Karš no putna lidojuma


vara bungas: vēlreiz jāuzsver, ka pat hobija līmeņa BPLA ir must have katrā NBS rotā. Pilsētas apstākļos BPLA atmaksājas ar tādu uzviju, ka neizprotama ir pašreizējā NBS politika nosakot tiem  prioritāti  neatliekamo vajadzību otrajā desmitniekā.

 

32 domas par “Karš no putna lidojuma

  1. Ne jau mūsu aizsardzības politiku nosaka ģenerāļi no NBS, bet gan mammas pacifistes no Aizsardzības ministrijas. Iegāju AM mājas lapā sadaļā kontakti un skatieties kāda aina divos departamentos, kas atrodas sarakstā līdzās un kuriem vajadzētu būt būtiskai ietekmei uz NBS attīstību.
    1. Resursu plānošanas departaments
    -Departamenta direktore Gunta Keiša
    -Finanšu nodaļa Nodaļas vadītāja Inga Lietiņa
    -Nodaļas vadītājas vietniece Ineta Jursiņa-Videmane
    -Budžeta un investīciju plānošanas nodaļa Nodaļas vadītāja Tamāra Kolīte
    -Nodaļas vadītājas vietniece Laura Indriksone
    2.Juridiskais departaments
    – Departamenta direktors Svetlana Araslanova
    -Departamenta direktora vietniece Anita Rimša
    – Starptautisko tiesību nodaļa Nodaļas vadītāja Sanda Vistiņa
    -Tiesību aktu nodaļa Nodaļas vadītāja Vita Upeniece
    -Privāto tiesību nodaļa Nodaļas vadītāja Ilze Alkšere
    -Nodaļas vadītājas vietnieks Kristaps Vecvagars (vienīgais vīrietis šajos divos departamentos)
    http://www.mod.gov.lv/lv/Kontaktinformacija/AM_vadiba_strukturvien.aspx

    • Valsts pārvaldē šāda aina it visur. Sievietes pēc dabas ir tendētas uz esošā saglabāšanu un uzturēšanu bez straujiem un riskantiem pavērsieniem, vīrieši – vairāk atvērti eksperimentiem un riskam, tā nodrošinot progresu. Ir izņēmumi, bet kā likums biznesā vadītāji ir vīrieši, jo investoriem/akcionāriem vajag peļņu bez jokiem. Jokot var citur.

        • “Ko saprot to atbalsta.” +100500
          Un brīdī, kad pie apvāršņa parādās dārgs tehnisks projekts, kas prasa vismaz priekšstatu par mil. tech. tendencēm, mudīgi nozūd dekrētā… 😀

      • Tieši visdrīzāk, ka nē, bet netieši noteikti var ietekmēt. Piemēram, juridiskais departaments var pateikt, ka Latvijā nav likuma, kas atļauj droniem lidot vai finanšu nodaļa pasaka, ka dronu iegādei nav ieplānotas finanses tuvākajiem gadiem un ieplānot tās neļauj kāda ES regula. Šāda vai līdzīga argumentācija var jebkuru projektu nolikt uz ilgiem gadiem plauktā. Tai pat laikā, ja ir izpratne, tad šie dienesti var veicināt šo projektu ātru ieviešanu dzīvē. Tāpēc ir svarīgi vai šajos departamentos ir cilvēki, kas orientēti uz mērķi un riskiem vai tie kuri ērtāk jūtas paredzamā un rutinētā dzīves plūdumā.

        • Sorry, bet, ja Ilzei no privāto tiesību nodaļas ir lielāka teikšana nekā visiem ģenerāļiem, tad vaina nav Ilzē, bet gan tajos ģenerāļos. Ja Ilzes argumenti ir spēcīgāki par Raimonda, tad pajautā pats sev, kurš no viņiem labāk pilda savus pienākumus.

          • Apbalvot un aizrotēt ar paaugstinājumu uz kādu citu ministriju. Mūsu birokratizētā sistēmā savādāk prgresa nebūs. Tiem, kas stūrē procesus to būtu jāsaprot.

