[..] It is unclear what role NATO forces would play in peacetime, during crises or even during conflict. Will Canadian infantry conduct foot patrols along the Russian border? If so, what will be the rules of engagement during peacetime, crises and war? What restrictions will the Baltic States place on these forces?
Has anyone asked what caveats our NATO allies will place on their troops should a serious crisis with Russia or armed local proxies, a very real threat, are encountered? Will all the elements of ‘our’ battlegroup be able to respond in the same way to complex events? Will national elements need to contact their respective governments for instructions before advising their nominal commander of their ability to carry out orders? These are not theoretical questions.[..]
vara bungas: Domāju uz šīiem jautājumiem pagaidām nespēs atbildēt neviena amatpersona. Tomēr uzdot tos ir vērts., lai saprastu cik sarežģīta ir multinacionālo vienību vadīšana miera laikā un par kādu pārsteigumu tā var izvērsties kara laikā. No komandvadības viedokļa nav lielākas nelaimes kā vadīt 3-4-5 nāciju padotas (operational control) apakšvienības, kas ir integrētas vienā vienībā tikai konkrēta uzdevuma izpildei. Tur komandieriem jābūt fakīriem un diplomātiem vienā iepakojumā.
When nations transfer operational control of their personnel to the NATO command structure, they should also transfer the trust in the command for proper employment of forces. This trust is built on careful national consideration of the operational plans, which are politically supported or rejected well in advance of deployment.
Ka tik tā nav atbilde uz jautājumu par straujām izmaiņām NBS vadībā.
vara bungas 
Nejauši dzirdēju, ka esot ielidojusi pendele par vadību bez vēsturiskā mantojuma. Jāaizvieto ar mūsdienīgu militāro izglītību
Jebkāds cits risinājums būtu neloģisks, laikmetam neatbilstošs un pat noziedzīgs. Ja atkal tiks kāds no vecās ZS gvardes, tas būs nu ļoti nopietns indikātors.
Kā bijušais BALTBAT komandieris apstiprinu problēmas aktualitāti. Arī mūsu valstis un to militārā vadība tā arī nespēja vienoties par sava bataljona komandvadības pilnvarām, tiesībām, ierobežojumiem un ROE, vēl jo vairāk – mums bija daudznacionāls Mīnmetēju vads, 2 daudznacionālas rotas (HQ un LOG), kā arī daudznacionāls štābs. Pa vidu vēl 3 nacionālie vecākie virsnieki, daudznacionālā BSG (lloģistikas starpposms starp BALTBAT, Baltijas valstīm un donorvalstīm), pilnīga atrautība no nacinālajām komandvadības, sakaru un izlūkošanas sistēmām, plus Baltijas valstu greizsirdīga savstarpēja konkurence un savtīgas intereses labi izrādīties. Paredzu CAN BGR līdzīgas problēmas. CAN būs ļoti jāpiepūlas, lai saliktu visu pa plauktiņiem, t.sk., arī kaujas grupas dalībvalstu politiķu un militārās vadības galvās un dokumentos. Ļoti negribētos, ka par šīs vienības darbības prokurou kļūtu ienaidnieks, bet par upurjēriem – tās komandieris un karavīri.
P.S. Pavasarī man būs iespēja tikties ar kaujas grupas vadību, tad arī uzzināšu, vai viņi nav uzkāpuši uz BALTBAT grābekļa.
P.P.S. Feins forums, visu cieņu VB un komentētājiem par saturīgu un samērā draudzīgu komunikāciju pat strīdīgos jautājumos!
Čau Gunti, prieks dzirdēt.
Varbuut Poriesha kungs, kaa iespeejamaa informeetaa persona, vareetu padaliities ar informaaciju… Kas tur iisti ir ar taam nesen uzstaadiitajaam t/l svaru ierobezhojoshajam celja ziimeem, kuras traucee paarvietoties smagajam mil. un admin transportam uz/no Kadagas baazi?
Te būtu jāpaskaidro, ka Guntis tagad reprezentē visu Ādažu pašvaldības izpildvaru 🙂 Amizanti protams, ka VB satiekas divas darba lietās ieinteresētās personas 🙂
Neesmu ieintereseetaa persona ;). Esmu taa sviesta un absurda, kas ap to notiek, veerotaajs no malas.
