Dienas grauds


[..] It’s particularly important to get a deterrent force in place before the Russians slam the door on reinforcements. Anti-aircraft and anti-ship missiles based on Russian or Russian-occupied soil can already range well into NATO airspace and waters. If a shooting war were in the offing, Hodges said, “the investments the Russians have made in Kaliningrad and Crimea in access denial would make it very, very risky and costly to try to bring capabilities up into the Baltic Sea and the Black Sea.”[..]

vara bungas: saskan ar šo te viedokli par A2/AD bīstamību tieši un īpaši Baltijai. Zāles pret to ir tikai pastāvīga spēku dislokācija (bāzes).

73 domas par “Dienas grauds”

    • Mērķi visiem vienādi, bet tps-77 ir ar vismaz 10 reizes lielāku darbības rādiusu. Būvējot PGA “pārseguma konstrukciju” nepieciešamas gan lielas, gan mazas detaļas.

      Atbildēt

      • + šie tps77 būs dublieri jau tagad uzstādītajiem stacionārajiem tps77 + tie būs mobili
        kas nozīmē, ka kāds lielais netaisās tāpat vien atdot mūsu gaisa telpu

        Atbildēt

            • varētu never ever sīkāk pakomentēt atšķirības!
              p.s. bet jebkurā gadījumā man patīk visi trīs Latvijas radari, jo man šķiet, ka radari izmainīja stāvokli frontē Ukrainā par labu ukraiņiem (no ne gluži bezcerīga uz stabilu ar daudziem nopietniem zaudējumiem krieviem)!

              Atbildēt

              • Man arī patīk viss, kas veicina precīzu šaušanu, bet atšķirībā no LV ukraiņiem bija ar ko šaut. šāvējs bez optikas var trāpīt nejaušības dēļ, šāvējs ar optiku, kas piesieta pie slotas kāta nav šāvējs pēc definīcijas. Mēs esam stāvoklī kad vajag visu un uzreiz.

                Atbildēt

                  • meklējot info par Latvijas radariem, nozibsnīja gar acīm ziņa par to, ka leišiem tiks piegādāti harris aparāti un Poļos tiek veidota US bāze.
                    http://thenews.pl/1/9/Artykul/222492,Polish-Parliament-agrees-to-ratify-military-base tā ka kkas šeit briest. nebrīnītos, ka pāris gadu laikā Latvijā parādītos kkādas nopietnākas sistēmas.
                    p.s. nākamreiz nepaslinkošu iemest linkus uz visām atsaucēm, jo tajā brīdī šķita ne pa tēmu…
                    p.s.s. un ziņas par Latvijas radariem ārzemju presē parādījās arī 4 dienas agrāk kā Latvijā.

                    Atbildēt

                    • PL būs pretraķešu bāze, kas domāta ASV un rietumvalstu aizsardzībai pret balistiskajām raķetēm, mums no tās nekāda tieša labuma.

                      Bet man patika poļu deputātu vienprātība
                      As many as 422 MPs voted for the bill, with three voting against, and five abstaining

                      tur arī ir savi komunisti, anarhisti utt, bet poļi kko jūt, ja tā balso par US bāzi.

  4. O.K. Bet zinātāji pakomentējiet, kādos gadījumos jālieto Senitel, kādos mobilais TPS. Mošķa nojauta saka, ka Senitel vairāk domāts aktīvai karadarbībai un taktiskiem uzdevumiem. A mobilais TPS miera laikā vadāšanai riņķī apkārt, kur gribas vairāk paķīķerēt vai arī integrēšanai lielās PGA sistēmās. Vai apmēram tā jem Mosķis maldās ?

    Atbildēt

    • Mošķis, manuprāt, nemaldās.

      TPS-77 ir jaunākā paaudze, pavisam advancēti radari, izmanto tos NORAD, lai piesegtu visu Kanādas augšgalu no RU bomberiem. Radari izmanto to pašu šauro radio staru, kas tiek formēts digitāli, tikai vēl efektīvāk nekā Sentinel, nodžamot ir neiespējami šo radaru, jo katrs jaunais stars ir citā virzienā, citā frekvencē, noteikt atrašanās vietu arī ir ļoti gruti. Atšķirībā no Sentinel šos ir sadžamot vēl grūtāk, tie bliež tālāk, bet to problēma ir izmers – vajag lielu mašīnu, arī neņem pavisam zemos.

