[..] Какой видится война будущего?
— Это будет так называемая сетецентрическая война. Термин введен американцами, имеющими опыт участия в конфликтах последних лет. Отдельные ее признаки мы уже наблюдаем в локальных войнах. “Сетецентрическая война” предполагает создание разветвленной сети хорошо информированных, но географически рассеянных сил. Вот ее главные признаки. Первый: высокоэффективная информационная система, обеспечивающая доступ каждого бойца ко всей необходимой информации. Второй: высокоточное оружие с большой дальностью поражения цели и маневренностью. Третий: высокоэффективная система управления и командования. Четвертый: так называемая интегрированная “сенсорная решетка”. Это система быстрого принятия решений и исполнения на основе точной информации по схеме “инфо-решение-стрелок”. Причем решения могут приниматься не обязательно в центре управления боем, потому и называется “решетка”. В технологическом плане все это предполагает внедрение новых систем управления, слежения, разведки, контроля, компьютерного моделирования. [..]
vara bungas: Tas nekas, ka intervejamais ir civilais. Var manīt, ka viņš ir labi iepazinies ar tēmu, lasījis literatūru un prot labi formulēt domu. Tomēr jāsaprot, ka tas, ko viņš stāsta nav nekada atklāsme, bet pirms gadiem 15 US radīts koncepts, kas jau sācis pamazām novecot vai vismaz prasa pamatīgu atjaunināšanu.
Izrādās, ka tīklcentrisku kaujas darbību ir viegli vest pret aborigēniem, kas bruņoti ar tomahukiem (bez pēdiņām) vai pret nabadzīgas valsts armiju, kurai kaujas tehnikas ir mazāk nekā bija pirms 75 gadiem. Bet ar petinieku, kurš tehnoloģiski vismaz “tur līdzi” tehnoloģijām piesātināts karš tiks stipri apgrutināts ar to, ka ir ļoti atkarīgs no kiberdrošības izturības, informācijas komunikāciju tehnoloģiju pārākuma un globālās pozicionēšanas sistēmas netraucētas darbības. Ja vismaz vienā no šiem elementiem atkļasies defekti pretinieks iegūs izšķirošu priekšrocību turklāt nevis tad, kad attīstīs līdzvērtīgu vai pārāku datorizētas komandvadības sistēmu (pretējā puse var radīt vēl labāku), bet tad, kad efektīvi traucēs pretinieka C4I2 – Command, Control, Communications, Computers, Intelligence, and Interoperability sistēmas darbību, kas ir nesalīdzināmi vieglāks uzdevums. Ja tas izdodas, tad visa kara darbība atgriežas par 100 gadiem atpakaļ, līdz līmenim, kur karavīri cīnās durkļos un sūta ziņojumus štābam ar pasta baložiem. Izskatās, ka RU šobrīd iet tieši radioelektroniskās cīņas uzbrukuma sistēmu attīstības ceļu, nevis cenšas pārspēt DARPA sasniegumus tīklcentrisma jomā.
Mūsdienu vidusmēra students var iedomāties olimpiādi algebrā bez kalkulatora? Un ko tad, ja vienam tas ir, bet citiem nav? Pareizi, atņemt nelietim priekšrocību un tad, lai uzvar stiprākais gudrākais.
vara bungas 
nobloķējam Latgales pierobežas ceļus un atņemam pretiniekam iespēju izmantot tankus (nav ceļu pa kuriem braukt). Pēc tam ar kājniekiem varam sisties viens pret vienu pa krūmiem.
”Ja tas izdodas, tad visa kara darbība atgriežas par 100 gadiem atpakaļ, līdz līmenim, kur karavīri cīnās durkļos un sūta ziņojumus štābam ar pasta baložiem.” neatkarīgi no tā vai izdodas vai nē- Ukrainā ”durkļu” cīņas tāpat notika (pat ja durklis nedaudz nopietnāks, kurš var caurdurt tanku).
Par štāba darbu – nezin vai būs baigas atvieglojums, ja tas strādās- ukraiņiem varbūt būtu bijis vieglāk, ja štābs nebūtu strādājis 😉 Pasta balodi vēl var uzskatīt par teju izcilu sakaru dublēšanas līdzekli. Jo pretinieks diez vai būs izaudzējis medību piekūnus baložu ķeršanai. 😉
Piemēram ir plānots sakaru tehnikas iepirkums ap 60 milj. eiro. ko mēs par šiem sakariem viens otram ziņosim? esam norādītājā punktā, vai atsūtiet pārapgādi, bija kontakts? sakari būs ahujenie- bet jēga “ekonomiskā atdeve” teju nekāda gluži kā no zemūdenes šaut raķetes uz Sīriju.
Tankists domā ar ātrumu 60 km stundā 😉 šādu ātrumu nespēj atservēt neviena LR armijas vienība. Suv ar ”rotu+” neskaitās. Par ko tad viens otru brīdināsim? ja neatrodoties noteiktās vietās reaģēt tāpat nevar uzspēt un ja atrodās noteiktās vietās- tad tāpat viņus pamanīs.
tā ka varbūt pasta baloži būtu izmaksu ziņā adekvāts risinājums. un 60 milj. iztērēt reālu kaujas spēju iegūšanai. Snaiperšautenes, ložmetējs, granātmetējs katrā nodaļā,gmg katrā vadā, mīnmetēju vads katrā bataljonā un pāris bruņoti transporti katrā bataljonā, kuros arī turēt rāciju lai var noziņot uz augšu.
tā teikt prasītos sistēma, kurā katrs bataljons var izturēt pāris dienu kauju ar jebkuru pretinieku. Pie šādas sistēmas vajadzība pēc runāšanas būtiski samazināsies.runāsim tik maz ka jebkuri pretinieka izdevumi sakaru slāpēšanai būs vienkārši bezjēdzīgi.
Es te vairāk ne par mums, bet par mūsu sabiedrotajiem uztraucos. Vai viņi maz ir spējīgi karot bez nafigatoriem un CAS. RU vēl prot.
sakari darbojas ne tikai vertikāli, bet arī horizontāli. par vertikālās C2 sistēmas spējām arī stipri šaubos, infu pieprasīs, bet pretī neko nedos izņemot neizpildāmas pavēles un mulsinošus norādījumus. arī UA pieredze.
sabiedrotajiem vismaz varētu būt kaut cik pašpietiekama vienība, kas kādu laiku gan jau pati izdzīvos. Par karošanu, gan jau nonākot kontaktā- būs spiesti 😉 gan jau atsūtītu, kaut ko vairāk par rotu.
Par horizontāliem sakariem- pat nevaru iedomāties kā tie strādās un kā tiem jāstrādā- bataljons ar bataljonu sazināsies? iedodiet mums to kas mums nav un ja iedosiet nebūs arī jums? vai vads ar vadu – tur jau it kā var sabļaustīties varbūt ķīniešu rācija to attālumu novelk- ja gari nevervelē- varbūt var arī nešifrēti. rota ar rotu sazināsies? par ko runās?
Pašpietiekamība- laikam ir lieta, kas ziņojumu daudzumu var ļoti būtiski samazināt un faktiski atrasties radioklusēšanas režīmā. Tomēr pašpietiekamība sākas vismaz no rotas līmeņa. Kamēr mēs gatavojam paaugstinātas gatavības vadus. Attiecīgi pie šādas struktūras arī sakari ir ”bezjēdzīgi”- priekš kam sakarus ar vienībām kuras nespēj veikt patstāvīgus uzdevumus
Nodaļa-nodaļa vai vads-vads jau nu noteikti sarunāsies, ja ies karsti, tad būs par ko, pat ja tikai ar šifrētām frāzēm, pāris vārdos par pārapgādi, papildspēkiem X nodaļai vai medivac nepieciešamību.
Pārbļaut viens otru kaujas troksnī, kad visiem ausīs vai nu aizbāžņi un apkārt šauj vai arī aizbāžņu nav, tamdēļ ausīs džinkst vēl ilgi pēc šāvieniem(pasarg dies, ja tuvumā kaut kas sprāgst vai šauj no CG), tas nebūs reāli, sorry, pārāk optimistiski un kategoriski uz to skaties ;)!
Ķīniešu rācijas saki? Ja nelīst lietus vai nav jālien pa dubļiem vai nedzīvo pieputējušā betona graustās, kur putekļi iet pa gaisu tā, ka pat acis asaro un nav arī nekur nekādi akrobātiski triki jātaisa, tad jā, ķīniešu rācijas derēs, BET, ja līst lietus, jālien pa dubļiem WWII stilā vai arī skrien kā SUV’ietis pa šķēršļu joslu un rāpo cauri šaurām meliorācijas caurulēm vai arī apkārt vienkārši pilns ar putekļiem, tad tas ķīnietis atņirgsies ļoti, ļoti ātri.
Jā, separi un ukraiņi lieto ķīniešus, bet lieto tamdēļ, ka citu variantu nav, būtu citi varianti, lietotu normālas milspec rācijas.
No pieredzes – jā, ķīnietis velk labāk, kā Ramdors, arī aķis ķīnietim tur ilgāk, Radmor, savukārt, darbojas jebkuros laika apstākļos, bet tomēr ja mana dzīvība neparedzētos meteo+ģeogrāfiskajos kaujas apstākļos būtu atkarīga no rācijas, tad es negribētu ne vienu, ne otru variantu, ķīnietis salūzīs, Radmors vai nu nevilks vai arī tam pēkšņi nosēdīsies akumulators un rezerves nebūs 😀 !
Horizontālie sakari kļūs vitāli svarīgi tajā brīdī, kad tādu vai citādu iemeslu dēļ atņirgies sakari ar augstāk stāvošo vadību un vienībām nāksies pašām, komunicējot savā starpā (horizontāli!), improvizēt savu darbību atbilstoši situācijai kaujas laukā, ar ļoti lielu varbūtību aizmirstot par iecerēto plānu (jo arī tas visdrīzāk sen jau vairs neatbildīs reālajai situācijai – kā labi zināms, kauju cik necik droši var saplānot tikai līdz pirmajam šāvienam, bet, ja viss aizdomīgi labi iet pēc plāna, tā ir droša zīme, ka priekšā kaut kur uzglūn slēpnis :D).
