Te nesen dzirdēts apgalvojums, ka zs galvas ir tā pārbāztas ar zināšanām, ka elemetāru SALUTE ziņojuma formu tiem iegaumēt tikpat kā neiespējami…
Nezinu kā jūs, bet mani skolā mācija izmantot mnēmisko iegaumēšanas metodi, veidojot tēlainas asociācijas, paņēmiens, kas izmantots jau pieminetajā SALUTE ziņojuma struktūrā. Stresa apstākļos raidot informaciju par novēroto pretinieku karavīram vienkārši jāatceras vārdu “SALUTE” (iedomājoties salūtu, uguņošanu), kur S-size, A-activity, L-location, U-uniforms, T-time/date, E-equipment/weapons un lieta darīta, neko būtisku neaizmirstot un ziņojumā neizlaižot. Ērti un efektivi.
Sīkāk par mnemisko iegaumēšanu var palasīt šeit un šeit
Kam slinkums lasīt garus tekstus pamēģiniet saprast manu piemēru.
Piemēram, jūs gribat iegaumēt VUGD instrukciju par to, kādus priekšmetus obligati jāņem līdzi evakuācijas gadījumā. Skaidrs, ka šādā situācijā laika ir maz, bet visi uzskaitītie priekšmeti ir ļoti svarigi jūsu labklājibai ekstremālā situācijā. Nav runas par to, ka labāk būtu, ja katrā majā, katram ģimenes loceklim jau būtu savlaicīgi sagatavota atkāpšanās mugursoma, bet ja nu tomēr tās nav un jāsakrāmējas steigā, tad ieteicams atcerēties paņemt:
Naudu – Ūdeni – Dokumentus – Nazi – Apavus – Apģērbu –praktiskus Sīkumus – Zāles – Pārtiku – Radiouztvērēju -Telti – Segu – tūrisma Paklājiņu
iegaumēšanas ērtībai aizstāsim vārdu “Nauda” ar vārdu “Monētas” un vārdu “Apavi” ar vārdu “Botas”.
ņemot pirmos burtus no visiem priekšmetu nosaukumiem mums sanāktu kaut kas līdzīgs šādam virknējumam:
M-Ū-Z -D-N-B-A-S-P-R-T-S-P , ko normālam vidusmēra gatavniekam iegaumēt nekad neizdosies.
Tādēļ veidojam no šiem burtiem stāstu, jo trakāks tas būs, jo labāk tas iegūlsies atmiņā. Stāstu veidojiet paši, šis ir tikai mans ātrais piemērs:
“mazais ūdrs ziemā diendusu neguļ baidās atkusnis sniegu piebeigs ragavas tam stāv pagrabā”
Atceroties šo pantiņu, to viegli dešifrēt:
m-azais/ MONĒTAS
ū-drs/ ŪDENS
z-iemā/ZĀLES
d-iendusu/ DOKUMENTI
n-neguļ/NAZIS
b-aidās/BOTAS
a-atkusnis/APĢĒRBS
s-niegu/SĪKUMI
p-iebeigs/PARTIKA
r-agavas/RADIO
t-am/TELTS
s-tāv/SEGA
p-pagrabā/PAKLĀJS
Var jau protams visu pierakstīt, bet ar lielu varbūtību, tad, kad pienāks īstais un steidzīgais brīdis – pieraksti pazudīs pirmie.
Man skolā mācīja arī citas mnēmiskas formulas (tas ko uz sitienu šobrīd atceros, droši papildiniet) piemēram tēmējot: BRASS: Breathe -Relax –Aim –Sight –Squeeze vai apsverot mērķa izvēli (piemēram tilta): CARVER –Criticality: Mērķa svarīgums savējo spēkiem; Accessibility: Vai mērķim var droši pietuvoties un ilgstoši to novērot?; Recuperability: Mērķa svarīgums pretiniekam, iespējas to aizstāt/apiet; Vulnerability: vai mērķi izdosies iznīcināt ar tām ieroču sistēmām, kas ir pieejamas? Effect: Kādas sekas būs mērķa iznīcināšanai? Recognizability: Vai mērķis ir viegli atpazīstams (piemēram CAS pilotam). Atbildot (kaujas apstakļos) uz šiem jautajumiem, samazinās iespēja kļūdīties, nepārdomājot kādu svarīgu informācijas aspektu. Piemēram, tilts ir tīri tehniski “ņemams”, bet pa to notiek bēgļu evakuācija (Effect), attiecīgi uguns atbalstu pagaidām nesauksim.
