Laikraksts “Kurzemnieks” 2015.gada 17. augusts
Paldies “zāģerim” par avīzes aizdošanu
vara bungas: Pārvarēšu slinkumu un vienreiz savākšu visu A-ministru pirmo dienu amatā runas un salīdzināšu, domāju mainīsies tikai uzvārdi. Neiztrūkstošie “stiprināšana”, “jaunsardze”, “gandarījums”, “plāni”, “būs”. Viens sola ZS ieroču glabāšanu mājās, otrs ziņo, ka tas jau sen notiek, cits ka viss ir “vienā vietā”. Atgādina “Šveika dēkas”.
vara bungas 
Pēc raksta saprotu, ka atliek tik ieģērbt visus vienādās formās un lieta darīta. Citu lielu problēmu nav.
Vienādos tuksneša tērpos, agrāk tikai PD spīdēja mežā tagad visi vienādi
vēl noliktavas jāsabūvē – avīzes raksta pats sākums. par AGR un stroķiem mājās iestājies klusums. par unificētiem kājnieku ieročiem ar.
Darbības imitētāji.
Varbūt tiešām tur augšā – varas gaiteņos, jau sen viss sadalīts un sarunāts un mūsējiem tik atliek darīt tā, kā saka Rietumu vai Austrumu lievalstu kungi?
Citādi nevaru izskaidrot to impotentu muldēšanu, bet nekā nedarīšanu.
Vai arī visi tik debīli, ka nesaprot, no kura gala lai to sapisto nozari tagad sāk labot vai pat jaukt nost un būvēt jaunu?
“Varbūt tiešām tur augšā – varas gaiteņos, jau sen viss sadalīts un sarunāts un mūsējiem tik atliek darīt tā, kā saka Rietumu vai Austrumu lievalstu kungi?”
Tāda ir valdoša tendence. Vēlētāji Latvijā labprāt ievēl tos, kuri sola visu sarunāt. Šobrīd vidusmēra pilsonis cīnīties vai ziedot kaut ko cīņai nevēlās. Viņš labprāt balsos par politiķiem, kas apmierina viņa egoistiskās, kaut arī nereālās tieksmes (mieru, maizi un izklaides, labāk uz citu rēķina). Grieķijā tas parādās jo spilgtāk. Lielākā daļa saprot, ka krāpušies ar kredītiem un ir jāmaksā, bet taču tik patīkami nobalsot par Ciprasu, kurš stāsta, ka pats vēlētājs nav ne pie kā vainīgs, ka vainīgi vācieši, ES, žīdmasoni utt. un par tādu balso, jo “var jau būt ka izspruksim cauri”. Pie mums tak arī aktīvi balsoja par “garantu” un “gāzi grīdā” līdz attapās pie sasistas siles. Tikai kad mēs militāri attapsimies pie sasistas siles, var jau būt, ka būs par vēlu. Ukrainā arī populārākie politiķi ir Porošenko un Timošenko (Godmanis un Kalvītis), kuri sola visu sarunāt, mieru, čarku un škvarku.
“Vai arī visi tik debīli, ka nesaprot, no kura gala lai to sapisto nozari tagad sāk labot vai pat jaukt nost un būvēt jaunu?”
Viņi nav debīli, viņi saprot, ko vēlās vēlētājs un pielāgo tam savu retoriku. Ja vēlētājs vēlās zvaigzni no debesīm, tad jāstāsta ko tu dari lai šo zvaigzni dabūtu un kad būs, nevis mēģināt izskaidrot kāpēc tas nav iespējams.
No politiskā viedokļa Bergmanis rīkojas pareizi. Visi tie ieroču un rāciju iepirkumi ir saujiņas uz politiskās popularitātes svariem. Toties viens piedzēries zemessargs, kurš pašaudīsies gaisā pie kāda bērnudārza ir smilšu ešelons uz politiskās karjeras kapa. Kāpēc? Tāpēc kā uz vēlētāju tas nostrādā. Un politiskie oponenti tam piemetīs bez atskatīšanās uz valstisko lietderību. Nav grūti dabūt kādu zemīti, kuram nav ko atmaksāt kredītā par māju kurā ģimene dzīvo. Bet piedāvās iespēju pasēdēt 2-3 gadus cietumā, kad ģimene paliks dzīvot mājā ir vērā ņemama samaksa. Domju tas nebūs sarežģīti.
Rācijas laikam tomēr nav Kalnacilvēka nopelns. Jā, “sabidrības viedoklis” konstruējams, precizējams un vadāms.
Noteikti. Tikai šobrīd resursi sabiedrības viedokļa konstruēšanai ir cilvēkiem, kuriem sabiedrība ir tikai slaucama govs. Attiecīgi slaucamās govs viedoklis arī tiek konstruēts.
Īsāk sakot uz šo situāciju varētu raksturot kā, all quiet on the Western front :), respektīvi Rietumu frontē bez pārmaiņām…