Piemērs


vara bungas: Kamēr mēs te gudri *iršam par to kā būs, ja būs rūpnieku atbalsts, EE rūpnieki paši meklē sev pielietoumu, latvieši tā kā arī piedalās, bet ne tajā līmenī ko varētu vēlēties.

estipois

avots

P.S . paldies “prasts koks”par norādi

60 domas par “Piemērs

    • ojj, viņi pat uzlikuši Pumas 30mm liegabalu…..es domaju ka Boxers tikai nāk ar 50.cal un 40mm granātmetēju, bet laikam bruņojumu var izvēlēties.. Viens šitāds Boxer transportieris ir bruņots labāk nekā mūsu CVRT ”vieglie tanki” 😀

  1. Tas tāpēc, ka pie stūres visos kantoros mums ir neapdāvināti, gļēvi ierēdnīši-prusaki, kuri nekam citam, kā bikšu deldēšanai un algas norīšanai nav derīgi.

    • mūsējie zinātnieki nespēj noprezentēt pat vadāmu radiolidmašīnīti ar minimālu kravnesību 😉

      būtu to spējuši- padomātu par kaut ko lielāku. nu šitādam arī nevajadzētu maksāt pārmērīgi dārgi.

      • “būtu to spējuši- padomātu par kaut ko lielāku.”
        Kurš padomātu, zinātnieki vai ierēdņi?

        Un ko tas dotu, ja ierēdņi padomātu? Tak tāpat valsts pasūtījums ir par mazu, lai sāktu rūpniecību. Un, lai cik nodevīgi tas neskanētu, iespēja, ka vietējais ražojums būtu principiāli labāks (tik vien tas, ka uz vietas ražots, no PIEVESTIEM komponentiem), ir stipri maza.

        Un vispār, zinātnieki ir zinātnieki. Jāskatās patiešām uz rūpniekiem, inženieriem. Bet viņi savukārt skatās uz savu budžetu un iespējām nopelnīt. Un tad paskatās pa labi un pa kreisi uz lieliem koncerniem, kas jau to visu ražo un ir ar daudzu desmitu miljonu vērtu pieredzi.

        • Lai kaut, kas rastos papriekšu ir jābūt kādam entuziastam un vēlams tomēr pie zinātniekiem/inženieriem.

          tātad paņemam ww2 hetzer un paskatāmies cik naudas izteiksmē tas varētu sanākt. lai tie nav tukši aprēķini tāpat kā celtniecībā, kad tāmes nez no kā ceļas uz augšu- vienu prototipu varētu uztaisīt.

          tad vadājam visur pa riņķi un rādam, ko protam- nu vēlams būtu iekļauties 50 000 -100 000 eiro – un pieņemsim, ka katru gadu saņem pasūtījumu par 10 – 20 mašīnām. Uzreiz būs atruna – tas ir tikai 1-2 miljoni un neko nevar nopelnīt 😉

          bet to var nosaukt arī par ļoti labu sākumu

        • Redzi, varbūt arī ir problēma ar salīdzinoši nelielo NBS pasūtījumu un pirkstspēju, bet paraugāmies uz to no citas puses – tagad ir tāda lieta, kā AirDog, čaļi paši ar Kickstarterta palīdzību palaida gaisā šo verķi, tagad atliek valstij izrādīt interesi par militāra varianta izstrādi un tā lieta aizietu uz urrā! OTS koncepts nav atcelts, tātad, izstrādes izmaksas, ja vēl piesaista mūsu zinātnes spožos prātus un AirDog izmanto tikai kā platformu un izstrādi uztic zinātniekiem un ar AirDogu to lietu kārto tikai lai nokārtotu ražošanas formalitātes, tad tāds projekts būtu, manuprāt, daudz vienkāršāk realizējams.
          Tas pats ar UAV Factory, tagad čaļi ir ieskrējušies un NBS varētu iet ar savu izstrādni/konceptu, kas balstīts jau uz gatava UAV modeli un panākt kaut kādu ražīgu sadarbību. Pat ja pirms tam NBS un valsts pārvaldē sēdēja neieinteresēti nūģi, kas faktiski varētu būt vazājuši aiz deguna UAV pirmsākumos?