Līdzīgi var iegaumēt garas ciparu rindas, bet tur vajadzīgs speciāls treniņš un ļoti attīstīta iztēle.
Bonusam: Kā amerikāņi iegaumē krievu valodas frāzes izmantojot mnēmiskās asociācijas (joks):
Yellow Blue Bus = “я люблю Вас”
Horror Show = “хорошо”
Near Bird = “не е#ёт”
My On Ass = “Майонез”
Chess Knock = “Чеснок”
True Bar = “Труба”
Our device is Korea = “Одевайся скорее”
Pale Man = “Пельмень”
Blue Water = “Блевота”
Tall chalk = “толчок”
Peace Duke = “Пи#дюк” ( nav Stendzinieka izgudrojums)
Peace Death = “пи#дец”.
Chop is dish – “Чо пи#дишь
vara bungas 
Papriekš ir jābūt skaidrai operācijas koncepcijai.
ja mums ir uzdevums visus izķert un esam gatavi rajonu nosegt no visām pusēm – ir ļoti svarīgi, lai informācija tiek nodota nekavējoties.
Ja mēs turam noteiktu stratēģisko punktu- tad ir skaidrs, ka mūs apies daudzas pretinieka nodaļa/ vada diversantu grupas. un noteiktā rajonā šo grupu parādīšanās ir pašsaprotama. bet to paredzot – jau noteiktas mūsējo vienības to vien dara kā patrulē gar ceļa malām. un izbraukšanas gatavībā vēl ir vienības.
Ja rota bloķē ceļu- tai ir vienalga kāds pretinieks uzbrūk kamēr tas nepārsniedz bataljonu. jo viss no nodaļas līdz bataljonam tai tāpat jānotur.
tātad pirmais priekšnoteikums- ir konkrēts uzdevumus un adekvāti resursi pretrīcībai. Lai nav tā, ka rotai dienas laikā nespējot ieņemt noteiktu punktu (jo iztrūkst mīnmetēju atbalsts) tad uzdevuma veikšanai ”pieaicina” otru rotu un tad ar karavīru gaļu aizstāj mīnmetēju vai atbilstošu cg lādiņu iztrūkumu. un tad pēc kritušiem/ievainotiem mūsu 30-50 karavīriem priecājamies par labi koordinētu uzbrukuma veikšanu- pēc kura padotie karavīri vairs uz tādu kautuvi neparakstīsies.
tā teikt, lai ziņošanas sistēma strādātu IR JĀNODROŠINA KARAVĪRU TICĪBA TAI. (jāseko aktīvai rīcībai, kura uzlabo esošā stāvokli) par kuru man vēl diezgan ilgu laiku būs pamatotas šaubas. Piemēram pavēlē “uzbrukuma laikā iepūtiet svilpītē”, ja būs pāris uzdevumi, kurā pūšot svilpītē nekas neuzlabosies – neviens vairs svilpītē nepūtīs 😉 jo sapratīs, ka lielāks efekts būs pakasot olas.
Lūdzu palīdziet man noticēt 😉
ziņošanas standarti ir karavīra pirmapmācības elements neatkarīgi no tā kādā operācijā viņš tiks iesaistīts.
var jau apgūt daudzas procedūras- bet ja no tām nebūs atdeves tās atmetīs kā bezjēdzīgas/apgrūtinošas. Gluži kā sniega kurpes vasarā 😉
ar to ir jārēķinās.
Brīdī, kad esi apmaldījies.. SNOP (tikai nesakiet zviedriem, viņiem tas ir krāniņš. S stāvi N nomierinies O orientējies P plāno tālāko maršrutu. Patruļai, vai brīdī, kad jāslapstās prom no sievas ANKA A – apstājies N-novēro K-klausies A – atkārto bieži.
Es neteicu, ka zs galvas ir pārbāztas ar info, es teicu, ka mācības ir tik reti, ka tas info tiks aizmirsts un pa virsu tam uzklāsies pabieza ikdienas zs mācību prasmju putekļu kārtiņa.
Sakari nav prioritāte starp ne-sakarniekiem, pārējiem prasa tikai prast ieslēgt rācijas un parastās balss procedūras, ziņojumus neviens nemāca, jo tāpat neiegaumēs(vai nu vecs, vai slinks, vai vienkārši saprot, ka tāpat cilvēks to rāciju reizi 3 gados redzēs un neatcerēsies, tad kādēļ tērēt laiku mācot kaut SALUTE?).
