баранов пасем мы, элита, и наше слово – закон, а элита – от бога. Кто против элиты – тот против бога. Бога, как физического фактора, конечно, не существует, но как обоснование для того, чтобы тебя распяли – отличная маза. Повисишь на столбе, через денек тебя закопают, чтоб не вонял. А баранам мы потом впарим меседж, то ты есть сын божий, страданул за все стадо и вознесся. И теперь стадо должно страдать в два раза больше, потому что стахановцы по части страдания тоже получат шанс вознестись. Аминь, йопта!
Ну что, я доступно объяснил, почему стадо должно быть тупым, смотреть только под ноги, блеять хором, драться за травку и сдавать шерсть? Умной должна быть только наследственная элита (пастухи). А если какой-то баран вдруг вопреки всему поумнеет, пусть либо тщательно это скрывает, либо пройдет жесточайший отбор, переформатирование сознания и попадет в прислугу к наследственной элите.[..]
http://kungurov.livejournal.com/108473.html
vara bungas: Skarbi, bet nav ko iebilst, lielā mēra VB iet pa autora iezīmēto taku 🙂 . Jauniešiem būtu jāliek aiz auss, ka ieeja sociālajā liftā nav par brīvu. Par brīvu lifti ir tikai satricinājumu, revolūciju un karu laikā. Bet arī tad tikai uz īsu brīdi, ja paspēji iespraukties – malacis, tev ir iespēja, nē – stāvi pie ratiem. Daļu “celmlaužu” ar izmetīs no lifta pa ceļam, daļa pielāgosies un tādēļ paliks. Kas netic LV atjaunošanas pieredzei (daudziem tā ir sena vēsture) pasekojiet Maidana varoņiem un UA kara veterāniem, kas ar tiem būs pēc gada vai diveim. Sociālie likumi ir universāli pielietojami. Tādēļ visiem tiem ideālistiem, kuri sapņo izglābt pasauli, ieteikums kļūt vispirms par miljardieriem un tad nopirkt sev vietu valstī, kas ļaus tev šo valsti attīstīt, glābt un lolot.
vara bungas 
Problēma tikai tajā, ka ideālists nevar nopelnīt miljardu “pēc definīcijas”, jo viņam tas nav vajadzīgs.
Un tomēr, neatkarīgi no tā vai tu esi ubags vai miljardieris vienā jaukā dienā nāksies aiziet pa mūžības vārtiem un tad svarīgas iespējams būs divas lietas: kā esi nodzīvojis savu dzīvi un ko esi aiz sevis atstāsi. Ja esi ideālists un savu dzīvi nodzīvoji kā ideālists un daži cilvēki tevi atcerēsies kādu laiku ar labu vārdu, tad viss ir kārtībā, ja esi cūka, un savu dzīvi esi nodzīvojis kā cūka, atstādams aiz sevis smirdoņu arī tad ir viss kārtībā. Tikai nevajag ideālistam censties kļūt par cūku, bet cūkai par ideālistu. Mātei Dabai ir savi likumi un kārtība un tos pārkāpjot nekas labs nevar sanākt.
Bet kaut kādā brīdī mums vienmēr ir izvēle pa kuru ceļu iet un par ko būt!!!
P.S. Ir latviešiem pasaka par Antiņu, trešo tēva dēlu un varbūt kādu dienu viņam patiesi izdosies uzjāt stikla kalnā pie savas princeses, ne tikai pasakā!!!
Tas blogeris laikam noskatījies filmu “Durak”. Iesaku. Sevišķi spilgtas (netipiski) beigas:
http://www.imdb.com/title/tt3560686/
https://www.youtube.com/watch?v=gEIKcBdUTp8
Vēl ir tie jaunieši, kuriem sociālais lifts bijis nebijis – bet ar būtisku atšķirību – nevis antiņi, bet reālisti!
Šiem jauniešiem (man) atliek pikti strādāt un maksāt nodokļus, lai kaut kā kultos uz priekšu, un pabarotu gan antiņus, gan mērkaķus. Protams, šāda perspektīva ir dziļi aizvainojoša, tādēļ ir papildus izklaides iespējas:
– dusmīgi lamāt liekēžus, paralēli sēžot dīvānā
– balsot ar darbiem – stāties ZS, sludināt uz ielas, maksāt vēl vairāk nodokļu
– radikalizēties un atšaut kā oligarhus, tā hipsterus
– (visiem optimāls variants) remdēt aizvainojumu alkoholā un sūdīgos izklaides pasākumus, vienlaicīgi vairojot iekšējo patēriņu, normalizējot vidējo dzīvildzi (dies pasarg, visi beigs pīpēt, kas TAD varēs pensiju fondu glābt), un, galvenais, brīvajā laikā nedomāt par visādām muļķībām.