          • aizvakar mācībās redzēju ”airdog” par milzīgu panākumu man to būtu grūti nosaukt. pēc skaņas pazinu uzreiz, bija skaļš un lēns. lidoja virs kokiem un neradās šaubas ka varētu diezgan viegli trāpīt.

            foto kvalitāti protams neredzēju, vienu no auto nepārāk labi noslēptu mežā (maskēts bija) – pamanīja. teiksim, ka darbība dienas laikā mani nepārliecināja. Naktī ar kādu termokameru varētu būt krietni pārliecinošāk.

            par uav kāda bija piedāvātā cena? un izmērs arī visticamāk liels (vairāki metri). iespējams varēja pamēģināt ar nelielu lidmašīnīti ar kameru kādos 1000- 2000 eiro ietvaros. un ja vēl parādītu ka lidmašīnīte spēj aizvest “dāvanu” un precīzi pikēt 😉

            tā ka pie vājas prezentācijas nevainosim nūģus 😉 un godīgi paskatīsimies ierakuma abās pusēs.

            • Tamdēļ arī runāju par Off The Shelf koncepta izmantošanu militāro UAV izstrādē Latvijā – paņem jau gatavu civilo variantu, pārraksti speceni priekš militārajām vajadzībām un, saliekot ražotāja un zinātnieku, armijnieku galvas kopā, radām to, kas noderēs NBS!

            • Pilnveido to pašu Air dog, uztaisi tādu, kas lido augstāk un pavada piem. patruļu, nosauksim par Patrol Dog 🙂 lido tāds pietiekoši augstu un ar siltuma sensoru meklē slēpņus patruļas ceļā un skatās var kāds nezogas klāt.

      • Cilvēks kurš sirgst ar kreatīvo impotenci nespēj aptvert savas garīgās atpalicības apmērus tādēļ pats sev liekas ļoti gudrs.

    • Ierēdņos jau nav īsti vaina un zinātniekos arī īsti ne – galvenais, ka mums nav attīstītas mašīnbūves industrijas, tādēļ nav attiecīgu ieguldījumu R&D un perspektīvu projektu. Ja būtu industrija, būtu spēcīgāks lobijs gan politiķu, gan ministriju līmenī. Mums jau vajag, lai ne tikai var uzzīmēt projektu, bet var masveidā ražot, kas nozīmē arī konkurētspēju vismaz Baltijas un Eiropas līmenī, jo viena pati mūsu AM nespēs veikt tādus pasūtījumus, lai nosistu zemu cenu, nāktos pirkt ne pārāk kvalitatīvus, bet ļoti dārgus vietējos ražojumus. Apburtais aplis sanāk.
      Izeja – stimulēt industrijas rašanos, kas, protams, ir diezgan liela utopija mūsdienu LV apstākļos. Otrs – mēģināt kooperēties, finansiāli ieguldīties kaut vai tajos pašos igauņu, vēl labāk būtu – apvienotajos igauņu-lietuviešu-latviešu projektos.

      • Mums ir jau gatavi UAV – gan Jelgavā, gan AirDog, uz šo bāzes varētu radīt militārajām vajadzībām paredzētus droņus un pašizmaksas tur nevarētu būt tādas, ko valsts nevarētu celt un nest, pēc tam jau perspektīvā šos droņus varētu arī piedāvāt eksportam.

  2. Uzzīmēt šādu un piemest raksturlielumus ir 4h darbs.
    Negribu nevienu aizvainot, bet manuprāt šitādu uztaisīt līdz galam (atbilstošu norādītajiem raksturlielumiem un ar kaut kādu pielietojumu, nevis tupa platforma uz ķēdēm) ir 2-3-4 gadi. Nu, ja vien netiek pieslēgts kaut kāds konstruktoru birojs uz pilnu jaudu.

    Bet nu, uzzīmēts ir, tātad iespaids, ka kaut kas tiek darīts, arī ir radies.

  3. Es jau saprotu, ka ne viss Latvijā ir kārtībā, valdība slikta, politiķi zagļi utt., bet šī mūžīgā vaimanāšana un īdēšana sāk kļūt apnicīga. Pie katra raksta tā vietā, lai apspriestu tēmu, visi vienojas kopīgā raudāšanā. Tāds kā pensionāru klubiņš. Vīri, saņemieties! Šis tomēr blogs ar militāru “novirzienu” :), Sorry par off-topic.

