Pamatu pamati

vara bungas: Nudien katra valsts sākas ar armiju un izbeidzas ar tās neesamību. Savukārt pēc zemessardzes var spriest par valstiskuma kvalitāti – tādu, kuram tautas acīs nav vērtības, diez vai kāds aizstāvēs. Tādēļ piedāvāju svētku reizē katram pašam  pavērtēt un atskatīties uz aizvadītajiem 25 gadiem tieši armijas un zemessardzes attīstības aspektā.

Savā laikā un pilsētā pats esmu piedalījies  pirmo zemessargu kandidātu reģistrēšanā , kas notika ar lielu pašvaldības (izpildkomitejas) pretīmnākšanu, kas sniedza ne tikai informatīvu, bet arī taustāmu materiālo un infrastruktūras atbalstu. 1991.gadā tauta pieteicās ZS ļoti aktīvi, tomēr nekādu sakarīgu atlases vai pārbaudes sistēmu  izveidot nebija iespējams, jo IeM un milicija vēl  nebija tikuši galā ar jautājumu  kurā pusē viņi ir.  Turklāt šādu atbildi kandidātam bija jāsniedz 10 (!) dienu laikā… Rezultātā reizē ar kārtīgiem cilvēkiem ZS tika uzņemti apšaubāmi, krimināli, varaskāri vai psihiski nelīdzsvaroti cilvēki.  Sekas izjūtam joprojām. Noteikti bija  arī iesūtītie, jo, pieņemsim, mana bataljona pirmais komandieris vēlāk izrādījies VDK “maišelnieks” , kurš  ZS pārgāja no atjaunotās Aizsargu organizācijas.

Eihenbaums savā intervijā stāsta par notikumiem “augstajos plauktos”, ko mēs “uz zemes” nemaz nezinājām un neizjutām.  Pēc pavēles nr.1 līdz bataljona izveidošanai bija daudz darāmā, ko vajadzēja paveikt īsā laikā un daudzos gadījumos bez nekādas pieredzes, kas tika aizstāta ar entuziasmu. Varu iedomāties, ko par mums toreiz runāja cilvēki ar militārām izglītībām 🙂 Lai vai kā, par ZS pirmsākumu laiku palikušas vislabākās atmiņas, jo darba rezultāti bija svarīgi un sabiedrībā pieprasīti, t.i. ZS tiešām stprināja valsti un valsts to novērtēja.

Jāatgādina, ka ZS bija iecerēta kā valsts atbalstīta    sabiedrības pašaizsardzības organizācija, kas pirmsākumos pat ļāva tai nodarboties ar saimniecisko darbību un  veidot savu īpašu ikdienas uniformu katram bataljonam. Tomēr šādu ZS pārvaldes “nevalstiskuma” ideju (EE tā ir spēkā joprojām) ātri kancelēja, formas vienādoja un  nu ZS  ir  skaitliski  (it kā) lielākā NBS sastāvdaļa, kas hroniski cieš no finansējuma trūkuma, pat neskatoties uz to, kā ir 3-5 reizes mazāka organizācija kāda bija  1991.-1995. gadā un faktu, ka  4 no 6 NBS komandieriem tika izvēlēti no ZS rindām.

Drīzumā ZS novadi  pārtaps atkal  par brigādēm tādēļ atliek  novēlēt, lai šīs izmaiņas skartu ne tikai  šiltei pie vārtiem, bet notiktu arī pēc būtības, ņemot vērā ka brigāde ir karaspēka pirmā patstāvīgā taktiskā vienība.

Te būs darbs vēl 25 gadiem.

22 domas par “Pamatu pamati

    • Tu mošķi varbūt tici pēkšņam zs mīlestības uzplaukumam AM, es domāju, ka saņēma pendeli un mājienu uz novērtēšanu. Tomēr tendence ir pozitīva, paldies Garisona kungam. Tagad varbūt prasība pēc raksturojuma no ZS būs viens no ierēdņu atlases kritērijiem.

    • Manā bataljonā bija smērvielu nodaļas komandieris E.Repša. Ne smērvielu nodaļu, ne pašu Repšu tā arī piecu gadu laikā nemanīju :). Man jau dikti niezēja nagi apelēt pie Repšas patriotiskajā jūtām, bet vadība neļāva un man likās ka ir daudz svarīgākas lietas par kurām būtu jākasās ar vadību.
      Ja šāda masveidīga AM ierēdņu stāšanās ST Bn, tur var sākt valdīt pārticība un anarhija. Patiesībā es negribētu būt šī bataljona komandiera vietā.
      Vēl viena lieta kas mulsina ir tas, ka dikti jauni šie AM ierēdņi, bet AM tomēr ir stratēģiskās plānošanas iestāde. Taču kaut kādai dzīves pieredzei arī jābūt. Kā viņi konkursos vinnē? Es mēģināju man nesanāca 😦

      • ceru uz “agresīvu” žurnālistu / sabiedrības uzmanību, katram jaunajam AM zemessargam regulāri jautājot ,cik dienas viņš ir bijis apmācībās un tālāk pēc saraksta. Jātur aiz pautiem. Vienīgi drīz šo info var noslepenot 🙂

        • No pārējiem zs īpašo zs izvairīšanos nenoslēpsi. Lai gan ja pasākuma mērķis ir nevis patriotisko jūtu realizācija, bet karavīra iemaņu iegūšana, pietiks ar kāda kursa apgūšanu.

        • Žēl, ka nav palikuši man vecie ZS štati (varētu nopublicēt tos brīnumus, jautrības netrūktu) tur ne tikai tādus brīnumus varēja atrast. AM un NBS ierēdņi paņēma kādu ASV bataljonu un režīmā paste-copy pārtulkoja un ieviesa tos dzīvē. Štāba apgādes un atbalsta rota vispār bija ļoti interesants veidojums, bet cik ņemšanās bija ar šiem štatiem, lai ieviestu patiesu ko vajadzīgu. Gadiem……

      • Jā, dīvaini, jaunieši uz AM tiek, bet cilvēki ar pieredzi – nē. Uz AM amatu kandidēja atvaļinātais ASV armijas leitnants ar 10 gadu izdienu un karadarbības pieredzi Irākā. Viņam pateica “mēs jau Jums atbilstošu algu nevarēsim maksāt…”. Kaut gan viņš par algu neko nebija jautājis.

        • Nebija “šofera dēls” 🙂 Kaut kad agrāk liku hipersaiti uz AM konkursu kur no civilā ierēdņa kandidāta tika prasītas zināšanas “balistisko raķešu izplatīšanas ierobežošanā” vai kas tamlīdzīgs :). Skaidrs, ja kāda konkrēta čirka patusējusi 1,5 dienu seminārā Briselē viņai šāds sertifikāts būs, bet artilēristam ar 25 gadu izdienu nē.

        • Vai arī bataljoni sāk kratīt ārā mirušās dvēseles un tad vai nu atdod visu ekipējumu vai arī sāc nākt uz mācībām?

  1. Es ticu, ka valsts pārvaldē pamatā strādā 2 veidu cilvēki:

    1. Pantrioti
    2. Tiem, kam patīk ES fondi

  2. Šim ir pozitīvs blakus efekts. Iespējams bik ātrāk pakustēsies nodrošinājuma jautājumi. Pašiem negribas ar slapjām kājām skraidīt. Jautājums tikai vai pēc pakazuhas, kāds no viņiem kļūs par “aktīvo”…

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.