[..]Гарантировать безопасность Прибалтики могла бы прямо противоположная политика: взаимная демилитаризация балтийского региона НАТО и Россией, снижение напряженности в отношениях Москвы со странами Запада, превращение стран Балтии в посредников, обеспечивающих контакты западных союзников с Москвой и постепенную интеграцию России в международное сообщество Запада.[..]
vara bungas: re, kā… bet mēs taču 25 gadus bijām un vēl esam de facto demilitarizēti. Ko tas deva LV uzplaukumam? Basņa par “tiltu”un “starpnieku” skanēja nepartraukti līdz pat 2015.gada sākumam. Ne tilts nesanāca, ne starpnieka komisiju sagaidīsim.
[..] Atkal un atkal dzirdot «tilta uz Austrumiem» koncepciju biznesa un valdības aprindās, tā sākotnēji šķiet loģiska – ģeogrāfiski esam tieši blakus Krievijai. Taču pārāk maz cilvēku ir ieklausījušies bijušā eirokomisāra Andra Piebalga nesen teiktajā: «Ideja, ka Latvija varētu būt tilts starp Austrumiem un Rietumiem, ir jānoārda pašā saknē.» Tieši tā.Kāpēc šī ideja nemirst? Daudzos augstos amatos biznesā un politikā joprojām ir PSRS auguši bijušie komjaunieši, pat kompartijas biedri, kam dabīgi ir vieglāk saprasties ar Krieviju nekā Rietumiem. [..]
Atcerēsimies šos divus rakstus, gadījumam, ja “tilta” tēmu atkal sāks celt kāds ietekmīgs barikāžu baļķa nesējs.
P.s. bet RU integrācija EU ir iespējāma. Uzreiz pēc TR.
vara bungas 
Piebalgs gan pats komjaunietis. Tas tā – uzziņai.
kur viņu nav, es arī biju. Piebalgs skolas pirmorganizācijas sekretārs, tas tikai sākums. PSKP tas jau nopietnāk. Bet nepaspēja.
Tilts varētu būt starp normālām valstīm, bet ja dzīvo kaimiņos Mordorai, tad vari būt tikai frontīrs https://en.wikipedia.org/wiki/Great_Wall_of_China
Bija tāds domu grauds attiecībā uz Latviju kā tiltu, ka tilts ir laba lieta, bet dzīvot gan uz tā nav iespējams, varbūt tikai patiltē.
Trāpīgs komentārs 🙂 !
Un mēs zinam no ikdienas, kas un kā dzīvo tais patiltēs.
Acīmredzot būs diezgan prātīgi saprast, ka rietumos gaida tikpat liela laime cik austrumos un beigās vēl izrādīsies, ka esam viena no drošākajām Eiropas valstīm. Tad nu jācenšas ievērot tāds pašpietiekamas valsts principu. nelecot ne rietumiem, ne austrumiem līdzi.
Kā jau noskaidrojām krievvalodīgo skaits latvijā samazinās, gan aktīvāk emigrē, gan stipri mazāk dzimstot. Tā ka Saskaņas vēlētājs iet mazumā. Vēl interesanti, kas notiks pēc deklarēšanās Rīgā. Vai pati saskaņa nebūs sevi iešāvusi kājā? iedzinusi pilsētā daudzus vēlētājus- kas iespējams nav Saskaņas vēlētāji.
Austrumi ir viendabīgi – Krievija, bet Rietumi gan nē – starp Britāniju, Spāniju, Vāciju, Grieķiju, Poliju un Ungāriju ir pamatīgas spraugas un atšķirības. Mana pārliecība ir tā, ka Latvijai vajadzētu stipri tuvināties Polijai un atbalstīt tās politiku ES, kā arī veidot ciešas militārās attiecības, kā nekā Polija mums vienreiz nesavtīgi palīdzēja atgūt Latgali, kas politikā ir liels retums. Tāpat ir jātuvinās visām Krievijas impērijā bijušām valstīm, tai skaitā arī Ukraina. Mums ir daudz kopīga un mēs varētu viens otru labi saprast un līdz ar to būt ievērojamam spēlētājam ES un NATO. Ja gadījumā šīs organizācijas sabrūk (kas nemaz tik nereāli), tas valstu savienība no Melnās jūras līdz Baltijas jūrai būtu laba alternatīva.
