vara bungas: vēršu uzmanību uz tanku šausanas attālumiem un maskēšanās paņēmieniem. Tanks vienmēr centīsies šaut no maksimāla attāluma, ko mūsu CG nesējiem būtu jāņem vērā.
UPD1 “cvrt taktika” 🙂
- Komentārs
- Reblog
-
Abonēt
Subscribed
Already have a WordPress.com account? Log in now.
vara bungas 
https://www.youtube.com/watch?v=5vaUAXd9h-s
Дуэль танкистов и гранатометчиков прошла на полигоне «Алабино»
Te arī tanku uzbrukums,kopā ar mehiem+inžinieru darbs uzbrukuma un evakuacija,medevacs-tās pašas mācības..var likt upd pat…
Двести танков и боевых машин пехоты сошлись в учебном бою на подмосковном полигоне “Головеньки” 7 апреля. На тактических учениях Кантемировской танковой дивизии российские военные разыграли наступление танкового батальона на позиции условного противника.
По условиям учений танковый батальон на Т-80 разгромил авангард условного противника и окружил его группировку. Как отметили в минобороны, особое внимание вопросам на учениях военные уделили взаимодействию артиллерийских подразделений с разведчиками, оснащенными комплексами разведки, связи и управления «Стрелец» и беспилотными летательными аппаратами «Гранат».
https://www.youtube.com/watch?v=de95tpl_oo4
Es varbūt esmu pesimists bet man liekas diezgan nereāli ka mūsu CG nesēji varētu pietuvoties pietiekami tuvu lai varētu izdarīt efektīvu šāvienu, ja neskaita kaujas urbānā vidē kur to var izdarīt šaujot no māju aukšējiem stāviem.
Vienmēr var. Viss atkarīgs no karavīra/komandiera apmācības līmeņa un profesionalitātes. Šijos konkrētos gadījumos tanki/kājnieki/uzbrukums kopumā ir frontāls, ar izvērstām vienībām. Tā sakot – “seja pret seju”. Tāpēc arī vajag perfekti apmācīt karavīrus, lai izmantotu apmežotus, pārpurvotus apvidus, reljefa īpatnības un citus + punktus.
Ja kāds mūsu, teiksim, bataljons iesaistīsies šāda tipa “duelī”, tad žopa viņam būs jau pirms šī dueļa – jāsaprot, ka viss, kas notiek klipos ir jau PĒC tam, kad ir pastrādājuši izlūki, aviācija, triecienaviācija un artilērija. Un PĒC tam mūsējiem vairs nebūs kam un nebūs ar ko aizstāvēties. Un būs vienalga, vai CG varēs aizsniegt, vai nē. Pozīciju kari LR NBS ir NO GO. Mazkustīgi mirs pirmie, un nebūs svarīgi, ar kādiem ūbermoderniem ieročiem tie būs apbruņoti.
Karavīru apmācība ir atslēgas vārds, kas normālā valstī būtu pareizināts ar lētu/efektīvu/viegli pārnēsājamu/plaši izplatītu vienībās PT un PGA (un citu) bruņojumu.
Var tikai teorētiski un uz papīra.
Pirmkārt, CG M2 (citu mums nav) spēj sist MAKSIMUMS 400mm RHA ekvivalenta, 500mm ar tandēma lādiņu (tādu arī nav). Tāpat tie lādiņi ir HEAT (kumulatīvie), pret kuriem ERA, CAGE tipa vai aplikācijas (spaced) bruņas ir ļoti efektīvas, jo HEAT tipa lādiņi ļoti ātri zaudē caursišanas spējas, ja tie tiek detonēti pirms saskarsmes ar pamata bruņu plāksnēm. Vēl nedrīkst aizmirst, ka praktiski visai tehnikai nu jau tiek izmantotas kompozītsalikuma bruņas, kas palielina to efektivitāti pret kumulattīvajiem lādiņiem.
Otrkārt, CG efektīvais TĒMĒŠANAS attālums (lādiņi lido un ir iedarbīgi arī lielākos attālumos, kumulatīvie lādiņi tāpat nezaudē caursites spējas atkarībā no attāluma atšķirībā no AP un SABOT tipa municijas) ir 200m pa nekustīgu mērķi, 100m pa kustīgu bez optikas un 400m pa nekustīgu, 200m pa kustīgu ar optiku. Te vēl klāt būtu jārēķina “Zemessarga koeficients”, kas varētu būt 0.5-0.75 ietvaros.