    • Atzīmēšu, ka daļa šeit diskutējošo arī aktīvi strādā lai lietas virzītos pareizā virzienā.

      • Strādā, dien, runā par to atklāti, jo kamēr līdz sabiedrībai netiks aiznesta ziņa, ka valsts aizsardzība ir dirsā un nekas uz priekšu nekust, tikmēr valsts turpinās ripot bezdibenī.
        Militāri vāja, neaizsargāta valsts NEKAD nebūs ekonomiski spēcīga un pārtikusi, jo to ikviens, kam spēks un vara, mūžam raustīs un diktēs tai savu gribu!

  4. Neliela izglītojoša deva par krievu elektriskajiem brīnumiem doņeckā.

    Возле ДАП выявлен новейший комплекс радиоразведки ВС РФ «Торн»
    https://informnapalm.org/12200-kompleks-radyorazvedky-torn-dap

    Iepriekš jau tika iepostots, ka tā apaļā antena ir pseido-doplera efektu nodrošinoša, kas atļauj noteikt starojuma azimutu, tālāk to pielietot slāpēšanai, vai izlūkošanas datiem. Velk noteikti pāris desmitus km, bet patiesībā viss ļoti variējas no reljefa. Tehnoloģijai ir vairāk kā 50 gadi un tādas sistēmas radio amatieri būvē garāžās, kā jau iepriekš minēju ar linkiem, tāpēc tas nav nekas ūberkruts, parasts uztvērējs. Ja kādam krievu youtube/forumu fanam tā liekas jaunākā militārā tehnoloģija, tad mūsu pašu Elektriskajai Sakaru inspekcijai tā tehnika ir vairākos eksemplāros, lietota tiek tieši tāpat, tikai tā antena ir paslēpta apaļā stiklšķiedras cilindrā.

    Krieviem laikam nepietika naudas uzlikt apkārt elementāru aizsardzību no vēja un lietus.

    Par tiem 2000 km, kas esot Торн attālums efektīvais … kamōn … 🙂 Tas tad attiecas uz kautādām FM radio stacijām televizijas tornī jaudīgiem radariem, nevis armijas rācijām.

    Tur bildēs pavīd arī žiķeļs, kas, acīmredzot, slāpē ukraiņus. Jautājums, cik tālu žiķeļs ir efektīvs, ja reljefs ir labs?

    Optimistiski palūkosimies. Pēc skata tas ģeneratos varētu pavilkt 100kW, platjoskas pastiprinātājs(jo šiem ir jāslāpē dažādas attālas frekvences) ir mazefektīvs, pārverš darbā tikai ~10%, tātad žiķeļs varētu bliezt 10kW jaudas pa gaisu, pārējie 90kW(papildus dīzeļģeneratora siltumam) aiziet siltumā – tātad labs mērķis aviācijas un rokas temovizoram.

    Ukrainim ir ebay racija ar 5W jaudu, tādas ir arī parastās taktiskās militārās, freq nelēkā, krievs iepumpē visus 10kW kanālā, kas ir noskaidrots izmantojot izlūkošanu.

    Radio viļņi tālajā lauka tiešajā redzamībā izplatās atbilstoši https://en.wikipedia.org/wiki/Inverse-square_law

    Nedaudz videnes matemātikas un iegūstam:

    A – raidītāja jauda ukrainim W
    B -raidītāja jauda krievam W
    A1 – otra ukraiņa attālums, kas varētu uztvert slāpēto A signālu metros, tātad efektīvais slāpēšanas rādiuss ukraiņu rācijām savstarpēji
    B1 – krievu attālums metros

    A1 = SQRT(A/(B*(1/(B1*B1))))
    A1 = SQRT(5/(10000*(1/(10000*10000))))
    SQRT Rācija ir 223m, lai nodotu info tālāk par 223m, rācijai ir jāpadod signāls nākošajai rācijai, kas padod tālāk. Lieki piebilst, ka tas ar lielu optimismu par krievu spēkiem un ideālu žīķeļa novietojumu. Realitātē tam žiķeļam ir jāpielien 5 km, lai saglušītu tās rācijas 200m savstarpēji.

    Piemēram žiķeļs grib glušīt spēcīgākas auto montējamās rācijas – 50W utml, aizvietojam formulā ciparus un rēķinam.