Protams, jaunieši ir gudri un patriotiski, tādēļ pārsvarā izvēlas 4. variantu.
Jā starp citu “Antiņā” slēpjas tautas gudrība, cēlsirdība un pašuzupurēšanās. Takā nevajag to noniecināt! Par Antiņu smejas “gudrie brāļi”, saucot viņu par muļķīti, bet ne “gudrie brāļi” uzjāja stikla kalnā, jo lai uzjātu stikla kalnā bija nepieciešamas zināmas īpašības un rakstura iezīmes, kas piemīt “Antiņiem” un nekad “gudrajiem brāļiem”, lai arī cik bagātie tie nebūtu.
Šādi cilvēki – ideālisti (domāju Kungurovu) ir bīstami un nevajadzētu uz viņu idejām “pavesties”. Vēsture ir pierādījusi, ka jebkādi mēģinājumi pārveidot, uzlabot sabiedrību un pasauli kopumā beidzas bēdīgi, turklāt asiņaini. Sākot no Angļu revolūcijas, Parīzes komūnas un turpinot ar sociālistiskajiem režīmiem – gan komunistiskajiem (boļševiku), gan nacionālsociālistisko, gan citiem (piemēram, sarkano khmeru).
Visas šīs asiņainās diktatūras ir sākušās ar naivu un dzīves neapmierinātu ideālistu pārdomām, kuras vēlāk jau pārtver sociopātiski “lietas cilvēki”, kuri nav spējuši sevi realizēt. Un tajā brīdī atveras elles vārti, jo visiem, kuri nevēlas dzīvot jaunajā, skaistajā pasaulē, vai nevēlas, lai viņiem palīdz, bet grib paši savu dzīvi kārtot, tie visi kļūst par “kaitīgiem elementiem”, kuri likvidējami.
Pasaule, kā tā darbojas – ar valdošo slāni, vidusslāni (kas ir valdošā slāņa tiešie darbinieki) un zemāko slāni (kuram pa lielam nekas cits kā iztika, vairošanās un hokejs neinteresē), tādā veidā darbojas jau kopš civilizācijas pirmsākumiem (Senajā Romā hokeja vietā bija gladiatoru spēles). Tā ir iekārtots cilvēka prāts. Pat kustībās (piemēram, komunistu), kuras oficiāli virzījās uz absolūtu vienlīdzību, izkristalizējās šie trīs slāņi – augstākais (politbirojs), vidējais (partijnieki) un zemākais (visi pārējie). Tā darbojas cilvēce un tur nekas nemainīsies.
Ikvienam, kurš pretendē kaut ko uzlabot mūsu sabiedrībā, vispirms ir jāpierāda, ka viņš ir tā cienīgs, lai sabiedrībā kaut ko pārmainītu. Ja kaut kāds studentiņš – puskoka lēcējs grasās mācīt dzīvot cilvēkus, kuriem ir savas ģimenes, savs bizness, utt., tad diemžēl skaidrs, ka nekas labs no tā nesanāks un sanākt arī nevar, jo ne pasaule nav ideāla, ne cilvēki nav ideāli.
Vislabākais, ko var izdarīt šāds “ideālists”, ir vispirms iemācīties parūpēties pašam par sevi un savu pakaļu iemācīties atslaucīt, nevis prasīt no citiem progresīvo nodokli, lai varētu studēt socioloģiju un pēc tam dzīvot no pabalstiem, jo redz jauns cilvēks jau šeit darbu nevarot dabūt. Ja jauns cilvēks ar augstāko izglītību nevar dabūt darbu, tad tur jāvaino nevis sabiedrība, bet gan šim jaunietim jādod ar sūdainu koku pa muguru, jo viņš acīmredzmi ir vai nu slinks līdz nemaņai vai nu glups kā zābaks.
Nu kaut kā tā. Gari sanāca, bet temats tāds filosofisks. 🙂
Ja cilvēks nav dzimis ideālists, nebūs arī, ideālisms nav lipīgs un vairākumam pāriet ar vecumu. Kungurovs te “ņipričom” viņš vienkārši labi noformulēja/aprakstīja to , kas tāpat dabā ir novērojams. Vai nav precīzi? Dalījums slāņos, klanos, varnās utt arī vecs kā pasaule, bet tas neatceļ nepieciešamību meklēt optimālu līdzsvaru, tā, lai augšējie neaizraujas, bet apakšējie nesaceras, ir paēduši un drošībā.
Oskaram +++
++-
mīnuss par socioloģijas “ideālistisko” vērtējumu!