No tā izriet, ka vidusmēra CG operators kaut ko sašaut varētu labākajā gadījumā slēpnī, frontālā aizsardzības kaujā būtu vajadzīgs “pirksts no augšas”, lai kaut kam trāpītu un iznestu.
Mobilitāte ar CG…bļin, nopietni? Totāls dīvānu ģenerāļu līmenis – “jā, pareizais risinājums ir skraidīt apkārt ar 13kg smagu trubu pa virsu visām pārējām parpalām, tai skaitā lādiņiem, kas sver 2-3kg katrs”. Gribu redzēt kā kāds izpildītu apejošu vai dajebkādu manevru pret bruņutehniku ar CG.
Ja potenciālā pretinieka spēki sastāvētu tikai no tankiem, tad es tev piekristu, bet, tākā uz vienu tanku būs vismaz 3-5 BMP, BTR vai cita mazbruņota tehnika (piemēram 2S3 AKACIJA), vai parasts ZIL, tad drīzāk tev nepiekritīšu.
Par mobilitāti var būt dažādi viedokļi, bet es domāju, ka NBS varētu bāzēt PT grupas uz, piemēram – MITSUBISHI L200. Ātri, mobili, un bū lētāk, nekā britu pundurvagons. Mobilitāte un caurgājamība pietiekami laba.
P.S.
Redzu, ka tev ir plašas zināšanas par PT munīcijas tipiem, bet tankam ir ne tikai priekša, bet arī sāni un aizmugure, kur ar CG var nodarīt pietiekami lielus bojājumus, līdz pat cauršaušanai.
tavuprāt nešķiet, ka cvrt tomēr spēj pasargāt arī no šķembām, L200 pat no rokasgranātas neglābtu!
manā skatījumā vajadzētu bāzēties uz to pašu cvrt, tikai tik ļoti viņu neapgreidot- nopērc šrotā korpusu un ieliec tikai jaunu motoru un ķēdes. domāju, ka 100k varētu iekļauties.
kāpēc jāpērk šrotā ja briti tirgo no konservācijas?
http://www.mod-sales.com/direct/vehicle/related/76124/CVRT_Scimitar_.htm
jābūt gan vieniem gan otriem, ja iekārtu ir vairāk kā cvrt atlikušo uz tačankām, kas sevi pierādījušas gan Zāfrikā, gan Taustrumos. L200 ar smago ložmetēju vai PTRK nemaz nevajadzētu nonākt līdz pretinieka rokas granātas metiena attālumam. pārējais kompensējas ar maskēšanu.
Zāfrikā ir smilts, bet LV ir sūdīgāk izbraukt pa meža ceļiem, īpaši slapjos laika apstākļos. uzkraujot kko smagāku, var iestāties pilnīgs vakars uz ezera. bet piekrītu viedoklim, ka tas ir labāk kā nekas.
Viss pareizi,ziema,lietus sezona būs Tāčankam grūts laiks,bet arī Tačankām bez vinčām un spec riepām,var likt virsū trakus,kas praktiski ļauj braukt visur kur cita riteņu tehnika vairs nebrauc…
Variācijas un modeļu jūra…
šajā situācijā jau var sākt rēķināt, vai tik cvr(t) ar second hand ķēdēm neizmaksātu ekspluatācijā lētāk. pirmkārt, nepiemēroti laika apstākļi ir 1/2-2/3 no gada. otrkārt, tie papildus pričendāļi arī maksā un nolietojas. treškārt, iekraujot L200 visādus krāmus un uzliekot kaut minimālu bruņu, mašīna tiek pārslogota un tas nozīmē, ka ātrāk lūst. tātad L200 kravnesība ir ap 1 tonnu, var parēķināt, ko tur var iekrāmēt- 6 cilvēki, ekipējums, ložmetējs vai mīnmetējs un munīcija- nekādai bruņai vietas vairs nepietiek.
bet salīdzinot ar brezenta scaniām, protams labāks variants, jo vienā groziņā nav saliktas visas oliņas un ienaidniekam jāšauj vairākas reizes.
Manuprāt, Latvijā PT mobilam grupām jāspēj nevis kaut kā cauri purvam izbraukt, bet izbraukt neiespringstot un ar spēju peldēt pāri upēm. Tāpēc esmu par BV kā pamata transportu ZS. Kombinācijā ar caurteku un meliorācijas nosprostošanu, var padarīt diezgan plašus apvidus par NO GO pretiniekam.
