“Every now and then we hear the idea that Finland could be partially responsible for the defence of the Baltics, Finland is not in a position where it could offer others security guarantees which we ourselves don’t even have.”
Finnish President Sauli Niinisto (FI)
***
“We are a relatively small country with a strategically important location in the Baltic Sea region. Our assessment is that we can’t go it alone but need to cooperate with others to manage our defence capability and we need to do that as part of Nato,”
Ebba Busch Thor, Christian Democrat party leader (SE)
***
“We lack the ability to defend ourselves for a longer period of time. At the same time Nato is very clear about the fact that Sweden cannot expect military support if we are not full members of the organization. We can no longer close our eyes to that.We fear that false non-alliance risks becoming a security risk rather than offering safety,”
Annie Lööf, Centre Party party leader (SE)
***
Four days before the Second World War broke out, then Prime Minister Per Albin Hansson declared that “Sweden’s preparedness is good.”
***
«Мы неоднократно заявляли, что выбор стратегии национальной обороны и безопасности является внутренним и суверенным делом каждого государства. Но мы по-прежнему рассматриваем политику неучастия Швеции в военных блоках как важный фактор обеспечения стабильности на севере Европы»
vara bungas: Soms atklāti pasaka, ka nevar uz āru garantēt to, kas pašiem trūkst. Paldies par atklātību, pietiek mānīt sevi un citus, SE un FI jābūt NATO, jo citādi viņi ne sevi aizsargāt ne Baltijas valstīm palīdzēt nevar. Tomēr, ja nonāks līdz reāliem soļiem šajā virzienā, visiem ap Baltijas jūru nāksies piesprādzēties. Gaidāma turbulence.
vara bungas 
The Great Paradox of Swedish Neutrality in the Cold War and Today
http://warontherocks.com/2015/12/the-great-paradox-of-swedish-neutrality-in-the-cold-war-and-today/
“After World War II, the Soviet Union made Sweden a key target of its foreign and military intelligence operations, focusing in particular on governmental structures and the media. According to Theutenberg, Russian intelligence officials today still consider the postwar Swedish infiltration missions among the most successful in the history of their organizations. He warns that scholars have not fully appreciated the true extent of these operations, in large part due to lack of proper primary source materials which remain classified in a variety of international intelligence archives.”
“Theutenberg (like Jansson) now warns that President Putin, a known admirer of Yuri Andropov, may well be taking a page out of his old boss’s playbook. Finnish security expert Stefan Forss shares similar concerns. In a recent letter published on Theutenberg’s blog, he urged experts to compare Operation RYAN and Anti-RYAN of the early 1980s “with the Putin regime’s analyses and statements. Andropov’s rhetoric from the early 1980s is back in a way that is dumbfounding.””
“As early as the early 1950s, Swedish Prime Minister Tage Erlander felt that Sweden could not survive if it maintained its insular position of neutrality. It was on his direct instruction that Sweden began extensive and highly secret military contacts with the United States and NATO. This serious breach of Swedish neutrality was obscured and offset by the often strident pro-Soviet policies pursued by Sweden’s Social Democratic government in subsequent decades.”
Interesanta versija par Palmi tālāk rakstā.
Cita starpā pilsētā runā, ka vieni no veiksmīgajiem GRU infiltrātiem Zviedrijā ir kāds latviešu pāris, kur viens nodarbojas ar tulkošanas biznesu, bet otra ir liela autoritāte žurnālistikas pasniegšanas jomā Latvijā.
SE arī nav vakarējie it īpaši elektroniskās un radioizlūkošanas jomā. Līdzīgi kā grunāliste no LV ir zināma SE, tāpat arī SE kontakti ar NATO un Särskilda Operationsgruppen spējas nav noslēpums. Tikai tas maz ko dod LV drošībai, mums vajag stiprus izlēmīgus ziemeļu kaimiņus nevis shēmotājus. SE/FI militārās attīstības virzieni, amatpersonu runas un uzvedība ir barometrs pēc kura noteikt gaidāmo drošības laiku mūsu reģionā. Kā agrāk padomju avīzēs lasījām starp rindām, vai pēc nekrologa garuma spriedām par spēka samēru politbirojā, ta arī tagad jāvērtē netiešās pazīmes, proti, SE spītīga nevēlēšanās pastiprināt salas aizsadzību ir lasāma kā apzināta un plānota. Tad rodas jautājums kādēļ.