”pāris vārdos par pārapgādi, papildspēkiem X nodaļai vai medevac ”
it kā šie jautājumi neattiecas uz nodaļa/ nodaļu, vai vads/ vads līmenis. Pārapgādei/ medevacam vajadzētu būt standartoperācijai. visiem bez liekas teikšanas ir viss skaidrs. no vada uz rotu. rota ir 500 metrus tālāk.
visi zin, ka katru dienu plkst x noteiktā vietā ir pārapgāde. ievainotie tāpat pašiem ir jādabū līdz rotai. Kara laikā paziņot ka noteiktās koordinātēs redzēja mazu pretinieka vienību- ir taču karš- loģiski ka kaut kur viņiem jāatrodas un pēc stundas viņi būs jau 5 km tālāk. Ja uzreiz tos nedodas ķemēt vads/ rota- tad priekš kam vispār galva ir jāapgrūtina ar tādiem sīkumiem?
faktiski ir tā ka gribam noziņot visiem par visu. visticamāk uzreiz nopludinām rotas/bataljona štābu ar nebūtisku informāciju. forši viņi tagad zin. un tālāk? neko. tad priekš kam bija jāziņo?
ir būtiska info- ok paņemam balodi un nosūtam 😉 baloži ir maz? sūtam tikai būtisko info- sūdiem “balodi netērējam” 😉 bija nodaļai kontakts nu bija- karā tā mēdz būt, vai nu viņi pilda tālāk savu uzdevumu, vai atkāpjas.
protams bez sakariem mūsu pretuzbrukumi būs ”nekordinēti” 😉 bet realitātē bruņojums/ apgāde ir tik nenopietns- ka ”nekordinētība” būs mazākais no trūkumiem.
Respektīvi caur sakariem mēs visus gribam padarīt tik autonomus, pat to kas pēc savas būtības nespēj būt autonoms (vads nav autonoma vienība). gribam labas rācijas- tad tikai pēc tam un prioritāri artilērijas/mīnmetēju apkalpes ar novērotājiem.
,,,,,
Ok, es nezinu, kāds ir armijas/ZS SOP attiecībā uz šādu informācijas apriti, bet loģika saka, ka principā info par kontaktiem ir jāsūta `uz augšu, jo tieši no šādas infas vadība iegūst ainu par to, ko dara (un ko, iespējams, ir iecerējis) pretinieks.
Grāmatas patiesība. Galvenais, lai tur augšā būtu, kāds kas pacels klausuli.
Nu ja augšā nav, kas paceļ klausuli, tad `bāreņjunita` vadību uzņemas kāds, kuram pienākas (vai kurš spēj), un tad attiecīgi viņš turpina saņemt šos reportus un lemt, kā uz tiem reaģēt. Un tā līdz brīdim, kamēr sakari ar `augšu` atjaunojas. Nu vai arī kamēr, pesimistiskajā scenārijā, kad bāreņjunits beidz pastāvēt kā kaujas vienība.
Šito tekstu izdrukā un iedod savam rotas sakarniekam izlasīt, lai pamāca Tevi par sakaru procedūrām un būtību, tas, ka māki Radmoru ieslēgt, vēl nepadara par kaut cik labi pārzinošu sakaru virtuvi un to būtību kaujas laukā/mācībās 🙂 !
Pats teici, ka nebūs jau nekādas dižās spējas ar šābrīža esošo stāvokli ZS/PD, kaujas būs īsas, izdzīvot varēs tikai tie, kas labi šaus, ātri skries un labi slēpsies – vai tiešām šādā karadarbībā ir iespējams pielietot Pirmā Pasaules kara pozīciju kara pārapgādes un medivac šablonus 😀 ?!
Nu, atvaino, bet pilnībā nepiekrītu, jo mazāki resursi, jo lielāka nepieciešamība tos izmantot gudri, ar izdomu, nevis vadīties pēc milzu armiju, ieilgušu kauju, ģeogrāfisko milzu platību klišejās, tātad, sarunāt vienu pārapgādes vai medivac punktu un tad uz to bāzēties, kad mums pat nav transporta, ir absurds 🙂 !
Viena lieta ir ammo un MRE slēpņi pa visu valsti, bet medivacs nedrīkst būt stacionārs, tam jābūt mobilam un grūti izsekojama, jo valsts tik maza, ka var itin viegli ar pareizu izlūkpieeju, tas pats ar ziņojumiem par kontaku – kas, cik, ar kādu bruņojumu, tehniku, no kurienes nāca, kurp gāja?
Un no rotas līdz rotai vai no vada līdz vadam 500m, tiešām skaļi kliegi vai sūtīsi ziņnesi, ņemot vērā riskus un to, ka cilvēku jau tā maz būs palicis?
pajuka teikums uz beigām – ar pareizi izlūkpieeju izsekot, no kuras puses tad tie latviešu zemessargi lien ārā un kurp doties tos medīt.
Es par sakariem varu teikt- tikai to, ka pēdējo reiz Radmor L3501 rāciju mācījos lietot pamatapmācībā, jeb 1. Līmenī- ar to arī viss beidzās, tas bija 2013. gadā. Respektīvi var jau sapirkt dārgas, augstas kvalitātes rācijas ar šifrēšanas iespējām, bet kur atradīs apmācītu ārrindas ZS personālu, kas mācēs viņas ar 100% efektivitāti lietot? Tas ir tikai mans personīgs viedoklis, balstoties uz paša pieredzi.
Tur jau tas joks, ka kātrā batā, ne tikai sakarnieku, visu speciālistu līmenis atšķiras, kur labāk kur sliktāk. viss atkarīgs no komandiera.
Radmoram un citām nodaļas līmeņa rācijām nekāds skils nav vajadzīgs, ja proti lietot mobilo(uzrakstīt SMS vai ieiet internetā ar viedtālruni), tad pratīsi arī lietot nodaļas līmeņa rāciju 😉 !
Vads un uz augšu jau ir cita lieta, tur vajagot vairāk pamācīties.
Nav jau tie Radmori, es nemācēšu teikt neko daudz par prasmēm, ieslēgt, izslēgt un uzstādīt frekvences ir viena lieta- bet vēl jau ir arī sakaru procedūras. Esmu nedaudz paskatījies tādu materiāli kā “Vispārīgās sakaru procedūras”- neizskatās tik vienkārši. Harris rācijas tikai iznācis redzēt no attāluma.
Vajadzēs, iemācīsies pa vienu-divām dienām, viss pārējais pēc šabloniem-špikeriem.
Atvaino, bet ja es kaut ko cenšos darīt tad uz 100%, ķeksīša pēc dokumentos- tas man neder- es gribu pārzināt savu specialitāti. Būtu interesanti uzzināt cik ilgi apmāca sakarnieku PD, ZS zinu ka sakarnieku apmācība ilga vienu sestdienu, un pēc tam Dobelē no piektdienas līdz svētdienai- cik nopratu pēc sarunas ar vienu kurš to apmācību izgāja.
kā kurā batiņā – var bez dienas aizsūtīt ar 0 zināšanām. neesi slinks un pats iemācies kaut NATO alfabētu. palasi jaunsarga rokasgrāmatu (google) – tur kaukas par sakaru procedūrām ar būs.
1., 2. līmenis 2 dienas katrs.
Godīgi sakot- par ieteikumiem palasīt par Sakaru procedūrām, un NATO fonētisko alfabētu- Been there, done that. Tik elementāras lietas, kā fonētisko alfabētu- tev kaut nakts vidū nosaukt varu no galvas. Bet šā vai tā paldies par ieteikumu. Vienkārši, neapmierinātība par to ka nav iespēju regulāri atsvaidzināt zināšanas.
A kur problēma pieiet pie sava rotas komandiera vai pie sakarnieku vada sakarniekiem un palūgt palīdzēt?
Nezinu vai Tu varēsi un vai vajag iekalt galvā visus ziņojuma veidu standartus, visticamāk, ka reālos apstākļos, ja vien nebūtu otrā galā kāds dusmīgs nēģeris no Missipi, ziņosi brīvā formā un neviens Tevi par to netiesās.
tā teikt atņemam pretiniekam priekšrocības un pa rāciju runājam reizi nedēļā. lai slāpē tukšu gaisu.
starp citu ķīnīšu rācijas “tālsarunai” arī var izmantot tikai izņēmuma gadījumos un līdz tam nesāt līdzi aizspiežamā maisiņā. un pie pleca paliek tikai klausule arī maisiņā- gaidot retās tālsarunas 😉
baofengiem, kaut kādi frekvenču lēkātāji arī ir? kaut ierobežotā apmērā?
ja rezultāts abos gadījumos ir vienāds- tad priekš kam tērēt vairāk par 40 eiro uz rāciju? 😉
Baofengiem lēkā tikai kvalitāte no rācijas uz rāciju, ne frekvences 😀 !
Pie tam, klausules un hands free aizmirsti – konektors neder pat vienkāršam pārgājienam ar mugursomu, kur nu karadarbībai.
Pateikšu priekšā – konektors ir kā parastajām austiņām, līdz ar to nekas tur normāli neturās, ja vien ar kādu epoksīdu nepielīmēs klāt vai vispār pie mātes plates nepielodēsi vadus pa tiešo.
Droši vien esi zemessargs. Pie tadm izskatās, ka spried par to, ko esi redzējis tikai bildītēs.
Baofengiem ir normāla Kenwood tipa savienojums (ar diviem vertikāliem štekeriem), ar austiņu un mikrofonu.
https://baofengtech.com/uv-82c
Pie tam mikrofons nodrošina iespēju vienlaicīgi darboties divās frekvencēs. Tas ir – dzirdēt abas un atbildēt vienā vai otrā izmantojot pārslēdzēju uz mikrofona. Nekāda šifrētāja uz rācijas nav, droši vien kāds pietiekami advancēts radiopuika kautko varētu saķimerēt.
Taču, nedomāju, ka kāds nepārtraukti slāpēs visas frekvences. Baofengs varētu lieliski kalpot nodaļas un vada līmenī, distancēs līdz 3-5 km.