Ir arī uzpariktes purvu ,ūdens škēršlošanai..
Ņemot vērā ka bruņu tehnikai,škēršļot šādu apvidu būs daudz sarezgītāk ,gan fiziski,gan tehniski,tāka visu var pielāgot un risināt…būtu tik velme un $:))
Protams, ka jābūt arī bruņām. Prolēmas sākas ne jau ar pirkšanu. Domāju, ka arī citas ķēžu mašīnas var nopirkt salīdzinoši lēti. Bet bez kara ir arī mācības. Dažādās vietās LAtvijā.
Problēmas sāksies tad, kad būs jāuztur ķēžu mašīnas. Ka tik nesanāk tā, ka mašīnas stāvēs Ādažu boksos un izdzīs ārā tikai uz parādēm.
CVRT simts punkti bus dārgāk ekspluatācijā, nekā L200.
Modelim ir nozīme,taču plus mīnus(Toyota,Nisan,Mithsubishi ,WW un ) topi visi ir līmenī,es jau par šo teicu,ka tačankas ir lēts un ļoti labs variants un mums ļoti labs risinājums,par kuru būtu vērts domāt-bet tāpat vairumā visi uzreiz “spļauj” pretī…
Pirmkārt Tačankai ir ātrums un manevra areāls,otrkārt,Tačanka ir ar zemu ir signatūru,salīdzinot ar speciālizēto bruņu tehniku,vieglāk maskējama,klusāka gaitā.
Un Tačanaka kā bāzes modelis un platforma,var pildīt visu spektru uzdevumu,izlūk,medevacs,apgāde,ieroču platformas,transports.
Ja piestrādā pie taktikas un tehniski pareiza aprīkojuma (Torņu masti,cdd,Ir,termo un tt..uz torņu mastiem montēti ieroči),tad pateicoties manevram un ātrumam-Tačankai ir visas iespējas atklāt pirmajai uguni un ātri nozust no atpakaļ uguns,plus veikt pārsteiguma momentus manevros,izvairīties no priekšlaicīgas atklāšanas.
Plus es jau rakstīju ka Tačanku professionāli apbrunot līdz pat 5+ līmeniem izmaksā 25-40000 usd,tātad apmēram tikpat cik iegāde.
Degvielas paterinš ļoti zems salīdzinot ar bruņu tehniku,rezerves daļas ieguves tirgus neirobežots un viegli pieejams,remontspēja ļoti liela ar pašū,pat frontes spēkiem.galu galā arī platformas zaudējums nav tik sālīts,respektīvi 6-7 Tačankas būs ,kautvai 1 CRTV-Taču lai iznīcinātu 6 Tačanku būs jaiztērē 6x vairāk resursu,nekā 1 CRVT.
Plus visā pasaulē pat musdienu karā tās ir pierādijušas savu dzīvotspēju un efektivitāti.
Ielikšu piemēru no Ua,tā gan nav Tačanka,bret bruņots WW buss,bet Ua brauc zem strelnieku,artilērijas un bruņutehnikas uguns,vienīgais kolonnā ir dažāda tehnika,vairumā lēna,līdzarto WW nevar izmantot savu ātrumu,lai izkļūtu no Uguns noznas,taču tomēr izrezdes ir lielākas nekā ja tas būtu BMP vai BTR,kurš ir lielāks un ertāks mērķis sava ātruma un izmēru dēļ.Piemērs tīri ilustratīvs.
labs populārs rakstiņš par “technical”
http://www.popmech.ru/weapon/11731-liviya-voyna-toyot-samopal/#full
avoti šeit
https://en.wikipedia.org/wiki/Technical_%28vehicle%29
kas Tev mašīnas traucē turēt Ludza , Rēzekne nu “one way” ticket līdz kontaktam. Protams var mitsubishi bet var jau vēl lētākus atrast uaz, džimiju suzuki utt.
