[..] Bet, ja paskatās uz to mūsdienu situāciju, uz kurieni tad īsti aizlaisties? Ja uguns ies, tad pa visurieni. Nu vienīgais variants ir Dienvidamerika vai kaut kāda Indoķīna un Āfrika. Man ir bijušas sarunas ar dažiem cilvēkiem – tagad viņi brauks laivās uz Zviedriju un ko tik visu nedarīs, bet realitātē jau laivu nav. Un realitātē nekur nevar aizbēgt! Un ir arī vajadzīgs kāds, kas tev ļauj aiziet līdz tai laivai, ja gribi aizbēgt. Kas aptur vai mēģina aizkavēt pretinieku, lai kāds varētu aizlaisties. Tā ka es nekur laisties vairs netaisos, man viss tepat ir labi.[..]
vara bungas: Es arī esmu pārliecināts, ka kladzināšana par bēgšanu neko nedarot tās sagatavošanai ir tukša, bet psiholoģiski pamatota aizbildināšanās, lai neko nedarītu. Pašapmāns. Tas nav nevainīgs, jo noteiktos apstākļos civilajiem ir drošāk palikt uz vietas (sagatavotas), nevis iziet ar tarbu uz ceļa, pa kuru jau brien tūkstošiejm tādu pašu gudrinieku. Bēgt vai palikt, bēgt vai palikt un cīnīties jābut katra paša apzinātai izvēlei, kas turklāt ir savlaicīgi un labi sagatavota (skat. VB mapē “IZdzīve” vai pēc birkas “gatavniekiem”).
Šodien daudz runā ko iesākt ar to deģeneratīvo ANO sociālo reklāmu, štuko kā labāk aizliegt. Tas ir strupcelš. Šo kampaņu jāpārsit ar savu akciju “Es palikšu un cīnīšos!” vienlaikus paskaidrojot kā to darīt un kādas ir izredzes. Protams, būtu jārunā atklāti un tieši, jo mantra “draudu nauda”izskatās ka zaudējusi spēku.
vara bungas 
9 no 10, kuri saka “es bēgšu” nav absolūti nekāda plāna kā un uz kurieni bēgt. Tas ir pašapmāns, lai pašam sevi nomierinātu. Piem. pat manā piekrastes pašvaldībā kam ir jūras laivas? Dažiem desmitiem zvejnieku un dažiem izklaides braucējiem. Kopā tās spēs aizvest var būt kādus 100-200 cilvēkus bez mantām. Labi, labā laikā var braukt kaut ar piepūšamām laivām. Var būt kopā daži desmiti tūkstoši varēs pa jūru aizlaisties. Pārējiem būs jābrauc/jāiet pa sauszemi. Cik no šiem “bēgļiem” ir kaut vai dažas rezerves degvielas kannas? Da kaut vai normāli tūristu apavi?!
9 no 10 Tu vēl esi ļoti optimistisks, es svērtos uz max daži procenti no 100, kas kaut ko būtu spējīgi pasākt daudz maz plānoti un ar kaut kādām iestrādnēm.
Un par to jūru – nu netiks jau šie necik tālu, vienīgā cerība, ka Zviedrijas jūras spēki patrulēs starptautiskajos ūdeņos(kurus gan Krievija būtu, visticamāk, pasludinājusi par savu drošības buferzonu un nevienu klāt nelaistu) un paķers grimstošās tupeles.
Tātad, mukt nav kur, ir jācīnās, nevis gļēvi jāmūk.
Baltijas jūra ar laivām, kadas ir vairumam (plezīra copes laivas) normali braucama ir vasarā pie labvēlīgiem laika apstakļiem, pārējā laikā tai ir reti pretīgi viļņi – pat ne vētra, bet viļņi Baltijas jūrā un okeanā ir divas atšķirīgas lietas, “mūsējie” drīzak dauza peldlīdzekli, nevis dod iespeju parslīdet. Ar gumijas laivu, pie tam piekrautu, tas ir kā apzināti ziedot sevi jūrai. Fāters visu dzīvi bija jūrnieks, zinu ko runaju.
Kam gribās eksperimentu, aizbrauciet ar prāmi pie skandinaviem, kaut vasaras beigās un salīdziniet līča viļņus ar atklātas jūras. Uzreiz atvers acis par mukšanu ar laivu.
Vīri, kas veda pari bēgļus laivās 2 PK beigās bija ar milzīgiem tērauda pautiem.
Jautājums ir, no kā bēgt? Ja no krīzes un nabadzības, tad taka jau sen ir ļoti labi iemīta, ja no iespējamās kādas valsts iebrukuma, tad pēc Krimas piemēra redzams, ka visi, kuri vēlējās no turienes aizbraukt varēja to izdarīt un joprojām tas ir iespējams. No otras puses, vai liela daļa iedzīvotāju vēlēsies kaut kur bēgt?
Krima labs piemērs, viena daļa priecājās, otra pielāgojās, trešā tiešām aizbēga. Nosacīti pretojas tikai tatāri. Bēgt/nebēgt pārāk vienkāršs dalījums, ja nebēgt tad ko darīt? Mēģināt pielāgoties vai cīnīties? That is the question.
Jā, tas tiešām ir ļoti sarežģīts jautājums, pie tam, es domāju, ka par bēgšanu domās tieši vidējais un augšējais slānis, tie kas dzīvo tuvu nabadzības līmenim, noteikti paliks. Lūk labs jautājums par tiem, kuriem ir īpašumi, hipotākas, biznesi utt., vai cilvēks psiholoģiski būs gatavs atteikties no visa un sākt no baltas lapas svešā vidē.
Es domāju, ka šoreiz bēgšana tieši tiks veicināta, nevis kavēta. Priekš kam okupantam vēl viena Atmoda 2088. gadā? Vidējais un augšējais slānis, kuri nepagūs pieslieties okupantam, tiks aptīrīti un izmesti uz ielas, kāds arī likvidēts. Tieši ar mērķi, lai bēg. Un lai saviem līdzskrējējiem (gan vietējiem, gan iebraukušajiem) varētu mantu dalīt.
Tieši tā, naivi cerēt, ka latvietim, kurš necīnīsies, te būs normāla dzīve zem Krievijas tupeles.
Labi būs ļoti šauram “Kirhenšteinu un Lāču” slānim.
Kā visos varas maiņas laikos, pie tam neizmirsīsim arī sarakstu sastadītaju palīgus, arī vietejie sūdabrāļi
kā pierādīja UA, tad brīvprātīgajos gāja labi izglītoti ļaudis. tāpēc iršana, ka visi ministri, deputāti un banķieri steidzīgi laidīsies lapās, neiztur kritiku. protams, būs arī mīzēji, kas bēgs. daudzi UA pašvaldību deputāti un valsts ierēdņi ir mobilizēti frontes pirmajās rindās.
🙂 UA bija manāma apgriezta kustība, no karotājiem par deputātiem. Izņemot Ļaško nevaru atminēties nevienu MP, kas regulāri pozētu bruņuvestē.
http://7dniv.info/lang-ru/life/66319-kolishny-zastupnik-mera-uzhgoroda-v-zon-ato-pdrvavsia-na-roztiazhc.html bijušais mēra vietnieks
http://news.bigmir.net/ukraine/923763-Aleksej-Poroshenko-v-zone-ATO-voeval-pod-drugoj-familiej Poršenko dēls
http://news.bigmir.net/ukraine/923733-Brata-nardepa-Naiema-mobilizovali-v-ykrainskyu-armiu-gaGordon deputāta brālis
http://news.bigmir.net/ukraine/857655-Syn-Lucenko-vernulsja-iz-zony-ATO-posle-44-dnej-boev-za-aeroport gen.prokurora dēls
🙂 un? brālis, divi dēli un šoperis. Protams, nevar prasīt, lai MP noliek mandātu, lai karotu, tomēr tas būtu skaists žests.
Izglītoti cilvēki bija, bet starp viņiem deputātu, banķieru un ierēdņu bija maz. Pamatā vidusslānis kāds nu tas Ukrainā bija (mazie un vidēji uzņēmēji, privāto uzņēmumu menedžments) un inteliģence (ārsti, pasniedzēji).
Neesmu militārists, bet manuprāt ir diezgan acīmredzami – ja būs full scale klope, tad aizbēgt nevarēs. Salīdzinot ar 1945 gadu tehnoloģijas ir gājušas stipri uz priekšu. Nevar vairs iesēsties pa tumsu laivā un mēģināt nemanītam tikt prom. Tagad ir radari, droni, satelīti, utt. līdz ar to pa jūru vai avio nav variantu. Attiecībā uz sauszemi ir tas koridors slavenais, par kuru viss it kā skaidrs 🙂
Situācijas ir dažādas. Jau tika runāts, ka Donbasā un Krimā civilo pārvietošanās ir neērta, taču nav aizliegta.
Jautājums nē par tehnoloģiju, jautājums par politisko uzstādījumu. Manuprāt, ienaidniekam ir vieglāk izdzīt visus neērtos, nekā viņus šaut vai integrēt (sovjetizēt). Izdzīšana notiks agresīvāk nekā Krimā, apmēram kā Doņeckā un Luhanskā – grābs visus aizdomīgos, tai pašā laikā ne pārāk pārbaudīs tos, kuri laidīsies prom. Aptīrīs arī tos, kuriem ir ko paņemt un kuri nepagūs pieslieties jaunajai varai.
Nu ar droniem laivas pa ūdeni jau nemeklēs, Droniem būs citi uzdevumi.
mozk meklēs lai izglābtu 🙂 neesmu rēķinājis, bet laivā jābūt krietnam degvielas krājumam, lai neideālos apstākļos sasniegtu pretējo krastu.
vari mēģināt bēgt uz Baltkrieviju, ja esi civilais tad mož tevi tur ielaidīs
Un tad, ja būsi aizdomīgs, Tevi nodos tālāk Krievijas specdienestiem.
