Ledus auksts karš is back

Saskaņā ar pasaules miera indeksa datiem, Islande ir miermīlīgākā valsts visā pasaule un kopš 2008.gada tā ieņem šajā reitingā stabilu 1.vietu. Neskatoties uz miermīlību  vēsturiski Islande bija viena no NATO dibinātājvalstīm. Savu drošību Islande balsta uz dalību Ziemeļatlantijas aliansē un 1951.gada aizsardzības līgumu ar ASV. Pateicoties tam Islande līdz šim ir izvairījusies no savas regulārās armijas veidošanas un uzturēšanas. Par to Aukstā kara laikā  Islande, ņemot vērā tās īpaši svarīgo stratēģisko atrašanās vietu , “maksāja“ ar atļauju ASV Gaisa spēkiem izvietot bāzi un izmantot starptautiskās lidostas Keflavika infrastruktūru.   NATO  interesēs Islande uztur gaisa novērošanas radaru sistēmu (IADS), kas ir daļa no centralizētas NATO Gaisa pārvaldības un kontroles sistēmas. Tāpat Islandes gaisa telpu vidēji trīs mēnešus gadā patrulē citu NATO valstu Gaisa spēku lidmašīnas. Islandei nav savas armijas, lai gan nepastāv nekādi likumiskie vai līgumiskie šķēršļi to izveidošanai.   Islande veiksmīgi izmanto savu stratēģiski ģeogrāfisko stāvokli, lai piesaistītu stratēģiskos partneres un apmaiņā pret savas teritorijas izmantošanu panāktu tās militārās drošības garantēšanu.

Pašu islandieši kontrolē savu piekrasti ar speciālu krasta apsardzes dienestu, kas patrulē teritoriālos ūdeņus un EEZ, kā arī gaisa telpu. Šim nolūkam Islandei ir trīs viegli bruņotie kuģi un četri kaujas lidmašīnas. Krasta apsardzes pienākumos ietilpst arī gaisa telpas novērošanas radaru sistēmas uzturēšana un apkalpošana. Četri radari darbojas kopš 1958.gada un tie ir izvietoti virzīti uz visām četrām debesu pusēm. Papildus tam Keflavikā bieži bāzējās ASV AWAKS lidmašīnas.

Iekšējo drošību valstī nodrošina policija un speciālā nacionālā pārstāvja pārraudzībā esošais izlūkošanas dienests – Nacionālā drošības vienība, kā arī speciālo uzdevumu vienība Vikingasveitin, kas pilda pretterorisma funkcijas un ietilpst policijas sastāvā. Īpašs islandiešu „izgudrojums” ir neliela Islandes Krīzes reaģēšanas vienība (ICRU), ko vada ārlietu ministrijas starptautisko attiecību un drošības departaments , izmantojot to dalībai miera uzturēšanas operācijās ārzemēs, galvenokārt bez ieročiem. ICRU eksperti piedalījušies SFOR, KFOR un ISAF misijās, kā arī daudzās citās misijās visos pasaules reģionos. ICRU sadarbojas ar NATO un ANO aģentūrām UNICEF, UNIFEM, WFP un OSCE/EDSO.

Islandes drošības garants ir 1951.gada 5.maija līgums ar ASV, kas nodrošina salas un tās apkārtnes aizsardzību pret ārējo militāro uzbrukumu apmaiņā pret to ļaujot ASV izmantot Keflavikas lidostas infrastruktūru. Līdz 2006.gadam netālu no Keflavikas atradās ASV militārā bāze, t.s. ASV Islandes Aizsardzības spēki (IDF) , kas Aukstajam karam beidzoties tika likvidēta, bet iespējams tiks atjaunota jau tuvākajā laikā. Agrāk bāzē uzturējās no 2000 līdz 3000 karavīri ne tikai no ASV. Bāzi izmantoja arī Kanādas, Dānijas, Norvēģijas un Nīderlandes karavīri. Līgums ar ASV paredzēja, ka nevienai līgumslēdzēja pusei uz salas nav tiesību iejaukties otras puses darīšanās. Neskatoties uz to ka IDF bāze izveidota tikai 1951. gadā Islandes militārā sadarbība ar ASV sākās vēl II Pasaules kara laikā, kad salā tika izmantota kā Lielbritānijas un ASV kara flotes bāze. 1946.gadā tika parakstīts militārās sadarbības līgums ar ASV, bet 19149.gadā Islande jau bija NATO. Bijušajā  NATO bāzē Keflavikā šobrīd ir ierīkots biznesa parks Ausbru.

Papildus līgumam ar ASV Islandei ir savstarpējās militārās palīdzības līgumi ar Dāniju un Norvēģiju uc  NATO valstīm.

Islandei ir paveicies ne tikai ar ģeogrāfisko stāvokli, ko tā veiksmīgi konvertē drošībā, bet arī ar sabiedrotajiem, kuru vidū ir spēcīgas valstis ar Islandei pieņemamām vērtībām, kas ir gatavas ne tikai izmantot salas infrastruktūru, bet arī garantēt islandiešu militāro aizsardzību. Lieki teikt, ka Latvijai šādu sabiedroto trūkst. Stratēģiskā partnerība ar ASV ir pierādījusies kā izdevīga Latvijai visās jomās, bet militāro drošību Latvijai garantē (ar nosacījumiem) tikai dalība NATO, jo nav zināma neviena valsts, izņemot Krieviju, kas būtu ar mieru  piedāvāt Latvijai drošības garantijas slēdzot bilaterālu līgumu.  Diez vai Krievijas garantijas būtu mums  pieņemams risinājums.

5 thoughts on “Ledus auksts karš is back

  1. “Islande atgriežas auksta kara “biznesā” kā ASV aviācijas bāze un bez savas armijas. Man jau sāk likties, ka šāds modelis būtu labākais drošības risinājums arī Latvijai. Kādi iebildumi?”
    Islandē ir 300 tūkst. iedz. – 6x mazāk kā Latvijā.

  2. Ja pareizi atceros, tad pirms kādiem gadiem 15 PCTVL ļoti aktīvi aicināja NBS likvidēt un tā funkcijas nodot policijai.

    Kas attiecas uz Islandi, tad viņi pēdējā laikā ļoti aktīvi piedalās visa veida militārajās sadarbībās Skandināvijas reģionā: Nordic Defence Cooperation, Nordic Battlegroup u.c. Tas nozīmē, ka viņi akli nepaļaujas tikai uz ASV.

    • PCTVL gan nepiedāvāja tiešās militārās palīdzības divpusēju līgumu ar kādu Rietumu lielvalsti. Tur jau ir tā atšķirība. Ar tādu aizsardzības politiku,kāda ir šodien, drīz mēs pie šāda risinājuma nonāksim tīri loģiski. diemžēl.

Atbildēt uz Tom Atcelt atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.