      Vecie radari(tādi kā LT izmanto, civilie) un šie jaunie digitālie fizikāli profanējot ir salīdzināmi kā DIENAS LAIKĀ gaismas bāka ar ļoti spilgtu rotējošu signālu(vecie) un kā kalna galā uzliktu robotu, kas ļoti ātri spīdina zibšņus ar lāzeri visos virzienos dažādās krāsās. Skaidrs, ka to robotu noteikt vai slāpēt ir mission impossible. Dienā to lāzeri ne vella nenoteiksi, nezini pat kādā krāsā šis būs(frekvence). Pret jaunajiem šiem radariem anti-radiation raķetes ir bezjēdzīgas, jo nav pastāvīga signāla, uz kuru lidot.

      Mūsu esošais GIRAFFE ir pieskaitāms pie vecajiem bākveidīgajiem, tikai pats jaunākais GIRAFFE modelis(kura mums nav) izmanto līdzīgu tehnoloģiju kā Sentinel. Kara gadījumā to GIRAFFE veco aparātu droši varēs izmantot māņu manevriem, vai lai žāvētu veļu, jo beigas tam būs ātri – tas ir viegli detektojams, sašaujams ar raķetēm, viegli slāpējams, vārdusakot, ko var gribēt no 80-to gadu lētā gala tehnoloģijām.

      Esošo TPS-77 radaru problēma ir nevis tehnoloģijās, bet tajā, ka tie ir fiksēti. Ar lielkalibra anti material šauteni tos droši likvidēs no 1 KM attāluma diversanti, pat Lielvārdē, 1 trāpijums 5x5m režģī un kaput. Tāpēc sapirkti ir tie pārvietojamie liela radiusa radari, kuri kara gadījumā droši vien muks krūmos un pārvietojoties, slēpjoties segs mūsu gaisa telpu, Sentinel mēģinās pārvietojoties ķert zemos lidoņus.

      Bet kopumā jāsaka, ka mums gaiss būs nosegts ar 3 esošajiem tālajiem fiksētajiem(kurus likvidēs kara gadījumā visticamākais), 3 tiem pārvietojamajiem tālajiem + 4 Sentinel labāk kā dažs labs no NATO grandiem savu gaisu sedz. Būsim pasaules topā radaru pārklājuma ziņā un efektivitātē noteikti.

      Pagaidām gan nav skaidrs ar ko trieks nost, bet tas jau cits stāsts laikam.

      Atbildēt

      • Paldies never ever par izsmeļošo atbildi! Profesionāļa atbilde, ne tā, kā te viens otrs lielais bļāvējs….

        Atbildēt

      • “Vecie radari(tādi kā LT izmanto, civilie) un šie jaunie digitālie fizikāli profanējot ir salīdzināmi kā DIENAS LAIKĀ gaismas bāka ar ļoti spilgtu rotējošu signālu(vecie) un kā kalna galā uzliktu robotu, kas ļoti ātri spīdina zibšņus ar lāzeri visos virzienos dažādās krāsās. Skaidrs, ka to robotu noteikt vai slāpēt ir mission impossible. Dienā to lāzeri ne vella nenoteiksi, nezini pat kādā krāsā šis būs(frekvence). Pret jaunajiem šiem radariem anti-radiation raķetes ir bezjēdzīgas, jo nav pastāvīga signāla, uz kuru lidot.”
        Precizējošs jautājums. Vai pēc viena zibšņa nevar noteikt koordinātes un palaist raķeti?

        Atbildēt

        • Ja Tu nezini, uz kuru debess pusi skatīties pēc tā zibšņa, plus zibsnis ir nanosekundi īss, tad pat zinot aptuveno virzienu, to zibsni varī arī nepamanīt 😉 !

          Tā es to saprotu.

          Atbildēt

          • Salīdzinājumā mūsu vecais GIRAFFE – krievs lido ar samērā prastu tehniku, nosaka šī spēcīgā signāla esamību, aptuveno virzienu – priekša vai aizmugure, iestāda raķetē GIRAFFE izmantotās frekvences, un izšauj raķeti, tālāk jau veiksme vai neveiksme. 1000 reizes vieglāk kā tikt galā ar jaunās paadzes radariem gan tehnoloģiski, gan taktiski.

            Atbildēt

        • Precizējošs jautājums. Vai pēc viena zibšņa nevar noteikt koordinātes un palaist raķeti?