Kādēļ? Tāpēc, ka nav jau citu variantu. Karot nav ar ko, lai garantētu kaut kādu rezultātu. Uzbūvēt armiju ir desmitgažu jautājums.
SE aukstā karalaikā armija bija (!) OK
Tur jau tā lieta, ka BIJA.
Tas bija laikos kad iebraucēji nebija 20% no populācijas.
jau agrāk teicu – visus jauniebraucējus-vīriešus nodarbināt NBS.
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9A%D0%B0%D0%B2%D0%BA%D0%B0%D0%B7%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D1%82%D1%83%D0%B7%D0%B5%D0%BC%D0%BD%D0%B0%D1%8F_%D0%BA%D0%BE%D0%BD%D0%BD%D0%B0%D1%8F_%D0%B4%D0%B8%D0%B2%D0%B8%D0%B7%D0%B8%D1%8F
Nu par Zviedriem un somiem jau tāpat skaidrs, ka tie dažādu apsvērumu dēļ darīs visu, lai tikai nesanāktu uzkarot ar krieviem. Zviedriem vispār armija ir pārvērsta par lielāko pasaules SWAT tīmu, nevis armiju tradicionālā izpratnē. Somiem un zviedriem problēmas sagādā vietējā nīkuļojošā militārā rūpniecība, kura ir jāsubsidē no militārajiem budžetiem, tā aprij daudz naudas, kas nenonāk armijā, bet nerentablos komersantos.
Gotlandi atdos momentā, bet somijas kuģi aizmuks pēc iespējas tālāk no iespējamajiem krievu pārvietošanās maršrutiem. Pretī krievi apsolīs neaiztikt. Gotlandes atdošanas plānus, manuprāt, izmaninīt var tikai stingrs norādījums no ASV, ka, ja krievi ievāksies Gotlandē, tad nav izslēgts kodoltrieciens krievu spēkiem gotlandē. Lai nu tad zviedri domā paši, kas ir lētāk, karot ar krieviem, vai noskatīties kā tā sala tiks pārvērsta par salīdzinoši neekoloģisku neapdzīvojamu poligonu. Bet šeit atkal jāsaprot, ka armijas jau zviedriem atbilstošas tāpat nav. Pacifistu un sociālās nodrošinātības zemes.
Par krieviju nekā jauna nav, masu mēdijos paralēlā pasaule par brūkošajiem dolāriem, ienaidniekiem un citām pasakām, ja neskaita, ka arvien biežāk daži lecīgi žurnālisti nepatīkamas lietas pastāsta un paanalizē, neticami klausīties. Arvien biežāk parādās mistiski angliski rakstoši eksperti, kas prognozē dažādus murgus. To viedokli tiražē gan iekšējā tirgū, gan ārējā.
Rubļus drukā, bet tam nav nozīmes, kamēr piedrukātā rubļu masa tiek segta ar ārzemju aktīviem, kuri tiek visu laiku iztirgoti. Rezerves ar ārvalstu aktīviem kūst, bet līdz to pilnīgai iztukšošanai ir vēl laiks. Lielākais stabilitātes garants – birokrātija(kurā ietilpst spēka stuktūras) šobrīd ir tīri paēdusi, tauta ir nogurusi un apstulbināta, apātiska(!!), nekāda revolūcija nebūs, ja būs, tad spēka struktūras ir labi nobarotas un gatavas.
Šis stāvoklis mums ir jo īpaši izdevīgs, jo hroniskāk un ilgāk krievijai ievilksies posms, kurā tā neveic radikālas pārmaiņas, jo vājāka tā paliek un līdz ar to mazāk tā mums draudoša ILGTERMIŅĀ. Jo ilgāk turpināsies tas, kas notiek šobrīd, jo skumjākas ir ilgtermiņa prognozes. Jo tālāk krievijā atbīdās reformas, jo labāk mums. Jo ilgāk tēlos no sevis nezin ko, nevis atzīs situāciju, jo labāk.