Te var manīt latviešu NBS tendenci – šitas slikts, tas slikts, tāpēc tūkstoša vietā nopirksim piecpadsmit nu ļoti advancētas rācijas un tad būsim zirgā. Patiesība ir tāda, ka LRNBS (ZS tai skaitā) vajag PIETIEKAMI DAUDZ, PIETIEKAMI LĒTAS rācijas.
Pie tam – latviešu lielā vēlmē iepirkt advancētu=dārgu vienmēr atduras pret tipiski latviso – nepadomājām par to, kā to uzturēt. Kurš nu dienošais nezin, kāda ir to pašu HARRISU apkope ikdienā ataljonos, un kādi pārsteigumi nāk ārā uz mācībām no tukšām, nepareizi lādētām un uzturētiem akulumatoriem. Kamēr tu Hmm čakarēsies un mēģināsi piemeklēt ejošu akulumatoru savam super šifrētjam Harrisam/Radmoram, tikmēr es uzmainīšu lēto aķīti Baofengam un jau pusdienu būšu “mežā”.
P.S.
Par vienu SPIKu var nopirkt TŪKSTOŠUS RPG-7 modifikācijas. Es esmu par RPG. KEEP IT SIMPLE.
Par vienu radaru var nopirkt tuvu simtam STINGERUS/IGLAS. Pie tam uz katru miljonus vērtu radaru pietiek pāris 12.7 snaiperšautenes patronas.
Par vienu PATRIA var nopirkt tuvu simtam divvietīgoskvadrociklus ar kravas kastīti PT ieroču pārvadāšanai.
PArvienu JS kuģi var nopirkt tūkstošus pretkuģu mīnas.
PAr vienu HARRISu var nopirkt daudzus simtus Baufengu.
Uzskaiti var turpināt.
nepiekrītu tikai par radariem. neviens negaida ka tie turpinās darboties konflikta laikā, to uzdevums ir brīdināt. ja radaru bojās/iznīcinās diversijas ceļā, tas jau pats no sevis ir brīdinājums. radaru darbības ļaunpātīga vai citādi neparedzēta pārtraukšana ir 100% kara indikātors.
Te nu es Reksim piekrītu.
ir mums dārgi radari- saņemam brīdinājumu. ko tālāk? lūdzam ungārus utt. pacelties gaisā un doties operācijā? 😉 4 lidmašīnas pret …. un citu valstu politisko gribu. es teiktu teju vai bezjēdzīgi.
Saputrojos mēs noteikti noziņotu 17. pretgaisa bataljonam (piedodiet puiši par sarkasmu) viņi 2-3 stundas savāktos un kādās 5-6 atbrauktu līdz Latgalei. Tātad mūsu reakcijas laiks 8 stundas. Tagad puiši atbrauc un pa viņu kravas auto tentu pāris ložmetēji nober kārtu – viss pretgaisa aizsardzība ir beigusies un no radariem tālāk nav jēgas. Pieņemsim ka puiši paspēj izvērsties- klajā laukā sēž pie sava aparāta (viņi neierokas, jo ir gatavi ātri mainīt pozīcijas) un virsū lido ducis helihopteru. Stāsts tāds, ka pēc stundas mums vairs nav pretgaisa aizsardzības.
mūsu sabiedrotie sāk 3 dienu konsultācijas , vai no Šauļiem vispār pacelt lidmašīnas.
Ticams scenārijs?
scenārijs ticams, bet tas nerunā par sliktu dežurā 24/7 jesošajiem radariem . tavs scenārijs nav par radariem bet par politiku un politiķiem.
pilnīgs sviesc!
1. radaros redz, cik helikopteri lido!
2. ja lido no Latgales puses, tad pirmā pretgaisa aizsardzība ir Lielvārdē.
3. kad uzspridzinās stacionāros radarus, Latvija nepaliks pilnīgi bez radariem.
4. un ja Latvija grib iegādāties vidēja rādiusa pretgaisa raķetes, tad radari pēc definīcijas vajadzīgi. ja tādas nevajag, tad, protams, varēs sēdēt mežā ar stingeriem un gaidīt, kad kāds helikopters palido garām un bliezt virsū ar cerību, ka nav sabiedrotie…
atkal- vienam māte, otram meita, trešam kleita…
izskatās, ka runājat par dažādiem kara vešanas modeļiem. ja jūs priekšroku dodat daudziem vienkārši bruņotiem kareivjiem (īsts partizānu karš ar daudzām nekontrolētām kaujinieku grupām), tad NBS grib mazus, bet koordinētus spēkus.
mans pašsaglabāšanās instinkts arī saka, ka spike ir par miljonu drošāks un precīzāks nekā rpg. uzspridzinot pretinieka 10 tankus ar 90% precizitāti, pretinieka morālās kaujas spējas jūtami kritīsies. vēl sāpīgāk, ja tie būtu BMP vai BTR ar karavīriem.
arī par rācijām! http://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-kara-tehnologijas-apdraud-sakarus-pa-latvijas-pirktajam-harris-radiostacijam.d?id=46323483 nu, visdrīzāk, ka nekarosim vieni paši un uguns atbalstu no sabiedrotajiem vajadzētu izsaukt!
ir jau labi partizānu karš uz kvadrocikliem, bet, domāju, tie nekādu fronti nenoturēs… tā nenopietni izklausās…
viss pareizi: ir divi galvenie scenāriji ar 5.pantu un bez. abiem variantiem NBS jābūt gataviem. jā, bez 5.panta ir gandrīz neiespējami vismaz nezaudēt, bet vai tas nozīmē ka nav jācīnās? jā tomēr jācīnās, tad tam procesam nevajadzētu būt pašnāvnieciksam – ar pieri sienā. es to redzu kā dažāda veida slazdus ko veic partizānu patruļas no drošas teritorijas.
tāpēc arī PD ir profesionālāks ar SPIKIem un falconiem, kuri cer karot ar 5.pantu un ZS ar CG partizānu karam. bet tās rācijas vajadzīgas, lai nesāktos pilnīgs haoss!
+100
es to redzu kā labi apbruņotu karaspēku, kurš ir tik labi apbruņots
1. katrā nodaļā snaiperšautene, ložmetējs,zemstobra granātšāvējs un prettanku granātšāvējs.
2. vadā viens gmg granātšāvējs un 1 bruņots kravas auto.
3. rotā viens 80 mm mīnmetējs
4. bataljonā atsevišķs mīnmetēju vads un varbūt kādas 3 spike apkalpes 3 stingeri. 100 bruņu komplekti tai skaitā kakls rokas kājas.
Tas prasa vismaz 2 labi sagatavotas rotas katrā zs bataljonā, kur personāls ir patstāvīgs un jau apmācīts arī dažāda uguns kombinēšana- kas līdz šim nav bijis vai bijis neatceramos laikos. Pie šādas struktūras parādās jēga kaut ko koordinēt. tad bataljonam uz novadu nevajadzēs ziņot kontakts ja rotai uzbrucis vads. reizi dienā noziņos par kopējo situāciju vai tad kad ziepes lielas- ārkārtas ziņojumu.
visu cieņu spaikiem- kāpēc to armijā nav vismaz 100? un nevis kravas kastē, bet transportā, kurš iztur vismaz triecienšauteni.
ir piekomandēti speciālie uguns koriģētāji utt. tiem hariss jau ekipējuma tabulā.
un tas viss ir neatkarīgi no 5. panta. laba kaujasspējīga struktūra, bez problēmām sakļausies ar citu struktūru. te ir tā būtiskā atsķirība, ko mēs sūtīsim sadarboties 😉 augstas gatavības vadu? vai tomēr rotu. Rotā 2 harisi (1 rezerve). vadu līmenī vajadzību pēc harisiem neredzu (izmaksas pārāk lielas).
Mēs gribam centralizētus sakarus (laba lieta) tomēr prioritātei vajadzētu būt decentralizētu kaujas spēju nodrošināšana un sakariem atstāt to kas paliek pāri.
Nodaļā vajag vismaz divus ložmetējus (var būt vieglie minimi) un vēlams divus zemstobra granātmetējus. Snaiperšautenei nodaļā jābūt standarta triecienšautenes modifikācijai. Vada līmenī jābūt profesionālai un vienai 12,7. Uz nodaļu vajag vienu termisko tēmekli, vienu termiskās novērošanas ierīci, pārējiem nakts optiku (uz acīm vai tēmeklī). Vadam vajag vienu 60 mm mīnmetēja apkalpi.
Spike un Stingerus vajag katrā rotā.
Es jau teiktu, ka:
– nodaļā vajag vai nu vienu 7,62mm ložmetējus, vai nu 2 gab. 5,56mm. Zemstobra granātmetēji – labāk 2 uz nodaļu. Snaiperi nodaļā nafig nevajag, taču 1-2 optikas tipa ACOG uz triecienšautenes būtu pašā laikā. Ja dārgi vai neiespējami citu iemeslu dēļ, tad var nodaļas labākajam šāvējam iedot kādu citu optiku un nosaukt viņu par mārksmenu. Par daudzkārtējo Kārli Gustavu nodaļā esmu skeptisks, tad jau drīzāk 2 gab. AT-4.
– uz vadu prasītos 1 komplekts PTRK – ideālā ne pārāk dārgs, pēc principa `djošivo i serģito`. 60mm mīnmetēja vietā – Mk.19., un vēl es vadā iekļautu snaiperu pāri. Vot tik tiešām snaiperu pāri, nevis mārksmanus. Personālsastāvu ideālā būtu vizināt kāpurķēžu bruņutransportieros, kaut vai tajos pašos M-113, būtu pie viena vienots standarts ar leišiem lielā mērā 🙂 PTRK apkalpei un snaiperu pārim (atkal, ideālā gadījumā) varētu vēl izdalīt arī kvadriciklus.
– uz rotu nevis vienu 80mm mīnmetēju, bet bateriju. Vēlams – mobilus (t.i. tos, kas uz bruņutransportiera bāzes).
kā reiz Bergmanis apbraukā visus ZS bataljonus- ceru, ka vienību komandieri šīs vēlmes viņam izklāsta!