    Tagad parēķinam cik feini šis glušī frekvences lēkātājus, ja pieņem ka lēkā frekvences 1000 kanālos, tas nozīmē, ka visa 10kW jauda ir jāizdala uz šiem 1000 kanāliem 10 000 / 1000, paliek 10W uz kanālu, kas nevar noglušīt neko, varbūt 50m rādiusā ap pašu žīķeļu.

    Pret fiziku jebkura krievu zinātniekā propaganda ir bezjēdzīga.

    Tēzes: labas lēkājošās frekvenču rācijas ir spēks, bet ebay ķīnieti vai 10 gadus vecu milirāro rāciju – 5 km attālumā žiķeļs tās ierobežos 200m ietvaros rācija->rācija.

  5. Nedaudz sačakarējāspostējot, postēju vēlreiz saraustīto gabalu:
    —–
    Nedaudz videnes matemātikas un iegūstam:

    A – raidītāja jauda ukrainim W
    B -raidītāja jauda krievam W
    A1 – otra ukraiņa attālums, kas varētu uztvert slāpēto A signālu metros, tātad efektīvais slāpēšanas rādiuss ukraiņu rācijām savstarpēji
    B1 – krievu attālums metros

    A1 = SQRT(A/(B*(1/(B1*B1))))
    A1 = SQRT(5/(10000*(1/(10000*10000))))
    SQRT – kvadrātsakne
    A1 = 223m
    Tātad ja krievs 10 km attālumā pumpē 10kW, ukraiņu vads pumpē 5W savstarpēji, tad efektīvais glušīsanas rādiuss Rācija-Rācija ir 223m, lai nodotu info tālāk par 223m, rācijai ir jāpadod signāls nākošajai rācijai, kas padod tālāk. Lieki piebilst, ka tas ar lielu optimismu par krievu spēkiem un ideālu žīķeļa novietojumu. Realitātē tam žiķeļam ir jāpielien 5 km, lai saglušītu tās rācijas 200m savstarpēji.
    —-

    • Žiķels var darboties autonomi, ierīču var būt daudz salikti ik pēc 10 km gar robežas līniju RU pusē (pāri ne UA ne LV neriskēs šaut, ja nav 5.panta situācija), līdz ar to LV pierobežas josla 5-10 km dziļumā var būt diezgan efektīvi noglušīta par labu “zaļajiem”, jo neba jau vajag glušīt visu un visus. NBS dezorganizāciju var panākt arī mazākiem spēkiem.

      • Ik pa 10 km jau neliks – nepietiks tehnikas. Efektīvais attālums 5-10 km ir pret parasto 5W rāciju, nevis harris, pietam arī 5W rācija darbosies 200m ietvaros 5-10 km no robežas, tatad vadam pietiekoši, ja padod informāciju viens otram.

        OK. Cik zinu auto montējamās rācijas ir ~50W, tad rēķinam, robežas 1 pusē ir žiķeļs, cik tālu tad glušīs hammeru ar veco rāciju no vjetnamas laikiem:

        A1 = SQRT(50/(10000*(1/(10000*10000)))) = 700m optimistiski

        Tātad jaudīgās vecās rācijas noglušīs, lai nevelk tālāk pa ~1 km, 5-10 km robežas zonā. Neesmu karavīrs, tas ir daudz vai maz kaujā?

        Aprēķini ir ar domu, ka žiķeļs ir tiešajā redzamībā ar glušījamo, ja pa vidu ir kalns vai mežs, tad zūd efektivitāte.

        • Nu kā jau minēju, tad šitie aprēķini ir pret rācijām, kas neveic lēkāšanu – vecajām armijas, vai civilajām, ar falcon 3(ja lēkā pa kanāliem) var skraidīt 100m no žiķeļa cilpām vien un nejust nekādus traucējumus vispār, vismaz tā saka fizikas likumi, skat aprēķinus iepriekš(10kW / kanālu skaits). Žiteļs ir paredzēts pret veco paaudzi, pietam efektivitāte nav tālāk kā 5-10 km arī pret vecajām. Es nestresotu par sakariem pierobežā, ja tur būs jaunā sakaru tehnika.