Mums visvairāk ir jābaidās no tāda D.Medveģeva, kurš ar pacifismu un ziepēšanos saziepētos ES un ASV tik tālu, ka mūs atdotu par baltu velti šiem nagos, paceltu krieviem ekonomiku un tad pavisam slikti būtu. Paldies dievam, ka krievija ir agresīva un visus nokaitinājusi, nevis vilks jēra ādā, kā tas bija līdz Krimai(vai Gruzijai). Bet nu tas diezvai sanāks, krieviem imeriālisma gēns ir laupījis jebkādu ilgtermiņa veselo saprātu. Tas pats imperiāliskais gēns laupīja prātu krievu-japāņu karā, kas rezultējās ar Baltijas flotes likvidēšanu un revolūcijai labvēlīgākiem apstākļiem pēcāk.
Manliekas, ka interesantākās vēsmas notiek krievijā tajā ziņā, ka krievi kā ļoti paredzami subjekti ķeras pamazām klāt pārbaudītajām vērtībām, gadījumos, ja viss iet tūtē – raganu medības starp savējiem. Šur tur jau viens otrs ierēdnis tiek pasludināts par visu problēmu cēloni, konttrevolucionāru, šur tur pilsētas mērs tiek pēkšņi atklāts kā rietumu aģents, valsts naudas izplederētājs utt.
Mana prognoze ir, ka raganu medības uzņems apgriezienus visos varas un federālajos līmeņos, cik tālu tās ies un vai beigsies kā PSRS laikos, ka vadoni tautas priekštāvju kongresā arestē un aizved prom – kas zina. Bet tās lēnām sākās. Protams, tās jau neko neatrisinās ilgtermiņā. Krievi sit naidniekus stipri, bet savējos pavisam stipri un nežēlīgi. Raganu medības būs, bet vai kritīs pats cars – to grūti teikt.
Tieši tā, jārunā par vidējo un ilgtermiņu. Un te berzēt rociņas pavisam nav pamata. Ja atmetam ekstrēmos variantus (nafta uzlec līdz 200 usd vai RU sabrūk un interventi to sadala) tad ekonomiskā krīze un zemā naftasgāzes cena PIESPIEDĪS jebkādu RU valdību veikt reformas, kas agri vai vēlu dos rezultātus, jo visi priekšnosacījumi tam ir. Un tad, ja RU pelnot, nevis pumpējot naudu no zemes dzīlēm, turpinās bruņoties ar tādu pašu švunku, tad pasaules gals būs klāt. Bet man to nepieredzēt hehe jaunieši 🙂
Medveģevs nav nekāds pacifists, bet mazais napoleons ar ambīcijām un bez spējām. infai tiem, kas viņā redz liberāli.
2016. kaut kā krievi novilks, bet ja budžeta iestādēm sāk neizmaksāt devalvētos rubļus – tas ir slikti. ar tekošo trendu lielā baltā polārlapsa atnāks akurāt 17. gadā. policistu algas neatrodas skapī ļoti tālu no skolotāju algām. lielus sūdus mēģinās risināt ar privātām armijām. vienīgais, domāju, ka esošais trends izlīdzināsies un cilvēki spēs piemēroties jaunajām reālijām bez eskalācijas.
krieviem laiks domāt kā iztikt bez naftas un gāzes tirgošanas – viņu tirgu šobrīd savāc arābi.
ASV grib vai negrib, bet konflikta gadījumā ar RU, būs spiesti iesaistīties. tā vai citādi rezultātā dividendes smels CN. no zaudētājiem.
Vēstures lielā ironija…..tad kad karš jau klauvē pie durvīm, neviens tam nav gatavs. Un tad kad tas beidzas, tad visi uztaisa tādu armiju ka nemaz neliekas……un pēc kādiem gadiem domā ”ah, kara vairs nebūs” un atkal visu nojauc, līdz nākamajam karam. Tā tas notika pirms Pirmā pasaules kara, Otrā pasaules kara, Korejas kara, Ukrainas kara, un tagad laikam arī pirms rietumu kara ar Krieviju.
pirms otrā bija gan sabruņojušies.
Divi agresori, kas bija sarunājuši paņemt priekšā pus pasaules un sadalīt to savā starpā, tie bija bruņojušies pamatīgi, pārējiem nācās iespringt un bruņoties jau kara laikā.
Tas tā, rupji izsakoties.
naba franči un briti bija galīgi pliki.. aha.. tas, ka viņi neprata karot nenozīmē, ka viņiem nebija ar ko. Somi krievus ar cepurēm nomētāja. Latvijas armija saņēma ap 20% budžeta nevis zem 2 kā tagad.
Lūdzu nejaukt budžeta izdevumu apmēru NO BUDŽETA ar izdevumiem NO IKP.
ok, ok. bet spēju ziņā LV armija pirms RU invāzijas bija krietni spējīgāka nekā tagad.