Visa lieli notikumi Pasaules vēsturē pārsvarā nenotiek bez satricinājumiem. Bet tāda ir progresa cena. Bez Romas impērijas sabrukuma nebūtu sabrukusi dzimtbūšana. Bez angļu revolūcijas Anglija nebūtu kļuvusi par pirmo rūpniecisko un galveno koloniālo lielvaru. Bez franču revolūcijas nebūtu gāzti tirāni un izveidotas nacionālās valstis. Bez Bismarka reformām nebūtu Vācijas. Bez Li Kvan Jao sāpīgām reformām nebūtu Singapūras mūsdienu izpratnē, bet bez Pak Con Hi asiņainām reformām DKorejā viņi tagad nevis ražotu Sumsungus, bet ēstu zāli, tāpat kā ZKorejā. Un es esmu par reformām un sabiedrības pārveidi, pat ja tas būs sāpīgi un prasīs upurus. Jo pretējā gadījumā mēs, latvieši, kā nācija neizdzīvosim.
Tas tādēļ, ka tu esi ideālists. Pats taču tam piekrīti? Ja ar vecumu nepāries būsi ļeņins vai Lī Kvans, kas labāk patīk 🙂
Piekrītu.
Par Lī Kvanu ir kompliments! Viena no manām autoritātēm.
Viņš 35 gadu vecumā par premjeru palika, man 4 gadi jāgaida 🙂
Skaidrs, ka sabiedrības struktūras izmaiņas un tehnoloģiskās pārmaiņas nenotiek bez satricinājumiem. Tas, ko es gribēju teikt – ar retiem izņēmumiem, veiksmīgu pārmaiņu īstenotāji ir nevis ideālisti, bet gan cilvēki, kas kaut ko ir sasnieguši jau vecajā sistēmā, tādēļ saprot ko un kādēļ darīt.
Bismarks nebūt nebija ideālists, viņš bija modernās reālpolitikas aizsācējs. Angļu revolūcija galu galā izgāzās, karaļa vara tika restaurēta un tai īsti nemaz nebija sakara ar industriālo revolūciju, kas sekoja daudz vēlāk. (Starp citu, kļūšana par koloniālu lielvaru nav viennozīmīgi pozitīvi vērtējams fakts 🙂 ) Tiesa, Franču revolūcijas rezultātā radās nacionālas valstis un tika atcelti daudzi viduslaiku institūti u.tml., tā arī izprovocēja Amerikas neatkarības karu, tomēr tās iedvesmotāji nebija “frīki”, bet gan atzīti filosofi, kurus piedevām beigās aprija pašu atbrīvotā masu patvaļa, kas noveda pie terora un paškronēta imperatora karaļa vietā.
Kā jau teicu – pārmaiņas ir nepieciešamas, bet to vadītājiem ir jābūt nevis ideālistiem, bet gan cilvēkiem, kas saprot, ko dara.
Lembergs? Rāvis? Indriksons? Kapitāla topa miljardieri? Vai šie pārāk labi saprot ko dara 🙂 Viņiem kkā nav manāma vēlme iesaistīties politikā atklāti. Vieglāk lead from behind.
Angļu revolūcija neizgāzās. Jo Kromvela iesāktās reformas turpināja dzīvot arī pie jaunas varas. Kromvels lika pamatus straujai izaugsmei, industriālā revolūcijas laikā puritāņi bija 20% no L-brit iedzīvotājiem, bet viņiem piederēja 80% rūpniecības. Kromvels sagatavoja sabiedrību, normatīvo bāzi u.c. lietas. Pēc Kromvela gan viena puse (rojalisti), gan otra (republikāņi) sanāca un vienojās par konsensusu kā tālāk dzīvos. Pat vairāk tā nebija jaunā vara, monarhiju atjaunoja jau krietni ierobežotu, pie varas palika Kromvela cilvēki, kuri padalījās ar varu ar bijušajiem karaļa cilvēkiem valsts stabilitātes un savu galvu vārdā. Klasisks lēcēnveidīgs attīstības ceļš: vecā vara degradējusies – revolūcija – brīvība, kuru neviens neprot lietot – diktatūra ar ātrām un vajadzīgām reformām – jaunā līdzsvara iestāšanās. Tā notika L-brit, tā notika Spānijā pēc Franko. Un domāju, ja 2. PK kaut kādā veidā aizietu secen Latvijai, tad pēc Ulmaņa nāves sanāktu Ulmaņa cilvēki ar socdemiem un citiem opozicionāriem, un vienotos par demokrātijas atjaunošanu, bet jau ar 5% barjeru un citām lietām stabilitātes vārdā.
Par ideālistiem ir tā, ka šo terminu var dažādi definēt. Kas bija Bismarka ideāls? Stipra un apvienota Vācija, Realpolitik, mērķis attaisno līdzekļus. Vai tas ir vai nav zināms ideālisms? Var būt jānošķir ideāls kā mērķis un pragmatisms ar kādu iet uz šo mērķi? Piem. Ļeņinam bija ideāls, bet taktikā viņš atbalstīja “viss, kas nāk par labu revolūcijai ir morāls, viss kas pret – amorāls”.