          Īsā atbilde: nevar, bet, ja pieņem, ka krievu zinātnieki nevienam nenojaušot ir 30 gadus priekšā pasaulē DATORU ražošanā un RADIO tehnoloģijās, tad viņi, izmantojot vairākas lidmašīnas varētu noteikt radara aptuveno atrašanās vietu kvadrātā 5×5 KM, kam nav izšķirošas jēgas, jo tad jāšauj kodolraķete(-s?) uz radaru. Bet tā kā spējīgākie zinātnieki trin prom uz rietumiem, tad man liekas ka nekas tur nesanāks pat 5×5 KM ietvaros.

          Sadžamot to radaru nevar, jo tas izmanto lēkājošās frekvences, kas pilnībā likvidē efektivitāti, bet digitālā datu apstrāde papildus ļauj palielināt noturību.

          Tad es vairāk ticēšu, ka viņi ir savervējuši kādu no radara apkalpes, tas būs daudz, daudz lētāk.

          Garā atbilde:

          Pieņemsim, lido krievu lidotājs ar nu jau tipisku krievu vārdu Maskavā – Aslanbeks, lido krievu super jauno lidaparātu ar pārāko krievu digitālo elektrocīņas aparatūru piekarinātu.

          Tās pret radaru raķetes lido nevis uz koordonātēm, bet uz spēcīgu, pastāvīgu signālu, ja tāda signala nav, tad nav uz ko lidot. Ja arī vecais radars tiek izslēgts, tad tās raķetes sāk maldīties un mēģina lidot cerībā atkal saklausīt spēcīgo signālu uz ko lidot. Šiem jaunās paaudzes radariem signāls ir vājš un nepastāvīgs.

          1) jaunie digitālie radari neprasa spēcīgu un jaudīgu signālu, signāls, kas tiek uzspīdīnāts ir vājš un nemaz tik ļoti nelec ārā no troķšņa līmeņa, tāpēc to ir grūti fiksēt Aslanbekam, bet pieņemsim Aslanbekam ir ļoti labs uztvērējs;
          2) Aslanbeks nezina kurā frekvencē šis vājais signāls varētu parādīties, tāpēc Aslanbeka aparatūrai ir jāmonitorē visas frekvences pievēršot visiem vājajiem signāliem vērību, tas ir ļoti grūti, jo digitālā veidā šie dati ir simti MEGABAITU sekundē, tos visus ir jāspēj ar procesoru apstrādāt, klasificēt, ierakstīt, salīdzināt utt. Te nu jāņem vērā, ka iebāzt tik jaudīgu aparatūru lidmašīnā ir grūti, īpaši tāpēc, ka ruslande nekad nav bijis pasaules līderis procesoru izstrādē. Jāņem vērā arī tas, ka lai šī sistēma darbotos, tai ir jābūt vismaz 95% precīzai, jo no 20 mērijumiem tikai 1 būs falšais, ja daudz falšo, tad sistēmai nav jēgas, jo lieku tērēs laiku domājot par neeksistējošiem radariem. Bet pieņemsism Aslanbeka lidmašīnā krieviem ir izdevies no visas pasaules noslēpt pašu ražotu super Intel i7 analogu, tikai 2x ātrāku un 10x mazāk ēdošu elektrību, tāpēc Aslanbeks zina, kad to vēro NBS radars;
          3) tālāk jānosaka koordinātes, vispār Aslanbeks izmantojot 2 antenas var noteikt tikai vai signāls nāk no priekšpuses, vai aizmugures, bet, pieņemsim, ka Aslanbeka lidmašīnā ir super antena, kas ir gadus priekšā visai pasaulei un spēj noteikt momentā azimumu 1 grāda ietvaros uz visām pusēm, pietam tik miniatūra, ka var iebāzt kurpju kastē. Te jāpieliek klāt nianse, ka tie simti MEGABAITU sekundē dati pārvēršas vismaz par trešdaļu lielāki, jo jāpieliek klāt ir arī dati par virzienu, tātad vēl grūtāk un nereālāk tos apstrādāt, bet nekas, Aslanbeka sistēma tiek galā arī ar to;
          4) Tad nu Aslanbeks lidojot 200 km no radara fiksē, ka tas atrodas pēc Azimuta 132 grādi. Tas neko daudz nedod, nepieciešama ir palīdzība no Aslanbeka kolēģiem lidotājiem Mahmuda un Gimli, kuri arī precīzi nosaka azimutus un kopā izmantojot jaunāko krievu satelītu tehnoloģiju šīs lidmašīnas sazinas un komandcentrs var uzzīmēt 5×5 KM aptuveno radara vietu izmantojot visus 3 azimutu mērījumus. Skaidrs ka 200 km attalumā 1 grāda azimuts ir ļoti … neprecīzs virziens, tikko parēķināju, projekcija ir 3.5 KM ideālos apstākļos.