Runa iet par Cita Mežaparka ceļu, pa kuru vālē būvnieku smagie. Tā jau tur tas asfalts uz godavārda vien turas. Ceļš būvēts sen atpakaļ, uz plāna spilvena un lāpīts kā lupatu deķis. Runājām ar AM vadību, lai būvnieki brauc garām un ved savas kravas gar Kadagas ezera otru pusi. Saņēmām solījumu, ka tā arī būšot. Kā tad – kā brauca pa vecam, tā turpina braukt. Nu, ja negrib pa labam, tad saņem granātu ar masas ierobežojumu, protokolu un naudassodu. Ar visiem citiem uzņēmumiem varam vienoties (Latvijas Valsts meži, Gaujas aizsargdambja būvnieks, u.c. – nu ja baigi vajag, tad brauc, taču pēc tam sataisi, kā bija). VAMOIC to nevarot panākt, būvnieku esot daudz, ar katru nesarunāšot, tie jau tā taupa kur var, jo esot dempingojusi iepirkumos … Nu nevar – nevar, saņemiet alternatīvu, nesiet katrs savu citronu kasti un saņemiet katrs savu protokolu. Ja gribat ko jautāt vairāk, rakstiet man uz guntis.porietis@adazi.lv, uz prātīgām vēstulēm es parasti atbildu vai uzzvanu.
CIMIC visā krāšņumā 🙂
Tieši pirms diviem gadiem VB bija šis ieraksts, kuram pamatā tavs raksts. Ir kas mainījies Ādažu iedzīvotāju sabiedrības draudu uztverē? Vai plāno turpināt izglītot padoto personālu? Jo (nedod Dievs protams) viņi pirmie izjutīs pastiprinātu pretinieka interesi par jūsu reģionu.Decentralizācija mums tāda pašvaka sanāk.
Viss minētais ir tiesa. Vēl jāpieliek klāt potenicālais operāciju spektrs, būs nepieciešami Liason Officers sadarbībai ar policiju. Jāsāk apzināt un vētīt policijas darbiniekus pielaidēm darbā ar NATO klasificēto informāciju. Varbūt kā blakus efekts būs IeM attīrīšana no vatņikiem un citiem nevēlamiem elementiem. Vērtīgs padoms būs rodams no misiju pieredzes, kad strādājām DK bataljona sastāvā.
Ja šī ir atbilde, tas jau būtu ļoti labi, jo tāds iemesls nav satraukumu izraisošs, kā arī šāds iemesls dod cerības, ka vietā varētu būt kas labs, kā arī to, ka politiķi varētu būt dabūjuši nopietnas notācijas, ka ar smuku tra-ļa-ļa vien nepietiek.
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/632341-albanija_uz_latviju_varetu_nosutit_sapierus_un_kodolaizsardzibas_specialistus un cik lietderīga ir šādas vienības uzņemšana? vai tas jāizlemj pašiem kanādiešiem? vienīgais ieguvums būtu no mīnētājiem, kaut mūsējiem šajā jomā varētu būt problēmas, jo Alūksnē līdzīgu vienību izformēja…
MII aizsardzību no Alūksnes ZS nodeva kkam no sauszemniekiem, kā spēja tā nepazudīs nekādā gadījumā (ļoti modē šobrīd).
Joprojām vairāk uzskatu, ka Kanādiešu un citu nacionalitāšu militāro formējumu klātbūtne Latvijā ir nekas vairāk kā pakazuha. Tripwire forces.
Multinacionāli militāri formējumi nekad nav bijuši “funkcionāli” reālu konfliktu situācijas.
Tie viedojas kā politiski “uzstādījumi”, nevis izejot no militārās efektivitātes.
https://en.wikipedia.org/wiki/Franco-German_Brigade
Pat vācu franču kopējā brigāde ir praktiski tikai simbolisma līmenī un netiek sūtīta miera uzturēšanas misijās ārzemēs. Pie tam kad franči samazina finansējumu armijai, tad šī brigāde kā “nevērtīgākā” cieš pirmā.
http://defense-and-freedom.blogspot.com/2011/08/on-multinational-formations.html#comment-form
Labs raksts par multinacionālajiem formējumiem.
Ideālā variantā Latvijā tiktu dislocēta pilnvērtīga kanādiešu brigāde ar savu artilērijas, gaisa u.c atbalstu.
Neatkarīgi no tās būtu pilnvērtīga latviešu brigāde. (kas neeksistē)
Integrēšana kopējā komandvadībā būtu tikai divīzijas līmenī.
Slovēņu u.c naionalitāšu mini rotu, vadu iesaistīšana nav vajadzīga.