          • Zini, armijā brīžiem ir tā, ka labāk to sakaru nebūtu un komandieri uz lauka varētu pieņemt lēmumus patstāvīgi, bet tas tikai brīžiem 🙂

            • Nu mans pamata mērķis ir parādīt, ka tās krievu kastes ar antenām nav nekāds black magic un to izraisītos efektus var prognozēt, apspriest un likt aiz auss. Pietam tās iespējas ir nu tā diezgan pieticīgas, ja salīdzina ar propogandas apgalvojumiem, bet – noteikti vērā ņemamas. Nevajag glorificēt tās viņu iespējas, viņi ir pakļauti termdinamikas(un citiem) likumiem tik pat cik mēs. Slikti ir, ja pārvērtējam nevietā naidnieku un krītam depresijā pa daudz. Ir labas rācijas NBSam, ja pareizi(!!!) izvietos starp karotājiem, ņemot vērā glušītāju iespējas, tad jau būsim tikuši skaidrībā ar viņu elektronisko cīņu. Lielisks piemērs par to vads – vads.

        • “nepietiks tehnikas” – kā tu to vari zināt? 😉

          atkarīgs no kaujas veida un vienības lieluma, bet vidēji var pieņemt ka izvērsies bataljons uzbrūk 1-2 km platā joslā, rota attiecīgi līdz 500m, vads līdz 150m. Līdz ar to sakari var būt traucēti galvenokārt starp vadiem.

          • Tātad ja starp vadiem savstarpējos sakaros lieto falcon 2 vai 3 ar visām fīčam, bet pārējiem ir vecās rācijas, tad var karot ar +/- OK sakariem.

            Tiem, kas ir pavisam tuvu žiķeļam pie robežas – 1-2 km – arī vajadzēs falcon 2,3 sakonfotu. Jo tik tuvu vecajām rācijām nav iespēju vispār, tālāk sadzirdēs, ja kliegs.

            Te gan jāmin, ka ja katram vadam ir sava frekvence iekšējā, tad žiķeļam ir jādomā kuru tieši vadu glušīt, vai vajag cik vadi, tik žīķeļi, tos 10 kW var pupēt vienlaicīgi tikai 1(!!) kanālā. Tākā tur ir interesanti. Vai pumpēt uz 2 vadiem vienlaicīgi, bet tad 2x samazinas jauda un viss ir auzās.

  6. Te ir bilde http://www.vases.lv/klientudiena/presentation.pdf par mūsu inspekciju 4 lapā, prakstiski visas tās pašas antenas uz busiem, kas uz krievu elektroniskās cīņas mašīnām 1:1 – kamaziem, tīģeriem, btriem, tie, kas rokas ka krievu forumiem apstiprinās. Tad nu secinājumus izdaram paši par to krievu attīstību. Parastas tehnoloģijas ar zināmām iespējām, kas pasaulē nav nekāds jaunums.

    • Paldies par informāciju! Būtu jau skaisti rīkot mūsējiem mācības, kur imitētu tā krievu “zoodārza” darbību.

      • Sapņi vien, mums pat bez visādiem Žiķeļiem sakari neiet ar Falcon II un Radmor, kur nu vēl ja kādu zāģi mēģinātu ieslēgt vai peilēt 😀 !

  7. augšpusē tika iemests, ka leiši testē boxer’u. interesanti būtu, ja klātesošie vēlreiz paustu savu viedokli par Latvijas armijas apbruņošanu ar bruņutehniku. ņemot vērā potenciālos naudas resursus tuvākajos gados, katru gadu tam varētu atvēlēt 30-50 milj. eiro ~5-7gadu garumā. tad nu varētu izpaust savas vēlmes, kas ir labāks- boxer, patria vai m113 un marder, jo viņiem ir ķēdes?! jaunu, lietotu? savādāk pēc notikušā iepirkuma atkal sanāks tikai gānīšanās par nejēgām valdībā, bet jautājums, vai pašiem mums ir skaidrs, kas ir vispiemērotākais.
    p.s. par cvr(t) var negānīties, jo tām ir sava specifiska funkcija.
    p.s.s. man jau tie boxer’i ļoti patīk, tik dārgi “maitas”…

