Kā pareizi Dzimteni mīlēt

МОСКВА, 22 июня 2016 г. Всероссийский центр изучения общественного мнения (ВЦИОМ) представляет данные опроса о том, каков уровень патриотизма россиян.

Представим себе ситуацию, что завтра начинается война с соседней страной…

vara bungas: Kvalitatīvu socioloģisko aptauju jautājumi tiek pārdomāti īpaši rūpīgi, tādēļ šīs aptaujas uzsvars uz kara iespējamību  nevis ar kādu attālu svešvalsti, bet ar tuvējo kaimiņvalsti nav nejaušs.  Otrs zīmīgs moments ir tas, ka jautājumos neparādās vārds “aizstāvēt” (“защищать”), kas bija ļoti raksturīgs patriotisma elements PSRS laikos . Tas paredzēja, kaaizstāvot sevi un savējos pilsoņi paši metīsies  kaujā ar agresoru,  un kara komisariāti būs  nepieciešami tikai, lai regulētu brīvprātīgo plūsmu. Tagad valsts viltīgi izjautā pilsoni “vai iesi karot saņemot pavēsti?”, “vai esi gatavs ciest materiālos zaudējumus, lai segtu  kara izdevumus?”. Cilvēki, kuri vēl atceras PSRS ideoloģiskās nostādnes domāju piekritīs, ka šādu jautājumu (bez uzsvara uz aizsardzību) izvirzīšana tolaik liktos gandrīz  ķecerība.    Izskatās, ka pamazām savas valsts teritorijas/mājas/ģimenes aizstāvēšanas diskurss RU  pilsoņiem tiek aizstāts ar valsts interešu aizstāvēšanu  t.sk. agresijas veidā, vai nu piedaloties karā tieši – uz līguma pamata  ārpus savas valsts robežām, vai arī  netieši   finansējot karu. Šajā gadījumā  mums nav svarīgi rezultātu cipari ailītēs, tie var būt piegriezti pēc vajadzības (īstie tiks noziņoti tikai kremlim), mums ir svarīga jautājumu ievirze, jo tā ir zīmīgāka par aptaujas rezultātiem.

Amizanti, ka to “nepareizo” aptaujas respondentu, kuri  atteicās ziedot karam daļu savas algas ir divas reizes vairāk par tiem kuri izvēlējās, ka neieteiks saviem radiem/draugiem iet karot. T.i. mūsdienās ievērojama tautas (vai tautu?) daļa drīzāk aizsūtīs kādu citu cilvēku uz ierakumiem, nekā šķirsies no savas  naudas. Domāju, ka tā ir galvenā mācība, ko mēs varam gūt no šī temata.