https://www.youtube.com/watch?v=H8cDyhknMq4
Mēs bijām vareni un būsim!
ieskats Latvijas bruņumobīļu vēsturē
Brīvvalsts laikā bija tradīcija dot kaujas ratiem vārdus – “Viesturs”, “Kurzemnieks”, “Sargs” u.t.t. Nebūtu slikti arī tiem pirmajiem CVR(T) eksemplāriem, ko redzēsim šodien svētku parādē piešķirt vārdus nevis numurus, galu galā šis četrinieks iezīmēs 75 gadu gara bezbruņu perioda beigas mūsu armijā un valstī.
Priecīgus svētkus kolēģi! Lai izturīgi vairogi un asi zobentiņi!
Latvijas armijas bruņutehnika 1940.gadā.
vara bungas 
Priecīgus!
Bija arī “Ministru Prezidents Kārlis Ulmanis”, no nosaukumiem. Ceru CVR(T) “Ministru Prezidents Indulis Emsis” nepieredzēt.
Bet ārpus jokiem – sveiciens visiem svētkos!
Paldies. Tomēr nosaukums “vara bungas” kaujas izlūkmašinai piestāvētu 🙂
Drīzāk kādai haubicei 🙂
Tak to nav pat plānos.
Tici man plānos mūsu armijai ir viss. Mēs taču esam NATO plānošanas čempioni!
Līdzīgi bija ar PSRS plāniem, bet ziepes un šņabis pret taloniem.
PSY OPS megafonu mašīnai 🙂
jā, tas piestāvētu …”Vi okruženi, sdavaites!”
Mosķis jau iečekoja CVRT. Neizskatās jau neko diži, bet nu labāk tā 🙂
Parādē daudz izmaiņu muzikālā noformējuma ziņā. Britu orķestris spēlēs savas kompozīcijas.
Laba doma par kaujas mašīnu vārdiem. Kā būtu, ja kādu no tam izlūkmašīnām labi apbruņot, aprīkot un nosaukt par MOŠĶI. Ko sakāt? Man patiktu! 🙂
Saulainu visiem šo svetku dienu!
Kad pierādītu kaujā sevi tās aparāts ar apkalpi, tad varētu droši saukt par Mošķi. 😀
Paldies,tiekamies sodien parade pl 13 🙂
Saules mūžu Latvijai!!!Un sirsnīgs,spēkapilns sveiciens visiem kam mūsu Tēvzeme Latvija sirdī!!!
hehe, man liekas nedaudz ironiski ka mums trīsdesmitajos gados bija dažas mazas mašīnītes ar ložmetējiem, un tagad arī mums būs dažas mazas mašīnītes ar ložmetējiem 😀 . Laikam jau mūsu mazajai valstiņai tas arī ir viss kas nepieciešams – maza fiksa kaste ar ložmeteju un prettanku trubu lai kaitinātu un aizkavētu lielos krievu briesmoņus.
40-s tā bija savam laikam advancēta tehnika. Tas ko mēs pērkam tagad ir radīts tikai 30 gadus vēlāk.
Īstenībā Vickers MK VI ir izcils piemērs kā Nevajag iegādāties kaujas tehniku – izdomāja savu modifikāciju pārbaudītam modelim un tā bija tik sūdīga, ka 6 ar lielgabaliem bruņotie tanki ir tādi vienīgie pasaulē jebkad uzbūvētie, kas mums dod visas tiesības atprasīt vienīgo izdzīvojušo eksemplāru no Kubinkas tanku muzeja.
Re ku ir http://www.militarymodelling.com/news/article/vickers-light-tank-model-1937/19076 “mūsu skaistulis” 🙂 pat Latvijas armijas krāsojumu mēģinājuši atjaunot.
Biju Kubinkas barakās šovasar, šīs Vikerss nezkapec nebija savā vietā. Vispār vairāk kā daži eksponāti nebija vietās, nezin, ko viņi tur ar tiem izveic…
savam laikam tie Vickersi (viņiem daudzas modifikācijas, bet īpaši būtību tas nemaina) bija diezgan pienācīgas mašīnas. Protams tagad mēs zinam, ka ražot kaujas tanku kuram ir tikai ložmetēji nekam neder, vajag vismaz kaut kādu lielgabalu. Tajos laikos cilvēki vēl isti nedomāja, ka tanki šaus uz citiem tankiem (WW1 tanki šāva tikai uz dzīvo spēku un bunkuriem), tapēc arī lielākā daļa to Vickersu bija bruņota tikai ar nabaga ložmetēju. Ne mēs vien tā domājām, Sarkanajā armijā arī liela daļa tanku bija tikai ar ložmetēju, tie paši krievu T-26 kas ir Vickers kloni arī nāca ar ložmetēju kā standart ieroci. Tikai pēc 1939 gada cilvēki saprata ”Ah bļad, mums tanki uzbruks, vajag ātri pret-tanka ieročus dabūt!!”
David Fletcher – palicis vecs šis vēsturnieks. Nu jau pēc riktīga vectēva, tik spieķa trūkst. Taču zināšanas birst kā no pārpilnības raga ar daudziem sīkumiem.
vispār Vikers ar 40 mm “garstobra” lielgabalu bija nenormāli moderns savam laikam, jo spēja sašaut ikvienu citu tanku (kuru bruņojumā bija ložmetēji, vai īsstobra haubices ar niecīgu bruņu caursišanas spēju). Un tieši vadoties pēc šī kritērija šis lielgabals tika izvēlēts. Turklāt attiecīgais prettanku ieroču kalibrs 37-40 mm bija tas kas piespieda tankus pilnveidoties. Tātad uz vikers šasijas tika uzlikt īsts tanku bieds ar neticamu mobilitāti. tiem laikiem.
Turklāt koncepcija izrādījās tik veiksmīga, ka faktiski ”šāda koncepcijas” mašīnas izmanto joprojām.
Nu, problēma tāda, ka “lielgabalu tanki” bija bruņoti TIKAI ar lielgabalu, ļoti labu prettanku lielgabalu, bet ko darīt, ja nāk pretī 5 kājnieki? Efektivitāte kā “ziloņu bisei”. Cik liela iespējamība tikties ar tanku un cik arkājniekiem. Kājnieks ar dzelzs nerviem un ātrām kājām to tanku ātri iedzītu mežā. 🙂 Tā bija lielākā britu WWII sākuma tanku problēma – sūdīgi fugasa šāviņi 2 pdr prettanku lielgabaliem, līdz ar to nākas izlīdzēties tikai ar ložmetējiem, LA tankiem pat ložmetēju nebija – fail.
Vārdus deva tiem tankiem un bruņumašīnām, par kurām bija skaidrs, ka izmantot reāli kaujā nevarēs. Mk VI bija ar numuriem kā normāli pieklājās. Gribētu dzirdēt kā potenciālie sabiedrotie mēģinātu radiosakaros izsaukt Lāčplēsi 🙂 Tīri simboliski varētu vienu nosaukt par “Ģenerāli Bartu”.
vārds numuram netraucē. tautai vārds, sarakstei nr vai callname
Click to access British_Tank_Markings_and_Names_1914-1945.pdf
Protams, ka netraucē. Es tikai par to, ka Latvijas armijā bija vai nu vārds vai numurs. Franči raksta slavenākās kaujas sākot ar viduslaikiem.
Bet tas bija labākais, kas bija uz 1939. gadu, kustējās ātri un aizsargāja no kājnieku ieročiem, tāds žiperīgs priekšpostenis ar sūdīgu bruņojumu.