[..]Situācijas risināšanai pētnieks piedāvāja [Zviedrijai- VB] trīs iespējas. Pirmā – nedarīt neko, nestāties NATO, nestiprināt aizsardzības spējas, krīzes vai kara gadījumā ļaut pretiniekam uzņemties iniciatīvu reģionā un “aizņemties” Zviedrijas neaizsargātās daļas. Otrā – stiprināt aizsardzību, lai spētu aizstāvēt nozīmīgas valsts teritorijas daļas, netieši palīdzot NATO aizsargāt Baltijas valstis un palielinot NATO atturēšanas spēju ticamību. Trešā – kļūt par NATO dalībvalsti un attīstīt spējas, kas varētu būt nozīmīgas konflikta sākumā – izveidot infrastruktūru NATO vajadzībām, kā arī sarūpēt ekipējumu, kas noderētu krīzes situācijās. Tas vēl lielākā mēra varētu paaugstināt NATO atturēšanas spēju ticamību.[..]
vara bungas: Vismaz vienā jomā esam SE priekšā – NATO esam iestājušies! Savukārt SE ir šādi tādi krājumi. Labi būtu abas izcilības apvienot…
Zīmīgi, ka sargs.lv izvēlējās neatreferēt to lekcijas daļu, kur runa bija par OMD atjaunošanas lietderību (nu kuram tas interesē?).
Hei, NAA, kā būtu ar lekcijas videoieraksta publicēšanu?
vara bungas 
Protams, kuram gan interesē OMD atjaunošana Latvijā- ne ministrijai, ne NBS izskatās, ka neinteresē. Katrā ziņā nespēj/ negrib izskaidrot politiķiem lietas būtību. EE un LT ir OMD, mēs atkal kā pāvi izceļamies- re kādi mums lieliski profesionāli karavīri (ak vai, tikai 5000 kaklu!!), tikai nez kāpēc mūsu reģionā citām valstīm kurām ir OMD, arī dzīves līmenis ir augstāks (protams, tas iet rokrokā ar citiem bonusiem), bet tomēr.. Kurš no politiķu kungiem atbildētu uz šo jautājumu?
Atbildēšu kā politiķis. Šobrīd politiķiem kaut ko tādu postulēt ir lielāki riski nekā atturēties. Neitrāla vai klusi skeptiski nostāja nedos nedz plusus, nedz mīnusus reitingos, toties aktīva pozīcija PAR var oi oi oi kā pa reitingiem iedot. Uz kuriem tas neattiecas, tāpēc vairāk diez vai sāks balsot par kādu, kurš PAR, toties liela daļa to, uz kuriem attiecas (iesaucamie un viņu vecāki) vairs par šo politisko spēku nebalsos. Politiķiem Latvijā, kuri nav pieturējušie pie šādām polittehnoloģijas atziņām, nekad nav bijuši ar nopietnu ietekmi.
“Ja mēs būtu vāja tauta, mēs jau būtu iznīkuši. Vāja tauta balsotu par tiem, kuri sola vieglāko izeju, pat ja tādas izejas nemaz nav.” Li Guaņjao. Singapūras premjerministrs no 1959. līdz 1990. gadam.