    • Manā skatījumā Latvijas (Baltijas) apstākļos labākā apbruņošana viennozīmīgi būtu ar lietotu tehniku, jo jaunus mēs nevaram atļauties (it sevišķi pietiekamā skaitā, ja mēs gribam arī ZS apbruņot), ja vien neveicam kopīgus iepirkumus ar LT, EST vai Poliju.
      Es balstītu bruņutehniku uz 2 komponentēm.
      1. Lēts, vienkāršs kājnieku transports ar aizsardzību pret kājnieku iepročiem un artilērijas fragmentiem. Mobilitāte visos Latvijas apstākļos ceļi, bezceļi – visos gadalaikos, vārdu sakot ar kāpurķēdēm. Vēlams, lai tas varētu pārvietot vismaz 10 karavīrus. Pašaizsardzība – maksimums 50cal ložmetējs var arī 7,62 ložmetējs. Nav domāts cīņai pret pretinieka bruņutehniku. Citā konfigurācijā izmantojams arī kā pašgājējartilērija – 81mm vai 120mm mīnmetēji kājnieku vietā. Par peldēšanas iespējas lietderību var diskutēt
      Tam atbilst M113, MT-LB, Bandvāgeni utml.
      2.Lietoti tanki – ideāla variantā ~ 44 Leopard 2, lai būtu pilnvērtīgs tanku bataljons.

      Apakšā sekojošais teksts aizgūts no viena mil.foruma diskusijām par Igauniju ar manu adaptēšanu Latvijai:
      Skaidrs, ka bez pienācīgas gaisa aizsardzības bruņutehnika būs diezgan bezpalīdzīga pret pretinieka kaujas helikopteriem un šturmovikiem. Tāpēc no tāda aspekta ir pilnīgi vienalga vai bruņutehnika ir uz kāpurķēdiem vai riteņiem. Jebkādi kkm ar lielkalibra >30mm automātisko lielgabalu nespēj sekmīgi cīnīties ar tankiem atklātā kaujā, tāpēc viņiem būs vairāk jāpaļaujas uz “spēku reizinātājiem” (force multiplier) kā artilēriju un strauju pārvietošanos, un Schwerpunkt kā arī uz informācijas pārsvaru (information superiority) un slēpņiem. Citos vārdos augstas intensitātes kaujas kontekstā tie (kkm 30mm) ir vairāk noderīgi aizkavēšanas operācijām (delaying actions) nevis aizsardzības lomai.

      Informācijas pārsvars mūsdienās škietami lielu uzsvaru liekk uz prasmīgu UAV pielietošanu, kas jau nozīmē gaisa kaujas situāciju (skat. Dienvidosetijas konfliktu, kur tika šauti nost gruzīnu UAV). Un tur es redzu apli noslēdzamies.

      Ja Latvija vēlas noturēties ilgāk un labāk (nekā gruzija), tai ir nepieciešami spēki ar augstām izdzīvošanas īpašībām (kamuflāža, sagatavotas pozīcijas, bruņa), kas spēj aizstāvēties “uz vietas” pret skaitliski pārākiem pretinieku spēkiem. Latvijai nav “stratēģiskā dziļuma”. ~280 km no austrumu robežas līdz Rīgai. Tapēc aizkavēšanas operiācijas (delaying actions) būs vien iespējamas kā opcija vien pirmajās stundās (pēc iebrukuma), pēc tam mobīla, elastīga un arī nelokāma aizsardzība (ceļu bloķēšana, sagatavotas pozīcijas u.c) ir būtiska. Ja būs LV bruņoto spēku apgāde, tad tā būs atkarīga no ceļiem uz un caur Lietuvu un Poliju.
      Būtu jāliek uzsvars uz zemessardzi un rezervistiem kā galveno LV kaujas spēku ar stipru pret-tanku aizsardzību (decentralizētu prettanku CG, RPG, kaut kas lētāks par Spike, piemēram TOW, Milan, BILL munīcijas un ieroču glabāšanu). Gaisa aizsardzība, lai LV spēki varētu cīnīties ar maximāli maziem gaisa draudiem un lai nodrošinātu svarīgo “dzīvības līniju” no Latvijas uz Poliju.
      Ja būtu vēlme arī saglabāt iespēju “taktiski dot pretuzbrukumu”, nevis pilnībā paļauties uz partizānu karošanu, tad būtu vēlams vismaz viens tanku bataljons, kas būtu kombinēts ar relatīvi stipru artilēriju, kas atļautu strauji mainīt LV karaspēka operāciju schwerpunktu, galu galā ir gandrīz garantēts, ka būs jācīnās pret pārsvaru vismaz nedēļu. Šajā kontektā ir būtiski veidot pretuzbrukumus, lai saglabātu kopējo kaujas spēku, un tas prasīs augstas izdzīvošanas īpašības, kā jau minēju.