Latvijas tautsaimniecība tolaik bija 10. Pasaulē pēc IKP uz iedzīvotāju.
jap.. poļu un leišu viesstrādnieki brauka strādāt uz LV..
Tā jau ir pagātne, kas aizgājusi nebūtībā.
Mums jāizveido labāka nākotne!
Vismaz kādam ir optimisms un cerības. Ar Jauno Gadu!
Ja Latvija negrib attīstīt savu armiju (ideāli būtu ja Baltijas valstis to darītu kopā), tad daudz lietderīgāks aizsardzības budžeta izlietojums, būtu par to visu naudu vienkārši pirkt ieročus priekš Ukrainas NBS.
Kamēr Ukrainā pie varas ir Krievijas ideoloģiskie pretinieki, kas tai pretojas gan militāri, gan informācijas laukā, un Ukraina netiek “integrēta” russkiy mir, tad Baltija ir daudz lielākā drošībā nekā atrodoties ES.
Par NATO runājot – daudz ko izšķirs ASV prezidenta vēlēšanas. Ir jautājums cik ilgi LV “haļavšķiki” tiks turēti. Ārā nemetīs pie pašreizējās struktūras. Tāpēc domāju ka ir iespējama NATO reforma nakotnē no ASV interešu viedokļa. Paceliet aizsardzības budžetu un pērciet ASV militār-tehniko produkciju – Radari, Javelin, stingeri utt.
Ukrainā pie varas nav Krievijas ideoloģiskie pretinieki. Pamatā karjeristi, kuri izmanto trendu. Godmanis nebija GKČP ideoloģiskais pretinieks, vienkārši saprata uz kuru pusi vējš pūš un pielāgojās. Ideoloģiskais pretinieks Krievijai Ukrainā ir Jarošs.
Par NATO iespējamo noteikumu, ka ja amerikāņi mūs sedz, tad mēs pērkam no viņiem ieročus un dzelžus – tas būtu loģiski, galvenais, lai pārdod to pašu, ko paši lieto, nevis vienkāršotus dzelžus.
Rācijas un citu elektroniku diez vai mums jaunāko pārdos.
Manuprāt, tieši neitralitāte ir tas, kas SE un FI padara mazāk apdraudētus. Toties mēs esam rietumu “peškas” mūsu spēlē ar austrumiem, kā pirmā rinda ar visām no tā izrietošām sekām. Spēlētāji pat vienojušies par šo mūsu lomu, tāpēc arī tikai spējam fiksēt uzbrukuma draudus, ar to, ka upurējam sevi (neesam arī domāšanā (paskatāmies armijas kaujas spēju) sasnieguši augstāku līmeni par “peškām”, lietuvieši vismaz mēģina šo rietumu un austrumu iedalīto lomu lauzt). Tauta kā parasti tiek muļķota ar solījumiem, ka kāds te mūs glābs… varu piekrist, ka neaizmirsīs, bet nevienu brīdi neviens neriskēs paspēlēt spēli dēļ mums.
Laimīgu Jauno 2016.gadu!
FI un SE var iestāties nato vienas dienas laikā, jo tehniski tam ir sen gatavi un durvis viņiem vienmēr vaļā. Sabiedrība it kā vēl nav gatava, bet RU rīcība UA divu gadu laikā deva klāt nato atbalstītājiem abās valstīs vēl 10-15% klāt. Ja tā turpināsies, tad vēl pēc 2-3 gadiem arī sabiedrības atbalsts būs virs 50%. Trends ir viennozīmīgs un nez kam ir jānotiek, lai tas mainītu virzienu. SE un FI iekš nato ir tikai laika jautājums.
Diemžēl 4GW ir totāls, negodīgs un netīrs karš. Neitralitāte bija OK bruņinieku laikos, kad visas puses bija gatavs to respektēt. Lancelotu laiki ir sen garām. Kamer tu tēlosi jaunavu, tevi izdrāzīs un izmetīs bez jebkādas žēlastības. Mazām valstīm nekas cits neatliek kā pieslieties striprākajiem, PSRS mēs jau bijām – nekas labs nesanāca. Piekrītu, ka LV politiķi nevar solīt to, par ko lems citu valstu politiķi. Tādēļ arī runājam par to, ka pašu armijai jābūt tādai, kas spēj ne tikai apķēdējumos stāvēt. Jā, RU armiju tā varbūt neuzveks, bet atmiņā paliks. Tas ir tā vērts.