          Tātad, pat, lai aptuveni noteiktu šāda radara atrašānās vietu 5×5 km kvadrātā, kas tāpat neko nedod, ir jāizpilda virkne ļoti grūti izpildāmu tehnoloģisku fišku, kuras diezvai krieviem ir, jānodrošina sakari starp lidmašīnām, perfekts GLONASS utt, kas kopumā neizklausas ticami.

          Atbildēt

          • + pie visa tā, kas Aslanbekam, Mahmudam un Gimli ir uz borta, vajadzēs pavadošās lidmašīnas – spēkstacijas, jo visus tos ūberkompjus vajadzēs ar kaut ko darbināt un dzesēt ;
            + vajadzēs pavadošās lidmašīnas, kas šos superlidoņus apsargā;
            Rezultātā viņus pašus ar neapbruņotu aci no kosmosa varēs redzēt, nemaz nerunājot par mūsu rīcībā esošajiem radariem.
            Starp citu, visi trīs draugi nodarbosies tikai ar viena radara detektēšanu, ar pārējiem droši vien citi biedri, jo RU taču ir neizmērojami daudz tādu superlidmašīnu …..

            Atbildēt

            • Tas ir vispār no citas operas, jo “accurately detect and track airborne emitters”.

              Pirmkārt nestrādās, jo stars no moderna radara tiek digitāli formēts kā šaurs stars uz 1 fiksētu debesu punktu(lāzers, kas zibinās visos virzienos), nekādīgi netrāpīs šis stars pa 2 sensoriem reizē, lai noteiktu laika starpību, ar kuru tas pats sigmāls ir atnācis, šādi fiksējot signāla avota aptuveno vietu. Otrkārt, radara signāli šauros kūļos ir vērsti pret debesīm, kur nav šo sensoru(tos izvieto uz zemes), javien tos nepiesiesi pie baloniem, neizskatās, ka tie tā paredzēti lietot.

              Fundamentāli kā var noteikt satrojuma atrašanās vietu?

              Tikai ar vairākiem ģeogrāfiski atstatus sensoriem. Kuri:

              1) pelengācija – grozi 1 antenu kuras jūtība pret 1 virzienu, piem 5 grādi un saproti no kurienes nāk signāls pēc antenas virziena un stipruma, mūsdienās izmanto reti, jo mehāniski jākustina;
              2) pelengāciju aizvietojusi pseido doplera efekta sistēma, kas nosaka azimutu, ar fiksētu antenu, krievi plaši izmanto, esu jau rakstījis kas tas tāds ir un kā izskatās, izmanto mūsu valsts sakaru inspekcija arī; izmanto triangulāciju no vismaz 2 sensotiem, lai aprēķinātu aptuveno vietu pēc leņķiem;
              3) kā VERA reģistrē laiku, kad signāls X atnāk, izmanto multiliterāciju, lai aprēķinātu vietu no 2 sensoriem;

              Praksē lieto punktus 2 un 3, ja pavisam tuvu, tad var lietot 1 ar roku.

              Krieviem ir pietiekami advancēti lidmašīnu radari https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9D010_%D0%96%D1%83%D0%BA un citi, kas arī formē digitāli tos signālus kā lāzerus, tikai nav skaidrs cik tie ir praksē ieviesti, pret vecajiem jau šitas strādās. Nu tas aparāts labi strādās pret krievu džammeriem uz lidmašīnas, vai draugs-naidnieks transponderiem, šādi nosakot krievu lidoņa atrašānās vietu. Bet ja lidos kas jauns, ar izslēgtiem transponderiem, tad tikai ar normālu aktīvo radaru varēs redzēt. Beztam krievs var to savu radaru vispār izslēgt, lidošanai tas nav nepieciešams, tāpat kā bombardēšanai pēc GLONASS.

              Es neteiktu, ka tas ir must have tehnoloģija.

              Atbildēt

    • Šitie lāzeri ir tāla nākotne, paies gadu desmiti kamēr tas būs kaut kas lietojams uz zemes, ierakumos. Esošās top radaru tehnoloģijas jau ir zināmas ļoti sen, tikai salīdzinoši nesen tās ir izdevies *efektīvi* ieviest dzīvē. No prototipa līdz efektīvi lietojamam objektam ir tāls ceļš ejams, pat pus gadsimts. Kara laiks gan ievieš korekcijas tehnoloģiju izstrādāšanas ātrumā, bet tagad jau pēdējais lielais karš bija ļoti sen.