            • Un ar likumu noteikt, ka AM konkursa kārtībā priekšrocība ir dodama uz vakantajiem amatiem rezerves karavīriem. Tas varētu daudz ko mainīt. Tiesa ir neliela problēmiņa, mūsu armija ir pati skaistākā starp NATO valstīm :). Ja kāds tiek NBS ģenerālštābā paskaties uz štāba kopbildi, ja nebūtu formas mūžam neuzminētu, kādu organizāciju pārstāv bildē redzamais kolektīvs!

          • Protams, ka Ilze te noteikti nav pie vainas. Viņa noteikti cenšas darīt savu darbu pēc labākās sirdzapziņas un pārliecības. Patiesībā viņa rīkojas tā kā viņai būtu jārīkojas, jo viņa iespējams ir māte un viņai iespējams ir dēls. Sievietei pēc būtības ir jābūt pacifistei un nevis kara mašīnai. Tikai diemžēl pacifisms nekādā veidā nenovērš kara draudus un asinizliešanas. Kā mēs visi zinām, tad: “ja gribi dzīvot mierā, gatavojies karam” un to neviens nav atcēlis.

        • Un vispār, pēdējā laikā ir savairojies daudz visādu NVO ar militāru ievirzi. Es nezinu ar ko tieši viņi nodarbojas, bet, ja es būtu kādā no šīm NVO, tad pirmā lieta ko es izdarītu, es noalgotu PR un lobija firmu. PR lai strādā ar publiku kamēr lobisti strādā ar “aparātu”. varai ir vajadzīgs tiešs spiediens. Vislabāk, ja šis spiediens nāk no pašas sabiedrības.

    • Šīs sievietes noteikti bijušas armijā, vairākas piedalījušās militāros konfliktos, ir vadījušas drausmīgi pārgurušos karavīrus zem ienaidnieka ložu krusas 🙂
      Latvijā vispār politikā ļoti labi sēdēt kaut kur rutīnā, neko labu visdrīzāk neizdarīsi, bet arī nebūs kam piesieties. Veidojot kaut ko jaunu, noteikti kaut kas noies greizi un tad par 10 taviem labiem darbiem nerunās, bet muļļās vienu kļūdu, hipertrofēs to, piedzejos klāt korupciju utt. Tieši ZZS šāda politika piemīt visvairāk un tā arī ir viņu ilgdzīvotības atslēga.
      Par pretdronu līdzekļiem http://www.engadget.com/2015/10/14/anti-drone-rifle-shoots-down-uavs-with-radio-waves/?utm_source=dlvr.it&utm_medium=twitter

      • Un jo aktīvāks un vairāk labu darbu paveiktu, jo vairāk kļūdu. Piemēram, uz simts labajiem darbiem savācas 10 kļūdas un tad jau tu esi kļuvis par neglābjamu recidīvistu!!! Pats dzīvē to esmu uz savas ādas izjutis to cinismu un pašapmierinājumu, kad pelēcības, kuras pašas neko nav spējušas, rok tevi nost un tev nav nekādu ieroču un iespējas pret to cīnīties!

        • Pie tam daudzas jaunās lietas nemaz nav iespējams paveikt savādāk kā tikai ar kļūdu un kļūdu labojumu metodi.