Tak attiecībā uz BnTG “tripwire” nav lamuvārds, to lieto gandrīz oficiāli. Kanādieši iekš LV ir kompromiss starp “nedarīt neko” un “izvietot US divīziju”. Nevaru iedomāties kā kanādiešu uc dalībvalstu politiķi skaidros saviem vēlētājiem kādēļ šo tautu dēli un meitas par šo nodokļu maksātāju naudu riskē nonākt lielās nepatikšanās valstī, kas ne 2% gatava atvēlēt SAVAI armijai, ne arī veidot kaujasspējīgas vienības adekvātā skaitā pat salīdzinot ar tādiem pašiem bēdu brāļiem (LT un EE). Tas ka mūsu tautu uzbudina tikai tramvajs kapos tas ir OK, bet politiķi gan varētu būt mazliet modrāki. No visām pusēm skan signāli, ka pašu spējas ir svarīgas, ka pašu armijai ir adekvāti jāatīstās utt Lasiet oktobra “Tēvijas sargā” šim izdevumam netipiski brīvdomīgu interviju ar ģen.Duglasu Mastriano, kurš ASV armijas koledžā pēta Baltijas aizsardzības jautājumus. Viņš tā arī saka “Liela kļūda paļauties, ka NATO jūs izglābs!” norādot, ka LV pašaizsardzības spējas ir nepamatoti zemas.
Tomēr NATO izlašu klātbūtne liks RU iepauzēt un koriģēt plānus, kas atkal dod mums laiku pārdomām par to kā tieši izlietot mūsu izslavēto patriotismu.
>Tomēr NATO izlašu klātbūtne liks RU iepauzēt un koriģēt plānus, kas atkal dod mums laiku pārdomām par to kā tieši izlietot mūsu izslavēto patriotismu.
————————
Iespējams liks koriģēt plānus, bet kamēr NATO spēki fiziski netiks dislocēti uz austrumu robežas potenciālajos karstajus punktus, tad arī konflikta gadījumā viņi paliks “kazarmu karavīri”, gluži kā ANO miera uzturētāji Dienvidslāvijas konflikta laikā.
Visvienkāršākais scenārijs Krievijai ir nevis šturmēt Rīgu, Viļņu, Tallinu ejot cauri visai Baltijas teritorijai. Bet vienkārši sagrābt Narvu vai Daugavpili ar vietējo/importēto opoločencu palīdzību, tas ir pilsētās, kurās nekādi vietēji zemessardzes/kaiselīta formējumi nav vai ir maz nozīmīgi. Pēc tam ierakties un nodrošināties ar Krievijas artilērijas un gaisa aizsardzības vairoga atbalstu (no Krievijas teritorijas kā Ukrainas scenārijā) un gaidīt rietumvalstu un NATO reakciju, kamēr Latvija vai Igaunija ieslīgst politiskajā haosā. Pa virsu tam visam tiek veikta ar spēcīga imformatīvā kampaņa rietumeiropas valstu mēdijos, internetā u.c.
Multinacionālie NATO formējumi Baltijas valstīs nebūs spējīgi veikt uzbrukuma/atbrīvošanas operācijas dēļ tehniskā nodrošinājuma trūkuma un multinacionālo vienību nekoordinētības reāla kara apstākļos, un aŗi dēļ tā, ka no paša sākuma nebūs notikumu epicentrā, un kas kuram dos pavēles – vai kanādieši pakļausies lv mil. vadībai, vai arī gaidīs, ko izlems Otavā, kamēr laiks iet un pretinieks nostiprina pozīcijas.
Likmes ir milzīgas, jo nespēja un negribēšana atkarot Narvu/Daugavpili (no 2pk tēmas Kāpēc mirt par Narvu/Danzigu?), “aizmugures tirgošanās”, iznīcinās NATO kā organizāciju, izstumjot ASV no Eiropas ģeopolitikas. Pēc tam var kaut vai atdot Igaunijai Narvu, tikai jau ar citiem noteikumiem, – Baltijas valstu “Finlandizācijas” sākums. Fiziska iekarošana nav pat vajadzīga.
Saprotu, ka kaujas lauka izpratne nav Tava stiprā puse. Bet tas, ka Tu raugies uz NATO vienību, kā potenciālo ME jebkurā BF uzbrukuma vai pretuzbrukuma operācijā ir totāls kretīnisms. Kāpēc kādam kanādietiem vai jebkuram citam NATO dalībvalsts karavīram būtu jāskrien pa priekšu, lai nokļutu gaļasmašīnā, kamēr Latvijas sargi varēs apmierināties ar SE. Neliekas, ka Tava kritika būtu vēršama uz AM, MK un Saiemu, kas tieši ir atbildīgas par bēdīgo stāvokli bruņotajos spēkos. Koalīcija mēģina uzlikt ielāpu, tam caurumam, kuru Latvija apzināti ir izveidojusi aizsardzības spējās kopš neatkarības atgūšanas atvēlot nepietiekamu budžetu.