Es gribētu tomēr lai ir tehniskā noturība,lai ir garantija manevram,darbam,letais gals parasti ir tehniski nenoturīgs,diezko nevisn laimīgs nebūs ka nejaukā brīdi noplīsīs vai vnk nepieleks:)
Tas ir tas pats kas atškir lētu (salīdzinoši) Belarusu,no Jon deere…kamēr viens apstrādā 100h 3 dienās,otrs to pašu 9 dienās,jo pa vidum kautkas noplīst…
vienkārši neesi strādājis ar belarus. labāku un uzticamāku tehniku neesmu redzējis. atpaliek komfortā. bet ja nav jau sasniegts 25 gadu vecums – tad arī komforts ir saprātīgā līmenī.
ja tehnika ir daudz to var viegli “kanibalizēt”
Varbūt nēesi strādājis ar Jon Deere:)
Protams saimnieks ir no svara,tapat kā slodzes,bet tomer kvalitāte jebkura austrumu tehnika paspēlē rietumu topiem,tā diemžēl ir.
rietumu analogs parasti ir 2-3 reizes dārgāks.
kamēr tos var pirkt ar projektu naudu- tikmēr viss notiek. beigsies projekti un sāksies dzīve reālajos apstākļos – paskatīsimies, kurš par komfortu gribēs piemaksāt dubultā 😉
protams, ka kāpurķēdes ir dārgākas par riepām, bet tad nu ir jāizsver plusi un mīnusi. cvr(t) būs labāka bruņa kā L200 un iespējams, ka arī mobilitāte varētu būt labāka- īpaši ne vasaras sezonā, kad lauku un meža ceļi džipiem var kļūt neizbraucami un vinčoties nebūs laika. un par to ir bik jāpiemaksā!
atradu ķēžu second handus, kurus iespējams mācībām palietot. nekāds miljons jau nav. izšauj vienu spaiku vai uzliec visiem kāpurniekiem mazlietotas ķēdes uz sezonu vai divām:
http://www.mod-sales.com/auction/vehicle/related/54228/AFV_CVR%28T%29_Tracks.htm
http://www.milweb.net/dealers/trader/eco_engine_tank/
L200 priekšrocība ir tāda, ka to jau miera laikā var sapirkt un lietot piem. zemnieki, elektriķi, mežinieki utt. Viņi visi ir informēti, ka krīzes situācijā viņu autiņi tiek mobilizēti. Vienāds transports lielam skaitam publisko dienestu palētina ekspluatācijas izmaksas un kara gadījumā dod iespēju sakomplektēt vienības ar vienādiem autiņiem, kas uzriez atvieglo loģistiku.
Vai Reksim ir kāda nojēga par artilērijas patēriņu un efektivitāti noteiktā platībā?
citādi rodas sajūta, ka Rekšaprāt ikviens artilērijas lādiņš trāpīs tur kur vajag tikai mēs nekam nevaram trāpīt.
Ukraiņiem tīri braši gāja savos ierakumos ar kuriem viņi bloķēja ceļus. Un vai Reksim ir zināms, ka kopš Korejas kara VIDĒJAIS zaudējumu apmērs ikvienai saprātīgai karojošai pusei nepārsniedz 10 cilvēkus dienā?
Ja gribēs krievu nobremzēt tad par katru dienu būs jārēķina 10 “divsimtie”. ja par tādu cenu izdosies – tad arī skaidrs, ka pretinieka zaudējumi būs krietni lielāki. kā nekā frontāli uzbrukumi. Tātad pretiniekam ir jāsāp un lai tas notiktu arī pašam nāksies šņuksēt pa nakti spilvenā.
Zemessargam Aniņam nojēgas ir daudz vairāk, šaubu nav. Esmu pamanījis, ka ir liels zemessargu procents, kuri daudz un varonīgi runā, tikai ar mācēšanu un udevumu izpildi ir tā pašvakāk. Es augstāk vērtēju klusējošos darītājus, nevis varonīgus runājošus gudriniekus.
P.S.
10 divsimtie dienā, mehanizēto spēku uzbrukuma gadījumā???? Tu gan esi optimists.
P.S.
Vispār koments “kopš Korejas kara VIDĒJAIS zaudējumu apmērs ikvienai saprātīgai karojošai pusei nepārsniedz 10 cilvēkus dienā” ir galīgas auzas.
Tev pašam neliekas, ka viss ir atkarīgs no perācijas tipa, iesaistīto spēku apmēra un 101 cita apstākļa?????? Pēc tavas formulas NBS 5000 varētu karot 5000/10=500dienas??? A kur ievainotie???? Valsts aizsardzībai princīpā ir vienalga, vai karavīrs ir 200 vai 300. Viņš tāpat ir izsists no vienības uz ilgāku laiku un nepēs veikt karavīra funkcijas.