      • Ģenerālis P.Radziņš par to, kas galvenokārt noteica Latvijas armijas panākumus veicot Jelgavas atbrīvošanas operāciju:
        …”Apskatot šo mūsu karaspēka operāciju, mēs redzam daudz veiklāku, enerģiskāku un sekmīgāku darbību kā pirmajā operācijā, atsvabinot Torņkalnu. Torņkalna kauja bija devusi mums pašapziņu un ticību saviem spēkiem – mūsu armija bija tapusi morāliski spēcīga. Un spēka apziņa iedvesa uzņēmības garu. Darbojoties plašos rajonos, mūsu karaspēks visai izmanīgi apgāja ienaidnieku un uzbruka tam no flangiem. “Mazākie” priekšnieki negaidīja aizrādījumus, bet strādāja pēc vispārīga uzdevuma. Šī katra priekšnieka pašdarbība un neatkarība no aizrādījumiem ir viens no galvenajiem noteikumiem, lai uzvarētu lauka kustības kaujās. Bet šī pašdarbība nedrīkst pārsniegt uzdevuma robežas, citādi iznāk jukas, kas apgrūtinās mērķa sasniegšanu. Šinīs operācijās gan dažreiz pašdarbība izgāja no robežām (Bauskas ieņemšana no Valmieras pulka un Rēzeknes pulka virzīšanās uz Saldu, jo Bauskā pēc 15 minūtēm ienāca Hasmaņa grupa un Saldu Liepājas garnizons jau bija ieņēmis). Šīm operācijām tas nu par ļaunu nebija, bet grūtos apstākļos tāda darbība mērķa sasniegšanai būtu bijusi kaitīga. Bet arī tādā gadījumā kritika nevar nosodīt šo pašdarbību: ja vienā gadījumā viņa mērķim kaitēs, tad deviņos gadījumos droši vien tā būs ļoti svētīga, kā tas arī bija še, jo, tikai pateicoties mūsu virsnieku pašdarbībai, bija tik plašā frontē iespējams izvest tik plašas operācijas. Taisni visgrūtākie uzdevumi bija abiem flangiem – Rēzeknes un Valmieras pulkiem, un ar savu pašdarbību viņi arī veica šos uzdevumus ar labākām sekmēm.” …

        Pievērsīšu uzmanību diezgan precīzai Auftragstaktik (uz uzdevuma izpildes mērķi orientēta taktika) definīcijai šajā citātā. ” “Mazākie” priekšnieki negaidīja aizrādījumus, bet strādāja pēc vispārīga uzdevuma. Šī katra priekšnieka pašdarbība un neatkarība no aizrādījumiem ir viens no galvenajiem noteikumiem, lai uzvarētu lauka kustības kaujās. Bet šī pašdarbība nedrīkst pārsniegt uzdevuma robežas, citādi iznāk jukas, kas apgrūtinās mērķa sasniegšanu.”. Diemžēl latviešu mentalitāte nespēj uzņemt uz mērķi orientētu vadības principu. Ģenerālim P.Radziņam divas reizes nācās atstāt savu amatu dažādu politisku intrigu un apsūdzību rezultātā, neskatoties ne uz to, ko viņš paveicis, ne arī uz to ko viņš spēj paveikt. Tāpat arī mūsdienu Latvijas armijā tiek mērķtiecīgi izkausta apakšvienību vadība, kas balstās uz Auftragstaktik principiem, kuras pamatā ir ” 10 labi darbi un viens slikts” (un ja slikts nav slikts, tad tas par tādu tiek pataisīts).

      • Piemēram ja krievu lidmašīna ielido LV, teritorijā, tad var to bliezt lejā bez brīdināšanas?

        Protams, ka brīdinātu.
        – krievi pateiktu. – “Pa angļiski ņi bum bum.”

          • Atkarībā no kuras puses lido. Virs neitrālajiem ūdeņiem var vēl uzspēt.

            Uz austrumrobežas gan frags būtu jāgaida. 😀

            Interesanti vai NATO lidmašīnas triektu lejā un vai krieviem vispār būtu drosmes(stulbums) ielidot ar iznīcinātāju, kā Turcijā?

              • Man jau liekas, ka tur tajā leišu lietā olas noslepenots.
                Baigi dīvaini, radari nepamanīja. Nokrita un lidmašīnas gaisā, kad jau nokritis. – pieņemsim iespējamus draudus.

                Nevarētu būt, ka tie F-4 nomaukuši lejā tu su-27 un noslepenots, kā ietkā teh.iemeslu dēļ nokrita?

                • Detaļas tagad neatceros, bet savulaik sekoju, nekas no NATO tur gaisā pat tuvu nebija piloti mierīgi dzēra kapeju šauļos.
                  Iegugļo “trojanovs” keisu atspoguļoja arī LV prese.

Leave a reply to arī zemessargs Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.