…un atgriežoties Saeimā varēs stāstīt par to kaimiņam. Varbūtība ka kalna vīrs būs jaunajā valdībā ir, bet ne 100%
Nu jā, mums taču jauna valdība top, ei nu Tu sazini, ko kurā krēslā bīdīs.
Mk19, nu nezinu, neesmu diži pētījis, bet man liekas, ka 60mm mīnmetējs būtu gan efektīvāks, gan lētāks?
Kurš zin, palabojiet!
Puiši jūs esat varen pieticīgi 😉
konceptuāli viss ir skaidrs var tikai padiskutēt niansēs un summās, kad priekšā ir konkrēta tāme.
kad visām mūsu armijas apakšvienībām parādās šādi ieroči un to pilnvērtīgs nodrošinājums- tad lūk parādās jēga palielināt rāciju daudzumu apakšvienībā- jo nopērkot par 60 milj. rācijas visus šos ieročus un nodrošinājumu vairs neredzēt kādu laiku.
izsauksim papildspēkus un apgādi, bet izrādīsies, ka bruņu neesamības dēļ šis papildinājums pie mums nespēj atbraukt.
A pie mums brauks onkulis Sems ar Abramsiem un Strykeriem un lidos A10 un F22 debesīs 😀 !
Esmu gan zemessargs un zināju ko runāju, esmu lietojis Baofeng un Kenwood štekeris ir tas pats, kas Tavam mobilajam, tas NAV paredzēts lielām slodzēm, kur nu vēl ķīniešu rācijām un austiņām, kur katrai partijai mēdz būt savas novirzes no izmēru normas. Divi modeļi, trīs eksemplāri, četras austiņas, viens mikrofons – viss viens, vienkārši pastaigājot pa mežu ar airsoft ieroci, mierīgā gaitā, neskrienot, pa taciņu pastaigājot, mugursoma mugurā, rācija pie mugursomas plecu siksnas, handsfree vads izvilkts zem apģērba, abos galos pietiekami daudz brīva vada, lai vads nebūtu nostiepts ne pie austiņām/throat mic/skaļruņa, ne pie rācijas – jebkurā gadījumā, konektori turējās iekšā, bet pietika ar nelielu uzsitienu/vada pavilcienu un, lai gan vizuāli konektori stāvēja, kā stāvējuši, tomēr sakaru vairs nav, ausīs klusums.
Tā lūk.
Kā jau minēju, tās nav ideāls. Bet – dabūnamas tagad un uzreiz, nevis pēc ilgas pierādīšanas un ilga iepirkuma. Rezerves akulumators maksā kapeikas. Rāciju variemācīties darbināt pāris stundās.
UN TĀS IR LĒTAS. UN IR TAGAD.
Nesen strādājām nodaļā, darbs pa pāriem, uz pāri viena rācija. Lieliska sadarbība un koordinācija.
Kā aju minēju, ir labākas, jaudīgākas , kriptētas, programmētas.
Bet ķīnietenes var sapirkt paši, jo LĒTI, un darboties jau tagad.
Par to es nevienā brīdī nestrīdējos ar Tevi, tur es piekrītu par visiem 100%.
Meklēju internetā ko līdzvērtīgu, bet ūdens drošu, lai vismaz lietus laikā nav jāslēpj, bet no ķīniešiem nekā tāda nav, bāz vien maisiņām un notin ar līmlenti, lai neiepil pa šķirbu ūdens iekšā.
Nākamais līmenis jau, bet arī skaitās budžetnieks, sākas no 100$ un uz augšu, labākais, cik esmu lasījis, no budžetniekiem ir Yaesu, japānis, bet jau pie 200$+.
Ti, Baofeng cenās nav, pat ja tam pašam Baofengam vienam modelim specenē bija teikts, ka ir kaut kāds IPx rating, izrādījās, ka ne sūda viņa netur ūdeni.
Un to iespēju dzirdēt abas frekvences nodrošina rācija, ne mikrofons, saprastu, ja Tu vēl pieminētu skaļruni, nevis mirkofonu, jo skaļrunis atskaņo pamīšus te vienu, te otru frekvenci, atkarībā no tā, uz kuras esi uzslēdzies vai arī, ja esi ieprogrammējis rāciju tā, ka ieslēdzas tā no divām frekvencēm, pa kuru notiek pārraida, ja vienā klusums, bet pa otru sākas saruna, tad uzreiz pārlec uz to.
Un tas, ka slēdzis nodrošina iespēju pārslēgties no viena kanāla uz otru, tas ir slēdzā+rācijas iespēju dēļ, nevis mikrofona, mikrofonam ar to ir tikai tāds sakars, ka tas slēdzis ir pie mikrofona vada piepārots klāt, pārējo jau veic pati rācija.
Vienk, ja jau te centies izlekt ar zināšanām, tad nu lūgtum saņem atbildi pēc būtības 🙂 .
Par akumulatoriem – jau iepirkums būs jēdzīgs, tad būs gan pietiekami daudz akumulatoru visām rācijām, par to tad varēsi neuztraukties un savu Baofengu atstāt kā ārkārtas rezervi. Ja nebūs problēmu ar pašu sakaru zonu, tad pie labu aķu pietiekama skaita tas Baofeng būs tikai un vienīgi rezerve(kam tā būtu jābūt jau šodien, bet nav, tamdēļ cilvēki pērk un arī es ar biedriem iepirkām 5 rācijas uz nodaļu, ar rezervi, līdz arī planšete un programmēšanas kabelis, ja nu kaut kas rācijā noklājas, kas arī Baofengiem mēdz notikt).
Par Baofeng aķiem – nezinu, cik labus aķus tagad taisās iepirkt Radmor un ko un kādā daudzumā iepirks pa tiem 60milj, bet ja viss būs ar normālu speceni un tai arī dzīvē atbildīs, tad es būšu drošs par to, ka X stundas varēšu izvilkt ar savu Radmoru vai jelko, kas man uz to laiku no valsts būs iedalīts. Ar Baofeng aķi Tu nekad nebūsi drošs, kas ar to var notikt un kādas šūnas tam vispār iekšā, rakstīts, ka 1500mAh, piemēram, bet patiesībā ķīnietis Tevi apčakarējis un ielicis tikai 800mAh, a Tu priecājies, ka Tev paaustinātas ietilpības aķis rokās un nu tik mauksi 24h ar vienu akumulatoru.
Ja labi grib, piepisties var arī stabam, tā ka, vari mēģināt vēl man kaut ko par rācijām aizrādīt, labprāt atbildēšu strikti iz pieredzes.
Kāds tu rupjš esi. Neklājas tā tautas patriotam un tik loti zinošam un milzīgi erudītam cilvēkam runāt tādiem nesmukiem vārdiem.
Tevi mamma, vai rotas komandieris nemācīja, ka tas nav pieklājīgi?
Un vai tad tavā iestādē atļauj tādiem vārdiem runāt? Pietuvināta iestāde taču, kultūra jāievēro.
Tiešs, rupjš, kāds nu kuram apzīmējums labāk tīk, atkarībā no situācijas mēdzu būt arī ne tik tiešs 😀 .
Un par erudīciju, paldies, sarkasms lien pa visiem galiem ārā 😀 !
Kaut kā pamanu, ka saturiska atbilde Hmm nav novērojama. Pārsteidzoši, cik netipiski no šī kollēgas puses.
Hehe, es jau esmu pieradis, ka Reksim ne vienmēr sanāk atbildēt uz maniem jautājumiem, šeit, vismaz, kaut kāda diskusija sanāca, nevis vienkārši klusums pēc kāda no maniem jautājumiem 😀 !
Tu tāds dīvains esi. Ko tu gribi, lai tev atbildu?
Es padalījos pieredzē un viedoklī, tu izteici savu. Redzu, ka tev nepatīk lētās ķīnietenes. Nu tad neizmanto tās! Lētas tev nepatīk, labas tev nav. Vismaz pietiekamā skaitā ZS bataljonos noteikti nav un nebūs. Apšaudes/kontakta laikā tas vairs nav tik jūtami (komandas ir balsī), bet kustībā līdz kontaktam/slēpnī/patruļā tas ir kaifs, ka tu vari uzturēt kontaktu ar katru pāri. Koordinācija ir lieliska. Man patīk izmantot tagad, tev nav un tu gaidīsi, līdz AM iepirks. Kur ir problēma?
Tev iet kā aņikā – pie smukiem, vai pie gudriem, ka tik nav jāpārraujas uz pusēm. Es jau neesmu teicis, ka studentu bataljonam, vai visai armijai masveidā būtu jāpāriet uz tām. Mēs taču te nerunājam par valsts iepirkumiem. Un ne jau no šīm mūsu diskusijām kāds vadīsies veicot sakaru līdzekļu iepirkumu. Tur tāpat viss būs kā parasti – iztērēs lielu naudu, nopirks dārgas, smukas, NEPIETIEKAMĀ SKAITĀ, bet ar dārgu apkopi un uzturēšanu, jo HAI-TEKA īpatnība ir tā, ka iegādes izmaksas bieži vien ir tīri pieņemas, bet uzturēšana pēc tam ir ĻOTI dārga. LOV-TEKS nav tik advancēts, bet bieži vien daudzas lietas var “sataisīt ar skrūvgriezni”. Bez tam ZS bataljoni nav slaveni ar rūpīgumu sarežģītas tehnikas uzturēšanā (protams – ar izņēmumiem, un – ne tikai ZS bataljoni).
Redzi, mans viedoklis ir tāds, ka, konflikta gadījumā agrāk vai vēlāk visas armijas paliekas nonāks “mežā”. Un “mežā”( mežā, sagrautu māju pagrabos, neieņemtos piepilsētu kvartālos) droši vien nebūs elektrības, par advancētu rezerves daļu esamību nemaz nerunājot. Mums nebūs “bāzes”, no kurienes varēs pasmelties, kā AFG/IRĀK. Respektīvi viss HI-TEKS nomirs ātri un nesāpīgi. Kāpēc soldžeri siltajās zemēs bieži izvēlas AK, nevis M? M taču ir precīzāki, var apkarināt ar visādām fīčām. Neņem tāpēc, ka M ir jūtīgs, bet AK ir robustāks, un , ja nav pieejama LOG bāze “aizmugurē”, tad jūtīgas lietas ātri pārstāj funkcionēt. Es esmu vienkāršu lietu fans, dzīvoju pēc “Kalašņikova principa” – vienkāršas lietas strādā.