Vispār tev izdevās pateikt pilnīgu sviestu.
Jeņķu ”smagie” zaudējumi Vjetnamā 11 gadu laikā:
58,148 were killed in Vietnam.
75,000 were severely disabled.
23,214 were 100% disabled.
5,283 lost limbs.
1,081 sustained multiple amputations.
vieglos zaudējumus neatkarības karā neuzskatu par vajadzīgu īpaši uzskaitīt, kamēr medpersonāls tiek galā- jo karš beigsies un visi viegli ievainotie atgriezīsies dzīvē.
tātad 165 000 krituši smagi/ ievainotie :4000 dienas = vidēji ap 40 cilvēku dienu. Bet amerikāņu kontigents arī tur bija liels.
http://www.uswings.com/about-us-wings/vietnam-war-facts/ One out of every 10 Americans who served in Vietnam was a casualty. 58,148 were killed and 304,000 wounded (paņēmu tikai smagi ievainotos) out of 2.7 million who served. Although the percent that died is similar to other wars, amputations or crippling wounds were 300 percent higher than in World War II. iespējams ka sakropļoto īpatsvars mūsu apstākļos varētu būt mazāks- jo nebūs tik daudz iespēju uzrauties uz visādām mīnām.
tātad 10 kritušie un ap 20 ievainotie – apjoms ar kuru saprātīgi rēķinātos. iespējams par maz un reālais skaits būs ap 50. pieņemsim ka kaujas ilgs mēnesi tātad no ierindas varētu būt izsisti 1000 – 1500 karavīri. no ”15 000” armijas. Vai mūsu armija var panest tikai 10 % zaudējumus.
iespējams zaudējumi gan pretiniekam , gan sev būs jākāpina līdz 30% lai sāp pretiniekam un loģiski ļoti sāpēs arī mums. tātad trīskāršojot sāpju slieksni mūsu zaudējumi varētu būt 3000 – 4500 karavīri.
1919. 5.jūnijs- 2. jūlijs Latvijas Brīvības cīņās (Cēsu kauja) nevar saprast vai latviešiem kopā ar igauņiem, vai tikai atsevišķi 400 kritušie ap 1500 ievainotie. zaudējumu apmērs ap 2000. brīvību nosargāja. https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_br%C4%ABv%C4%ABbas_c%C4%AB%C5%86as
cik lieliem skaitļiem ir gatavs Reksis- lai krievs padomātu, bļē pretim stāv spartieši un lai viņiem tiktu garām mūsu zaudējumi būs viņu skaits x 1,5-3 . vai arī priekšā ir lupatas un galvenais ir tankiem iespiest gāzi un izdzenāt viņus kā aunus.
karavīru apmācība- izrakt ierakumu dienas laikā var iemācīt jebkuru 😉 cik ir to virsnieku/instruktori zemessardzē, kuri reāli spēj komandēt vadu manevros un vispār ir redzējuši kaut cik saliedētu vadu?
Nav iespējams ”gan zivtiņu, apēst gan …..” 😉
gribēsim pretinieku apstādināt tas maksās. Ja sevi žēlosim pretinieku neapstādināsim.
jautājums cik sevi žēlot? Vai arī kāds ir Rekša dienas sāpju slieksnis ar kuru viņš plānotu valsts aizsardzību.
nu vispār tendence būs tāda, ka nevis mēs uzbruksim tankiem, bet viņi uzbruks. Attiecīgi ir jāspēj noslēpties un sagaidīt pretinieka tehniku uz 200 -300 metriem- lai tankam kustoties būtu kaut cik ticama iespēja, ka vispār var trāpīt.
nevajag tanku obligāti apstrādāt tā, ka no eksplozijas norauj torni. ļoti pieklājīgs rādītājs ir arī 2 cg šāvieni- viens noārda bortu, otrs sašauj piemēram ķēdi, norauj sensorus utt. apkalpei apdullušai lienot ārā var uzrauties uz mūsu ložmetēju vai snaiperi. ar to bruņu ir tā- Tev ir bieza bruņucepure, kuru nekad nevar pārsist ar koka rungu. Tomēr koka rungai ir īpatnība, ka tai nevajag pāršķelt bruņucepuri. tā savu darbu padara arī trāpot un apdullinot pretinieku, vai piemēram no trieciena laužot pretiniekam kaklu (iedarbojas uz vājāko organisma vietu- kaklu).
var pat ar rungu nesist pa galvu, bet iebliezt pa kāju 😉 arī ļoti pieklājīgs rezultāts.
no cīņas izsists tanks var nobloķēt ceļu un var traucēt savējiem.