Es uzskatu, ka šie aicinājumi bēgt (nav vērts diskutēt par to praktisko pusi) ir tikpat bīstami, kā “5.panta sektantu” retorika un paļaušanās “viedo” aizsardzību.
Kāpēc, domāju, ka ģenerālis Radziņš ir ļoti skaidras atbildes ir devis par valsts aizsardzības stūrakmeni, kurš ir līdz šim nepārtraukti dragāts no liberāļu puses. Starp citu gan sektanti, gan bēdzēji pārsvarā ir tieši liberāļi.
Ģenerālis P.Radziņš:
“Tikai garā stipra tauta var aizstāvēt tēviju”.
„Mūsu laiku apsardzības resora uzdevumi nav viss vienīgi armijas sagatavošana, bet visas tautas un valsts sagatavošana. Visi valsts spēki ir jāizlieto valsts aizsardzība, jo kara ved visa tauta ar visiem spēkiem. Ja valstij un tautai jāaizstāv tiesības ar spēku, tad viņai arī jāizlieto viss spēks, bet ne tikai daļas no tā; jo katra daļa atsevišķi var tikt viegli sasita, kamēr viss spēks būtu devis uzvaru.” (Lieki piebilst, ka aizsardzības ministrijas ierēdņi un mūsu politiķi līdz šim šo vienkāršo patiesību ignorēja).
„Ja, fronte ir mierīgi un fronte sajūt mieru; fronte par sevi nebaidās, bet viņai nākas gan būt rūpēs par aizmuguri. Frontei ir tiesība un tai vajaga prasīt: Bet kas tad ir aizmugurē? Par ko tur visvairāk domā, par spekulāciju, vai par frontes vajadzībām? Ja pienāktu nopietnāks vai izšķirošs brīdis, ko tad darīs iedzīvotāji? Vai viņi ziedos visu frontei un spēs fronti pabalstīt, atmetot visas dzīves ērtības, jeb vai sakravās visas vērtīgākās lietas čemodānos un pārvērtīs visu savu īpašumu ārzemju valūtā, apskatoties, kur vieglāk aizlaisties?”
Aizliegt šo liberāļu akciju ir muļķīgi. Pilnīgā piekrītu, ka jāiet ar savējo: “Savu zemi, savus tautas brāļus atbrīvot un apsargāt ir vislielākais pienākums un vislielākais gods, tādēļ šo godu un tiesības nevar atdot otram, ja tik ir mazākā iespēja pašam to saņemt” (P.Radziņš)
Ar liberāļiem nav tik traki. Mums ir daudz pofigistu, kuri gatavi nosaukties par jebko, ka tik pašam izdevīgāk.
es ar nesaredzu saistību starp bēgšanu un liberālismu vai konservatīvismu. bēgšanu varētu saistīt ar pašlabuma meklēšanu.
Kas ir liberālisms, ja ne pašlabums? Manuprāt, tas ir kolektīvisma un valstiskuma pretpols.
kā nu kurš to definē… manā skatījumā liberālisms ir indivīda brīvība, bet tas nenozīmē visatļautību un pofigismu!
Es šinī “kampaņu karā” vairāk saskatu attieksmes jautājumu. Ir pilnīgi skaidrs, ka ne bēdzēji zin kur un kā bēgt, ne arī visi cīnītāji saprot, kā cīnīties. Reāli notiek polarizēšanās. Savā ziņā tas nav slikti, saproti ar ko darīšana. No otras puses, esam tik maz, ka vēl vienu konfliktu un savstarpēju apkakāšanu diez vai varam atļauties..
Nevajag nevienu apkakāt, bet ejam ar savu pārliecību, lai ietekmētu tos kam vēl nav skaidrības šajos jautājumos. Šos kampaņu aizsācējus mēs vairs nepārliecināsim, jo diemžēl, tāpat kā 18.nov. Latvijas kreisos fanātiķus pārliecināja par viņu uzskatu kļūdainību tikai Gulags, Sibīrija un trako mājās.
Acīmredzot par maz ienaidniekus savā vidū tramdījām Neatkarības karā un par maz darījām, lai kolobarantiem 1991. pēc nopelniem tiktu!
Diemžēl līdz vienai daļai kaut kas nonāks tad, kad pie viņa tāda pareizā ar Putina bildi pie sienas ienāks Babajs ar Ahmedu un palūgs atstāt mājokli.
Nekas “nenonāks”, ar skābu seju iztīsies no mājas un vainos paši sevi, jo bilde pārāk šķībi putina stāvēja. Lasot atmiņas no žīdu gara darbiem ap 40-tajiem, vācu žīdi pat ejot uz gāzes kameru vainoja citus žīdus un komunistus, kuru dēļ tagad visiem žīdiem jācieš. Fīreru vainoja retais, pie visa vainīgi bija kounisti un citi žīdi. Tāds fenomens. Tā arī aizgāja pie sava radītāja. Nekas tur “neaizgāja”.
Toties, kuri palika izveidoja Izraēlu un ar velmju domāšanu neizraujas.
Dažreiz vajag likvidēt ķēdes vājo posmu, lai ķēde paliktu stiprāka. Nācijas pašattīrīšanās arī ir nācijas attīstības posms.
Tieši tā.
Paskaties uz to “kampaņotāju” sejām – bla bla eksperti, kuriem pateikts ko runat un ka seju šķobīt. Nevajag arī tādus, lai uz piepūšamajiem matračiem “peld” jūrā prom.
Es pievienotos tam plānam, kas paredz priekš manis izdošanos. 5. panta sektantiem nav tāda plāna, paliks tie kuri izmisīgi, taču bezcerīgi cīnīsies un mirs. Ja būtu plāns, ko prezentē nācijai kā 5 gadu laikā mēs pilnībā pārvērtīsim savu aizsardzību un kur katra vieta. Un šis plāns pierāda, ka mēs spēsim aizsargāt – es paliktu un ieņemtu savu vietu plānā. Bet kamēr tāda nav – man jārada savi plāni dažādiem scenārijiem kā paglābt savu ģimeni.
Tev par ģimeni neviens nekad neko nepārmetīs, cita lieta, vai domā notīties ar ģimeni un viss, vai arī sameklēt laikus ģimenei drošu vietu, laikus viņus tur nogādāt un tad atgriezties, lai darītu savu darāmo valsts labā?
Pilnībā arī piekrītu par to, ka jābūt plānam, kurā katrs valsts iedzīvotājs-lojālais, zina savu uzdevumu X stundā, tas ne tikai liks cilvēkam mobilizēties krīzes situācijā, tas arī šim cilvēkam uzskatāmi parādīs, ka viņš ir šeit vajadzīgs un tas, ko viņš dara, ir nozīmīgs darbs un viņš ir valsts daļa!
PD karavīra profesionalitāte izpaužas t.sk. spējā sakārtot savu dzīvi tā, lai nekas netraucē pildīt dienesta pienākumu, kur nu vēl kara laikā.
Nav mums sabiedrība un politiķi līdz tādu plānu veidošanai izauguši, tāpēc jābūt individuālam un grupas (kaut vai ZS ietvaros) plānam.
Par to bēgšanu jau viss tāpat skaidrs, ja svētdienas vakaros nevar ar mašīnu Rīgā iebraukt, tad tur jābūt galīgi garā vājam, lai domātu, ka pēc destabilizācijas visi tā sasēdīsies pa mašīnām/busiem un brauks. Fiziski tikai maza daļiņa spēs pārvietoties konflikta laikā prom, pēc konflikta iesaldēšanās vai beigām gan visas robežas būs vaļā vienā virzienā. Runas par bēgšanu ir kolektīva pašsuģestijas terapija, lai novērstu kognitīvo disonansi.
Cilvēki kopsummā ir dzīvespriecīgi, labām fejām ticoši idioti, kas kustēsies līdzi masām un paši sev izraks bedri. Vesture ir pilna ar piemēriem, mans mīļākais piemērs ir žīdu slaktēšana ap 40-tajiem, cilvēki ļoti labi zināja, kas nāks un kas būs, bija iespēja aizmukt, bet nē, izvēlējās stulbi smaidīt un sagaidīt savu un bērnu galu šautuvēs/gāzes kamerās utt. Viss tas pasākums ilga gadiem un no pirmajām indikācijām un šaušanām varēja izdarīt secinājumus, tā vietā izvēlējās liela daļa palikt un gaidīt – kas būs, tas būs. Cilvēka psihe ir tendēta irracionāli ticēt “viss būs labi”.
Vairāk piesliecos “arī zemessargs” viedoklim, ka tiks visādi veicināta pēc KF okupācijas emigrācija, tiks visādi spiesti vietējie bauri tīties prom uz vakareiropu, kas labprāt tos uzņems. Nacionālā gvarde iekš KF būs pietiekama, lai pildītu tiesībsargājošo iestāžu funkcijas uz rotējoša pamata ne tikai Baltijā, bet pat arī pusē Polijas, dzenās mežabrāļus pa mežiem, bet vietējos iezemiešus vienkārši čmorīs. Tos, kam lokana mugura, ar prieku uzņems savā sabiedrībā, jo tie dziedās KF himnu skaļāk par pašiem krieviem un paši bez algas ar šmēseriem pa dūksnājiem medīs savus tautiešus. Tādi nodevēji ir visās sabiedrībās. Bērziņs pārtop par Berezinu utt.
KF interesēs būs atbrīvot teritoriju pēc Karalauču metodes un viss.
Pēc 100 gadiem būs iskonna ruskaja zemļa. Par vietējiem iedzīvotājiem uzzināt varēs tikai pēc atsevišķiem vietvārdiem.
Nu bet es to diezvai pieredzēšu, jo palikšu un cīnīšos līdz galam.