Te viens otrs spriež par kautkādiem pozīciju kariem. Esiet taču saprātīgi – tas nebūs konvoja vai nocietinātas bāzes aizsardzības tipa kariņš, kā Afganistānā, vai Irākā.
Jāpasaka tiešā tekstā – MĒS CĪNĪSIMIES PRET MEHANIZĒTU, PIETIEKAMI ADVANCĒTU UN ĻOTI PIEREDZĒJUŠU KARASPĒKU, KUR IR: TANKI, ARTILĒRIJA, AVIĀCIJA, DIVERSANTI, PIEREDZĒJUŠI KOMANDIERI, u.t.t. Esmu pārliecināts, ka 95% fiksētas pozīcijas tiks nīcinātas no artilērijas/aviācijas/atbalsta ieroču sistēmām, bez tiešā kontakta ar pretinieku. Respektīvi, fiksētās pozīcijās mūsu kājnieki ar vieglajiem strēlnieku ieročiem šaus visur – “uz priekšu”, “uz mežu”, bet pretinieku viņi visticamāk redzēs ārpus savu ieroču darbības rādiusa.
Es uzskatu, ka LR NBSam vajadzētu kļūt par ekspertiem tādās OPS, kā kauja apdzīvotās vietās, slēpņi, PT slēpņi, PGA slēpņi, reidi, IED (visu tipu) lietošanā. Un nekā ne uzbrukumā vai aizsardzībā ar bataljonu.
P.S.
Mutei gan vajadzētu pasekot līdzi. Vārdi – piep..sties, Poh*j, u.c. neliecina par tiešumu, bet gan par izglītības un kultūras trūkumu. Karavīram tas varbūt nav tik nepieciešami, bet Latvijas patriotam vajadzētu sevi rādīt no labākas puses nekā tevis bieži pieminētiem personāžiem.
Es lūk domāju, ka gudri iepircēji vadītos t.sk no mūsu diskusijām, ja normālai aptaujai nav laika/naudas. Es domāju, ka mušu armijas XXI gs defekts-hitech neesamība var pārvērsties par priekšrocību, ja saglabāsim spēju karot XXgs līmenī. To gan nedrīkst pazaudēt. Un jāmeklē šortkatus, respektīvi ceļus, kā defektus padarīt par efektiem. Savlaicdīgi izstrādāts kopējais nodoms (novādīts līdz taktiskajam līmenim), svalaicīga AOR sadalīšana, kas neprasa īpašu koordināciju vēlāk, resursu decentralizācija netraucē ne kolektīvās aizsardzības, ne pašaizsardzības scenārijam. Vajag tik rakt.
Es, Reksis, varbūt vēl kāds, kurš lasa VB, esam aizgājuši no armijas, jo neredzējām nekādas izredzes, ka mūsu amērikās iegūtās zināšanas kādam NBS var šķist noderīgas. Tieši pretēji bija “gumijas sienas” efekts. Vēl tagad sazvanos ar bijušo priekšnieku, kurš, gods kam gods, turējās un lavierēja, bet nespēja nodrošināt dienestam kvalitatīvu izrāvienu, bet mēs, padotie, rūgām un sūtījām CV uz visām civilās pasaules pusēm, kāmēr tos akceptēja.
ZS šajā ziņa ir priekšročība ka +- var trenēt to tematiku, kas vajadzīga un pašu izvēlēta, tikai jāprot pārliecināt komandieri. ZS jābūt slazdu meistariem un maskešanās guru. Ļoti izveicīgiem un iepriekšsagatavotiem. ieroču mums nav/trūkst, bet laiks vēl ir.
”MĒS CĪNĪSIMIES PRET MEHANIZĒTU, PIETIEKAMI ADVANCĒTU UN ĻOTI PIEREDZĒJUŠU KARASPĒKU, KUR IR: TANKI, ARTILĒRIJA, AVIĀCIJA, DIVERSANTI, PIEREDZĒJUŠI KOMANDIERI, u.t.t. Esmu pārliecināts, ka 95% fiksētas pozīcijas tiks nīcinātas no artilērijas/aviācijas/atbalsta ieroču sistēmām” – nu pirms 70 gadiem leģionāri tieši tādos apstākļos noturējās 2 nedēļas. Mazmazdēli nespēs? 😉
Ukraiņi taču arī turēja svarīgos ceļu mezglus- protams viņus apšaudīja ar artilēriju, bet pret ierakumiem artilērija nav pārāk bīstama. Aviacija – SIrijā krievu aviācija ir īsts precizitātes paraugs.
Mehanizētu pretinieku var apstādināt tikai vienā veidā un ukraiņi to pierādīja- tuvcīņa ar tankiem. ja tanki nevar izvērsties (pierobežā to nevar, jo trūkst ceļu) tad uz viena ceļa vienlaicīgi var cīnīties max 3-4 tanki. tā ka arī pret mehanizētu karaspēku ar savu pašaizliedzību – var pretiniekam atņemt tanku priekšrocības.
Nu bet takš nevajag man vairs neko šajā sakarā no Tevis, atbildēju Albrehtam, sakot, ka no Tevis reti kad sagaidu atbildes uz saviem jautājumiem Tev – tas ir fakts, un pateicu, ka šī raksta komentāros mums pat sanāca neliela diskusija, viedokļu apmaiņa, nevis kā citas reizes, kad nekas nebija.
“Man patīk izmantot tagad, tev nav un tu gaidīsi, līdz AM iepirks. Kur ir problēma?” – problēma tajā, ka Tu neuzmanīgi lasi manus komentārus, es pieminēju, ka man un nodaļas biedriem ir 5 rācijas uz nodaļu+planšete programmēšanai, ja nu kaut kas noklājas kādai no rācijām(ir bijuši gadījumi).
Lēts un nepatīk nav gluži pareizi, par šo cenu neko labāku nevar dabūt un prasīt arī nereāli, bet īstiem SHTF apstākļiem var būt stipri par īsu un neuzticamu, to arī pateicu savos komentāros konkrēti un skaidri, žēl, ka to palaidi garām.
Par vārdiem – nu, atvaino, ja aizskāru, bet neredzu neko sliktu, ir tāds teiciens – piep1sties var arī stabam, ja labi grib, tas par sākotnēji neauglīgajiem komentāriem no Tavas puses manā virzienā ;)!
Lasi visu komentārus, nevis pārskrien pāri, man rodas iespaids, ka pašam ir svarīgāk izgāzt savu žulti, nevis izlasīt pēc būtības un veidot diskusiju 😉 !
Un kur teikts, ka patriotam jābūt baltam, pūkainam kā kaķēnam? Neesmu politiķis un politikā netaisos, ja kādam nepatīk, ka es ik pa laikam iemetu kādā komentārā 3-stāvīgo, lūgtum izvēlēties segvārdu un pievienoties diskusijai.
Par hi-tech:
Ja tai rācijai ieliktu absolūto minimumu – šifrēšanu un nekādus tur super duper mega brīnumus vēl, tad varētu būt gana hi-tech un tai pat laikā bomb-proof, galvenais sapirkt aķus, bet nu, neesmu pētījis par citām rācijām, bet Falconu brošūras palasījies esmu – iespēju daudz, sanāk, ka nodaļai/vadam iepērk rāciju, ar kuru tikpat labi var sēdēt arī brigādes vadības centrā un dragāt, daudz par universālu un sarežģīti-dārgi, tur piekrītu.
Problēmas, kuras redzu, vajadzētu izcelt:
1. Aķus vajag pietiekamā skaitā – taisnība, bet vajag arī mācēt un ievērot pareizi ekspluatēt, lādēt, uzglabāt, u.t.t. Tur daudzām vienībām ir lielas problēmas.
2. Katram līmenim savi kritēriji – vada/nodaļas iekšienē pietiek ar ķīnieteni. No vada uz aukšu – vieglu/mobilu/robustu. Bataljons un uz aukšu – kriptētus/jaudīgus. Te gan man rodas kognitīvā disonanse, jo neticu, ka militāra konflikta gadījumā mums notiks kautkāda koordinācija augstāk par bataljonu. Varbūt, bet visdrīzāk, ka nē. Te jācitē varabungas – iepriekš nozīmēti atbildības rajoni un uzdevumi, kas izriet no VAOPa.
3. Neticu, ka mūsu ķēde: plānotāji – apgādnieki – iepircēji spēs pilnvērtīgi saprast, kas mums ir vajadzīgs, cik mums ir vajadzīgs, u.t.t. Neticu, jo esmu pieredzējis, kā tas notiek. Varbūt šoreiz tas būs savādāk.
4. Ir divi STREAMi LR NBS – tā sauktā “5. panta sekta” un “pašiem jādara”. “Augša”, kā man liekas, pārsvarā ir “5.panta” piekritēji. Apakša (pa lielam) tic otrajam variantam. Esmu (biju) izteikts otrā varianta fans. Jādomā/jādara pašiem, ja palīdzēs, labi, ja nē, tad – “Karavīri nemirst, viņi tikai aiziet, lai pārgrupētos”.
Tomēr šiem šiem abiem STREAMiem ir kardināli atšķirīga pieeja:
“5. pants” – miera laikā ļurkādamies un darām “rabočij vid”, gan jau NATO/ASV/mazie zaļie palīdzēs. Un te nav jāpiedomā pie tā, piemēram, kādas rācijas, cik daudz, kādam līmenim, u.t.t, vajag. Tur ir vēl daudzas nianses, bet pa lielam – kā iepriekšējā teikumā.