Tev arī Laimīgu Gadu.
Atgriezīsimies kungi pie pirmsākumiem. Pasaulē lietas tomēr mainās ļoti lēni.
Ģenerālis Pēteris Radziņš:
“Jārēķinās ar to, ka nākamībā jaunas valstis tiks atstātas viņu liktenim, tiks padotas tam, ko nospriedīs šo jauno valstu bijusī pārvaldniece – Krievija. Labākā gadījumā Rietumeiropas lielvalstis aizstāvēs jaunās valstis ar diplomātiskām notām, bet nekad ne ar ieročiem rokā. Kāda Rietumeiropas lielvalsts ar ieročiem aizstāvētu jaunās valstis tikai tanī gadījumā, ja šās jaunās valstis pašas būtu tik stipras, ka ar nelielu pabalstu no ārienes būtu spējīgas aizstāvēties pret Krieviju, t.i., ja jaunās valstis būtu stiprs militārs faktos, kā šimbrīžam Polija, kura vajadzības gadījumā var sniegt lielu militāru pabalstu savām sabiedrotajām Rietumeiropā.”
Kā ar Poliju? Man kaut kā liekas, ka Polijas attīstība un virzība mums ir pat vēl svarīgāka par zviedru un somu. Vai strauji netuvojas laiks, kad nepieciešams veidot militāru aliansi (kaujas grupu iekš NATO) no Melnās jūras līdz Baltijas jūrai – tas ko mēģināja 1920.gadā un kas toreiz neizdevās, kam sekas tam bija briesmīgas – II pasaules karš un visu šo valstu (izņemot Somiju) vairākkārtēja okupācijas un valstiskuma zaudēšana (Polijai kaut ko no tās saglabājot). Šāda savienība, ja būtu radīta noteikti būtu ieviesusi citas vēstures attīstības perspektīvas.
Diemžēl Polija šajā jomā arī mūsdienās ir diezgan atturīga, kaut gan ko šajā virzienā dara, bet no mūsu politiķiem nekādas iniciatīvas nenotiek šajā virzienā. Vairāk mīl skatīties ar padevīgām suņa acīm uz Merkeli un Obamu.
Arī “VB” diskusijās Polijas faktors īpaši netiek apspriests, kaut gan ar to sākās II pasaules un aukstais karš!!!
https://varabungas.wordpress.com/2015/10/13/pis/
Polijas loma bez šaubām ir svarīga Centrāleiropas drošības jomā, bet pašreiz Polijā varu ir paņēmuši populisti. Tas nopietni apgrūtinās šos centienus nākamo 4-5 gadu laikā. Polijas spējas un nozīme Baltijas reģionā jāskatās sasaistē ar Berlīni un Viļņu. Bez tām Polija, kā garants Baltijai nav iedomājams. Latvijas interesēs būtu balstīt Polijas lomas pieaugumu gan Eiropā, gan pasaulē kopumā, bet ir nepieciešams arī attiecīgais pragmatisms Polijas aprindās. Baltijas drošība ir ne tikai politikas jautājums,bet arī infrastruktūras un pilsoniskās sabiedrības attīstības jautājums, bet ar pēdējiem diviem mums ir diezgan lielas problēmas. Īpaši pēc pēdējās valdības krišanas un ugunigās lapsas autoritatīvajām tieksmēm.
Pilnībā piekrītu! Latvija aktīvi jāiesaistās Starpjūru savienības izveidē – valstu savienībā ar līdzīgu vēsturi, līdzīgām problēmām un vienu ienaidnieku. Savienība no Igaunijas līdz Ukrainai jau ir kumoss, ko Krievijai norīt neizdosies, pat bez NATO iesaistes.
Šo vajadzētu ierakstīt LR ĀM un VL programmu prioritātēs!!!
Ārpolitikas debatēs NA pārstāvji par to runāja.
nu vispār tad kad 2 nabagi apprecās neviens automātiski bagātāks nepaliks. visi tā tik vien gaida ekskluzīvo iespēju apprecēt ”sienāzi” 😉
Kopumā nē, bet divu vairāku nabago savienība jau kaut kā spēj turēties pretī vienam spēcīgam nabagam, kurš pārējos vēlās sagrābt.