Tas raksturo līmeni, diemžēl.
A ko darīt, piemetīs tagad vairāk rācijas no iepirkuma, varbūt sāks kustēties un nopietnāk apmācīs, vismaz par citiem speckursiem esmu dzirdējis, ka ir labāki.
Ja agrāk braucu šaut ar CG 2 dienas un tā skaitījās visa “apmācība”, tad kopš pagājušā gada tās jau ir 6 dienas ar visu teoriju, nevis tikai dragāšana pa mērķiem 😉 !
tas kurš prot ieslēgt rāciju uz jau iepriekš iestelētu frekvenci – pratīs arī galējas vajadzības gadījumā arī noziņot.
Atstrādāta sistēma kādu laiku izdzīvos arī bez sakariem. un rotā parasti vismaz 2 būs kas kaut ko no sakariem sapratīs. Galvenā ķibele ir tāda ka lielākā daļa te ir tādi, kas ir gatavi rotas izķeskāt pa vadiem un nodaļām paredzot visiem baigi autonomos uzdevumus, lai gan tikai turēšanās kopā nodrošinās pietiekamu ugunsspēku, kas tieši ietekmēs izdzīvošanu.
Piemērs filma Survivor- nosūta izlūku grupu izlūkot un izrādās, ka sakari neķer, pēc tam izrādās ka 4 nespēj noturēties pret vadu, savējie nespēj nokļūt līdz viņiem (transporta līdzekli helīti notriec), beigās vienīgais izdzīvojušais paliek dzīvs- tāpēc ka viens ziņnesis aizskrēja kājām).
ko rota ziņos uz augšu? vajag pārapgādi- tai jābūt paredzētai bez sakariem. ir daudz ievainoto- sēdinām mašīnā un vedam uz bataljonu- sanitāri no bataljona brauc atpakaļ ar munīciju. vajag papildspēkus – sapratīs no tā kāds ievainoto skaits ir nogādāts.
protams tas ar nosacījumu,
ja ir bruņu transports
ja rotai ir mīnmetēji un prettanku raķešu atbalsts- kurš arī normālās armijās ir , bet mums nav. ceru, ka būs.
sakaru procedūras nevar būt pašmērķis. būs resursi, ko koordinēt, parādīsies veidi, kā to izdarīt. Iespējams bezpilota lidaparāti ar kuriem bataljons vai brigāde pārrauga savas (un netikai savas) pozīcijas izmaksā daudz lētāk, nekā katram vadam nopirkt hariss rāciju.
“tas kurš prot ieslēgt rāciju uz jau iepriekš iestelētu frekvenci – pratīs arī galējas vajadzības gadījumā arī noziņot.”
Noziņot kaut ko vai noziņot pareizi? Ir ļoti svarīgi pareizi noziņot vietu, tā lai arī otrā galā skaidrs.
“ko rota ziņos uz augšu? vajag pārapgādi- tai jābūt paredzētai bez sakariem.”
Paredzētai kur? Ja tas ir manevru karš, tad jūsu vieta mainīsies. Dabīgi, ja viss iet pēc plāna, tad jums jau ir zināmi pārapgādes punkti A, B, C kuri attiecīgi tiek sasniegti pēc H+4, H+6, H+10. Tikai bieži pēc plāna notikumi neattīstās. Piem. tiekat uz priekšu ātrāk, novirzāties no sākotnējas uzbrukuma ass, jo bija jāpalīdz kaimiņiem. Pirms cita punkta iestrēgstat un netiekat cauri, jo pretestība pārāk liela. Citur tilts sagrauts un apgāde netiek, vai pazūd pa ceļam, vai ceļu atrast nevar.
“vajag papildspēkus – sapratīs no tā kāds ievainoto skaits ir nogādāts. ”
Tu esi drošs, ka ievainoto savākšanas punkts ir blakus štābam? Ka tur kāds skaita? Esi drošs, ka vienā sanitāru mašīnā nebūs mikslis no ievainotajiem no dažādām vienībām, dažādu veselības un saprāta stāvokli? Ka viņi pratīs pateikt, kur tad tā jūsu vienība ir?
” būs resursi, ko koordinēt, parādīsies veidi, kā to izdarīt.”
Tas laicīgi mācībās jāatstrādā.
“Iespējams bezpilota lidaparāti ar kuriem bataljons vai brigāde pārrauga savas (un netikai savas) pozīcijas izmaksā daudz lētāk, nekā katram vadam nopirkt hariss rāciju.”