Protams lai pie tanka piekļūtu/ sagaidītu. ir jāmaskējas. ja jau šajos video tanks spēja nomaskēties, tad jau kājniekam arī līdzvērtīgi jāspēj paslēpties.
Fanīgi klausīties par diviem šāvieniem, viens atšauj ekrānu, otrs trāpa pa bruņu. Esi kādu reizi šāvis ar CG, RPG, vai citu līdzīgu???? Būsi priecīgs, ja trāpīsi pa tanku, nevis divas reizes pa vienu vietu. Un, ja būsi tik tuvu tankam, ka varēsi tomēr trāpīt (40-80m) (nezinu, kā CG, bet RPG pjezoelements padara granātu efektīvu jau tādā distancē), tad par šaušanu visdrīzāk nedomāsi. Tanks tuvumā (troksnis-rūkoņa un zemes drebēšana) atstāj ļoti labu un visādā ziņā demotivējošu iespaidu. Tas ir papildus tam, ka, gandrīz droši visi tanka un pavadošās tehnikas stobri pēc pirmā šāviena pagriezīsies tavā virzienā.
P.S. No cīņas izsistu tanku visdrīzāk nākošais vienkārši nostums nost un turpinās ceļu. Afganistānas kalnos tas varētu nostrādāt, un arī tur stūma nost, lai debloķētu.
Kaut kur lasīju, ka tos divus šāvienus taisot tā, ka šauj divi reizē (vai ar nelielu nobīdi), bet nu fakts, ka dūšu vajag, lai tik tuvu pielīstu. Visticamāk, ka tādu dūšīgo nebūs daudz, ja vien nesapīpēsies. Urbānā vidē varētu būt reālāk.
Ukrainā vienu tanku parasti medī 3-4 granātmetējnieki sadalīti 1-2 grupām. Strēlnieku grupa sedz, granātmetejnieki šauj zalvi “kaut kur pa tanku” un žigli maina pozīciju, tad bliež vēl.
CG, cik atceros, biku lielākā distancē aktivizējās lādiņi, ap 60m laikam ka bija, sen tas bij.
30 teorijā, bet esot jārēķina 50.
Citiem vārdiem sakot, pārāk tuvu tankam ar šito labāk nelīst, ja vien neesi pilsētā vai kāda mega-grāvja malā vai viaduktu mezglā, jo vagu nepaspēsi paņemt.
nav runa par vagas ņemšanu, bet gan minimālo attālumu pēc kura lādiņš no dzelzs gabala kļūst par spridzekli. kaut kur vēl fočenes bija ar autiņu radiatoros iesprūdušiem rpg lādiņiem. nav arī īsti skaidrs cik reāli palikt neskartam no paša radītās detonācijas 30-50m attālumā.
50 m atālumā,tikpat kā absolūti droši,ja runājam par tieši paša RPG lādinu,visiem PT lādiņiem blakusefektu ir minimāli,jo darbības principi ir vērsti uz priekšu,līdzarto galvenais eksplozijās paceltā-radītā karavides objektu plūsma un pašas tehnikas detonācija,bet ja nestāvi pilnā augumā atklātā laukā,domāju risks ir minimāls,šinī jautājumā,vairāk risku no sedzējvienības vai tehnikas uguns.
Rpg-pat škembu ladiņš 15m radiuss+- līdzarto 50m tāpēc jauzskata par drošu attālumu,jo tie attālumu jau iestatīti priekš paša safety noklusējumā,tas ir kā nerakstīts likums jau no drošibas prasībām un ražotājam pēc apstākļiem liekas pēc noklusējuma,pilnīgi visai munīcijai,izņemot patronu protams:))
Protams ja mērkis nav piekrauta ar spragstvielu krava:))
uzbrukumā uzreiz brauksi ar buldozeru? 😉
un vēl ir ļoti ļoti vēlams, lai cg piesedz spaikisti. Tā ka tankam arī var neizdoties viegla pastaiga.