Nedaudz par kaujas lauku. Paskaties uz Baltijas valstīm kopumā un kaimiņiem, tad sapratīsi kāpēc šeit neviens nedzīs iekša DIV. Tas būtu tāpat kā bāzt galvu cilpā, turklāt stāvot uz ļodzīga ķebļa. Mēs šeit dzīvojam un mēs arī esam visvairāk ieinteresēti, lai nosargāt Latviju izcīnot kaujas Latviā un neskatamies uz potenciālajiem atkāpšanās ceļiem. NATO uzdevums ir cits nenoasiņot pirms laika un nodrošināt teritorijas atgūšanu. Neviens nav gatavs bezjēdzīgi mirt, bet ir gatavi cinīties par Narvu, Tallinu, Daugavpili, Rīgu, Viļņu un citiem mums mīļiem nostūriem. Likmes ir augstas, jo Cilvēces laikrādis ir tuvu pusnaktij, mēs esam pārdzīvojam laikus, ko pasaule piedzīvoja Karību krīzes laikā.
” Mēs šeit dzīvojam un mēs arī esam visvairāk ieinteresēti” +100
>Bet tas, ka Tu raugies uz NATO vienību, kā potenciālo ME jebkurā BF uzbrukuma vai pretuzbrukuma operācijā ir totāls kretīnisms.
—————————————————————
Es tā gluži neraugos, vienkārši varbūtība par to pašu tēmu, ko pacēla Kanādiešu bloga autors. Nav zināmi ROE, kas kuram atbild utt.
>Kāpēc kādam kanādietiem vai jebkuram citam NATO dalībvalsts karavīram būtu jāskrien pa priekšu, lai nokļutu gaļasmašīnā, kamēr Latvijas sargi varēs apmierināties ar SE.
————————————————–
Kur teikts ka jāskrien pa priekšu?
>Neliekas, ka Tava kritika būtu vēršama uz AM, MK un Saiemu, kas tieši ir atbildīgas par bēdīgo stāvokli bruņotajos spēkos. Koalīcija mēģina uzlikt ielāpu, tam caurumam, kuru Latvija apzināti ir izveidojusi aizsardzības spējās kopš neatkarības atgūšanas atvēlot nepietiekamu budžetu.
——————————————-
Par to nav nekādu šaubu. Vienkārši citos bloga ierakstos kritika jau ir bijusi, ka atkārtoties izklausītos kā bojāta plate kas iet uz riņķi.
Par to, ka koalīcja mēģina uzlikt ielāpu ir skaidrs. Tikai kur viņi bija ātrāk ar visām pendelēm. Vai viņi nojauta uz ko parakstās uzņemot Baltijas valstis NATO? Mēs jau zinām, ka plāni Baltijas valstu aizsardzībai tika izstrādāti tikai 2009. gadā sakārā ar Gruzijas konfliktu. Nebūtu Ukrainas, tad arī nekas uz priekšu nekustētos ieskaitot Latviju, kas ir pats bēdīgākais visā šajā situācijā.
>Mēs šeit dzīvojam un mēs arī esam visvairāk ieinteresēti, lai nosargāt Latviju izcīnot kaujas Latviā un neskatamies uz potenciālajiem atkāpšanās ceļiem.
——————————
++
Main Effort pēc definīcijas nevar būt vieglie kājnieki, izņemot, ja Tev ir klonēšanas fabrika. Atgādināšu vispārzināmo situāciju ar mūsu Spearhead BDE situāciju. Līdz ar to secinājums LVA sargi stāv pie ratiem.
ME vienmēr močij visiem pa priekšu gaļmašīnā, gribi vai nē.
Vai esi izmantojis savas pilsoniskās tiesības pilnā mērā, lai informētu priekšstāvjus, pieņemot, ka sanākušie ir grūtgalvji, kam evolūcijas rezultātā laupīti pašsaglabāšanās instinkti?
Gribu uzsvērt, ka nav ko sašust par ROE un citiem sīkumiem, ja paši neesm vīžojuši sargāt valsti. Kāds zin mūsu ROE? Kad mūsējie var gāzt sarkanos?
