Jauns likumprojekts CA jomā


vara bungas: Ezers kā stikls, bet dziļumos kaut kas notiek…

Ministru kabineta izskatīšanai (tātad līdz gala variantam vēl tāls ceļš ejams) iesniegts likumprojekts, kas paredz aizstāt spēkā esošo Civilas aizsardzības likumu. Jauns likumprojekts, lai arī ir neapšaubāmās  solis uz priekšu, tomēr lielā mērā atkārto iepriekšējā (vēl spēkā esošā) likuma struktūru, frazeoloģiju un trūkumus. Un tomēr…

[..]Likumprojekta „Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums” mērķis ir noteikt tiesiskos un organizatoriskos civilās aizsardzības sistēmas darbības un katastrofas pārvaldīšanas principus, lai iespējami maksimāli nodrošinātu cilvēku, vides, infrastruktūras un īpašuma drošību un aizsardzību, kā arī noteikt civilās aizsardzības sistēmas un katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetences. Likumprojekts paredz precizēt civilās aizsardzības definīciju un noteikt civilās aizsardzības sistēmas darbības principus, tās galvenos uzdevumus un vadību.[..]

Man iekrita acīs katastrofas definīcija, kas vecajā variantā ir –

negadījums, kas apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, izraisa cilvēku upurus, nodara materiālos zaudējumus vai kaitējumu videi un pārsniedz skartās sabiedrības spēju novērst sekas ar attiecīgajā teritorijā esošo, reaģēšanā iesaistīto operatīvo dienestu resursiem;

turpretī jaunajā likumprojektā skan kā

…notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai apdraudējumu cilvēkam, videi, infrastruktūrai vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus;

nezinu kā jums, bet man pirmā definīcija  šķiet vairāk piemērota, jo tagad, nez kādēļ, likumprojekta autori piedāvā par katastrofu uzskatīt tikai notikumu ar cilvēku upuriem. Man šķiet, ka katastrofa ir arī tad, ja pēc radioaktīvo vielu noplūdes putekļu mākonis tuvojas pilsētai. Bet ok, īstenībā visām šīm definīcijām ir tikai akadēmiska nozīme, kad “piecepsies” tās reti kurš atcerēsies, kur nu vēl analizēs.

Pozitīvi ir tas, ka atšķirībā no vecā likuma, jaunājā tiks definēta nepieciešamība analizēt informāciju un apzināt, kas ir

katastrofas draudi – radusies situācija, kad risku novērtējums, prognozes, informācija vai citi apstākļi pamatoti liecina par katastrofas iespējamību.

šim nolūkam tiks veikta

risku novērtēšana – pastāvīgs un mērķtiecīgs pasākumu kopums, kura laikā tiek identificēti, novērtēti un noteikti katastrofas iespējamības un ietekmes riski, lai plānojot un īstenojot rīcību nodrošinātu katastrofu draudu novēršanu, mazināšanu vai akceptēšanu

kas vecajā likumā nepastāvējā kā suga. Tāpat līdz šim nebija definēts pienākums veikt

agrīno brīdināšanu – mērķtiecīga un nekavējoša cilvēku un atbildīgo institūciju informēšana par katastrofas draudiem vai katastrofas gadījumu un nepieciešamo rīcību.

Tātad varam cerēt uz to, ka valdība neturēs sveci zem pūra. Tagad drīkstēsim pieprasīt informāciju par Nibiru planētas tuvošanos. Turlāt būs kam jautāt, katrai ministrijai tagad tiks definēts savs  atbildības bloks un pienākums vērēt un analizēt riskus savā atbildības jomā. Atslēgas vārds šeit ir “atbildība(s)” 😉

Vai jūs zinājāt, kas ir “evakuācija”? Iepriekšējais likums šādu vardu “mutē neņēma”, bet tagad ar visu atklātību valsts saka

Evakuācija ir patstāvīga pārvietošanās, norādot drošu virzienu, vai pārvietošana uz drošu vietu pirms katastrofas, vai katastrofas laikā no teritorijas vai telpas, kur izveidojošies apstākļi rada apdraudējumu dzīvībai un veselībai.