Es uz CG skatos vairāk kā uz fortifikāciju un dzīvā spēka iznīcināšanas ieroci, nevis ātri braucošu nāves mašīnu iznīcināšanai.
Ja neskaita, ka mums CG bruņojumā nav slēgto telpu šāviņi. Tāds sīkums.
No jumta derēs, tik palikt nemanītam līdz šāviena brīdim un pēc tam notīties grūtāk.
Iepirkt CS var vienmēr.
tīri organizātoriska problēma, risināma.
Vēl viens jautājums ir vai CG spēj kautko izdarīt ja pretī stājas T-72B+Kontakt 5 kuram kā wikipēdija vēsta izturība pret Heat lādiņiem ir līdz 1,180 mm, cik lasīju tad cg Heat spēj cauršaut tikai ap kādiem 500 mm, kad tas iziet cauri pēc kontakta ar ERA. Nerunājot jau par visādām armatām un T-90.
tas viss ir teorijas, jebkurā gadījumā pastāv liela varbūtība, ka tanks uz laiku tiks izvests no ierindas, ja tiks bojāti sensori vai antenas, vai apdulināta apkalpe.
tie 1,180 mm viņam būtu tikai no priekšas, un pat tad to ERA var nospridzināt nost ar 50.cal vai kaut ko tamlīdzīgu. Ukrainā labi pieleitojas 23mm ZSU pret-gaisa lielgabali, pirmais ar tiem apstrādā un tad šauj ar kaut ko lielāku kā CG. Ja nav variantu, tad droši vien var tik močīt ar to pašu CG vairākas reizes, jo tas Kontakt 5 ir vienreiz lietojams. Pēc pirmā šaviena tas būs nost, un tad gan CG ir jāiet cauri.
https://www.youtube.com/watch?v=I0odrEL9_VM
par tankiem runajot, es joprojām nesaprotu kapēc Pabriks reiz teica, ka Abramsi nogrimšot Latvijas zemē…..reku Somu Leopardi, kas sver tikpat daudz, tīri labi braukājas.
Te laikam būtu svarīgi maršruts, pa kuru brauc, ar šitiem monstriem īsti nevar maukt, kur acis rāda.
Veiko arī teica, ka estiņu CV90 Latvijas purvos aizietu pa burbuli.
Jā, Veiko tas ir ZAKON. Ja jau teica, tad toč tā ir.
Vai ne,dīvaini kā Zviedrijas purvos negrimst nost:))
Tas id….Veiko:)
Mazāk jaklausās tādos “speciālistos”…CV speciāli radīts apstakļiem,klimatam kā mūsu pusē.
Veiko zin visu.
Veiko vajadzēja pamatot kāpēc nepērk. Interese ir tik mazai sabiedrības daļai, ka žurnālisti neiespringa uz faktu pārbaudīšanu.
Te īss video par Leo-2 (80 gadu sākums),vienu no pirmajiem modeļiem-tagad jau 7 paudzes aizgajušas un tanks kluvis tikai daudz labāks.
Protams ka grunts stāvoklis jāņem vēra,taču asfalta tanks tas arī nav:))
Visa tehnika slīkst un grimst un buksē,taču savu masu Leo-2 velk ļoti labi,tas ir ja ne pats labākais rietumu tanks,tad viens no labākajiem uz šo dienu.
Būtu nauda Leo-Pabriks būtu dziedājis citu dziesmu,tāpat kā Veiko par CV-90:))
Protams jāsaprot ka rietumos asfalts praktiski visur,un tehnikai caurgājamībā mazākas prasības,taču teikt ka kur Ru tanks izies,tur Leo netiks ir apsurds.
smuki drifto pa mežu:)
labs materiāls ZS vai JS, bet ir arī savi mīnusi. NBS jau sen vajadzētu izstrādāt (pareizāk sakot iztulkot) normālas profesionālas rokasgrāmatas ko ziemeļvalstis vai amerikāņi vai briti gatavo savējiem karavīriem, kas būtu fokusētas uz konkrētu pretinieku, konkrētu pretinieka tehniku un tiem ieročiem, kas ir pašu rīcībā. kaut ko par visu un visu par kaut ko.
Materiāls nav slikts,bet nav arī ļoti labs,bet cilvēkam kuram PT cīņa ir nulle-ļoti labs priekšzināšanai.