      Vieglie kājnieki primāri (pāris Spike raķetes neskaitās)
      Gaisa aizsardzība sekundāri (ja parādās bruņutehnika, tad prasās kas jaudīgāks par Stingeriem)
      Pēc tam artilērija un bruņutehnika.

        • Jā, par šo jautājumu VB ir bijušas milzum garas diskusijas. 🙂 Tikai vēl vienu aspektu pieminēšu, par ko neatceros, vai ir rakstīts – kara gadījumā vieglā bruņu tehnika būs manta ar ļoti īsu “derīguma termiņu”, būs lieli zaudējumi, kas ātri būs jāpapildina. Ja neaizvietos, vienības ātri zaudēs kaujas spējas. Ir divi varianti – jau pirms kara iegādāties lielu skaitu bruņutehnikas (pārsniedzot štatu reizes 2-3) un/vai garantēt pastāvīgas piegādes kara laikā. Kas notiks ar Boxeriem un CV90? Tos ļoti ātri izsitīs no ierindas, bet papildināt būs ļoti grūti – nevienai valstij nav lieli šīs tehnikas krājumi un diez vai kara gadījumā ar Krieviju šīs valstis skries ar to dalīties. CVRT šinī ziņā ir labākā situācijā – angļiem šīs mantas ir ļoti daudz.
          Es balsotu par to, ka mūsu bruņotos spēkus apgādā ar lietotu ASV bruņu tehniku (un ne tikai bruņutehniku), jo tā ir vienīgā valsts, ar kuras piegādēm kara gadījumā mēs varētu daudz maz rēķināties. Nebūs tad jāmāca kara laikā sašauto/salūzušo/purvos noslīkušo CVRT ekipāžas braukt ar M113 vai nu ko ASV mums atsūtītu+labāka sadarbība ar pašiem amerikāņiem jau tagad mācībās un vēlāk kaujas laukā.

          • CVR(T) attaisnojami tikai kā PT, PGA ieroču platformas konvencionālam konfliktam. Bez konvencionāla kara mums ir svarīga iekšējās stabilitātes tēma, kad pretinieks ir irregulārs. Tad vajadzīgs ātrums, aizsardzība pret strēlnieku ieročiem un lielkalibra lozmetēji.

            • njā, sanāk bezgalīgais stāsts par to bruņutransportu- vienam patiks jauna, kura citiem šķitīs par dārgu, otriem patiks veca un daudz, kas citiem šķitīs veci lūžņi… tāpat būs arī par riteņiem un ķēdēm.
              kuri būs tuvāk pasūtījumam, tie tad arī izlems ar savu subjektīvo viedokli, jo uzskati te ir gaužām pretēji!

              • Tādēļ ir svarīgi, lai NBS būtu apdraudējumam atbilstoša ilgtermiņa koncepcija, kas šobrīd varētu teikt ka ir “NBS attīstības plāna līdz 2020.gadam” veidā. “Varētu teikt” tādēļ, ka tā ir tapusi krietni pirms UA notikumiem. Mehanizācija tur ir un paredz a) platformas uz kāpurķēdēm b) riteņu BTR. Līdz ar to diskusija var notikt tikai par to ko un par cik pirks. Es uzskatu, ka ZS ir jāpērk lietotu kāpurķēžu tehniku, bet daudz. PD jaunu riteņu mantu cik var atļauties. Pagaidām viss notiek otrādi 🙂 .