Par Baltijas valstu plāniem. Kāpēc Baltijas valstis nav izstrādājušas kopējus aizsardzības plānus, bet raugās uz NATO? Vai esam stulbi, lepni vai ir kāds politisks uzstādījums, kas neļauj mums normāli sadarboties šajos jautājumos? Varbūt ir kādi kurmji, kas norakuši šos pasākumus? Varbūt nevēlamies nosargāt Latviju? Manuprāt, rādot ar pirksu uz NATO, mēģinam attaisnot savu noziedzīgo bezdarbību savu senču un nākamo paaudžu priekšā. Neviens izņemot mūs pašus nav vainīgs mūsu bezdarbībā! Kā Tu saki plāni bija gatavi 2009. gadā, jeb 5 gadus pēc iestāšanās. Kā Tu domā cik ātri var izstrādāt kampaņas plānu, ja valstis pašas neko negrib darīt?
Baidos 2009. plānu vēl nebija, bet par to nepieciešamību 2009.gada beigās tikai sāka diskutēt
“Mēs visi kopā vēlamies būt ļoti pārliecinoši un kolektīvi atbildīgi pieprasot no NATO ārkārtas gadījumu aizsardzības plānu Baltijas reģionam. Neskatoties uz to, ka mēs jau piecus gadus esam NATO dalībvalstis un mēs esam arī NATO robežvalstis ar valstīm, kas ir ārpus alianses, mums nav ārkārtas gadījumu aizsardzības plāna.”
http://www.president.lv/pk/content/?art_id=14579
Labi teikts…
There is no shortage of scenarios and candidates for where Russia might next choose to exercise its growing military potential. But discussion of where and when this might happen often overlooks the fact that Russia is unlikely to initiate any direct confrontation “just because”. What is needed is both an opportunity for Russia to take action unchallenged, and some form of crisis that triggers this action. These new defensive measures by Nato, as and when they take place, will be an important step toward reducing Russia’s opportunities. In this way they make northern Europe a safer place.
http://www.independent.co.uk/voices/nato-russia-syria-if-fighting-breaks-out-a7387576.html
Lai nu kā, bet tieši multinacionālisms nosargāja Rietumus no agresīvā lāča ķepām Aukstā kara laikā. Ceru, ka mūsu kaimiņi aiz Zilupes šo vienību netraktē līdzīgi Tev. Pretējā gadījumā Nuclear Exchange ir ļoti iespējams rezultāts.
Aukstā kara laikā rietumi nelipināja kopā nesaistītus bataljonus un rotas no dažādu valstu armijām uz robežas ar Varšavas pakta valstīm. Kas tiek veidots Latvijā.
Multinacionālisms bija, bet citā līmenī.
https://en.wikipedia.org/wiki/NORTHAG_wartime_structure_in_1989
Vienību kaujas spējas ir būtiski mainījušās kopš Aukstā kara laikiem. Pievērs uzmanību uz AOR izmēriem un dažādiem enableriem BN un BDE rīcībā.
Bet no otras puses tā neskaidrība jau skar ne tikai mūs un kanādiešus, bet arī krievus. Viņiem noteikti pilnīgi tumša bilde par kanādiešu un pārējo multinacionālo ROE. Vai nav labas pretzāles hibrīdkaram? Ja viņi neiet uz konvencionālu iebrukumu, tad nezinot potenciālo pretinieka reakciju, neiespējami plānot jebkādas darbības.
Bet par to Kanādas sabiedrību – viņiem tomēr lielas baltiešu diasporas, tā ka politiķi jebkurā gadījumā nepaliks zaudētājos.
A kas būs, kad RU izlasīs tos ROE 🙂 ? ROE tiks noslēpta no mums, bet to nevar noslēpt no pašiem kanādiešiem un nav teikts, ka starp viņiem neatrodas vai netiks atrasts kāds vājš posms. Zinot kanaku ierobežojumus RU plānošana atsāksies ar jaunu sparu.
kādi kanādiešu vājie posmi. Uzzvanīs kādam uz AM.
3 x reizes nospļāvos pār kreiso plecu un pieklavēju pie koka.