Labāk mani karā kāva, ne kā suni sētmalē.
Mans piedāvājums par transportu:
jābūt visiem iepriekš zināmiem transporta kustības noteikumiem apdraudējuma laikā pēc līmeņiem – piem. Rīga: A – standarta kārtība bez ierobežojumiem; B – ierobežojumi privātā transporta kustībai 6:00-10:00 un no 16:00-19:00, braukt šajā laikā var tikai tad, ja standarta mašīnā aizņemtas vismaz 4 vietas no 5; …. X – 1. un 2. rajona iedzīvotājiem, kuru mašīnu numuri summā dod 10 līdz 20 drīkst evakuēties pa ceļiem 3. un 4. no plkst. 2:00-6:00. Mašīnas, kuras nepagūs atstāt ceļu līdz 6:00, nekavējoties jāatbrīvo ceļš, nobraucot uz apmales. Par noteikumu nepildīšanu šoferi var sodīt ar nāvi! Izņēmums ir operatīvajam un dienesta transportam, pirmās nepieciešamības preču piegādātājiem (jābūt izsniegtai atļaujai) un ārkārtas gadījumos, piem. ja uz slimnīcu tiek nogādāts smagi slims cilvēks.
Es domāju Nacgvarde pat nebūs galvenie čmoritāji. Nacgvarde medīs mežabrāļus. Čmorīs visādi zeki Motorollas vadībā. Izlaidīs pēc amnestijas Krievijā kādus 50-100 tūkst. zeku ar noteikumu, ka tie brauks uz Latviju karot pret fašistiem, iedos viņiem vecus kalašus un ļaus rīkoties. Tie ies no mājas uz māju, laupīs, dedzinās, izvaros, nogalinās. Žurnālistiem teiks, ka tie ir kaut kādi vietējie un Krievija vispār nejaucās vietējo razborkās.
Aha, vieteejie “ogļrači”, ops “zvejnieki”, kas cīnās pret “Rīgas huntu”. Tā tak ir pašu “vietejo” razborka, vai tad vispār var jaukties iekšā. Viss scenārijs jau atstrādāts visiem zinamā reģionā.
Arī pēc 2PK piemērus var paskatīties, “simboliski” pakārs aktīvākos karātavu laukumā Rigā, lai paradītu kurš te tagad atkal saimnieks un turpinās savu trādirīdi vēl 75 gadus.
Tieši tā, kad Maskava nolems, ka jāievieš kas līdzīgs kārtībai, daļu zeku apšaus (nepaklausīgos), daļu aizsūtīs sēdēt tālāk (ar tiesas pokazuhu, ka redz “cīņa pret bandītismu un patvaļu”), daļu integrēs vietējā administrācijā, daļu atbruņos, bet ļaus dzīvot brīvajos mājokļos un meklēt darbu.
Izskatās, ka šajā forumā raksta tikai skarbie džeki, tikai zemessargi, kara veterāni, skarbie slepkavas un savas tēvzemes aizstāvji – fanātiķi.
Skarbā realitāte džeki – ir skarba, ne katrs dzimis kā karotājs, un ja vien šeit rakstošie nespēj aizdomāties, kas ir kara šausmas, tad man žēl par mūsu militāro spēku intelektuālo potenciālu.
Es teikšu vienkārši, kāpēc neiestājos ZS, kur nu vēl kādā citā valsts struktūrā.
Pirmais – man riebjas akli klausīt pavēlēm, kuras man izsaka kāds, kura iespējamās militārās stratēģa spējas pēdējo reizi ir pārbaudītas ap 2000o gadu spēlējot HEROES 3 un būvējot pilis.
Otrais – lieta, par ko nevienam nepatīk runāt – dezertē – dabū gadus.
Un paskaidrojums otrajam punktam – man ir ģimene, ir sīči. Jā – pilna mukšanas plāna nav, ir vājas iestrādes un ir pietiekamas finanses gan samaksāt tam, kurš garām negrib laist, gan biļetei, ja vajag. Es labprāt iegūtu militārās iemaņas, bet ja man kaut uz sekundes simtdaļu, pirms ziepju, vai reālu ziepju gadījumā pavīdēs iespēja nodrošināt savai ģimenei kaut cik mierīgu un drošu dzīvi es to izmantošu NEDOMĀJOT un NEKAVĒJOTIES!
Par militārajām iemaņām – jā, varbūt esmu “mīkstais”, jo gribu mukt, bet ja šāda iespēja neparādītos, vai nerastos – jā, es LABPRĀT AIZSTĀVĒTU SAVU VALSTI – LATVIJU!
Bet, ja esmu ieguvis apmācību, teiksim, ticis pāri Baltijas dīķim un parādos kā dezertieris – super, ceļo atpakaļ:D pamet ģimeni, bērnus, tad kamdēļ man tas vajadzīgs?
Un ja viss būs slikti, prom netikšu, būšu bez kaujas mācības – vienmēr ir iespēja palikt mazam un pelēkam.
P.S. – Atvainojos kungiem un dāmām, ja kādu esmu aizskāris ar savu domu izteikšanu. Es joprojām esmu šīs valsts patriots, vienkārši nezinu, vai vēlos par to mirt.
Saprotama pozīcija. Novēlu izstrādāt un izmēģināt derīgu atkāpšanās plānu. Virsuzdevums-genofonda saglabāšana. Kas attiecas uz karavīriem, kas šeit pārsvarā apgrozas, tad, jā , šādas domas nav atskaņojamas, tām jātiek pāri. Piekrītu, ka visi mūsu komandieri nebūs žukovi vai guderiāni, bet citu MUMS nav.
1919.-1920. gadā par Latviju karoja gandrīz visi. Izraēlā pat sievietes ir armijā un izteikums “ne katrs ir karotājs” tur liksies stulbs.
Mirt te reti kurš taisās 😉 es te nedaudz ar kautuves piesitienu.
Viss jau ir vienkārši- iedomājies policistu, kurš rūpēs par savu ģimeni neatbrauc uz Tavu izsaukumu.
Cik tālu bēgsi- iedomājies, ka visi, kā Tu rauj fraku. un tā kā visi rauj fraku tad izrādās ka visiem raujot fraku begt ir bezjēdzīgi, jo tas no kura mūk tāpat atnāk.
Ja savs genofonds ir atstāts uz zemes, tad jau sievietēm un bērniem tomēr ir tendence izdzīvot. Var jau protams uzskatīt, ka glāb sievu , bērnus- bet noteikti godīgāk būs atzīt, ka glāb pats sevi, lai nebūtu jānonāk frontē, jo sievas un bērni parasti ir dziļāk aizmugurē, kur upuru ir salīdzinoši mazāk. Nu nomirsi, gan jau sieva tiks (cerams) pie kaut cik sakarīga nākošā vīra.
Protams var jau raut fraku un iegūt dzimtenes nodevēja tēlu, nenormāli nodokļi, bērniem un sev un dzimtai visādi šķēršļi un svētdienās ciema padomes priekšā jāiet stunda atsēdēt siekstā (vai pirtī reizē ar bābām iet). Tēvam arī viss tas pats , ka tādu dēlu izaudzinājis/neizaudzinājis. Tad varbūt citi Tev līdzīgie vēlreiz padomās.
ko lai vēl piebilst – bēgļu gaitās sava valūta var pietrūkt/izrādīties nederīga un sievai var nākties dot savu ”valūtu” ģimenes glābšanai? Seksuālais norēķinu veids visādās nometnēs ir diezgan izplatīts- kā no tā pasargāties? Piemēram, aizbēgsi uz Stoholmu, kur ir viens no visaugstākajiem izvarošanas rādītājiem – sirds būs mierīga? vai pēc tam bēgsi uz “daudz drošāko” Vāciju, Franciju? Gribēju tikai pateikt, ka bēgļu gaitās arī nekāda drošība nepastāv un tur arī noteikts kontingents steidz izmantot situāciju.
Tiešām pienākums aizsargāt savu tēvzemi ir tik briesmīgs? gan jau tupi uz ložmetēju virsū nedzītu
un vēl starp citu ja es būtu agresors es nevienam neļautu izmukt. katrs cilvēks savā dzīves laikā sastrādā ceturtdaļmiljona eiro ekvivalentu (500 x12 x 40 vai pat 50). Vienas ģimenes aizbēgšana nozīmē papistu miljonu. Esmu nenormāli praktisks un miljonus papist netaisos.
Kura sava valūta bēgļu gaitās var izrādīties nederīga – eironaudiņas? Stipri maz ticams.
Es nedaudz diversificētu risku, 1/2 naudas rezerves eiro, 1/3 dolāros, 1/3 juaņās. Lielāks konflikts Austrumeiropā var stipri ietekmēt eiro kursu.
Problēma tāda ka nav valstiskā līmenī, plāna kuram cilvēki noticētu un pievienotos. Nav grūti iestāties Zemessargos, ja zini ka tādi ir vēl 300 000 un zini, ka viņi pilnībā nodrošināti un apmācīti un tas viss ir nacionāls lepnums un gods pildīt reālu valsts aizsardzības stratēģiju. Zini, ka ir reālas šances sakaut pretinieku. Bet nu nav tāda plāna, stratēģijas, finansējuma, ideoloģijas un tradīcijas un pat nodoma nav kam tādam tuvoties. Ir 5.pants uz lapiņas pie nagliņas, ir parādēs rādāmi PD ko ķeksīša pēc var nosūtīt misijās un niecīga ZS gaļa ko pamest zem tanka, lai parādītu ka šoreiz nepadevāmies bez cīņas. Nav ticības tam kur aicina ka iestājoties X stundai būs iespēja izdzīvot. Nav. Bet tad aizlido uz L.A. pie radiem kuri aizbēga WW2 un saproti ka dzīve viņiem neapstājās nekādā veidā. Vai man apturēt manas ģimenes sirdspukstus dēļ neizdarības 25 gadu garumā kopš LR atjaunotās neatkarības?
