Pēc aprīļa kauju rezultātiem, Armēnijas armijā atlaisti trīs ģenerāļi, kuri kurēja militāro izlūkošanu (J-2), C4 (command, control, communications, and computers/cyber, J-6) un loģistiku (J-4).
[..]Разведка не смогла полностью реализовать поставленные перед ней задачи. Проблема быть может и не в информированности разведчиков, а функций разведки в целом. Разведчики могут быть и в курсе происходящих процессов и знать о планах армии противника, но если они не могут все эти данные должным образом донести до военно-политического руководства, чтобы вовремя были предприняты превентивные меры, значит можно считать, что и сама разведка была не информирована. То есть, либо наши глаза и уши были закрыты, либо информация была, но она во время не дошла до адресата[..]
vara bungas: Armēnijas (AM) militārā izlūkošana (MI) protams nebija augstumos nevienā no variantiem gan tad, ja nezināja par AZ gatavošanos uzbrukumam, gan tad, ja zināja, bet neprata novadīt informāciju līdz politiskai vadībai. Bet, lai nu kas, tomēr AM armijai ir īsta MI, kuru vada vesels ģenerālis. Apskaužāmi. Tomēr, ja problēma būtu iegūtās informācijas ignorēšanā, ar personāla sodīšanu “J” līmenī neaprobežotos, tad būtu jācieš AM armijas komandierim un ministram. Domāju, ka vājākais AM MI posms iespējams atradās operatīvā līmenī (G-2), kas nespēja no informācijas gūzmas, kas ir kārtīga MI dienesta ikdiena, salikt kopīgu bildi un savlaicīgi celt trauksmi. Apstāklos, kad valsts 20+ gadus atrodas kara stāvoklī, bet neveic kaujas operācijas, AM MI analītiķi G-2/J-2 līmenī degradējās un nepamanīja indikatorus. Sekas tam mēs visi redzējām īpaši spilgti tieši pirmajās stundās pēc kaujas darbības atjaunošanas. Haoss un apjukums. Jebkuras valsts MI analītiķiem jābūt mazliet “ķertiem” ar labdabīgu paranoju un alarmismu, kas atmaksāsies ar lielāku varbūtību nekā pofigisms un “draudu nav”. Un vēl protams vajadzīga militārās izlūkošanas Sistēma, kas integrēta ar štāba plānošanas ciklu un ir tā sastāvdaļa. bet līdz tādai izpratnei par lietām vēl ir jāizaug.
vara bungas 
“Jebkuras valsts MI analītiķiem jābūt mazliet “ķertiem” ar labdabīgu paranoju un alarmismu, kas atmaksāsies ar lielāku varbūtību nekā pofigisms un “draudu nav”.”
Pilnīgi noteikti. Svarīgi, lai arī “klienti” (priekšnieki, operāciju plānotāji, militāri-politiskā vadība u.c.) izprastu, saprastu uz visiem laikiem viņu darba specifiku un uzvedības iemeslu, lai ar laiku nesāktu ignorēt no noguruma, vai pat, apsmiet u.t.t. (kā tas dažkārt ir ar speciālistu teikto mediju telpā).
Man arī izbrīnija cik labi azerbaidžāņiem izdevās pārsteigt nesagatavotus. Pēc teorijas tanku dzird 2-4 km attālumā (atkarībā no ceļa seguma), cerams, ka tik daudz “izlūkošana” nostrādāja.
Rakstā ir pieminēts Armēnijas militārais budžets 500 milj. USD t.i. apm. 443milj.€, kas ir uz 44800 aktīvajiem militāristiem un 200 000 rezervistiem (starp citu pēc vikipedijas Armēnijā ir 61. lielākā armija pasaulē). Mums iznāk 253 milj.€ uz 5350 aktīvo militāristu un 7800 rezervistu (vikipedia) + laikam 8000 vai velns viņu zina cik zemessargi. Vispār jau skaitļi ļoti interesanti, ja izdala cik tad sanāk uz vienu aktīvo militāristu Armēnijā tie būtu 9888€ uz degunu, savukārt Latvijā 47289€ uz degunu. Pie tam Armēnijai ar to budžetu jāuztur 32 lidmašīnas, 30- helīši, 109- tanki, 75- bmp utt. haubices, lielgabali un kas viņiem tur vēl ir.
Es vienīgais ignorēju jebkādus aprēķinus kas sākas ar 8000 ZS?
Rezervisti, savukārt, mums ir kāds pusmiljons. Rezerves karavīru mums ir vajag 3000.
Leonīds par viņiem jau 10 reizes atskaitījies ka ir uz strīpas. Varētu parādīt, bet negribās.
rezerves karavīrs — Latvijas pilsonis, kas pēc atvaļināšanas no profesionālā dienesta (līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim — aktīvā dienesta un ierindas dienesta) vai līguma par dienestu Latvijas Republikas Zemessardzē (turpmāk — Zemessardze) izbeigšanas pilda dienestu Nacionālo bruņoto spēku rezervē;
rezervists — Latvijas pilsonis, kas ieskaitīts Nacionālo bruņoto spēku rezervē un mobilizācijas gadījumā var tikt iesaukts aktīvajā dienestā;
neaizmirsīsim, ka oficālā RU versija ir ka uzbruka armēņi 🙂
Mums iznāk pat vairāk uz “durkli” , jo šogad AM doti 352 miljoni euro
Tuvojamies Armēnijai izdevumu bet ne militārā potenciāla ziņā.
Aizmirsi par Kemļa piešprici.
Piemetināšu, ka Armēņi saņem lielas atlaides ieroču iepirkumiem no Krievijas. Ja nebūtu šo atlaižu, tad noteikti tas skaitlis uz degunu būtu augstāks.
Piekrītu, ka viņiem sanāk lētāk… lai gan, tur viss ir lētāks.