Bet ka mēs varētu vieni paši būt “drošākā Eiropas valsts” un pašpietiekami, skan labi un ceļ pašcieņu, bet tā ir tāda pati utopijā kā komunisms vai islama valsts!
Polija palīdzēja Latgales atbrīvošanā, bet nemaz tik nesavtīga tā palīdzība nebija. No sākuma poļi prasīja tikai to, lai Latvija uztur un apgādā poļu armijas daļas kamēr tās karo Latvijas teritorijā. Bet pēc kara izdomāja, ka tomēr paturēs sev daļu no Latgales, tā “poļu armijas ieņemtā Ilūkstes apriņķa austrumu daļa tika iekļauta Polijas sastāvā un 1919. gadā Grīvas pilsēta, Bornes, Borovkas (Silenes), Demenes, Kalkūnes, Salienas un Skrudalienas pagasti tika administratīvi iekļauti Braslavas apriņķī, un Grīva pataisīta par tā centru. Sakarā ar grūtībām Poļu — padomju karā poļu karaspēks bija spiests atstāt Grīvu un Ilūkstes apriņķa teritoriju un to 1920. gada jūnijā ieņēma Latvijas armija. Tomēr Polija neatkāpās no pretenzijām uz šo teritoriju, un robežjautājums tika noregulēts tikai 1938. gadā.” Citāts no wikipedia. Polija arī vēlējās sev paturēt Daugavpili, latviešiem tomēr izdevās poļus bez atklāta konflikta izspiest no Daugavpils. Tomēr Polijas sastāvā palika Latgales teritorija līdz pat Ausvejas (Osvejas) ezeram (pašreiz tā pieder Baltkrievijai)
Nu bet neviens neko nedarīs karā pa velti, visi gribēs pretī kādu labumu, ar leišiem un igauņiem arī grūstījāmies vēl kādu laiciņu pēc kara, kamēr nomierinājās visas iesaistītās puses un sarunāja, kādas, kuram būs robežas.
Ko tad par poļiem brīnīties, biznesmeņu tauta, kā nekā, par velti neko nedarīs, ja vien nebūs šiem ļoti izdevīgi?
Bum – pāris notikumi, ko ņemt vērā.
Polija mums bija vienīgasi bez atlīdzības sabiedrotais (par visu jāmaksā, arī mums un poļiem – šoreiz pat mēs ieguvām vairāk).
Igauņi prasīja bargus ciparus par palīdzību pret Bermontu – lasi Ērika Jēkabsona darbus par šī tēmām!
Lietuvieši savā teritorijā vispār Bermontu neaiztika, kamēr tam galīgs gals nebija klāt Latvijā. Tad arī pašī drusku no viņa aizmugures rezervēm savāca sev.
POLIJA. – kādēļ gan viņierm mums dot Latgali? Vairāki iemesli. Mēs bijām vienīgais labvēlīgi noskaņotais kaimiņš ar pieeju jūrai un ar ostām. Caur viļņu viņi saņēma to ko piegādāja viņiem mūsu ostās. Atbrīvojot Latgali viņi nodrošināja sev kreiso flangu pret boļševikiem. Par poļu vienību apgādi – mums vajadzēja viņus apgādāt būtu pareizi teikts. Mēs pat viņu zirgus pabarot ar elpi nevarējām – viņipaši sevi apgādāja. VIņu vienībās esošie franču tanki ātri apstrādāja D-pils cietoksni. Mēs tur ilgi bez tiem ņēmušies (pi^&#*es) būtu. Par D-pili – tur lielākā daļa bija poļu un ebreju. Dugavpils apkārtne un Latgale bija pilna poļu aristokrātu, kuri lūgtin lūdzās, lai Latgalo iekļauj PL. Polijas vadonis – Pilsudskis, gribēja saglabāt ar mums labas attiecības – ostas, flangs, kaut viens čoms reģionā! Vēl ņem vērā, ka ar Poliju mēs sadarbojāmies Latgalē, Taču viņi faktiski paši atbrīvoja D-pili. Tas, ka negribēja iet projām – loģiski, cilvēcīgi saprotams, jo tur cik poļu – latviešu D-pilī vispār ap 4% bija. Vēl – tad, kad viņi iedeva mums savu flangu mēs viņus piedir%$m – parakstījām kluso vienošanos ar sarkanajiem par pagaidu miera līgumu. Tas sarkanajiem atbrīvoja mūsu robezai piesaistīto karaspēku, līdzīgi mums nesakot (kā mēs Poļiem neteicām) izdarījās Igauņi. Un tad sarkani gandrīz līdz varšavai tādēļ aizgāja – ja būtu aizgājuši, mums neviens Radziņš nepalīdzētu. Jo tālāk uz tajā mirklī revolūcijas jūtīs esošo vāciju, kur komunisti braši cerēja uz savienošanos ar sarkanajiem un nu tik būtu – Ļeņins Eiropās jaunā komunisma tēvs. Redzi, par to, ka viņi savu valsti pateicoties mums (ne līdz galam, bet noteikti lielā mērā) gandrīz zaudēja, mūs neapvainoja, bet turpināja sadarbību (jo labāka neviena cita ar ko reģionā sadarboties nebija).