Sēžot un gaidot, kad tad beidzot tie 300 000 iestāsies, var Babaju vai kādu sapīpējušos zeku ar kalašu sagaidīt, kuram tad var iepatikties tava mašīna vai sievas auskari .. un ja negribēsi dot, tad tavas ģimenes sirdspuksti tur arī apstāsies.
Negaidi. Neesam līdz tam valstiski izauguši. Cīnīties un krist par nācijas interesēm gatava vien neliela daļa. Sāc ar sevi un apkārtni. Tavā uzņēmumā/rajonā/mājā savāc vēl trīs cilvēkus ZS. Ja nespēj savākt trīs, tad nebūs Latvijā 300 tūkst.
Cilvēki nenoticēs, jo NEGRIB noticēt. Viņi kritizēs jebkuru līderi un plānu, jo viņu mērķis nav cīnīties vai darboties pēc valstiskā plāna. Viņiem ir SAVS plāns – notīties un iekļūt labākā robā.
ilustrācija
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/622244-40_latvijas_iedzivotaju_butu_gatavi_ar_ierociem_aizstavet_valsti
gribas ticēt, ka skaitļi var mainīties.
Pēc manām sajūtām, runājot ar vidusmēra cilvēkiem apkārt, 15% šķiet reāls skaitlis. Ceru, ka kļūdos uz pesimisma pusi.
1Par šo tēmu R.E.Našeniece irir.lv
2Lielie var uztaisīt dīlu un vienus bēgļus atsūtīt atpakaļ,citem dot zaļo gaismu visos virzienos,krājbankas īpašniekiem deva patvērumu UK un ļāva doties uz RU
3runā ka Krimā RU ieguva lojalus pavalstniekus atbrīvojot no kredītu nastas
links uz Našenieces rakstu
http://www.irlv.lv/2016/8/23/ka-daritu-mes
“[..] Ir ļoti nopietni, neatbildēti jautājumi: kad civiliedzīvotāji tiks informēti un, ja nepieciešams, apmācīti krīzes situācijai? Kur var izlasīt vadlīnijas un instrukcijas? Kad tās būs pieejamas it visiem? Kā notiks mobilizācija, evakuācija, piekļuve medicīniskai palīdzībai? Un vēl daudz un dažādas citas lietas, kas jārisina jebkurai ģimenei, lai garantētu drošību, veselību un spēju funkcionēt.[..]”
šķiet, ka gatavnieku tēma pamazām kļūst populāraka
njā, cik noprotams, tad daudziem ir poh, kur ar savām ģimenēm dzīvot- Latvijā, Amerikā vai Krievijas guberņā… diez kas vēl viņus šeit saista?! tikai nejaušība?
tad jau tiešām taisīt latviešu leģionu, kur par 10 nodienētiem gadiem piešķirtu Latvijas pilsonību. šādi jauniegūtie pilsoņi manās acīs būtu daudz vērtīgāki par tiem indivīdiem, kas pie pirmās izdevības laistos lapās, jo citur tāpat dzīve turpinās!.. nafig viņiem jau tagad nesākt kravāt koferus, jo tagad var izbraukt bez lieka stresa un aizķeršanās!
p.s. jautājums nav vai esi “baigais džeks”, jo baidīties ir ļoti cilvēcīgi, bet jautājums ir par to, vai šī zeme mums ir tā vērta, lai to būtu vērts aizstāvēt ar ieročiem rokās!
Komentētājs – PAR MANI, raksta pareizus vārdus.
Patiesībā – labs variants būtu obligāta, ZS nometnes tipa apmācība visiem, bez sadistiskām sekām, ja izdodas aizmukt no kara. Jā, un sakārtota likumdošana, lai man nav jājūtas kā pēdējam lūdzējam un bomzim darba devēja priekšā. Tas jau ir jūtams, ja ej par asins donoru, un saki, jā, man zinat, viena diena pienākas brīva, jau skatās šķībi.
Pateiksi, zinat, man te apmācība, uz mēnesi – tikpat labi, pēc tam var nemaz nebraukt uz darbu atpakaļ, tik cik atslēgas un ieejas kartes atdot 😀
Tāpat kā daudzās diskusijas, ko lasu gan šajā forumā, gan internetā, gan dzirdu dzīvē – par ZS smejas vadība – pat mācību munīcija ir s*ds, nemaz nerunājot par nelaimīgajām lāpstām vai par unikālo pikseļa formastērpu, kurš der tad, ja tevi aprok smiltīs sešas pēdas zem zemes.
Jā, komandas gars ir laba lieta, iemaņas arī, bet iemaņas neglābj no pretinieka uguns, kura reizes 10 pārsniedz jebkuras mūsu rīcībā esošās tehnikas iespējas, gan uguns jaudas, gan bruņu ziņā.
Es domāju, ka neko jaunu nepateikšu, ka ābramus Latvijas teritorijā var vizināt tur, kur sauss un asfalts, savādāk, īsti neiet uz priekšu tās 60 tonnas, ne? Un vai tā ir taisnība, ka ja ābrams iebrauc dzeloņdrātīs, tad ķēdi met nost?
Tu pasniedz dezertēšanu kā tādu vieglu pārkāpumu ,ja tu grūtā brīdī nemsi vagu līdzi pavilksies vēl kāds untad jau tā lieta arī pārējiem var sākt likties ok.Nestājies Zs ,es negribētu lai sūdu gadīnumā mans sedzējs izrādītos pazudis jo gimene viņam ir svarīgāka ,ja mani vai kādu citu tāda dezertiera dēļ nošaus tad uzreiz teiksi -viņam jau gimene bija pie vienas vietas,viņam tik ļoti gribējās pašaut ka aizmirsa par ģimeni.
Es iestājos zs tieši tādēļ lai aizstāvētu ģimeni.Un tieši tādēļ labāk nemaz neapsver domu stāties šajā organizācijā.Civilais tā var spriest bet militāristam tas nav pieļaujams.
neesmu drošs vai visi pareizi iztulko dezertēšanas jēdzienu KL 333.pants, kas ir noziedzīgais nodarījums tikai kara vai izņēmuma stāvokļa laikā, faktiski – reiz dotā zvēresta laušana. Attiecas uz jau mobilizētiem un citiem aktīvā dienesta karavīriem.
Vēl ir KL 334.pants – izvairīšanās no aktīvā dienesta, kas var attiekties uz jebkuru bikšaino civilpilsoni vai nepilsoni, kuru valstij labpatiksies mobilizēt/iesaukt aktīvajā dienestā, arī tad ja viņš vēl nav devis zvērestu.
Manuprāt kara gadījumā jebkurš pilsonis var tikt pakļauts mobilizācijai (atbilstoši spējām) un par izvairīšanos jātiesā kara tiesai ar nāves spriedumu 5 min laikā.
potenciālās sekas – diez vai nosaucamas par sadistiskām 😉 pilsonis nepilda pienākumu un valsts pārstāj aizsargāt/rūpēties par viņa ģimeni. Viduslaikos bija nenormāli smags sods ”izslēgšana no baznīcas”.
Gribas nopietnu zemessargu apmācība tāda ir jāprasa. jārada pieprasījums.
Par darba devēju, kurš nelaiž zemessargu uz mācībām tikpat ”sadistiski” un vēl vairāk 😉 uzskatu, ka šī nav nopietna problēma- vairāk tāda izdomāta. Apmācība ir tagad pa nometnēm- kad kaut kādu daļu var apmeklēt un pārējo pievilkt vēlāk. viss kas ir pēc pamatapmācības tāpat pārsvarā notiek nedēļas nogalēs un pat tad ja darbs iekrīt, var samainīt vai nu maiņas vai pagaidīt nākošo apmācību reizi, kad tiešām var ierasties.
Protams, lai izdzīvotu nāksies nenormāli labi iemācīties maskēties (piemēram,paņemt dubļus un gaišo formu pataisīt netīru) un ierakties. Pretinieka uguns jauda maksā tik dārgi un grūti ar apgādi- ka tā būs īslaicīga. gluži kā sprintera un gargabalnieka sacensība.
Pretinieka tanki arī nepeld un vēl mazāk peld viņu apgāde (piemēram, benzīnvedējs). Krievu tankiem ķēde tāpat leks nost ja ieraus dzeloņdrātis skrituļos un nobraucot no asfalta- svaigā arumā vai labības laukā kurš mēnesi ir pielijis arī pretinieka tanki un cita tehnika paliks pievilcīgi lēna.
Negribu būt skarbs, bet ir pamatīgas aizdomas, ka potenciālajam pretiniekam ar munīcijas pievešanu būs mazāk problēmu, nekā mums, gluži vienkārši tāpēc, ka viņam jau pēc definīcijas mehanizācijas līmenis ir nesalīdzināmi augstāks, jo īpaši ja salīdzinām ar Zemessardzi.
Ķēžu noraušana, iebraucot dzeloņstieplēs, izklausās pēc bulšita. Nobraucot no šosejas, tehnika, protams, nevālēs uz 60 km/h, bet vai varēs dikti paļauties arī uz to, ka tā vilksies kā uz miršanu.
Kas attiecas uz nepeldošajiem benzavoziem, priekš tam ir inženieru daļas, kuras no tuvumā esošajiem kokiem sakļepī tiktu pāris stundu laikā.
Kad runā par praktiskumu, vajag atzīmēt, ka miljonu saražo normālos apstākļos. Gulagā, strādājot ar lāpstu, tiek saražots krietni mazāk.
Jā bet, Gulagā arī patēriņš minimāls, cik apsardzes uzturēšana un putras uzvārīšana nelielos daudzumos.