      Atbildēt

      • rīt startēju skatīt eiropas jaunāko valsti un noskaidrot, vai vecos dzotus var miera laikos izmantot kā pagrabus! pa ceļam jāaprauga, kas notiek Ukrainā un ceru vēl patusēt un pagrūstīties ar eiropas jaunajiem miermīlīgajiem iekarotājiem 😀
        Bet paldies par ielūgumu, bet kā Hmm saka, nakamgad noteikti! 😀

        Atbildēt

          • mēģināšu, bet ja ar slāviem (slovēņiem, horvātiem, serbiem, kosoviešiem, bulgāriem u.t.t.) kkā var saprasties, tad baidos, ka ar albāņiem būs ļoti grūti 😦
            bet ja kko interesantu atklāšu par šo tēmu, noteikti uzrakstīšu.

            Atbildēt

    • Skat. augšā, jau uzrakstīju. Īsi sakot ar 3 esošajiem lielajiem(kurus likvidēs, jo visi zina, kur tie ir), 3 jaunajiem lielajiem pārvietojamajiem + 4 mazajiem jaunajiem, kā arī veco tehniku(GIRAFFE un CCCP), mēs noteikti būsim top gaisa novērotāji, tāds kvantums ar labu tehniku sadzīts tik mazos kvadrātkilometros ir iespaidīgi. Radarus krieviem noteikt un noslāpēt būs zobu sāpes, tie ir ļoti digitalizēti un grūti pamanāmi. Ar Harris sajūgs tīklā un aiziet.

      Interesanti ko tikai darīs tālāk, ar ko trieks nost? Un ar ko taisīs counter-battery?

      Atbildēt

      • Sentinel radaru iegāde nozīmē, ka 99% pirks Stinger raķetes, par ko AM runā jau kādu gadu laikam. Sentinel reklāmas bukletos tiek norādīts, ka “The Improved Sentinel is the standard for the alerting and cueing of targets to support a variety of weapons, including Stinger missile based SHORAD weapon systems, VSHORAD missile systems and air defense guns.” Lietuvieši 2007 gadā iepirka 8 Stinger palaišanas iekārtas, 60 raķetes (6 mācību), 9 trenažierus un 2 Sentinel radarus. Somi 2014. gada janvārī nopirka Stingerus par 90 miljoniem eiro, pirms tam viņi arī sapirka Sentinel radarus. Stingeri, protams, ir vienas no labākajām, ja ne labākās tuvas darbības rādiusa raķetes pasaulē (tālums 8km!), labākas par Iglām un GROMiem.
        Jautājums, protams, vai, ja pērk arī mobilos tps-77, AM padomā nav arī kas tāldarbīgāks par Stingeriem.

        Atbildēt

        • Ja jau leišiem un somiem ir Stingeri, tad jau loģiski būtu, ka vismaz leišu dēļ, mēs arī pērkam Stingerus.
          Tik viens bet, leiši jau arī poļu Gromus pasūtīja, pie tam reāla kara gadījumā nebūtu tāpat nekādi mūsu apgādnieki ar Stingeriem 🙂 !

          Atbildēt

          • imo tieši tamdēļ, kā rāda pieredze, ir gana liela varbūtība, ka mēs nepirksim stingerus :-D. cerams kārtīgs pendelis šoreiz minimizēs Baltijas zooparka sastāva dažādību.

            Atbildēt

            • Liekas, ka šoreiz tā nebūs. Dikti jau mērķtiecīgi tiek pirkti Harris, Sentinel utt. Turklāt vairākkārt jau dažādās oficiālajās sarunās un komentos tika pieminēti Stinger ….
              Laikam pendelis būs trāpījis nevis pa pakaļu, bet pa bumbām.

              Atbildēt

        • Un starp citu, es ceru, ka esošo PGA ieroču modernizācijā(kuru, kā sapratu, ir plānots veikt) tiks veikta arī RBS-70 modernizācija uz NG variantu.

          Atbildēt

          • RBS-70 spēks ir tajā, ka tos nevar pat teorētiski sadžammot, tam astē ir lāzera sensors, kas to vada uz mērķi pēc operatora rokas vadības. Stingerus tīri teorētiski var sadžammot, jo tajos ir dators un softs, bet datori un softi satur ievainojamības.