Un Tu būsi tas operators, kurš nekļūdīgi novērtēs, ka lūk tie tur uzkalniņā ir mūsējie, bet lūk tur uz ceļa – ienaidnieks? Kā Tu atšķirsi kas tā par mūsējo vienību, kura rota, vads? Kā Tu pateiksi, cik mūsējo ir, ja redzēji vienu uz jumta, bet pārēji iekšā pozīcijas ieņēmuši? Savējie arī nejauši var notriekt. Ja laicīgi nebrīdina. Un ja ienaidnieks arī lidinās?
TU STĀDIES PRIEKŠĀ CIK LĪĶU BŪS JA NEIEMĀCĪSIES NORMĀLU SAKARU PROCEDŪRU???!!!
SALUTE ir pats pats pamats. Kaujā būs nepārtraukti jāziņo par savu atrašanās vietu, darbību, ienaidnieka atrašanās vietu, darbību. Zini kā Ukrainā bija? Nepareizi norāde un artilērija noklāj pa savējiem. Savējie sāk šaudīties savā starpā. Uzbrukumā tiek izvēlēts nepareizs objekts, kā rezultātā vienība nokļūst zem flangu uguns. Vienībā pilnā augumā dodas uz objektu, jo pārliecināti, ka tas jau ieņemts. Apgāde un mediķi nevar atrast savējos utt. utpj.
Ukrainā, ne Ukrainā, bet atkārtošos – ziņojumu specifiskos formātus no galvas lai mācās:
nodaļnieks
grupnieks
vada seržans
vada komandieris
vada sakarnieki un tā tālāk.
Pārējiem PIETIKS ar laminētu paraudziņu krūšu kabatā, jo ja kritīs nodaļnieks, būs grupinieks, kas pratīs ziņot, ja nebūs grupinieka, nu tad būs kāds no atlikušajiem 6-8 zemessargiem, kurš izvilks kaut vai to pašu SALUTE laminēto paraugu un noziņos.
Es saprotu, ka mums visiem te baigi gribās visu ideāli un ideālā gadījumā tā arī būtu, bet līdz šim apmācību ne-intensitāte un sliktā plānošana ir pierādījusi, ka neko no tā, par ko jūs te cepaties(SALUTE, METHANE uc) tuvākajā laikā ierindas zemessargam, kurš nav no manis augstāk minēto zemessargu kategorijas(komandējošais sastāvs un sakarnieki), to nemācīs un viss. Tam vienkārši nebija, nav un tuvākajā laikā diezin vai būs laiks, jo neesmu redzējis, ka šo te mācītu kādam citam, izņemot sakarniekus un nodaļniekus(un uz augšu),
UN, neglaimosim, ar uguns atbalsta izsaukšanu diezin vai nodarbosies sandbag’s – to darīs kāds no komandējošā vai pat JTAC’s, kas piekomandēts no malas. Ja visi iepriekš nosauktie būs krituši vai ievanoti un nebūs rīcībspējīgi, nu tad, dārgie draugi, SALUTE nezināšana no galvas būs tā mazāka zemessargu problēma 😉 !
Svarīgāk par SALUTE stūķēšanu galvā ārrindiekam Pēterim, kam 50 gadi un mācības 2x gadā būtu viņam iemācīt pa rāciju noziņot basic info bez liekvārdības, tas JAU būs solis pareizajā virzienā, lai cilvēks nevārās kā tirgus pārdevējs pa sakariem.
kaujā nepārtraukti ziņosi, ka atkāpies (vispārējs bardaks tā laikā) vai arī mēs varen braši uzbruksim ? 😉 vai arī tad kad ieraksimies un nedēļu mēģināsim izdzīvot noteiktā pozīcijā.
Artilērija, kur Tu esi artilēriju mums redzējis? 😉 artilērijai ir savi novērotāji un vajadzētu būt arī saviem sakariem. bet tad kad mums parādās artilērija, kura reāli ir izsaucama- parādīsies arī jēga no sakariem. bet tas neizslēdz draudzīgo uguni.
Nu tik stulbiem nevajadzētu būt, lai pilnībā uzticētos izlūkinformācijai un attiecīgi dodoties jebkur -piesardzība ir jāievēro.