… un pievienotā vērtība ļoti neliela. Amerikāņu strādnieks, strādājot uz moderna traktora, ceļot dzelzceļu Aļaskā, padarīja darbu 200 dolāru vērtībā, algā saņēma 100, no kuriem 30 dolārus vēl samaksāja nodokļos. Gulaga iemītnieks, ceļot dzelzceļu Sibīrijā ar lāpstu, padarīja darbu 20 dolāru vērtība, “saņēma atalgojumu” (balanda+apsardze) – 10 dolārus. Amerikāņu strādnieks dzīvoja privātmājā un uzturēja ģimeni. Jautājums kāds modelis ir izdevīgāks?
Es tak nesaku, ka vergu darbs ir efektīvs. Civilizācija to ir sapratusi labi sen atpakaļ. Vienīgi krieviem labpatikās uztaisīt vēl vienu eksperimentu, ko nosauca par komunisma celtniecību. Bet tā ir cita tēma.
tātad vēl jo vairāk katra dvēsele no svara 😉 un jūs te stāstiet ka ļaus mukt. Neļāva un neļaus. katram cilvēkam ir sava ekonomiskā vērtība. viss psrs tika uzcelts uz vergu nometnēm kur vidējais izdzīvošanas ilgums atkarībā no apstākļiem bija 2-10 gadi.
Un cik ilgi mēs tikai gausīsimies? Man pirmais hokeja treneris Ojārs Rode savā laikā pateica ļoti vienkāršu patiesību, kura man prāta ir palikusi uz visu dzīvi:
“Cilvēki dalās divās kategorijās – tie kas GRIB un tie kas NEGRIB. Tie kas GRIB meklē veidus un tie kas NEGRIB meklē iemeslus”.
Stājamies ZS, mainam ZS, elpojam vadībai pakausī, neļaujam tai melot u.t.t. Kaut arī ZS oficiāli ir NBS sastāvdaļa, tā savā būtībā (de facto) ir sabiedriski brīvprātīga organizācija. Tas nozīmē to, ka tad kad es kā zs esmu mācībās uz manis attiecas armijas reglamenti, bet tad, kad strādāju savu civilo darbu tie uz manis vairs neattiecas. Takā tas ir jāizmanto!
Ne velti zemessargi no 54.ITBN panāca (kas priekš NBS ir neiedomājama situācija!!!!) divu gadu laikā BN komandiera maiņu pēc tam kad viņu manā vietā ielika Leonīds, jo BN attīstība tika ar to nolikta uz bremzēm. Zemessargiem ir daudz lielākas iespējas uzlabot un ietekmēt Zemessardzi par PD karavīriem, jo viņiem ir tieša ietekme uz politiķiem. Un tas ir jāizmanto, nevis jāmeklē iemesli bēgšanai.
Sīkāk par to mēs varētu pārrunāt VB drumfestā.
Jā, jāsāk gatavot ikrudens drumfestu. Informācija sekos.
Pilnīgi pareizi:” Tas , kurš GRIB kaut ko panākt, tas meklē un ATROD iespējas. Savukārt tas, kurš NEGRIB neko darīt, meklē un arī ATROD iemeslus nedarīšanai”.
Der atcerēties, ka lietas iesāk, iekustina neba jau inertais vairākums, bet aktīvais un izlēmīgais mazākums- inciatori, tā teikt. Un tas, vai lieta tiek veiksmīgi attīstīta vai “nokauta”, ir atkarīgs no sekojošiem faktoriem (nebūt ne vienīgajiem, bet noteicošajiem): izlēmīgā/ apņēmīgā mazākuma spējā noskaņot vairākumu savai lietai par labu vai vismaz neitrālas pozīcijas ieņemšanai (lai nemaisās pa kājām) un – spējai salikt savus “aktīvistus” tajās vietās/ pozīcijās, kur pieņem lēmumus, sadala resursus šo lēmumu īstenošanai un vada šo lēmumu īstenošanu- respektīvi, vadībā (štābos) pie” ruļļiem” ir jābūt šī aktīvā mazākuma pārstāvjiem ar skaidru mērķi un uzdevumiem tā sasniegšanai , kā arī priekšstatam (labāk- plānam), KĀ mērķi sasniegt ( līdzekļu izmanotšana). Un to var sasniegt tikai līdzigi domājošo darbībā komandā. Ja vienu gaišo un patriotisko galvu ieliks komandā, kurai ir citi mērķi, tad rezultāts būs vai nu pielāgošanās komandai (atteikšanās no sava mērķa un principiem), vai arī neizbēgama ” izēšana” no komandas (ja paliek pie SAVA mērķa un principiem). Domāju ka tie no Jums, kas ir darbojušies tādā vai citādā amatā bataljona štāba un /vai augstākā līmenī, sapratīs, par ko ir stāsts.
Vēk viena svarīga tēma kontekstā ” bēgt vai palikt un cīnīties”, ir NODEVĪBA. Un tā svarīguma pakāpē ( cīņas gara un kaujas spēju nodrošināšanā vai graušanā) ir PIRMAJĀ VIETĀ: pirms iebrucēju taktikas apsvērumiem nac-gvardes ( bijušā iekšlietu karaspēka- daudzskaitlīga, profesionāla un labi sagatavota un apgādāta), atbrīvotu kriminālnoziedznieku un vietējo apšaubāmas lojalitātes apsardzes firmu darbinieku izmantošanā pret mums.
Kā te daži precīzi minēja- tā ir arī ķēdes vājākā posma konstatēšana un atbrīvošanās no tā. NEITRALIZĒŠANA. Bez tās nekāda sekmīga pretošanās NAV iespējama. Ja pastāvīgi gaidi šāvienu mugurā, tad nevari pilnvērtīgi aizstāvēties citos virzienos.
Nav jābūt pretizlūkošanas guru, lai nodevības ( arī apzinātas un neapzinātas sabotāžas) pazīmes pamanītu. Pirmkārt, kādus lēmumus pieņem un īsteno tā saucamā vadība un konkrēti personāži. Jautājums šajā sakarā ir vienkāršs- vai šo lēmumu pieņemšanas/ īstenošanas rezultātā individuālā karavīra/ zemessarga un kolektīvās apakšvienības/ vienības kaujas spējas uzlabojas vai degradējas? Vai atklātie trūkumi kaujasspēju nodrošināšanā ( apmācību un nodrošinājuma kvalitāte un kvantitāte, piemēram) tiek novērsti vai noklusēti? Atbildīgās personas?
Un jāsāk ar mazumiņu- ja neesat tādā vietā/ amatā, kurā nevarat ietekmēt situāciju, bet sirdsapziņa kliedz visam pretī, tad- piefiksējiet ( dokumentējiet) priekš sevis notiekošo.
Bet pagaidām- iesākumā katram pašam jātiek skaidrībā, ko viņš darītu. Un lai aizstāvētos, nav obligāti būt zemssergam vai karavīram formāli. Galvenais ir mērķa skaidrība pašam priekš sevis un apņemšanās, kura jārealizē personiskā/individuālā kaujas gara un spēju celšanā: dvēseles/ gara kopšanai (motivācija darbībai), fizisko spēju attīstīšanai un veselības nostiprināšanai, tuvcīņas apguvei (savam līmenim), psihiskās noturības stiprināšanai, un “starta kapitāla” audzēšanai savu materiālo iespēju robežās- sākot ar gatavnieka somas nokomplektēšanu un turpinot ar mednieka eksāmena nokārtošanu un “stobra” iegādi.
Un tad jau cilvēks kļūst par vērtīgu un tiešām noderīgu spēku gan sev tuvo aizstāvēšanai ( arī evakuēšanai- vai pašam aizejot līdzi, vai paliekot) tīri individuāli, gan ļoti nozīmīgu papildinājumu pašaizsardzības/ cīņas kolektīvam jeburā formātā.
Nākošais solis ir meklēt un ATRAST sev līdzīgi domājošos. Un kopā būsiet jau vēl vairāk vērā ņemams spēks, ar kuru vairs nevarēs nerēķināties un kuru nevarēs tā vienkārši neitralizēt (zinu no pieredzes). Sarunājas ar stipro, bet vājākajam uzspiež savu gribu…
Bet sākas viss sirdī. Tad- turpinās galvā un darbībā. Vai bezdarbībā ;).
Zemāk pievienoju saiti ari infu SHTF situācijām- individuālajām pārdomām.
http://ferfal.blogspot.com/2008/10/thoughts-on-urban-survival-2005.html?m=1
Nākamais posms darbībā-atbrīvošanās no rozā brillēm, situācijas analīze un savu izredžu izvērtēšana dotajā situācijā un lēmuma par optimālo rīcību pieņemšana ( savs personiskais MDMP, ja vēlaties).
Paldies, par nodevību precīzi. Par aizbraukšanu savā laikā esmu domājis tieši plaša mēroga nodevības dēļ. Tā, manuprāt, tiešām redzama ar neapbruņotu aci, un roku rokā ar muļķību un alkatību lēnām un konsekventi novājina un atbruņo Latviju.
Piekrītu arī zemessargam – izskatās, ka valstiskā līmenī nevarēs noorganizēt pretošanos. Tikai atsevišķu pašvaldību un interešu kopu līmenī.
Tagad aizbraukt vairs nedomāju.
Pastāv variants ir, ka, sākoties konfliktam, nelieši augšās aizbēgs un tad organizēts patriotisks mazākums paņems varu, jo neviens cits tajā brīdī nebūs gatavs atbildību uzņemties. Bet, arī šādam scenārijam jāsagatavojas, tāpēc patriotiem ir jāorganizējas.