                • Tā kā uzskatu, ka iespējamākies scenāriji Latvijā ir:
                  1. “piespiešana tautu saskaņas un draudzības valdībai” ar politiskās elites vairākuma nodevību
                  2. Separātistu invāzija ar mērķi destabilizēt situāciju noteiktos reģionos un valsti kopumā. Būs politiskā neizlēmība un čupa stulbu pavēļu. Kā vienmēr mēģinās rast kompromisu. Pat ja separātisti tiks sakauti, Latvijai radīsies milzīgas problēmas dēļ aizejošiem investoriem un prom braucošiem cilvēkiem (kurš gan gribēs dzīvot uz pulvermucas, kad dažu stundu attālumā ir mierīga un paēdusi Īrija).
                  3. Zibenskarš.
                  4. Klasiskais konvenciālais iebrukums.
                  Manuprāt maksimāli jādecentralizē ieroču krājumu, munīcija, komadvadības ķēde un cita apgāde. Lai arī vadības iznīcināšanas gadījumā turpinās karš. Primāri vajag nakts optiku, vieglos visurgājējus (Bandwagen tipa), ieroču/pārtikas/munīcijas noliktavas slēpņos, STRIX munīciju mīnmetējiem, tālās darbības snaiperieročus, Stingerus, tālās darbības prettanku ieročus, mīnas. Lai pretinieks pastāvīgi cieš zaudējumus no mūsu spēkiem tā, ka pats nespēj atbildēt. Piem. zalve no NLOS prettanku ieročiem un mīnmetējiem, strauja atiešana, kamēr pretinieks saorientēsies, tikmēr mūsējie jau prom. Mīnu rindas un vienlaicīgi nostrāde gar ceļu, ja lien sapieri – pastrādā mūsu snaiperi no 1,5 km. Visur sensori tā kā mūsējie visu laiku redz kas apvidū notiek, bet pretinieks mūs nekā noķert nevar, jo apvidu mūsu inženieri pataisījuši normālai tehnikai necaurejamu.

                  • Skumjākais Tevis aprakstītajā nepieciešamību sarakstā ir tas, ka to visu Latvija varētu mierīgi pavilkt ar esošo budžet un tiem 2% no IKP, bet problēma tajā, ka tur augšā nesēž neviens, kas to varētu izbīdīt un panākt, ka lietas tiešām notiek, nevis tikai imitēt darbību.

      • Man, godīgi sakot, kamēr ir bruņas, kas spēj pasargāt no 14.5mm vai pat 30mm AP lādiņiem, tikmēr vienalga vai jauns, vai lietots, galvenais, lai varam pavilkt.
        M113 ir n-tie varianti un upgreidi veikti, kā arī tas ir ņemts par pamatu dažu modernāku APC izstrādei.
        Ja es nebūtu tik slinks, tad jau sen būtu uzcepis nelielu salīdzinājumu šai sakarā, pats solos VB jau teju gadu, bet uz priekšu neesmu izkustējies ne sūda 😀 !

  8. Tātad apkopojot diskusiju sanāk, ka bez falconiem krievi 5-10 km attālumā var traucēt vads-vads sakarus un augstāk. Tādad falconus jāizmanto vads-vads un augstāk. Un tie ir pareizi jāsakonfo.

    Tātad jāprasa NBSam pareizi stratēģiski izvietot rācijas pareizās(!!!) sakaru pozīcijās (nevis visas iedot SUV vai kādam citam, bet pārējie sūkā ledu), Kur vajadzīgi attālumi lielāki par 200-400 metriem. Un pareizi sakonfigurēt tos jaunos verķus, tas nav walkie talkie, bet drīzāk komplicēts datortīkls.

    Tā to redzu.

  9. Ir jāsaprot, ka igauņi savu ekonomiku balsta uz zināšanām, bet Latvija uz administratīvajām kapacitātēm.
    Attēlā redzamā platforma ir viņu sen lolots sapnis, tomēr tas vēl ir tikai projekts. Šo projektu, igauņi cita starpā pieteica EDA uzsaukumam šī gada maijā un cer tam iegūt līdzfinansējumu.
    Arī mums (RTU) ir sava platforma uz riteņu bāzes.
    Atšķirība ir tā, ka igauņi finansē savus projektus, bet latvieši ignorē jebkuras izstrādes. Tādi “speciālisti” kā AA sēž ministrijās, visus nolej ar sūdiem, lai gan paši nespēj atcerēties pat reizesrēķinu, toties ir dziļi kompetenti sniegt slēdzienus par visu. Tieši tādēļ igauņiem ir, bet mums nav.

    • Nu bet sauc lietas un cilvēkus īstajos vārdos, nav ko kautrēties 😀 !

      Visumā piekrītu, tik nedomāju, ka igauņiem viss ir tik rožaini, kā no malas izskatās/kā šie to pasniedz 😉 !

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.