Apgādei un mediķiem ir jābūt iepriekšnoteiktās vietās. vislabāk ja tai brauks pakaļ pati rota/ bataljons. bet šis modelis nav spējīgs strādāt ja nav bruņu transports un likumsakarīgi, ka apgādes maršruti čumēs no pretinieka diversantiem/ slēpņiem. tātad kamēr nav bruņas, tikmēr nav apgādes. Doņeckas lidostu šķiet apgādāja tanku aizsegā. cik mums tanku 0? tātad smago sektoru apgāde nemaz nevarēs notikt? vai mēģināsim klusi pa krūmiem ar nešanu ienest?
es stādos priekšā cik būs kritušie&ievainotie ap 3-5 tūkstošiem tikai mūsējo (1/3 no visas armijas). ja katrā mašīnā ieliek 8 gab. tā ir 500 mašīnu kolona. vēl jautājums kas tiek darīts ar pretinieka cietušajiem un vai pat gribot mēs varēsim kaut ko izdarīt. kā mēs esam gatavi apkalpot tādu apjomu. sāksim ar pašu elementārāko- asins rezerves. ķirurgu skaits?
un protams esmu par, lai rotā ir vismaz 2 labi sakarnieki un kāds no kura saņemt reālu palīdzību izsaukuma brīdī. Tomēr balss sakari ir jau novecojusi tehnoloģija- gribam ātrumu vajag dronus. cik mums droni?
sakaru procedūru sektanti ir identiski 5. panta sektantiem- abi uz kaut ko cer 😉 tikai cik pamatoti ?
ziņojumu formāti nav domati tikai radiosakariem, tie sakārto karavīra domāšanu un unificē iegūstamo informāciju, ja novērotājs atnākot tev noziņos ka piemirsis piefiksēt apzīmējumus uz tehnikas vai noverojumu laiku, vai pretinieka karavīru skaitu, vari uzskatīt, ka čalis lieki pastaigājies.
Kurš idiots par novērotāju liks nepieredzējušu un neapmācītu zemessargu?
Vai tad tādi vēl ir palikuši? Ja nopietni, nebūs laika un iespējas šķirot pa kategorijām. Visiem jāzina basic.
Nu tad lai vai nu visiem zemessargiem uzliek par obligātu 30 dienu nometni gadā, ko līdzīgu, kā tas tagad būs ar jauno zemessargu pamatapmācību vai arī, kā jau teicu, laminēti paraugi kabatās ikvienam un īss ieskats, kā tos aizpildīt, lai vajadzības gadījumā zin, kā tas papīrs pārvēršams vērtīgā ziņojumā.
Nu re, esam aizdiskutējušies līdz normāla basic OMD nepieciešamībai (visiem), pēc kura var turpināt apmācību ZS (brīvprātīgi). Būtu labi.
Nepieciešamas kabatas formāta kareivju grāmatiņas ar dažādām pamatlietām. Agrāk 90-s tādas bija. Varu derēt, ka ar zināšanu laminēšanu zs šobrīd nodarbojas paši. Btw tagad vēl eksistē laminētavas?
Laminēt var arī batā, vismaz manējā.
Un ir arī jauna rokasgrāmata iznākusi, šķiet, ka saucās “Atgādinājumi kareivim” vai tamlīdzīgi, nav pie rokas, bet teikšu kā ir – svētie raksti!
Svētie raksti=good
Te derētu iesākumā saprast – cik ilgu aizsardzības karu plānojam- iepriekš minēji, ka ilgāk par mēnesi nebūs.
nu ja karš ilgst mēnesi, kāda atšķirība kāds apzīmējums ir uz tanka? tas Tev palīdzēs to vieglāk apturēt?
Izlūks velti pastaigājies- nu vismaz Napoleons savus izlūkus pirms 200 gadiem sasēdināja uz zirgiem. ja izlūkos ejam kājām tas ir vēl lielāks regress nekā Napoleona laiki. Mēģinām saprast, kurā gadsimtā centīsimies karot. Izlūks ar kājām nozīmē – bezcerīgi atpalikušu izlūkinformāciju un ja vēl pārējie ir kājām- tad pat atpalikušu izlūkinformāciju- nepaspēsim izmantot savlaicīgi. Tātad labi sakari mums vajadzīgi, lai varētu operatīvi veikt ww1 operāciju ar tā laika iespējām. nu varbūt tikai sakari būs nedaudz labāki.
Nezināsim kur meklēt pretinieku galvenās šosejas būs stāvgrūdām pilnas nebūs pat jāmeklē.