galvenais, veči doties turp patstāvīgi. Valsts parūpēsies par viziena norādīšanu, bet tas jau mums ir pierasts 🙂 Vēl valsts parūpēsies, lai lieki netērētu budžeta līdzekļus visādiem tur sarežģītiem un dārgiem sūķniem un ceļamkrāniem, jo tagad tā

izveido un uztur sarakstu par savā rīcībā esošajiem, kā arī juridisko un fizisko personu īpašumā vai valdījumā esošajiem resursiem, kuri varētu būt izmantojami ugunsdzēsības un glābšanas darbu veikšanai;

Patīkami, ka gudrākās pašvaldības tagad  drīkstēs kooperētis

Blakus esošas pašvaldības, lai nodrošinātu efektīvāku civilās aizsardzības uzdevumu izpildi un katastrofas pārvaldīšanu, ir tiesīgas izveidot apvienoto Pašvaldību civilās aizsardzības komisiju un izstrādāt vienotu Pašvaldību civilās aizsardzības plānu …

Kā tur pašvalībām ar plāniem  sabiedrība varēs kontrolēt tiešsaistē

Iekšlietu ministrija nodrošina, ka Valsts civilās aizsardzības plāna un Pašvaldības civilās aizsardzības plānu aktuālā redakcija ir pieejama Iekšlietu ministrijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājas lapās.

(4) Pašvaldības nodrošina, ka Pašvaldības civilās aizsardzības plāna un pašvaldības administratīvajā teritorijā esošas Paaugstinātas bīstamības infrastruktūras civilās aizsardzības plāna aktuālā redakcija ir pieejama pašvaldības mājas lapā.

Tīmekļa vietnes likuprojekta autori joprojām sauc kā XXgs  par mājas lapām, bet tas ir nieks, jo tagad  pētniecisko darbu CA un katastrofu pārvaldīšanas jomā drīkstēs veikt, kurš to varētu iedomāties – fiziskas personas!

Kāds var pateikt vai kas tamlīdzīgs reāli notiek izglītības iestādēs? Vecais un jaunais likums attiecībā uz to ir  1:1

Izglītības iestādes nodrošina obligātā civilās aizsardzības kursa pasniegšanu studējošajiem, kā arī vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem. Minimālās prasības civilās aizsardzības kursa saturam nosaka Ministru kabinets.

Vārds “karš” (ar locījumiem) jaunāja CA likumā tiek pieminēts vienu reizi

atbalstīt valsts aizsardzības sistēmu, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš.

Tik vien par karavīru un civiliedzīvotāju mijiedarbību kaujas laukā…

9 domas par “Jauns likumprojekts CA jomā

  1. Tik vien par karavīru un civiliedzīvotāju mijiedarbību kaujas laukā…

    Nu bet tak “Draudu nav…”

    man izskatās, ka pārstrāde ir vairāk kā bijusi nevajadzīga, jo izmaiņas ne tikai ir nebūtiskas, tās ir pat savā ziņā noziedzīgas. Kaut vai jautājumā par civilo personu īpašumā esošo līdzekļu apzināšanu un izmantošanu valsts vajadzībām katastrofu gadījumā. Varētu domāt, ka katastrofas gadījumā kāds baigi žņaugsies un pat ja tā. Šis punkts atkal atbrīvo praktiski no jebkādas vajadzības valsts struktūrām būt gatavām un gatavoties katastrofām. Galvenais ir zināt, kur Pēteris no Stāvgrūžiem slēpj savu traktoru.

  2. Vēl viens likuma redakciju problēmjautājums – kurš ir atbildīgs par CA plāna vadību, kad notiek šī plāna darbināšana kara apstākļos. Ir rakstīts ka to vada VUGD. bet līdz galam tas nav artrunāts, jo suituācijā kad ir milit. apdraudējums iesaistās NBS, bet cik ļoti un uz kāda principa (ne pamata) viņiem līdzdarbojas CA likuma ietvaros VUGDs? Tas arī nav īsti atrunāts (vecajā nebija un izskatās, ka aŗi jaunajā nav).

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.