vara bungas: Sens stāsts, kas ļauj labāk izprast un iztēloties, kādi bija tie Krievijas imperatora armijas virsnieki, kas vēlāk dibināja Latvijas armiju.
1904.gads
- Nesoli, ja neesi drošs, ka spēsi izpildīt solīto.
- Izturies pret citiem vienkārši, ar pašcieņu, bet bez paštīksmināšanās.
- Attiecībās ar priekšniekiem ievēro robežu, kur beidzas pieklājība un sākas pielīšana.
- Neraksti neapdomīgus ziņojumus uz “karstām pēdām”.
- Neesi pārāk vaļsirdīgs – nožēlosi, tava mēle-tavs ienaidnieks.
- Izvairies no uzdzīves, varonību tā nepierādīsi, bet sevi sakompromitēsi.
- Nesteidzies saukt par draugu cilvēku, kuru tikai nesen esi iepazinis.
- Izvairies no naudas lietu kārtošanas ar biedriem, nauda vienmēr bojā attiecības.
- Nepievērs uzmanību jociņiem vai apvainojumiem, ko dzirdi sev aiz muguras uz ielas vai sabiedriskajās vietās. Esi pārāks par to, aizej – nezaudēsi, bet izvairīsies no skandāla.
- Ja par kādu cilvēku nevari pateikt neko labu, atturies teikt arī sliktu, ja ko zini.
- Nenoniecini nevienu padomu – uzklausi. Tā ir tava izvēle sekot padomam vai nē. Izmantot cita padomu ir ne mazāka māksla, kā dot padomu pašam sev.
- Virsnieka spēks nav karstasinīgos izlēcienos, bet nesatricināmā mierā.
- Sargā sievietes godu, kas tev ir uzticējusies, lai kāda viņa būtu.
- Dzīvē gadās situācijas, kad jāliek klusēt sirdsbalsij un jāklausa vēsam saprātam.
- Noslēpums, ko izstāstīji kaut vienam cilvēkam vairs nav noslēpums.
- Esi modrs, neatslābsti.
- Strīdoties centies, lai tavi vārdi ir mīksti, bet argumenti cieti. Necenties apvainot, bet pārliecini oponentu.
- Publiskajās masku ballēs virsniekiem nepiedien dejot.
- Runājot izvairies no žestiem un nepacel balsi.
- Atrodoties vienā kompānijā ar cilvēku ar kuru esi sastrīdējies, sasveicinoties ar visiem, ja nav citas iespējas izvairīties nepievieršot sabiedrības vai mājas saimnieku uzmanību, pieņemts pasniegt viņam roku. Būs mazāk iemeslu baumām un šāda rīcība neuzliek tev nekādas saistības.
- Nekas tik labi neiemāca, kā savu kļūdu apzināšanās, tas ir viens no galvenajiem pašizglītošanās paņēmieniem. Nekļūdas tas, kurš neko nedara.
- Diviem strīdoties vainīgi abi.
- Autoritāti iegūst ar dienesta un specialitātes pārzināšanu. Svarīgi, lai padotie tevi cienītu nevis baidītos. Kur bailes, tur nav cieņas, tur slēpta nelabvēlība vai naids.
- Nav nekas sliktāks par neizlēmību. Labāk sliktākais lēmums, nekā svārstīšanās un bezdarbība. Zaudēto momentu neatgūsi.
- Tas kurš ne no viena nebaidās, ir daudz varenāks par to, no kura visi baidās.
- Izdevumi armijas uzturēšanai – apdrošināšanas polise valstij.
- Proti aiziet īstajā brīdī.
- Labākā varonibas sastāvdaļa ir piesardzība.
- Pareiza domāšana ir labāka par viszinību.
- Drošsirdība virsniekam nes panākumus, bet panākumi – drošsirdību.
VB: Tā bija “Padomu jaunakjam virsniekam” īsā versija, pilnā versija šeit
vara bungas 
Arī ārpus armijas šie principi ir pielietojami, ja vēlies, lai tevi ciena! Vienīgi bēdīgi ir tas, birokrātiskā mašīnā vai sabiedrībā kopumā, lai tiktu augstāk pa sociālajām kāpnēm, cilvēki pārkāpj visus ieteikumus un diemžēl uzvar, kurš pārkāpj tos vairāk.
Tomēr es vairāk esmu par šo principu ievērošanu. Labs raksts!
Kā man teica viens paziņa, kuram bērni mācās ārzemēs – audzināt bērnus par godīgiem, pašaizliedzīgiem un labestīgiem un pēc tam likt dzīvot Latvijā ir ārkārtīgi nežēlīgi pret saviem bērniem.
Tomēr es tik un tā esmu par šo principu ievērošanu.
“Labākā varonibas sastāvdaļa ir piesardzība.”
“Nav nekas sliktāks par neizlēmību. Labāk sliktākais lēmums, nekā svārstīšanās un bezdarbība.”
Vai var lūgt komentāru, kā šie punkti saskan?! Tikai bez ūdens liešanas. Vai piesardzība un labāk sliktu lēmumu pieņemšana bez svārstīšanās tiešām iet kopā?
Ja neiet, vai tādā gadījumā arī citi padomi nav vairāk vai mazāk ūdens liešana?
Piemēram, cik sekmīga Latvijas pirmās brīvvalsts laikā bija apdrošināšanas polise valstij?
Bez ūdens liešanas. Varonība = līdzsvars starp sastāvdaļām piesardzību un pārgalvību= atkarībā no pareizas proporcijas atrašanas risks nes +1 (uzvaru) vai – 1 (zaudējumu). Neizlēmība = 0 riska un garantēts zaudējums. Maksima ir par pareizu proporciju starp piesardzību un pārgalvību.