Varbūt pagaidām arī nav nozīmes (normālu S2 nav un nav kam analizēt), bet karavīram jāprot atnest strukturētu informāciju jebkurā gadījumā. Ja LV nespēlē basketbolu Olimpiskajās spēlēs, tas nenozīmē, ka LV čempionātā drīkstētu spēlēt pēc citiem noteikumiem. Karavīra pamatzināšanas tāpat kā spēles noteikumi ir universāli un obligāti.
ir elementāras lietas, ko var iemācīt un kaut cik saprotami parasti tās arī atcerēsies.
tikai jāsaprot ko mēs tieši gatavojamies darīt. Ukraiņiem diezgan viegli gāja ar ”arābu taktiku”- ar 3 kāršu pārspēku dzenājot dumpiniekus un diversantus.
Tikai kaut kā pret mehanizētiem spēkiem- nesadzirdēju, ka būtu kāda uzvara. turklāt šādiem manevriem ir dārga cena. un robeža nostabilizējas tur kur tā bija jau iesākumā. Korejas karš un tāpat arī Ukrainā. Vieni kā uzvaru norāda noteiktas teritorijas pārņemšanu , otriem uzvara- nosargājot pārējo teritoriju- abas puses uzvarējušas.
protams, ja sēdi ierakumā, tad jālaiž puiši ”izskrieties” pretinieka pusē. lai uzturas vajadzīgais garastāvoklis/ apgūstas iemaņas- bet citādi, kājnieku atnestajai informācijai nav nekāda vērtība. visu to pašu uzzināsim pazvanot uz vietējo pašvaldību. uzdodoties gan par vienu, gan otru pusi 😉 jāpiesēdina tikai pareizā persona pie telefona 😉
“kaujā nepārtraukti ziņosi, ka atkāpies (vispārējs bardaks tā laikā) vai arī mēs varen braši uzbruksim ? 😉 vai arī tad kad ieraksimies un nedēļu mēģināsim izdzīvot noteiktā pozīcijā.”
Ja pārvietojies, tad pozīcija būs regulāri jāziņo.
“Nu tik stulbiem nevajadzētu būt, lai pilnībā uzticētos izlūkinformācijai un attiecīgi dodoties jebkur -piesardzība ir jāievēro.”
Piesardzība ir jāievēro, tikai uzbrukumam izvēršas ķēdē uz objektu, bet izrādās, ka objekts ir pa labi un ķēde nokļūst zem uguns no flanga.
“Apgādei un mediķiem ir jābūt iepriekšnoteiktās vietās. vislabāk ja tai brauks pakaļ pati rota/ bataljons. bet šis modelis nav spējīgs strādāt ja nav bruņu transports un likumsakarīgi, ka apgādes maršruti čumēs no pretinieka diversantiem/ slēpņiem. tātad kamēr nav bruņas, tikmēr nav apgādes. Doņeckas lidostu šķiet apgādāja tanku aizsegā. cik mums tanku 0? tātad smago sektoru apgāde nemaz nevarēs notikt? vai mēģināsim klusi pa krūmiem ar nešanu ienest?”
Lidostā bija apgāde tanku aizsegā, pārējā frontē tomēr veda ar auto. Secība sekojoša: uz brigādi atved aizmugures daļas, no brigādes ved uz bataljona apgādes punktu, no bataljona punkta bataljona apgādnieki ved, kur nevar vest nes apgādes materiālus. Vēlreiz uzsveru, tas labi, ja ir iepriekš noteiktas vietas un laiki, bet tie ļoti bieži nesakrīt. PIem. nu nevarat jūs to sādžu ieņemt 2 st. nozīmē, ka apgādes autiņam jāpiebrauc jums aizmugurē aizsegā un no rotas jāaizskrien grupai pēc munīcijas un citiem materiāliem. Par rāciju vieta ir jāsaskaņo, lai apgādnieki nenokļūst zem uguns un lai jūs viņus varētu atrast.
uztraucies, ka zupas virtuve pirmā aizskries uzbrukumā?