“PAši varam” – miera laikā jāgatavojas/jātrenējas maksimāli tuvu kaujas apstākļiem, vēlams – savā AOR, lai katr krūms pazīstams/jāplāno iepriekš un detalizēti/jāpērk to ko vajag, nevis to, kas ir skaisti, politkorekti, u.t.t./u.t.t. Vajadzīga detalizēta, katram līmenim atbilstošas sakaru shēmas, sistēmas izstrāde. Arī – īsumā.
Nu tad mums LR NBS sanāk mikslis starp abām šīm pieejām – kautkas izdodas labi, kautkur mēs vispār neliekamies zinis. Būs SPIKi, bet nebūs pietiekami. Būs iztērēti 60 milj. “sakariem”, bet būs dārgi ekspluatācijā un visiem nepietiks, būs jaudīgi/moderni radari, bet nebūs, kas reaģē uz saņemtajiem brīdinājumiem.
Nu tad tā “ļurkāšanās” mani arī piebeidza un palīdzēja atrast sevi ārpus NBS.
Atbildot Aniņam:
“Esmu pārliecināts, ka 95% fiksētas pozīcijas tiks nīcinātas no artilērijas/aviācijas/atbalsta ieroču sistēmām” – nu pirms 70 gadiem leģionāri tieši tādos apstākļos noturējās 2 nedēļas. Mazmazdēli nespēs? ”
– nevajag Ukrainu ņemt par piemēru. Viņi nevar kalpot par labu piemēru ne sagatavojot un uzturot savus BS miera laikā, ne efektīvi darbojoties konflikta laikā/zonā. Nesalīdzini ar 2. pas. karu. Tur ļoti daudz kas bija savādāk. Mūsdienās jebkurš pozīciju karš NBSam būs sagrāve. To nevajag apstrīdēt, tas ir fakts.
Ukraiņi taču arī turēja svarīgos ceļu mezglus- protams viņus apšaudīja ar artilēriju, bet pret ierakumiem artilērija nav pārāk bīstama. Aviacija – SIrijā krievu aviācija ir īsts precizitātes paraugs.
– zinu, ka daudziem te tas nepatiks, bet Ukraina nekaroja pret Krievijas BS. Viņi karoja pret: opolčenciem/brīvprātīgajiem/KF karavīriem/atsevišķām KF BS mazām vienībām. Mums tas nespīd. Ja būs jākaro, mēs karosim pret KF BS ar aviācijas, artilērijas, tanku, inženieru, diversantu, u.c. atbalstu.
Ir starpība, vai karot ar divām vienībām, kuros ir otstavņiki, opolčenci, dienoši brīvprātīgie ar artilērijas atbalstu, vai karot pret diviem saliedētiem mehanizētajiem bataljoniem ar tanku bataljona, divu – četru artilērijas divizionu, aviācijas, inženieru, u.c. atbalstu.
Mehanizētu pretinieku var apstādināt tikai vienā veidā un ukraiņi to pierādīja- tuvcīņa ar tankiem. ja tanki nevar izvērsties (pierobežā to nevar, jo trūkst ceļu) tad uz viena ceļa vienlaicīgi var cīnīties max 3-4 tanki. tā ka arī pret mehanizētu karaspēku ar savu pašaizliedzību – var pretiniekam atņemt tanku priekšrocības.
– nemanīju, ka opolčencu tanku vienības būtu profesionāli vadītas, ar kājnieku un artilērijas atbalstu. Atsevišķu tanku profesionālas apkalpes – JĀ, bet profesionālas tanku apakšvienības – noteikti NĒ.
Tāpēc, nevajag sapņot un domāt, ka mums būs kā Ukrainā. Mums būs grūtāk. Jo ģeopolitiskā situācija būs sarežģītāka/atšķirīga no Ukrainas situācijas un ar mums karos ātri un masīvi. Nekādi 15 zaļie cilvēciņi Rēzeknes miestā, ar kuriem tiks galā zemessargu rota.
”Mūsdienās jebkurš pozīciju karš NBSam būs sagrāve. To nevajag apstrīdēt, tas ir fakts”
protams tas viss ir jāatstrādā, tomēr, ja ielaidīs pretinieku dziļāk par Rēzekni (50 km) – tad ir vakars (tieši pirms Rēzeknes ir tilts un pēc tam sākas visi satiksmes mezgli (Jēkabpils, Madona, Gulbene) kas ir viss ko mehanizētājām vienībām vajag- tikai dragā uz priekšu , sāniem utt. tā teikt radītu mums pilnīgu haosu. tad nu tais 50 km vari darīt visu
un pat ja kādreiz 5 pants iedarbotos tad varētu izrādīties, ka izlaižot džinu no pudeles nedēļas laikā Latvija būtu ieņemta, vai kāds pēc tam dikti gribētu atkarot- šaubos.
lai gan ukraiņi nav paši gudrākie/ labākie- ideja tomēr viņiem pareiza. palika pie ceļiem un tos bloķēja. pat ja mums būs labāks pretinieks- tad tas kas ir paredzams ir arī uzlabojams un arī daļēji novēršams.
Ja karo ar mehanizētām vienībām ja nespēj tās nodzīt no ceļa ”atņemt ceļu” – tad esi zaudējis. vai nu atzīstam uzreiz un beidzam tad bezjēdzīgi tērēt armijai un visu ieguldam demogrāfijā, lai pēc 50 gadiem ar pietiekamu skaitu latviešu vēlreiz varētu brīvību atgūt bez karošanas
vai arī nāksies pretinieku pārsteigt uz ceļa parādot ka esam sagatavojušies labāk nekā ukraiņi.
starp cittu ww1 kad rietumu frontē lauza fronti- artilērijas sagatavošanas uguns ilga mēnesi. tikai tā varēja salauzt fronti ar līdzvērtīgiem pretiniekiem. stulbi bija vai nesaprata, ka var bombardēt tikai nedēļu- tikai acīmredzot ar to nebija pietiekami. šāda bombardēšana prasīja nenormālus resurus- tāpēc izgudrojās tanks. tātad no pāris stundu artilērijas uguns nevajag baidīties. vēl sīkums ja pretiniekam vajag ceļu viņš to nevar atļauties iznīcināt- tāpēc ceļus tik ļoti nebombardēs, bet mēģinās iztriekties cauri ar tankiem. ja nesanāks ar tankiem pieslēgs kājniekus un būs tipiska ww2 kauja.
tāpēc palasi tēmu par Mores kauju un tās ierakumiem 😉 kad ceļš ir nobloķēts tad vari domāt/ darīt visu pārējo. ja uztraucies par zaudējumiem uz ceļa pozīcijām- jāsagādā pilnas bruņas, lai karavīri ir pilnīgi bruņrupuči- lai šrapneļu ievainojumi ir minimāli + ātra nomaiņa. Kaut kam tas upuris būs jānes. Gluži kā hokejā atrasties pretinieka vārtu priekšā.
kad šī patiesība būs iegaumēta- varēsi izdomāt visu saprātīgo, lai lai pretiniekam arī sāpētu. Uzvarēs tas kuram sāpju slieksnis būs lielāks.
plašu operāciju rezultātā ar 3-5 tūkstošiem kritušajiem ir jārēķinās. Protams šis skaitlis var izkliedēties pa visu Latviju un var koncentrēties arī galvenokārt tikai uz 2 šosejām Latgalē. par skaitļiem piemēram 2500 kritušie vienā dienā vienā vietā tādi bija smagākie zaudējumi D dienā trakākajā desanta pludmalē Normandijā.
tā ka 50- 100 karavīru zaudējumi dienā uz katras no šosejas ir ”paredzamais apmērs” (mēneša garumā 3000-6000)- lai gan vienlaicīgi tas nozīmēs īstu asins pirti priekšējās līnijās. gribam sagatavoties izspēlējam scenāriju mācībās 4 dienas iznesam ar nestuvēm pa 60 ievainotajiem katru dienu un evakuējam viņus un veicam nomaiņu. lai saprotam, kas sagaida.
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/563351-militaras_macibas_no_adaziem_uz_austrumu_slimnicu_parvieto_lielu_skaitu_cietusu_karaviru
interesanti būtu zināt kopējo transportēto skaitu un protams no Ādažiem līdz Rīgai- pārāk viegls nosacījums.
Lai pamēģina 200 dabūt no Latgales ārā 4 dienu laikā ar drošu iznešanu no pirmās līnijas līdz savākšanas punktam 😉 un vienlaicīgi padomā, ko iesākt ar pretinieka ievainotajiem. Visticamāk būsim tik humāni, ka viņiem parādīsim kur atrodas viņējie 😉 vai apsolīsim nešaut kamēr viņi paši savāc savējos. Ko tad ja nevāks- tad mums pašiem ceļmalā viss būs jāsakopj?
Mi-17 patēriņš ~800 l stundā atkarībā no vēja uc apstākļiem, tas visu izsaka. ievainotos uz nestuvēm nevar salādēt vertikāli, tātad vajadzīgs spec stiprinājumu aprīkojums, lai maksimāli efektīvi izmantot kabīnes telpu, citādi 6 uz grīdas un čau. Helim tad vēl spec.krāsojums.
pretinieka ievainotos jāvāc
Article 6 of the 1864 Geneva Convention provides: “Wounded or sick combatants, to whatever nation they may belong, shall be collected”
vēršu uzmanību kombatantus! džeks civilā ar kalašņikovu ir terorists, ja uzbrūk civilajiem, bet insurgents-kombatants, ja uzbrūk bruņotiem formējumiem. Ja neuzbrūk nevienam un nav kombatantu formā/aprīkots ar atšķirības zīmēm, tātad nekombatants – saudzējams, pat tad, ja nēsā ieroci. Tomēr katrā konfliktā ir savas nianses, kas tiek atspoguļotas pavēlēs.
Principā par ievainotiem nekombatantiem un civilajiem jārūpējas sarkanajam krustam
sīkāk
https://www.icrc.org/customary-ihl/eng/docs/v2_rul_rule109
>Reksim
Es nebūtu tik ļoti pārliecināts, ka ir tikai divi scenāriji: 1. ar 5. pantu un sabiedrotajiem gandrīz uzreiz pēc kara sakuma 2. ilgstošo karošanu tikai saviem spēkiem pret Krievijas regulārajiem spēkiem. Jāņem vērā arī citi varianti:
3. Ukrainas piemērs, kur pretī ir tikai nelielas KF spēku vienības + liels skaits algotņu no Krievijas + vietējie vatņiķi.
