vara bungas: tā vien šķiet, ka igauņi neatisās pasīvi sēdēt savos (!) ierakumos, bet plāno apdraudēt arī pretinieka tranšejas. Pie reizes aplūkojama arī ierakumu konstrukcija, bet teorija ko un kā darīt, lai nonāktu līdz “tīrīšanai” šeit.
Paldies “prastskoks” par norādi uz video.
vara bungas 
Tā kā viņi tur tīra (tieši šajā video), katrs zemzāgs pēc DEMO noskatīšanās un 30 min treniņa varētu filmēties un sanāktu tieši tāds pats video. Reaļņikā ielaušanās tranšejā notiek daudz smalkāk. Triecienpāris pie tranšejas pievirzās ar u&k, finālfāzē pierāpo tā, lai atrastos paralēli tranšejai ar skatu katrs uz savu tranšejas galu, met iekšā granātas, lec tranšejā, iztīra katrs savu pusi, paliek pie pagriezieniem, sedz, iztīrītajā vietā lec iekšā nākošie triecienpāri, pievirzās pie pagriezieniem, met granātas, tīra nākošos posmus. Pagrieziens, granāta, pagrieziens, granāta. Rezerves triecienpāris atrodas vienu pagriezienu aiz vadošajiem u.t.t. Šitamajā video estipoisu darbības vairāk atgādināja ierakumu pārmeklēšanu, nevis reālu pūšanu. Bet var jau būt, ka viņiem tur viss savādāk darās.
Nu tad noķeriet kādu no sargs.lv un ar skubu pieprasiet, lai uzfilmē 🙂 salīdzināsim
Nu mēs jau arī trenējamies ierakumus tīrīt un ugunspunktus iznīcināt, tajā materiālā tāpat jau aprakstīta standarta britu kājnieku taktika (uz kuras bāzēts NBS kājnieku kaujas reglaments) – tālais + tuvais uguns atbalsts + trieciengrupa, ātrums un iniciatīva.
Tikai pāris problēmas – nav mums tādu dūmu granātu, ko varētu mest sev pa priekšu ejot uzbrukumā, varbūt vienīgais atbalsts no gustaviem var šaut. Tāpat vienīgais “netiešais” uguns atbalsts ar ko var rēķināties ir gustavs. Lābākajā gadījumā kāds mīnmetējs.
Tādēļ būsim godīgi, gan ZS, gan Kaitseliitam ar savu bruņojumu un sagatavotības līmeni iet un ieņemt kādas potenciālā pretinieka pozīcijas būtu tīrākā pašnāvība.
Tāpat nevienā materiālā neesmu redzējis piedāvātus variantus kā pārvarēt mīnu laukus un pareizi izvietotus šķēršļus bez pārmērīgiem dzīvā spēka zaudējumiem, iztiekot tikai ar standarta kājnieku bruņojumu – ar jebko vairāk rēķināties mums ir tīrā sapņošana.
Turklāt, ja pretinieks ir kompetents, tad noteikti vēl būs sagatavotas māņu posīcijas ar lamatām, rezerves pozīcijas un primārajās pozīcijās atkāpjoties tiks atstātas “dāvaniņas”.
Bez tam, lai veiktu šādus manevrus ir nepieciešams skaitliskais pārsvars (teorija saka 3:1, t.i. rota > vads, vads > nodaļa, nodaļa > NP (varbūt)). 1:1 varbūt varētu iet SUV pret dvieļagalvām. Bet tā kā mūsu armijas lielākā daļa būs aizņemta sargājot stratēģiskas nozīmes pļavas un purvājus, tad man grūti iedomāties kādā situācijā mums varētu būt skaitliskais pārsvars. Varbūt ZS rota pret kaut kādu desantnieku-diversantu vadu?
Visa augstākminētā dēļ es arī uzskatu, ka ZS būtu jāliek uzsvars uz treniņiem aizsardzības un aizkavēšanas operācijām, ar pretuzbrukumiem var nodarboties PD vai sabiedrotie, ja tādi parādītos.
Patīkami dzirdēt, ka šur tur māca tīrīt ierakumus, , jo protams ka tīrīt ēkas ir seksīgāk 🙂 Dūmi, ugunsatbalsts tas ir pašsaprotamas problēmas un atduras, ceru, tikai finansējumā. Kas attiecas uz pretinieka pozīcijām, tad daļēji problēmu atrisinās īsais konvencionālo sadursmju laiks kurās NBS būs lemts piedalīties vieniem pašiem. Vēlāk tad jāmaina taktiku vai jālieto sabiedroto spējas. Tev pilnīga taisnība, ka sagatavotas pozīcijas ieņemt triecienā nav nemaz tik vienkārši pat ar pārspēku un tas ir tas, ko mēs te ilgstoši šeit proponējam 1.jāmāca būvēt stacionāras pozīcijas 2. noteiktās vietās tās var gatavot pat priekšlaicīgi 3. mīnu šķēršļi! jācīnās par LV izstāšanos no Otavas līguma un tad, lai pretinieks domā kā tikt klāt mūsu iebetonētiem ierakumiem, īstiem un lamatām.
Te jau tādi smuki ierakumi – plati izšūti ar krāsotiem dēļiem gandrīz kā muzejā, mūsdienās neesmu tādus ievērojis aktuālajos konfliktos, parasti 2x šaurāki .
Bet nu jāpiekrīt ir labi šādi trenniņi, var izjust ieroču gabarītus, un neiesprūst ar garo AK4 durvju stenderē.
nu mācībām taču,citādi divos uzbrukumos sajās tā ka jārok atkal