            Atbildēt

            • Nu, tad krievam ir jānāk talkā ar kādu super haku, kā, es nezinu, ar gaismas, IR vai UV gaismas pulsiem sačakarēt un nokārt Stingera datoru, lai tam piemetās pokemonu epilepsijas lēkme 😀 !
              Zinot, kā mūsdienās joprojām ar primitīvām metodēm hakeri mēdz nokārt dažādus softus un sistēmas, nebūtu brīnums, ja rašistānā kāds ko tādu, lo-tech, bet iedarbīgu, izdomātu.

              Atbildēt

              • Tāpēc bruņojumā jātur vairākas sistēmas ar dažādu mērķēšanas tehnoloģiju. Ja būs neefektīva viena – pielietos otru.

                Atbildēt

                • Lai uzkārtu kaut kādā lo-tech veidā to pašu Stinger, viņiem no sākuma būtu jātiek pie dažiem jaunākajiem stingeriem un jāmēģina uzlauzt visu, kas nošifrēts un tad jāmeklē ievainojamība, kamēr viņi netiek klāt softam, tikmēr nekas tam Stingeram nedraud.
                  Ja vien, protams, nav kādi EMS anomāliju vai UV/IR uzliesmojumu overloads un neiet Stingers.

                  Atbildēt

                  • Stingera spēks ir tas, ka ar to var rīkoties pilnīgs dārzenis, kas nav mazsvarīgi. Par to jāmaksā ar sarežģītāku un ievainojamāku vadību. Par visu vienmēr jāmaksā. RBS-70 operators ir faķīrs ar dzelzs nerviem, tādu nav daudz.

                    Atbildēt

                    • Bet vai RBS70-NG versijai operators nav nonivelēts līdz “pusei”, jo tur esot :
                      -Advanced cueing improves reaction times and target acquisition.
                      -Auto-tracker assists the gunner during engagement, increasing the hit probability throughout the missile range.
                      -Improved guidance further increases system performance both for manual and auto-tracker engagements.

        • Ja pirks Stingerus, tad NATO spiedīs nopietni gatavot apkalpes lai nejauši nenotriec savējos.

          Atbildēt

          • Esi mierīgs. Kamēr nebūs atklāts karš, neviens no mūsu vojennonačaļņikiem nekad neuzdrošināsies dot pavēli “Uguni”, turklāt stingeriem ir IFF identifikācijas sistēma friend or foe.

            Atbildēt

          • Es ar abām rokām un kājām par NASAMS. Vai analogu.

            Stingeri/RBS-70 ir labi un vajadzīgi kā pamats, lai nenokapātu triecienaviacija, bet vajag arī vismaz ko augstāk tverošu, lai krievi padomātu ar ko var beigties pleskavas zilās beretes lidvāveres kaujas ceļš, ja tomēr tie lettiņ ievelk augstu lidojošai transporta lidmašīnai sānos to NASAMS. Nu un visi pārējie augstu lidojošie padomās divreiz. Tagad jau var lidot kā pa zaļu pļavu 10 KM augstumā, ja NATO nepieslēgsies. Un mums jārēķinas, ka nepieslēgsies savlaicīgi. \

            Lidvāveres no pleskavas ir jāapdraud. Kamēr gaisā viņi ir ļoti vārīgi.

            Atbildēt

          • Tiem, kas nezin kas ir NASAMS, tā ideja ir ļoti cost-effective.

            Click to access nasams_pdf.pdf

            Uz mobīlas bāzes ir iespējams izvietot dažādas sevi pierādījušas, pārprogrammētas NATO gaiss-gaiss raķetes, šādi tiekot klāt pie NATO noliktavu krājumiem, kur to ir salīdzinoši daudz. Protams, darbības rādiuss nav kā gaiss-gaiss, bet tomēr.

            Atbildēt

            • Teorētiski mēs pirktu veco NASAMS vai jauno NASAMS 2?
              Ja jau esi šajos jautājumos iedziļinājies, kādi ieguvumi ar N2?
              Cik saprotu, tās raķetes tur velk līdz pat 75Km, vismaz pie NASAMS apraksta tā bija, ka esot sākuši pētīt šādu iespēju un 45Km ir nieka lieta?

              Atbildēt

    • Lockheed Martin will continue to engage with local Latvian industry for procurement and production. These relationships will form the basis for long-term local maintenance and support of the new systems after delivery.

      Atbildēt

Leave a reply to varabungas Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.