Šeit komentējošie cilvēki pamatā kaut ko dara. Gaušanās notiek par vispārējo sabiedrības kūtrumu. Diemžēl valstī pie varas vairākumā gadījumu ir kampēju saujiņa, kurai ir resursi un kura prasmīgi spēlē uz pasīvā vairākuma vājībām un stulbuma, prasmīgi bāž batonus ausīs šim vairākumam, apzog vairākumu un tā nodrošina sev demokrātiski vēlēto vairākumu. Patriotu arī ir saujiņa, bet patrioti parasti atsakās spēlēt uz vājībām, neprot bāzt batonus un zagt. Līdz ar to resursu nav un kā sekas nav arī vairākuma atbalsta.
turki aktivizējušies,,
http://www.leta.lv/home/important/DC96F89E-42DC-4C5A-9009-ADEA083AB876/
te detaļas http://www.conflict-news.com/articles/live-thread-the-turkish-safe-zone-operation
izskatās, ka visi ar visiem vienojušies TR ar US un US ar RU. Kurdus un turkomānus neaiztiks, iekšā dabūs rebeli bez jumta un Daesh.
Ko Jūs te ņematies par bēgšanu uz rietumiem! Jābēg uz ziemeļiem pie karstasinīgajiem igauņiem un jālūdzas ļaut zem Igaunijas varas un noteikumiem dibināt jaunu Zemitāna pulku.
P.S. ņirgājoties uzrakstīju, bet kas to……………..
Atvaļināts ZS pulvedis Latgalē aicina uz jauna Pilsoņu kongresa/Satversmes sapulces sasaukšanu!!!
http://www.pietiek.com/raksti/zemessargi_stav_sardze__isi_un_kodoligi_bet_ko_tas_nozime
Nevis ZS, bet NBS, bet šādu pulkvedi kkā neatminos. Tomēr rakstītājs ar šādu v.u., ir aktīvs tautastribunals.eu līdzautors. Ar to pietiek.
Atvainojos – pulkvežeitnants. Komandejis ZS bataljonus Latgalē. Tas, ka darbojas tribunālā nav jau nekas nosodāms. Tur tak darbojas cienījami cilveki -bijušie helsinkieši. Ja tomēr tāds kongress veidojas, varabungām noteikti būs jādeleģe savi pārstāvji!
Tevi arī komandēsim. Būsi savējais strap savējiem.
Pardon, bet tas tribunāls ir diagnoze 😀
Tu piesauksi 🙂
Domāju, ka Pilsoņu kongres ir pagātne un to reanimēt vairs neizdosies. Tieši tāpat kā Satversmes sapulci. Tauta kopumā nepavilksies uz šādiem radikāliem saukļiem. Es tomēr esmu par evolūciju, nevis revolūciju. Tikai ar pacietīgu ikdienas darbu un noteiktu attieksmi var mainīt lietas pozitīvā virzienā. Lai kā arī es pats daudz ko nekritizēju, bet kopš 1991.gada progress mūsu sabiedrība ir noticis ievērojams, ka tas varbūt ir tālu no gaidīju un cerēju 1990.gadā. Tas ir cits jautājums. Svarīgi tagad ir nepakāst to ko esam ieguvuši.
P.S. Galīgi nesaprotu ar ko Leonīds ir izpelnījies autora mīlestību. Viņa minētie karjeristi arī ir rīkojuši dažādus “mīļus” pasākumus gan karavīriem, gan zemessargiem. Tā ir karjeras veidošanas sastāvdaļa. Manā subjektīvā vērojumā tieši Leonīds ir viss ciniskākais un liekulīgais karjerists kāds līdz šim ir bijis pie ZS vadības un drīz kļūs ar ļoti augstu varbūtību (98%) par NBS komandieri. Ja esat ievērojuši Graube vairs intervijas nesniedz par būtiskiem jautājumiem.
Augsta varbūtība tiek veidota – Liberts nosūtīts uz ASV, Zeibārts uz Briseli, Dilāns uz Tartu.
Vai ir zināmi vārdi amatpersonām, kuras vismaz formāli ir atbildīgas par NBS komandiera iecelšanu (attiecīgi arī par augstākminēto godpilno novākšanu no trases) ?
aizsardzības ministrs, prezidents un Saeima.
NBS likums
14.pants. Nacionālo bruņoto spēku komandieris
(1) Nacionālo bruņoto spēku komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Valsts prezidenta priekšlikuma.
Mil.dienesta likums
41.pants. Maksimālais vecums militārajā dienestā
(1) Militārā dienesta pildīšanai karavīra maksimālais vecums ir:
1) kareivju sastāvam: profesionālajā dienestā — 45 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 55 gadi;
2) instruktoru sastāvam: profesionālajā dienestā — 50 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 55 gadi;
3) leitnantam: profesionālajā dienestā — 45 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 55 gadi;
4) virsleitnantam: profesionālajā dienestā — 45 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 55 gadi;
5) kapteinim (kapteiņleitnantam): profesionālajā dienestā — 48 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 55 gadi;
6) majoram (komandleitnantam): profesionālajā dienestā — 51 gads; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 60 gadi;
7) pulkvežleitnantam (komandkapteinim): profesionālajā dienestā — 55 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 60 gadi;
8) pulkvedim (jūras kapteinim): profesionālajā dienestā — 58 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 60 gadi;
9) augstākajiem virsniekiem: profesionālajā dienestā — 60 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 65 gadi.
(2) Kareivju un instruktoru sastāva profesionālā dienesta karavīru, kas ieņem svarīgas profesijas kvalificēta speciālista amatu, saskaņā ar aizsardzības ministra noteikto militāro speciālistu amatu sarakstu var atvaļināt, viņam sasniedzot 55 gadu vecumu, bet virsnieku sastāva karavīru — viņam sasniedzot 60 gadu vecumu.
(3) Atsevišķos gadījumos aizsardzības ministrs, ņemot vērā valsts aizsardzības vajadzības, karavīram, kuram nav augstāka pakāpe par pulkveža pakāpi un kurš ir sasniedzis šā panta pirmajā daļā profesionālajam dienestam noteikto maksimālo vecumu, var pagarināt profesionālo dienestu saskaņā ar terminēto profesionālā dienesta līgumu uz laiku, kas nav ilgāks par diviem gadiem. Atkārtoti pagarināt profesionālo dienestu saskaņā ar šādu līgumu aizsardzības ministrs var tikai instruktoram vai virsniekam, kura dienesta pakāpe nav augstāka par pulkvežleitnanta pakāpi.
(4) Virsnieks, kuru amatā uz likumā noteiktu termiņu ir apstiprinājusi (iecēlusi) Saeima, Ministru kabinets vai Aizsardzības ministrija, turpina pildīt amata pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām, ja vien, viņam sasniedzot šā panta pirmajā daļā paredzēto maksimālo vecumu, attiecīgajā amatā likumā noteiktajā kārtībā nav apstiprināts (iecelts) cits virsnieks.
balsošanas mašīnu neskaitam. Kurmji uz delnas https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_Republikas_aizsardzības_ministrs
Jūsu iecienītais komandieris, šobrīd atver šampānieti..
http://www.mil.lv/Aktualitates/Preses_pazinojumi/2016/08/25-01.aspx
PRščiki izlaida būtisku mil.izglītības posmu ar kuru ne kurš katrs NBS virsnieks var lepoties
1987. – 1990. Harkovas kara inženieru akadēmija. Operatīvi taktiskās AVS vadība
1975. – 1979. Viļņas augstākā pretgaisa aizsardzības karaskola. Automātiskās vadības sistēmas inženieris
http://www.zs.mil.lv/Par%20Mums/Vadiba.aspx
Mosķis kā liels parāžu cienītājs iesaka noskatīties šīs dienas iespaidīgo UA armijas parādi. Progress pret 2014.acīmredzams. Formas jaunas, lai atšķirtos no RU. Iespaidīgs militārā kora dziedājums Sirdi silda viesu ložā redzamais ģenerālleitnants R.Graube (ar kuru parādes beigās Porošenko pat pārmij kādu vārdu).
P.S. Kad būsim palielinājusi NBS personālskaitu arī mums jāpameģina parādeēs iet “kārbiņā” vismaz pa 6, ja ne 8 vīriem rindā. Uzreiz cits skats būtu.
“Pienāc pie manis pēc parādes, pastāstīsi par savu viedo aizsardzību”
” No problem, vienmēr gatavs izpalīdzēt ar padomu”.
2014. gada vasarā man viens uzņēmējs zvanīja un interesējās, vai ir pienācis laiks laisties prom. Skaidrs, ka ja karš sāksies, nekur tālāk par Igauniju un Lietuvu aizmukt neizdosies. Smieklīgākais, ka LT un EE ir obligātais militārais dienests un visus šos bēgļus kara gadījumā noteikti mobilizēs. Par Latviju neesmu pārliecināts, bet Igaunijā un Lietuvā noteikti mobilizēs. Kā saka, no vilka bēdz, lācim uzskrien. Bija arī precedents – 1919. gada sākumā igauņi sāka mobilizēt Igaunijā dzīvojošos latviešus. Latviešiem tas nepatika, protestēja, bet igauņi atbildēja – ok, negribat dienēt, tad pametiet mūsu valsts robežas. Rezultātā kā kompromiss dzima 1. Valmieras pulks.
Vienīgais variants kaut kur aizbēgt tālāk par Baltiju ir dažas dienas, vai varbūt pat nedēļas pirms kara sākuma. Tas nozīmē, ka ir jābūt labi informētam. Toreiz uzņēmējam teicu, lai nebaidās, kara tuvākajā laikā nebūs. Indikators bija krievu armijas iesaiste Ukrainas konfliktā. Krievi nav spējīgi karot divās frontēs. Arī tagad, kamēr Ukrainas konflikts nav atrisināts un krieviem jātur liels kontingents Krimā, Donbasā, Kaukāzā un tagad vēl Sīrijā – bailēm nav īsti pamata.