Bez izlūkinformācijas ir zināms, ka pretiniekam būs gana daudz tanki un vēl vairāk btr un bmp. ar ko Tu viņiem taisies organizēti uzbrukt- ņemot vērā, ja kaut kur aizkavējoties tikai uz stundu- pretinieks savus spēkus var pārsviest ar 60 kmh. Lai iedvesmotu pārējos uzbrukumā iesi pirmajā rindā un lepni nesīsi karogu 😉
Ja kaujā iesaistās tanki, Tev jebkura pozīcija kļūst tik smaga kā “Doņeckas lidosta”. Jo paredzamais scenārijs frontāls uzbrukums pa ceļu un apiešana ar kājniekiem kas ar rpg izslēdz jebkuru apgādi. Vai arī Tu esi partizānu piekritējs un skriesi pa mežu ar kājām tik ātri ka pretinieks Tev netiks līdzi 😉 un Tavā plānā nav paredzēta stratēģisko pozīciju turēšana.
par sakariem piekrītu- īss ziņojums – ”Ērgli 2 – 18. ligzdā ola.” saprotam, ka noteiktās koordinātēs apgāde. Vai arī tas viss nav iepriekš atrunāts un tagad pa rāciju sauksi ”plkst tikos un tikos tajās un tajās koordinātēs atvedīsim to un to, tā kā preču daudz, paņemiet līdz daudzus nesējus”.
ja pretinieks šos sakarus pārķer vajadzīga tikai viena maza zalvīte.
Tad kā izvēlēsies ziņot? 😉 tā kā nesapratīs ( ”iepriekš noteiktas vietas un laiki, bet tie ļoti bieži nesakrīt”), bet būtu jāsaprot, vai tiešā tekstā ar iespēju pārķert? Apgāde neatbrauc laicīgi un paliekam bez rāciju baterijām? 😉 ticams scenārijs?
Mums ir pārāk pozitīvs scenārijs, ka visu atrisinām ar sakariem un karu uzvaram. 😉 paņemam normālu scenāriju, kur sakari strādā tikai 10 -20% apmērā un tādā pašā apmērā strādā arī viss pārējais, ko caur sakariem mēs ceram saņemt.
“uztraucies, ka zupas virtuve pirmā aizskries uzbrukumā?”
Tieši tā arī gadās, kad apgādnieki vai mediķi iebrauc ienaidnieka aizmugurē.
“Bez izlūkinformācijas ir zināms, ka pretiniekam būs gana daudz tanki un vēl vairāk btr un bmp. ar ko Tu viņiem taisies organizēti uzbrukt- ”
Aizkavēšanas kaujā darbojas tie paši nosacījumi. Apgādniekiem jāpiebrauc tieši tur, kur vajag, nevis tur kur jūs vēl neesat vai vairs neesat. Vēl jo sliktāk iebraukt pie ienaidnieka.
“Tavā plānā nav paredzēta stratēģisko pozīciju turēšana.”
Stratēģiskās pozīcijas pret tankiem mēs varam turēt tikai lielās apdzīvotās vietās. Apgādi ātri nogriezīs, tāpēc šajos gadījumos krājumi jāgatavo ļoti laicīgi.
“par sakariem piekrītu- īss ziņojums – ”Ērgli 2 – 18. ligzdā ola.” saprotam, ka noteiktās koordinātēs apgāde. Vai arī tas viss nav iepriekš atrunāts un tagad pa rāciju sauksi ”plkst tikos un tikos tajās un tajās koordinātēs atvedīsim to un to, tā kā preču daudz, paņemiet līdz daudzus nesējus”.”
Viss pareizi, ja vien situācija attīstās pēc plāna. Tāpēc reāli darbosies abi varianti. Harrisi ļauj labi šifrēt. Ja nav Harrisu, tad var iepriekš izdomāt vairākas potenciālās apgādes vietas ar koda vārdiem (jo nevar zināt kādu izmantos) un kādu kodu laika paziņošanai. Piem. visus laikus saukt ar H+5. Piem. “DELTA-1, mums būs vajadzīga pārapgāde punktā BOMIS, pēc 19:00 (tātad 19-5=14:00).
“Mums ir pārāk pozitīvs scenārijs, ka visu atrisinām ar sakariem un karu uzvaram. 😉 paņemam normālu scenāriju, kur sakari strādā tikai 10 -20% apmērā un tādā pašā apmērā strādā arī viss pārējais, ko caur sakariem mēs ceram saņemt.”
Ar to vien neuzvarēsim, bet šī ir lieta, ko mēs varam kaut cik sakārtot bez lieliem ieguldījumiem. Būtībā vajag tikai lādētājus jau esošām rācijām (lai ilgi strādā) un iemācīt zemīšiem procedūru.