4. Nelielas vietējo un no Krievijas iesūtīto kaujinieku grupas, kuras piekopj partizānu taktiku.
Cik es saprotu Reksis nemaz napgalvo ka pastāv tikai divi scenāriji. NBSa vadība kā likums ir izteikti “5.panta liecinieki”, bet otra galējība ZS ārrindnieki “paši varam”. Visa nbs vēsture dalās periodā līdz 2004.gadam un pēc tā, jo tad notika konceptuāla atteikšanās no totālas/teritoriālas aizsardzības un paļaušanās uz kolektīvo aizsardzību, kas arī tagad ir spēka. Bet tas ko es vinmēr mēģinu pateikt, ka mums ir vismaz 3 galvenie scenāriji (konvencionāls konflikts, hibrīdkara militārā fāze un zibenskarš) nevis viens, līdz ar to kolektīvā aizsardzība (līdz Velsas samitam) neatbildēja visiem trim izaicinājumiem, tā sniedza risinājumu tikai konvencionālam konfliktam, pārējo kkā bija jāspēj nokopt pašiem.
Līdz ar to valsts aizsardzības koncepcijā jāpasaka, ka NBSam ir trīs pielietojumi: host nation support (kolektīvā aizsardzība), iekšējās stbilizācijas spēki (hibrīdkara militārā fāze) vai ļoti ātrās reaģēšanas spēki (zibenskarš). Tad attiecīgi visiem trim pielietojumiem jāizstrādā plāni un risinājumi.
un teritoriālā aizsardzība ir ne mazāk svarīga par kolektīvo
piekrītu, ka normālos apstākļos pretinieka ievainotajiem ir jāpalīdz, bet ārkārtas apstākļos, kad paši nevar uzspēt iznest savējos- viņiem būs jāgaida rindā 😉 vai arī varēs rāpot pie savējiem un piebeigt viņu morāli 😉
bataljons knapi tiks galā ar savējiem un lai sakoptu pretinieka karavīrus- izsauks no novada papildspēkus? 😉 tā ka karā bez asinspirts neiztikt, tā ir kara dabiskā sastāvdaļa. diemžēl.
helītis ir nenormāli dārgs- pamēģinam to pašu daudzumu ar riteņu transportu. visas slimnīcas nokārsim un pašiem rokas mīkstas no ievainoto nešanas 😉 tāds tas karš būs. Ja paveiksies ar saprātīgiem komandieriemar sanitāro transportu varēs iebraukt tieši pirmajās līnījās. ja nē būs jānes rokās.
Sabiedrotie protams ir laba lieta, tomēr galvenais ir pašiem attīstīt kaut cik saprātīgas spējas.
Es nebiju domājis konflikta attīstības scenārijus, bet gan mūsu pieeju aizsardzības sistēmas veidošanā un uzturēšanā.
te arī ir atbilde- ieguldīs labos sakaros 60 milj. (adekvāta summa? ) paies 5 gadi un labie sakari būs atkal ne tajā labākajā kondīcijā. pirksim jaunas baterijas un rācijas strādās, neesmu novērojis, ka līdz šim tā darītu.
bofengu un līdzīgu rāciju priekšrocība ir to nenormālā efektivitāte salīdzinot kvalitāti pret cenu. turklāt strādāšana 2 kanālos mēdz būt varen laba padarīšana. 2 frekvenču izmantošana ar vienu adresātu samazina slāpēšanas efektivitāti (ja pareizi sapratu) un vienlaicīgi ir ļoti ērti, ja varu sazināties gan ar blakus vadu (horizontāli) gan arī pa vertikāli ar savu priekšnieku.
tā teikt labi sakari ir kā zakuska- vienkārši nenovērtējama un vienlaikus bezjēdzīga, ja pamatšķidrums ir nenopietnā daudzumā 😉
kāda gan var būt efektivitāte ķīniešu rācijām, kad atbrauc frontē «Житель»? šķita, ka šo sadaļu ever never jau izskaidroja! man šķiet, ka pazaudēt sakarus kaujas laukā nozīmē to pašu, ko pazaudēt visu kaujas vienību! ukraiņiem kaujās sakari sagādāja lielas problēmas un ne par velti viņi stāv rindā uz falconiem.
tas, ka jāpērk pēc kāda laika atkal jauni akumulatori ir saprotama lieta. automātus tak arī mācībās nolieto.
esi redzējis iepirktas jaunus ieročus nolietoto vidū? vai jaunas baterijas?
par never ever- neapgalvošu ka esmu pats apķērīgākais viņa students 😉 bet sapratu, ka var nobloķēt noteiktas frekvences, bet jo vairāk frekvences grib nosegt jo jaudu, sanāk izdalīt uz visām un attiecīgi samazinās žiķeļa efektivitāte noteiktās frekvencēs. Ja ātrāk vilka sakari 1 km varbūt tagad varēs runāt 500 metros tikai.
Es laikam esmu radioklusēšanas piekritējs. Pie mūsu esošā stāvokļa – sakari uzbrukumu koordinēšanai – pagaidām mums nav vienību, kuras var veikt koordinētu pretuzbrukumu- mehanizētam pretiniekam.
tipiskāk ir aizsardzības operācijas rotai kāds atbildības rajons 500 metri fronte un 200 metri dziļums? tātad kaimiņu vads no manis atradīsies max 100 metri ja atrodos vadam pa vidu. visa normālā apgāde atradīsies pārissimtus metru aizmugurē, kaut kur krūmos- tas faktiski nozīmēs, ka visa apgāde, ievainotie utt. viss tāpat būs ar rokām gan jānes iekšā, gan jānes ārā. šādā aizsardzības rajonā 500 m x 200 viss ir tik saprātīgi pārskatāms ka radiosakari ir faktiski tikai patīkama greznība.
ja rota atrodas kaujā- tad skaidrs, ka vajag pievest viskautko, ja dzirdam troksni un apgādes transports noteiktā laikā neatgriežas- var pieņemt ka apgāde nenotika. Kas notiek ar neapgādātu vienību- izšaus visu kas šaujams, ”nedaudz pagaidīs” un saspruks mežā. kur līdīs ārā- tam ir jābūt jau atrunātam. Nevarēs izsaukt artilēriju šeit sakariem jābūt (jau esošo resursu ietvaros), bet ja nopietni nekāds dižais artilērijas atbalsts mums tāpat nespīd. mazākā līmenī rotā ir jābūt mīnmetējam kurš šauj jau faktiski no priekšējās līnijas bez atsevišķas uguns novades.
tādai rotai ir jādarbojas kompakti (kaut ko tādu zemessardzē vēl neesmu redzējis) un diezgan labi izdzīvos arī bez sakariem. ja gribēs daudz ko izmētāt pa atsevišķiem vadiem, kuriem nav pietiekama ugunspēka- tad šos uzdevumus saknē nokodīs jau ugunspēka nepietiekamība.
Nebūs katram vadam hariss, ģenerāļi Rīgā nevarēs vadīt ”labi organizēto partizāņu tīklu”? izstrādājot katram vadam “Kannu operāciju” 😉 no šītā marasma vajadzētu jau laicīgi atvadīties. Tiem sakariem, kuriem mums vajadzētu būt- saprātīgai rācijai katrā bruņu transportā. un bruņu transportu vajag daudz – uz mūsu armiju 500- 1500 gab. kas faktiski nodrošinātu nepārtrauktu sakaru tīklu. ja katram vadam savs transports ar rāciju- tad sakarus nodaļa vai vads varēs atrast jebkurā vietā- atliks tikai aiziet pie sava transporta.
gribēsies nodaļā papļāpāt savā starpā nodaļā- lūdzu, rācija par 30 eiro 😉 un nekautrējieties štekeri aptīt ar izolācijas lenti, lai nesprūk ārā un ielieciet arī plastmasas maisiņā. ja pazudīs salūzīs neraudiet iedosim jaunu.
Sakaru jautājums ir jārisina, kontekstā ar visas armijas (tai skaitā zs) pilnu apgādāšanu ar bruņutransportu. nevis nopirkt daudz atsevišķu rāciju un pēc tam taisīt nezin kādus miljonu iepirkumus, lai to rāciju adaptētu kopā ar transportu. Tātad iesākumā ir jāgrib nopirkt bruņotu transportu. Tad parādīsies arī mobilitāte, kuru būs vērts koordinēt.
jo pagaidām visa koordinācija ir līmenī, ja pretinieks nešauj pa mūsu transportu (naivi uz ko tādu cerēt un attiecīgi nekur tā arī nespējam aizbraukt), vai arī ka kājnieku vads apkrāvušies, kā ēzeļi kaut kur virzās pa mežu ar ātrumu 3 km stundā – šitie gliemeži ir īpaši jākoordinē 😉 citādi mežā vēl saskriesies
sakarīgi. mani arī mulsina tā rīgas ģenerāļu vēlme “būt uz sakariem”. bet ko tu teiksi ja koordinēties vajadzēs ar sabiedrotajiem.
Es pieļauju, ka tas, neskaitot ka kādu lobiju no ASV puses(sak, jūs iepērkat Falconus, atdodat izredzēto tautai padirstos īpašumus, mēs jums visu robežu ar sensoriem un bruņu transportu nodrošinam, ā un kādu radaru arī par velti iedosim), varētu būt taisnība – runāsim jau ne tikai savā starpā, bet arī ar visu, kas lido, brauc no NATO partneru puses.
Aniņ, Tu visu laiku stiep to deķi uz “sabļausimies savā starpā” pusi, tas pie kājas, ka attālums starp vienībām var būt arī stipri lielāks, jo kaujā viskautkas var notikt un sākumā plānotais atkāpšanās maršruts vai manevra dziļums/seklums var atšķirties dažādu faktoru dēļ.
es stiepju deķi uz to pusi- ka standarta situācijās nav pat jāsabļaujas. Rota nedrīkst būt tik izkliedēta, lai nezinātu, ka vienam tās vadam uzbrūk. Ja tas ir zināms rīkojamies pēc ikdienas procedūrām. bez liekas runāšanas.