Par bēgšanu kā tādu – mums ir liela pieredze. Latvieši daudz un dikti ir bēguši – 1905. gada revolūcijas laikā, 1. pasaules karā, 2. pasaules karā, krīzes laikā. Bija viens precedents, kad valdība lūdza nebēgt un palikt savās vietās, bet tas beidzās slikti. Tā, ka skaidrs, ka konflikta gadījumā bēgļu skaits būs ļoti liels, bet tā vairāk būs LT un EE valdību problēma. Mana sieva arī ir izteikusies par bēgšanu, es gan viņai esmu skaidri pateicis, ka prom no LV nebēgsim. Kāpēc? Tāpēc, ka esmu pārliecināts, ka kara gadījumā Krievija noteikti zaudēs un Latviju pēc kara būvēs tie, kas būs šeit palikuši un cīnījušies (ar ieročiem vai bez tiem). Domāju arī, ka palicēju attieksme pret aizbēgušajiem būs ļoti negatīva, varbūt pat agresīva, daudz negatīvāka nekā pret ekonomiskajiem dezertieriem krīzes laikā.
Turklāt pareizi te daži saka, ka bēgšana nebūt nav laba opcija, ja pragmatiski visu apsver. Praktiski tas nozīmē zaudēt visu, pakļaut sevi un ģimeni lieliem riskiem ceļā un jaunajā mītnes zemē. Pat daudziem darba meklētājiem ārzemēs neiet saldi, kur nu vēl bēgļiem.
Galvenais arguments sievām, ka tā padomajot bēgt īsti nav kur. Labāk būt gatavniekam un sagatavoties pārlaist grūtos laikus uz vietas. Galu galā pat izbraukt būs vieglāk tad, kad galvenā masa vai nu izklīdīs, vai atgriezīsies no pusceļa.
+100
Domāju tā Latvija, kuru atjaunos tie, kuri par to bija gatavi atdod savas dzīvības, būs krietni labāka par esošo.
Tikai līdz brīdim, kamēr tos, kas to visu būs atjaunojis, nomainīs suga, kam vārds “politiķis vulgaris” un atkal viss būs pa vecam. Kā vienmēr.
Manuprāt,ja Latvija laikus mobilizētos, tad Krievijai būtu slikti uzbrukt. Ja katrā pilsētā, ciematā un namā būtu apbruņoti cilvēki, un ja pa katru soli jāmaksā karavīru dzīvībām, ar laiku gan jau saprastu ka nav tā vērts. Protams var jau būt, ka nesapratīs, bet nav jau tie Krievijas iedzīvotāji pilnīgi mudaki, ja tu kā māte,tēvs,brālis vai māsa noskaties, kā tavus tuvos cilvēkus sūta karā, kas cilvēkus tik maļ un maļ. Tad ar laiku tev pieriebsies un taisīsi protestus. Ja valdība uzklausīs viss ok, bet ja tie protestētāji tiek apšauti tad var aizsvilties civilais karš. Un tas karam būtu štoperis. Nevajag aizmirst, ka Krievija nav visvarena un neuzveicama.
Teorētiski pareizi, bet praktiski jāņem vērā, ka:
1. LV valdībai jāpieņem atbildīgu un izšķirošu lēmumu par sabiedrības informēšanu ļoti savlaicīgi.
2. RU sabiedrības “sāpju slieksnis” ir ļoti augsts, to pierāda gan abas čečenijas kampaņas, gan Donbasa. Turklāt “jūtīgie”OMD vairs pirmie robežu nešķērsos, to darīs privātās militārās kompānijas, kontraktnieki un speciālo operāciju spēki.
3. lai iebrucējs “par katru soli maksātu” ir jābūt izkoptai aizsardzības taktikai, kas pārspēj gadsimtiem slīpētu kājnieku ofensīvas taktiku. Galvenais ka aizsardzībā esošie var ciest nopietnus zaudējumus pat neredzot tēmeklī pretinieka karavīrus, jo pretiniekam būs peejama (raķeš)artilērija, mīnmetēji, smagie ložmetēji, granātmetēji un tuvais gaisa atbalsts. te tad jāliek lieta vai nu advancētās XXI gs ieroču sistēmas, vai pārspēku vienkāršajos XX gs “dzelžos” vai nekonvencionālo karadarbību.
Ir tikai viena `totālās mobilizācijas` problēma, un proti – izmaksas. Lai to realizētu vajadzēs nevis 2% no IKP, bet visus 20. Bet to mēs diez vai varēsim (un gribēsim) atļauties.
Tas ir jautājums, ir vērts VISU pakārtot valsts aizsardzībai pret uzbrukumu, kurš varbūt arī nekad nesāksies 😀 Es teiktu, ka drīzāk tomēr nē.
totāla mobilizācija notiek, kad karš ir nevis vienkārši “loti iespējams”, bet “nenovēršams” un tad nevis 2%, bet 122% tiks novirzīti tikai aizsardzības vajadzībām, jo bez valsts arī nekam citam vairs nebūs jēgas. Kara nenovēršamību nosaka pēc izteiktiem ultimātiem vai oponenta mobilizācijas pasākumiem. Pagaidām RU mēs redzam mērķtiecīgu un nepamatoti sakāpinātu gatavošanos mobilizācijai, tādēļ ja mēs tērētu aizsardzībai 2% no 2004 gada, tas būtu adekvāti, bet tā kā mēs tērējām krietni mazāk tad šobrīd 2-5% IKP nebūtu liels pārspīlējums.
Manuprāt totāla mobilizācija ir veicama jau pie stāvokļa, kad karadarbības iespējamība jau ir “ļoti iespējama”.
122% nekur nav bijis, normāli ir ap 40% (Latvija 1919. gadā, Lielbritānija un ASV 2. PK gados), atsevišķos gadījumos dažiem īslaicīgi ir bijuši 60% (Vācijai 1. PK gados). Atgādināšu, ka šobrīd valsts budžets (visi publiskie izdevumi) ir tikai 33% no IKP, tātad publisko izdevumu daļa pieaugs strauji un būtībā mobilizētā ekonomika un plānveida ekonomika. Jāņem vērā, ka tautsaimniecības mobilizācija nevar notikt ātri, armijas mobilizācija samērā ātri, tāpēc jābūt kara materiālu krājumiem ko armijai karot vairākus mēnešus pirms tautsaimniecība tiks pilnība mobilizēta.
“122” ir pārspīlējums protams, tas ir visa tautsaimniecība strādā tikai vienam mērķim. estrādes remontu drīkst atlikt.
Globāli runājot, es uzskatu par maz ticamu scenāriju ekonomikas pilnīgu mobilizēšanu Latvijas gadījumā (tas gan nenozīmē, ka plānam nav jābūt). Ņemsim scenārijus:
1. Hibrīdkarš kādā Latvijas daļā. Ilgs ne vairāk kā dažus mēnešus. Pēc tam vai nu NATO iejauksies, vai Krievija iebruks, vai būs kāds kompromiss un pamiers.
2. Zibenskarš no Krievijas puses. – Ekonomiku nepagūsim mobilizēt.
3. Konvenciāls Krievijas un NATO karš mūsu teritorijā. – Beigsies ātrāk nekā ekonomiku pagūsim mobilizēt.
Līdz ar to, manuprāt, mums drīzāk jāiet Izraēlas ceļš – jābūt gataviem samēra īslaicīgam konfliktam un jāsagatavo tam krājumi. Mobilizēt tikai atsevišķus ekonomikas sektorus (transportu, medicīnu, būvindustriju).
Varšavā tika teikts
The primary responsibility to respond to hybrid threats or attacks rests with the targeted nation.
tas nozīmē, ka labākajā gadījumā varam cerēt uz FID
nemot vērā mūsu tuvu 0 reālās spējas arī šāda krīze prasīs visas ekonomikas mobilizāciju. Pārdesmit kaujinieki uzlika uz ausīm visu Franciju, viens trakais uzlika uz ausīm visu Bavāriju, ko var izdarīt ar LV pārsimts labi atbalstītu nemiernieku?
Visas ekonomikas mobilizācija prasīs vairākus gadus. L-brit un ASV sāka mobilizēt ekonomiku 1940. gadā, maksimumu sasniedza 1944. gadā, t.i. vismaz 3 gadi bija vajadzīgi.
Pārsimts nemiernieki izraisīs vai nu valsts sagrāvi vai nu uzvaru pār nemierniekiem dažu mēnešu laikā. Mobilizēt ekonomiku nepagūs.
Labāk veikt mobilizāciju un izvairīties no kara, nekā neveikt mobilizāciju (vai veikt nepietiekami) un dabūt karu.
Totālu mobilizāciju ik mēnesi neveiksi, visam savs laiks un moments, kuru valdībai ir jānoķer. Ja tā vispār kaut ko “ķer” nevis dīlo uz šprošu kastēm.
Šobrīd cenšas sarunāt. Mobilizāciju nopietni neapspriež. Šie cilvēki neprot cīnīties, viņi prot sarunāt. Un tauta balso par tiem, kuri sola sarunāt.
Mobilizaaciju, protams, var veikt, bet cik Tu ilgi valsti taadaa staavoklii tureesi? Neviena valsts nespeej ilgstoshi iztureet mobilizaacijas rezhiimu, ja karsh taa arii nav saacies. Ja ne savaadaak – tad vnk `veeleetaaji to nesapratiis` 😉
Tāpēc pastāv izlūkdienests, kuram būtu jāpasaka vai un kad karš sāksies.
Starpcitu ar mobilizācīju es domāju to, ka Latvijā tiek uz masu ražotas, kaut vai tās tā sauktās bolt action karabīnes, pret tanku ieročus,granātas un munīcīju. Izskatās, ka diemžēl tas nenotiks, jo mūsu čomi valdībā nodarbojas ar “svarīgākām lietām” citos vārdos zog naudu, nelabo ceļus un Nilzirgs Ušokovs ar “sarkasmu” teica, ka Rīgā ceļus pārbūvē Krievijas neapstādināmajam uzbrukumam.