Es jau ceru ka BS ir tadi materiāli,bet ja nav,tad tā ir nolaidība,jo kautvai zināšanas par pretinieka tehniku (spējas,ēnas puses,stiprās,vājās puses un tt) ir jau vismaz 20-25% no veiksmīgas prettaktikas,jo nevar veidot cīņu ja nepārzini ar ko ir,būs darīšana…
smuka prezentācija….
Dakter, no kurienes Jums TADAS bildes 😀
Tas par UPD1 😀
man vēl ir… btw tur viss loti patreizi taktiski
Intresenti var pasimulēt iespējamās kaujas Lv (pilsētasm,ciemi,un tt)teritorijā caur simulatoriem..
Rekur amatieri simulē Ilovaisku,Blokposta ieņemšanu
Ar Combat Mission
http://www.battlefront.com/
Vai kādu citu
Tad varēs redzēt,kas un kā notiek…jo uzreiz visi koeficenti tiek ņemti vērā un tt..
iesaku TacOps pats mocīju to 2000-s nav diez ko skatāma spēle, bet tuvu patiesībai
putina mērķis ir panākt, ka NATO notriec Baltijā kādu Krievijas iznīcinātāju vai bumvedēju. Vēlams starptautiskos ūdeņos. Bet ja notrieks Baltijas vai Polijas teritorijā uz robežas ar Krieviju – arī derēs jo tāpat melos ka nebija pārkāpta robeža. Kadnotrieks tad izvietos S-400 un paziņos par slēgto zonu lai nodrošinātu nacionālo drošību un “starptautiskās tiesības” kuras pārkāpjot NATO. Nu tā jau būs faktiskā agresija pret Baltiju un jautājums būtu – vai tas ir kara pieteikums? Vai tas ir 5. panta iedarbināšana?
To tu pareizi uzķēri, ka mērķis panākt slēgto zonu tieši US lidaparātiem. Un tieši virs baltijas jūras, jo citādi te viss ir gatavs A2/AD.
S-400 jau sen ir izvietoti
http://foxtrotalpha.jalopnik.com/russias-buildup-of-s-400-missile-batteries-in-kaliningr-1752792417
ja notrieks amerikāni, amerikāņi varēs izlemt vai aicināt talkā NATO un saņemt pigu no daļas sabiedroto, vai rīkoties pašiem. Domāju US (sākumā) nav vajadzīgs NATO atbasts ne tehniski, ne politiski. Atbilde uz incidentu būs nevis karš bet nopietnas US PGA izvietošana reģionā.
Labāk uzreiz Karalauču blokāde. Lai maz neliekas.
sweet dreams, kurš to darīs? obama? frau merkele? tramps varētu, bet hvz kā viņa galvā neironi saslēgsies. ka tik kpā ar ru neuzdod “pa tbilisi”(c)
Sapņot taču nav aizliegts 🙂 Ja Trampam Putins uzkāps uz varžacīm, tad visu ko var gaidīt. Obama kāpinās spiedienu lēnām un ilgtermiņā. Ribentropas kundze izskatās visu līdz Vācijas austrumu robežai gatava atdot, ka tik miers, gāze un noieta tirgus Krievijā.
obama drīz atstās ofisu un kāpinās tikai uz savas sievas.
Domāju, ka Klintones politika būs stipri līdzīga Obamas politikai: lēnām ieviest arvien jaunas sankcijas un lēnām palielināt kontingentu pie Krievijas robežas.
Tur ir novilktas sarkanās līnijas, nopietnu US kontingentu RU nepieļaus, tāpat kā BY rietumu orientāciju vai SE un FI iestāšanos NATO. Sviras pagaidām ir.
Kas ir domāts ar nopietnu?
Kā izskatīsies nepieļaušana?
nopietna = tās pašas RAND minētās 7 brigādes vai ekvivalents.
nepieļaušana = katrai slēdzenei savs mūķīzers, US gadījumā atbalsts izolacionistiem, kaulēšanās, baltijas gadījumā uzpirkšana vairumā, ziemeļvalstu gadījumā biedēšana, kompromati, atbalsts kreisajiem, baltkrievijā apvērsums vai pakāpeniska aizstāšana ar savu cilvēku.
https://www.youtube.com/watch?v=CgsIv8K3WUo
jauks paraug demonstrējums. Man patīk dažu karavīru dzirdamie vārdi, ”fuck!” , ”shit”, ”get the fuck our of the way you stupid cunt!!”.