Atkāpšanās dziļums bija plānots līdz Ludzai- bet aizejot tur izrādās, ka visi jau pazuduši un pa mežu ir jābrien tālāk? nu brienam.
Kā jau teicu, katram vajag savu bruņu transportu (kurā ir arī rācija). atkāpjoties braucam tik tālu līdz sastopam savējos. līdzīgi ar uzbrukumu.
Par koordinēšanos ar nato- būs kaut cik pienācīga bruņutehnika ar rācijām (tā taču tur būs) tie arī varēs koordinēties ar NATO. Pateiksim viņiem brauciet uz Rēzekni un tur jums atbalstu/flangus segs uz fikso salasīta zemessargu rota- bez jebkāda bruņu transporta. Sabiedrotie ekstāzē paģībs. un ja nav kaujasspējīgu vienību tad priekš kam koordinācija. vienība skaitās kaujas nespējīga , ja tai ir mazāk par 50% no visa.
atklāti atzīsim- ka zs bataljoni atbilstoši militārajai izpratnei ir kaujas nespējīgi- attiecīgi tādi arī nav ko koordinēt. apgādājam, apmācam un varam arī koordinēt. viss ir vienkārši. tikai jāgrib.
Ja gribam ceram uz nato papriekšu ir jānodrošina apstākļi ka tādus vispār spējam sagaidīt. tas nozīmē 2-4 nedēļu spēju izdzīvot un neatdot nepieklājīgi daudz teritorijas. to var izdarīt tikai līdz zobiem ar visu apbruņojot zemessardzi. Prioritāte Nr. 1
esiet mēģinājuši pa telefonu sabīdīt darīšanas ar kādu kurš uzkāpis uz plosta un neko nespēj izdarīt?- forši, ka var sazvanīt, bet vienlaicīgi arī bezjēdzīgi- jo adresāts nav rīcības spējīgs- nevar izdarīt to ko no viņa gaida. lai dzīvo koordinēšana. 😉 un beigās saprotat, ka varēja arī nezvanīt.
lab, varbūt esmu stulbs un bailīgs, bet cik saprotu uguns atbalsts (lielgabali, mīnmetēji) atrodas aiz pirmajām līnijām, lidmašīnas Vācijā, bet tomahawki Ziemeļjūrā… ja neceram uz ugunsatbalstu no Ziemeļjūras, tad mīnmetēji no 1km aizmugures gan būs jāizsauc! arī spaiki nestāv pirmajās līnijās.
kā paziņos, ka tuvojas helikopteri un ka tie nav sabiedrotie un jābliež nost vai arī otrādi?! kā un kur savāks ievainotos, piegādās munīciju, kurā brīdī notīties utt. kā un kur piesūtīt papildspēkus no citām vienībām?
tas partizānu karš bez sakariem var izvērsties par haosu, ja ieradīsies sabiedrotie (kaut tikai leiši ar igauņiem)- tur var notikt slaktiņš savējo starpā!
un paziņojums, ka ieguldīs 60 milj. sakaros, nenozīmē, ka tie jau būs rīt. tas tik bija skaļš paziņojums kā no leišiem par Boxeriem. tāpēc gan jau drīzumā jābūt arī papildus mīnmetējiem. Amerikāņu lielgabali nedēļu atpakaļ Ādažos vēl šaudījās…
ņemot vērā, ka esat virsnieki, tā dīvaini šķiet Jūsu skepticisms par sakariem!
Papriekšu paskaties cik to mīnmetēju un lielgabalu mums ir aizmugurē. Papildus tam aizmugures baterijas ir jāapsargā ar vada+ / rotas līmeņa vienību- lai diversanti neapejot galvenos spēkus ātri neizrēķinātos ar apkalpēm. tas faktiski nozīmē ka 34 Artilērijas bataljons faktiski var nodrošināt tikai pozīcijas un apsardzi 2 vietās un vairāk spēku viņiem nav.
tāpēc konceptuāli neiebilstu, ka šie lielgabali un mīnmetēji atrodās priekšējās pozīcijās un var šaut arī tiešā tēmējumā. Mores kaujā šāds risinājums strādāja. Turklāt mīnmetējiem būtu jābūt katras rotas sastāvā. līdz ar to iegūstam lielāku kaujas spēju – nevajag atsevišķu apsardzes vienību, gadījumā ja pārtrūkst sakari atbalsts joprojām var strādāt paļaujoties uz savu redzi.
Par helihopteriem – neesi pārsteigts, ja savējos priekšējā līnijā nepamanīsi 😉 es vismaz maršrutu uztaisītu ar līkumu ap nopietnām pozīcijām. nu un tad vēl paskaties no kuras puses tie helihopteri tuvojas. Ja esi ierakumos.- fakts vai pa helihopteriem atklāsi uguni minūti vēlāk neko daudz nemainīs. Turklāt šādai kustībai ir jābūt jāsakordinētai jau agrāk- ja mēģinās to uzreiz kustībā- neesiet pārsteigti ja neizdosies, vai arī tas viss notiks tik ātri, ka pat nepaspēsim noreaģēt.
Protams sakariem rota- bataljons- novads jābūt. Tikai saku, ka nav lietderīgi dārgus aparātu grūst iekšā vada līmenī. jo ir daudz akūtākas vajadzības. Piemēram tas pats mīnmetēju un bruņotu transporta neesamība vienībās.
Lai rāciju uzlādētu vai nu vajag dinamo- obligāti, jo var pats viņu griezt, vai vismaz ‘ģeneratoru. cik mums ir ģeneratori zs bataljonos -1? droši vien vajadzētu vismaz 5. tātad jārēķinās, ka strāva var nebūt un ģeneratori, vai degviela tiem arī var nebūt.
Koordinēšanas jēga parādās tad, kad ir jāsadarbojas 2 apmācītām un apgādātām vismaz rotas līmeņa vienībām. Vadi sakoordinēsies paši vai arī caur rotu (šajā līmenī var ietaupīt uz tehnikas sarežģītību). JA VISS IR SAVLAICĪGI IZDOMĀTS – sakari ir vajadzīgi minimāli.
kur nodrošināt apgādi un pārapgādi- tam visam jau ir jābūt atrunātam pavēlē pirms izvirzīšanās, nevis aizbrauc uz vietas un tad sāk domāt.
Lai risinātu koordinācijas jautājumu Napoleons pirms 200 gadiem izdomāja korpusa līmeņa (25 000 vīri) vienības ar savu apgādi, transportu un artilēriju. Ideja bija tāda, ka korpuss var noturēties jebkur vismaz 1 dienu, kamēr var noziņot un pārējie paspēj pievilkties.
Paturot šo principu prātā ”noteiktu laiku noturēties jebkuros apstākļos”- primārais uzdevums ir nodrošināt bataljonu pašpietiekamību (ieroči, transports, personāls) un pēc tam var arī koordinēt. Citādi ja man uzbrūk tanki un man vadā nav prettanku ieroču un rotai kura atskrien no Preiļiem palīgā ir 2 karl gustavi- tad baigā jēga no tiem papildspēkiem nebūs un zinot, ka šāds stāvoklis mums arī ir – tad caur sakariem varbūt informācijas aprite notiks, bet reāla noderīga palīdzība reti kad sekos. Tā teikt nebeidzams informācijas haoss par visu būsi lietas kursā un bezspēcībā varēs plātīt rokas. Ceru, ka tikai pagaidām 😉
Par mūsu iespējām pretdarboties Krievijas slāpēšanas iekārtām un noklausītājiem. Domāju jāiet viņu jaudu pārslogošanas virzienā. Proti, izveidojam radioelektroniskās cīņas grupas, kuru galvenais uzdevums būs imitēt vienību darbību bez reālām vienībām. Piem. ir bataljons, bet vienība imitē trīs bataljonus, runā ticamus tekstus, šifrēti un nešifrēti, raida šifrētus signālus ar bezsaturīgu ciparu kombināciju. Izveido viltus automatizētos raidītājus, sūta patruļā pāri, kas raidījumos dod ziņas, ka kustās veselā rota. Lai pretinieks šauj pa viltus raidītājiem, tērē milzu enerģiju lai noslāpētu viltus raidītājus, pārtver un mēģina analizēt fufeli, atšifrēt lietas, kuras pēc būtības ir neatšifrējamas, ķer savā aizmugurē neeksistējošās partizānu vienības utt.
Bez dziļām zināšanām – slāpēšana nav tupa bliešana pa visām frekvencēm ar lielu jaudu tāpat? T.b. vai tam ko maina cik bataljonus mēs tēlojam? (Tam patērējot savus knapos cilvēkresursus)
Kā te iepriekš never ever pietiekami saprotami izskaidroja, jo vairāk frekvences pa kurām bliež, jo lielāka jauda (strāvas ģenerators) nepieciešama. Liela jauda -> liels siltums -> ar attiecīgo redzamības iekārtu labi pamanāms + liels cilvēkresurs. Nav jau tā, ka var tos traucējumus kā spamu uzreiz 10 000 adresēm uzsūtīt virsū …
Aber, ja frekvences lēkā, tad tur jau noslāpēt vispār neiespējami, ja vien pie rokas nav kaut kāds blue dream datu centrs un atomspēkstacija.
Te viens trollis uzrakstīja, ka never ever muld, bet, cik atceros, uz manu jautājumu izklāstīt savu viedokli paplašinātā veidā nereaģēja 🙂 !
Nav jau PSRS laiki, kad ar zāģiem slāpēja pāris zināmas ārzemju radiostaciju frekvences, vajag stipri vairāk jaudas, gan fiziski izstarojot, gan apstrādes spēju ziņā.
Kā tu bliezīsi pa visām frekvencēm? Pirmkārt atomspēkstaciju vadāt vajag, otrkārt sanāks milzu mikroviļņu krāsns (uzcepsi blakus esošo mežu 🙂 ), treškārt tā jauda ātri samazinās, paliecinoties attālumam.