Kad Poliju okupēja PSRS un Trešais reihs, mēs, iztapinoties krieviem, pateicām Polijas vēstniekam, ka nezinām, kur ir PL ofic. valdība un ka viņš nedrīkst palikt LV un patriecām viņu!
Domāju, ka gadījums par mēģinājumu paturēt sev pāris ciemus ir niecīgs, salīdzinājumā ar slepenu mieru ar sarkanajiem un pilnīgu viņu flangu pakļaušanu krievam un krieva spiedienam. Kā domā Tu?
Stapr citu – Poļi toreiz arī tiltu daugavpilī saremontēja un nez vai čeku piestādījā. Laikam nepaspēja, jo bija Varšava jāaizsargā.
Poļu muižniekiem par viņu muižām Latgalē, Latvija izmaksāja pieklājīgu atlīdzību, kamēr vāciešiem vienkārši atņēma. tā ka kaut kā jau sadarboties varējām.
un varējām to izdarīt arī krietni labāk nekā izdarījām 😉 ak jā, lai dzīvo Ulmanis. Droši vien arī mūsdienās viņš būtu izcils “tilta licējs”.
Tilts pēc būtibas ir kaut kas pa vidu (starp Eirāzijas Savienību un ES, NATO un KDLO, starpt Briseles birokrātiju un Kupi prodai modeli), taču pašreizējos apstākļos tas nav iespējams, tādēļ labāk tomēr robežu nostiprināt
nav naudas – VID ēkas izpirkšana svarīgāka.
Nu tak jaunais MP kandidāts (tas ar netīrajām kurpēm) jau paspēja paziņot, ka robežu stiprināšana esot starp prioritātēm.
Ha, ne jau pats izdomāja. Par to saņemts ne viens vien zelta pendelis. LV austrumu robeža ir ES ārējā robeža kā nekā. To bez visiem UA notikumiem FRONTEX uzraudzīja un lika turēties pieklājības rāmjos. Nestrādājošie rentgeni un zibeņu saspertās kameras, tas protams blēdīšanās alu laikmets.
Nu es pats esmu no tā teikt ”jaunās pāaudzes” (dzimis pēc PSRS sabrukuma) tapēc mans skatījums uz šito visu droši vien stipri atšķirsies no mūsu ”veterāniem”……Bet mans viedoklis sakarā ar šo domu par ”tiltu uz austrumiem” ir diezgan vienkārš. Kapēc mums tas vajadzīgs, ko tas īsti dos?? Krievijas ekonomika tā jau tualetes podā dziļi dziļi , mums ar tur gribas tikt?? Neredzu loģiku tāda veida domāšanā , pietam ir diezgan skaidri redzams ka ”Austrumi” mūs negrib, pat vairāk, mēs viņiem esam pretinieks Nr. 4 (pēc ASV, Ukrainas un Igaunijas).
Igauņiem vismaz armija labāka par mūsējo 😀 !