” War is the realm of uncertainty; three quarters of the factors on which action in war is based are wrapped in a fog of greater or lesser uncertainty. A sensitive and discriminating judgment is called for; a skilled intelligence to scent out the truth”
Carl von Clausewitz
skilled Kārli, skilled…
Ģenerālis P.Radziņš “Pasaules kara atmiņas”:
“Ap plkst. 15 tikko biju kārtējo termiņa ziņojumu nosūtījis, kad mani sauca no korpusa štāba pie telefona korpusa štāba ģenerālštāba pulkvežleitnants Pļehanovs un jautāja, kāds stāvoklis divīzijas frontē. Es teicu, ka nupat ziņojums nosūtīts; viņš teica, ka vēl tas neesot pienests korpusa štābā un lai es pastāstot mutiski. Es ļoti labi atminos, ko tam stāstīju, proti, dienvidu frontē 149. pulks gatavojas pāriet uzbrukumā, ziemeļu frontē 324. pulks turpina uzbrukumus Dubas sādžā un 151. pulks, tikko atsitis ienaidnieka uzbrukumus, piegādā munīciju, lai pēc tam pats pārietu uzbrukumā. Visi šie uzbrukuma sagatavojumi bija manis izdomāti, jo, kā jau agrāk rakstīju, bijām spiesti melot, tāpēc ka korpuss prasīja vairāk, nekā mēs spējām darīt. Pulkvežleitnants Pļehanovs man atbildēja ļoti mīkstā un labvēlīgā tonī: „Ļoti labi,” un pēc tam vaicāja, vai mūsu fronte nekur nav atkāpusies. Es atbildēju, ka 38. divīzijas daļas nekur nav atkāpušās, ka visas ieņemtās vietas ir mūsu rokās un tas tā patiesībā arī bija. Pļehanovs atkal man teica, ka „ļoti labi”, un sarunu izbeidza. 10–15 minūtes pēc šīs sarunas no Komarovo puses brauca auto, kurā sēdēja korpusa komandieris ar štāba priekšnieku. Auto aizbrauca divīzijas štābam garām Zubovices–Tišovces virzienā. Pēc pirmā auto parādījās otrs un tad trešais ar citiem korpusa štāba darbiniekiem. Es stipri brīnījos par šo aizbraukšanu un nodomāju pie sevis, ka tie izbrauc uz fronti. Pagāja vēl apmēram pusstunda un pie manis pa telefonu griezās mans telefonists no korpusa štāba ar jautājumu: „Pavēlēsiet noņemt līniju?” Es vēl vairāk izbrīnījos, bet tikai tagad sarunā ar telefonistu noskaidrojās, ka korpusa štābs aizbraucis un visi korpusa telefona vadi noņemti. Man galu galā bija jādot atļauja noņemt līniju. Tikai tagad es sapratu, ka kaut kur vairs nav labi. Frontē viss bija kā agrāk. Aprunājoties ar pulkiem, pārliecinājos, ka tie stāv savās vietās. Tikai 150. pulks, kurš atradās rezervē, griezās pie manis ar jautājumu, uz kurieni viņam iet, jo 17. divīzijas daļas atstājot Komarovo. Es pavēlēju palikt vēl uz vietas. Pēc neilga laika (apmēram plkst. 16.30) es tiešām ieraudzīju 17. divīzijas ķēdes, kuras nāca no dienvidrietumiem un rietumiem Volica-Bžozovas virzienā. Nu bija skaidrs, ka 17. divīzija atkāpjas. Bet tā kā 17. divīzijas rajonā nebija dzirdama šaušana, tad paliku mierīgi uz vietas, gaidot, kas notiks tālāk. Še es varēju atpūsties, turpretim aizejot pie divīzijas komandiera, kur varbūt ir arī korpusa komandieris, mani gaidīja darbs un nepatikšanas.”
“Gājienā no Kopkiem uz Ulanovu korpusa štābs, kā jau līdz šim, nododot ziņas par stāvokli, pieprasīja, kā mēs aizsargājušies: vai kā uzbrukuma gājienā, atkāpšanās gājienā vai flangu gājienā. Mums priekšniecība uzdeva jautājumu, kurš mums bija jāuzdod priekšniecībai, bet kuru mēs kautrējāmies uzdot. Ar atbildi gan mēs nekautrējāmies, – mēs ziņojām, ka izpildām uzdevumu pēc pavēles un ziņām, kādas korpuss devis. Par ienaidnieku mēs neko nezinām, kādēļ sākumā gājām arjergarda kārtībā, tagad flangu gājiena kārtībā un, ja maršs būs jāturpina līdz rītam, tad iesim uzbrukuma gājiena kārtībā. Uz šo mūsu ziņojumu mēs no korpusa štāba nekādu atbildi nesaņēmām.”
🙂 🙂 🙂