ģenerālis Radziņš pirms 80 gadiem par to teica:
“Mūsu laiku apsardzības resora uzdevumi nav viss vienīgi armijas sagatavošana, bet visas tautas un valsts sagatavošana. Visi valsts spēki ir jāizlieto valsts aizsardzība, jo kara ved visa tauta ar visiem spēkiem. Ja valstij un tautai jāaizstāv tiesības ar spēku, tad viņai arī jāizlieto viss spēks, bet ne tikai daļas no tā; jo katra daļa atsevišķi var tikt viegli sasita, kamēr viss spēks būtu devis uzvaru.”
Nu sāksim ar to, ka no pilsētas, kurā ir beigusies elektrība (un tātad arī ūdensapgāde & apkure), pamuks absolūtais vairums civilistu. Tādos apstākļos arī baigā gatavošanās (palikšanai) neko daudz nepalīdzēs, vismaz daudzstāvu māju dzīvokļu iedzīvotājiem ne.
Cita lieta, ka lielais vairums no tiem savukārt bēgs vispirms iekšēji – uz laukiem/vasarnīcām/pie radiem drošākās vietās utml., pa taisno uz ārzemēm mauks tikai ļoti dedicated bēgļi.
Nevērtē par zemu cilvēka spējas pielāgoties apstākļiem, dzīvokļos parādīsies taupības krāsniņas, pagalmos akas. Es pats bērnībā dzīvoju ziemā komunālā dzīvoklī +12 – +15 C – nothing special.
Pie lielām daudzstāvēnēm ekoloģiskais slogs būs par lielu, akas būs netīras, atkritumus nebūs kur gāzt, visu ko var sadedzināt – ātri sadedzinās. Dabīgi visi nebēgs, bet lielākā daļa cilvēku no republikas pilsētām būs spiesta šīs pilsētas pamest.
Nomalees varbuut, pilseetas centra rajonos, kur bliivaaka apbuuve, gan ar akaam, gan ar malkas sagaadi kraasninjaam buus zinaama probleema.
diez kā cilvēki šeit izdzīvoja līdz edisonam
Bija pielaagojushies. Un pielaagoties tam atpakalj no 21. gadsmita urbaanaa dziivesveida bez laiciigas gatavoshanaas ir netriviaals uzdevums.
Tad katrā dzīvokli by default bija krasns un stāvi mājām arī bija vidēji ne 5+. Lauku majā ar savu apkuri un kaut vai aku pagalmā vai dzīvojamo māju pirms “edisona laikmetā” un patreizējās daudzstavenes ir divi ļoti atšķirīgi momenti. Manuprāt pat šķūnis ar krāsniņu ir labaks par “moderno” dzīvojamo maju ar krasniņu katrā dzīvoklī, tur vismaz dēļ kaimiņiem nenodegsi kāda ziemas naktī, kad kartīgi mīnusi iesitīs un katrs mēģinās savu skārda krasni iekurināt līdz baltkvēlei.
Vidēji nebija 5+, vidēji bija vien/divstāvu ēkas. Kā piemēru var skatīt Āgenskalna koka apbūvi. Tur kā reiz vēl šur tur ir gan aka, gan tualete pagalmā.
Taupības krāsiņas un ģeneratori ir lietas, kas jāpērk laicīgi. Krīzes sākumā mēnešos cenas šīm precēm uzlēks debesīs.
+1000
Padomju laikos celtas daudzstāvenes dzīvoklī (ja vien nedzīvo viens pats kind of 3 vai vairāk istabās) nekādos lielgabarīta krājumus (ģeneratorus, degvielu, krāsniņas utt.) neko daudz neizvietosi, jo īpaši, ja Tev ir ģimene.
Nopirkt/noīrēt kādu garāžu Rīgā nav pārāk dārgi.
Kā to ņem. Bet taisnība, protams, ir – gatavība nav lēts prieks, un jo augstāka gatavība, jo lielākas izmaksas. Aber par to, ka vairums Latvijas iedzīvotāju to diez vai varēs atļauties, es jau rakstīju šeit: https://uzhosnah.wordpress.com/2015/09/07/par-gatavibu-lielajam-p/
Kā to ņem.
Mūsu senči laukos bija krietni lielāki gatavnieki pie krietni mazākiem ienākumiem.
Atceros savu bērnību ļoti trūcīgajos 90-tajos:
mūsu privātmājai pilsētā nebija centralizēta ūdensvada un kanalizācijas;
mums vienmēr bija malka dažiem gadiem (jo dažus gadus tā žāvējas);
mēs braucām pie radiem stādīt, ravēt un vākt kartupeļus, lai varētu sev vēlāk paņemt un pagrabā bija kartupeļi līdz nākamai ražai;
mēs audzējām gurķus, tomātus, ābolus, vācām ogas un sēnes, visu to konservējām un līdz nākamai ražai bija konservi;
mēs mācējam paši labot māju, apģērbus un auto;
bise ar patronām un liels nikns suns mājās bija.
Ja karš sāktos toreiz un neviens nelaupītu, tad dažus mēnešus badā un salā nenomirtu, pat pie pilnīgas izolācijas.
Protams, neviens jau neapstrīd to, ka naturālā saimniecība ir daudz gatavāka un pašpietiekamāka jelkādām perturbācijām. Ērtā urbānā dzīve cilvēkus izlutina, bet atkal – cik būs cilvēki, kas būs gatavi atteikties no šodienas ērtībām izdzīvošanas vārdā ārkārtas situācijai, kura varbūt arī nemaz nepienāks? 10% no urbānās populācijas?
Par to arī runa, ka individuālajai apkure un citām, dzīvei mūsu grādos nepieciešamajām lietam, mūsdienu daudzstavenes NAV piemerotas, ne plānojuma, ne to pašu stāvu, ne citu īpasību dēļ, bet tajas dzīvo lielāka daļa pilsetu iedzīvotāju.
Jā, izdzīvot gan jau varēs, bet cik ilgi? Ja nekas nespīd tuvakaja laikā, visticamāk tomēr ka daļa no pilsētas notīsies. Jautājums tikai, kam un kur viņi kādam būs vajadzīgi.
Starp citu arī privātmaju iedzīvotājiem nedomaju ka saldi klasies, ja nav blakus pietiekama dauzuma cilveku, kas spēj dežūrēt un iedot ribās potencialajiem iebrucējiem, gaisma logos, dūmi no skursteņa (tatad silti majās!) un visticamak pagraba arī kas atradīsies, būs ļoti liels vilinājums daudziem, lai paņemtu rokās armatūru un pārmacītu “budzi”.
Ukrainā piefrontes pilsētās un ciematos, kur pārstāja strādāt komunālie pakalpojumi, no daudzstāvu mājām parasti palika ne vairāk kā 1-2 stāvu iedzīvotāji, kuri pārvācās uz pagrabiem.
Lūk arī atbilde uz jautajumu, kas paliks pilsētas. Ta teikt ar dzīvu piemēru.
Pilsētu iedzīvotāju skaits bija krietni mazāks (var apskatīties cik liela bija Rīga pirms Edisona). Attiecīgi, ja piem. Rīgas iedzīvotāju skaits samazināsies līdz pirmsedisona laikam, tad tik daudz izdzīvot varēs.
Ukraina, Ukraina, vai nevajdzētu vairāk info par šo ? Ar vienām no lielākājām militārajām mācībām, vai nu biedē, vai nu uzbruks , VB komentārs ? Jo destabilazācija būs jūtama ar šeit tad.
Pirmkārt, notiekošās kaujas gatavības pārbaudes RU BS, pagaidām nav mācības. Atšķirība tāda, ka kg pārbaudes nav jāpiesaka un to skaitlisko sastāvu neregulē Vīnes dokuments. Pēc idejas kg pārbaude sākas ar trauksmi, kurai seko personāla un tehnikas izvešana no kazarmām un boksiem un beidzas ar vienības izvēršanos koncentrēšanās rajonā, kas atrodas turpat netālu no pastāvīgās dislokācijas vietas. Šitā vingrot var bezgalīgi.
Savukārt mācības pēc definīcijas ir saistītas ar vienību pārdislocēšanu uz mācību rajonu,pārgrupēšanu, apvienošanu un noteikta scenārija realizāciju, kas var būt potenciāli bīstami kaimiņiem. RU š.g. septembrī (5-10) ir peteikusi lielizmēra mācības Kavkaz-2016, kurās tiks iesaistits arī Krimas grupējums un Melnās jūras flote. Tas nu gan būs notikums, kuru vērts novērot. Pašreizējās kg pārbaudes var būt ievads mācībām, lai izvairitos no notifikācijas saskaņā ar Vīnes dokumentu. Tomēr šobrīd vēl pāragri spriest vai tas būs kas vairāk par mācībām. RU šobrīd cenšas konvertēt savu militāro potenciālu diplomātiskā spiedienā,jo dienvidrietumu virzienā tā vēl nav gatava liela mēroga kaujas operacijām, pēc gada- diviem būs. Tādēļ šobrīd visa uzmanība septembrim un Kavkaz-2016 scenārijam.
Kamēr pie UA robežas nebūs sakoncentrēti minimums 150 000 liels RU karaspēks (apmēram 1:1 attiecība tikai regulārās armijas ziņā), tikmēr var runāt par apvērsumu Kijevā, lokālām operācijām vai ko tamlīdzīgu, bet ne UA okupāciju.
Optimālā laika logs aizveras UA apmēram oktobra vidū līdz aprīļa vidum. Tas nav maznozimīgs faktors, jo ir apgrūtināta tuvā gaisa atbalsta sniegšana un mobilitāte, ko var upurēt pārsteiguma vārdā, bet vienalga ar kaut ko jākompensē.