Drošības policijas šefs, atšķirībā no armijniekiem, attiecībā uz Krieviju tomēr saka, ka draudi ir – http://www.irlv.lv/2016/11/1/drosibas-policijas-prieksnieks-kopeja-drosibas-situacija-latvija-ir-sarezgita :
“Kopējā drošības situācija Latvijā pašlaik ir vērtējama kā nedroša un sarežģīta,”
“Latvijā var runāt par diviem galvenajiem nacionālās drošības apdraudējumiem – Krievijas neprognozējamo rīcību un starptautisko terorismu”
“Krievijas gadījumā ir redzams, ka šī valsts savu ģeopolitisko uzstādījumu apmierināšanai pie Baltijas valstu robežām palielina karaspēku, mēģinot iebiedēt starptautisko sabiedrību un sašķelt Rietumu sabiedrotos. Krievijas speciālie dienesti pastiprināti mēģina strādāt Latvijā… ”
“…atsevišķi Latvijas pedagogi, kuri savā darbā īstenojot Krievijas ģeopolitiskās intereses”
DP ZB 🙂 Vēl vakar viņiem viss pa lielam bija kedā. Arī tagad atkal runā par “RU neprognozējamību”, bet DP utt tiešais uzdevums ir vākt,apstrādāt,analizēt informāciju, prognozēt, paredzēt un ziņot rezultātus vadībai un sabiedrībai. Atļaušos iebilst, ka “neparedzamība” kā attaisnojums nespējai ir attiecināma uz lidojumiem uz Marsu, bet citas valsts politiskie un militārie lēmumi pat ļoti padodas analīzei, jo tos virza visiem zināmi sabiedriskie procesi pietiekami izpētītā vidē. Ja šo paziņojumu uzskatīt par agrāk sniegtā slēdziena “draudu līmenis zems” atcelšanu, tad būtu jārunā konkretāk, jo Nacionālās Drošības Likumā ir 22 prim pants kurā teikts:
22.1 pants. Terorisma draudu līmeņi
(1) Atkarībā no terorisma draudu iespējamības un potenciālo seku negatīvās ietekmes izsludina šādus terorisma draudu līmeņus:
1) zemu terorisma draudu līmeni (krāsu kods – zils), ja pastāv vispārīga rakstura terorisma draudi;
2) paaugstinātu terorisma draudu līmeni (krāsu kods – dzeltens), ja ir pieaugoši terorisma draudi;
3) augstu terorisma draudu līmeni (krāsu kods – oranžs), ja ir apstiprināti terorisma draudi konkrētam objektam, tautsaimniecības sektoram vai valsts reģionam;
4) īpaši augstu terorisma draudu līmeni (krāsu kods – sarkans), ja ir noticis terora akts vai terora akts vairs nav novēršams.
Domājams, ka hibrīdie apdraudējumi arī viegli pabāžami zem šīs krāsu skalas. Tātad ja līdz šim viss bija “zils” , tad šobrīd “dzeltens” vai jau “oranžs”?
Novirzoties no temata par daudznacionālo vienību vadīšanu…bet kā ir un kā būs ar dažādu novadu karavīru vadīšanu kara laikā? 1919.gada beigās liepājnieki un ventspilnieki atteicās doties atbrīvot Latgali (viņi to pamatoja apmēram tā, ka savu zemi ir atbrīvojuši, ir pietiekami atkarojušies no 1915.gada un negrib mirt par t.s. vitebskiešiem). Kulmanis izdeva pavēli nošaut katru 10 “dumpinieku” (it kā 2-3 karavīri arī laikam tika nošauti)- tas palīdzēja un vēlāk kurzemnieki ķopā ar baltvāciešiem ļoti labi cīnījās pret boļševikiem; un savukārt Polijas armija ļoti labi cīnījās par Daugavpili.
Ja nu kaut kas notiek – vai liepājnieki dosies mirt par Daugavpili, Zilupi, Viļaku? Un otrādāk – vai rēzeknieši un ludzānieši dosies mirt par, piemēram, Kuldīgu un Talsiem? Ja rēzeknieši negrib mirt par Liepāju, tad kāpēc lai to darītu kanādieši?
Man nav statistikas, bet attiecībā uz Ukrainu (spriežot pēc interneta rakstiem un Tv) bija vērojama situācija, ka salīdzinoši daudzi rietumukraiņi devās atbrīvot Donbasu un Lugansku, bet daudzi austrumukraiņi neiesaistījās savu māju atbrīvošanas operācijās (šie muka kaut kur tālāk prom no kara un nevis cīnījās).
Kas tas ir? Zema valstiskā apziņa? Līdzīgi ar jaunajiem ārstiem – Rīgā ir gatavi strādāt, bet uz provinci neies.
Tā ir visu brīvprātīgo vienību (miliciju) problēma (īpaši manīts Irākā un Afganistānā), labākais ko var darīt – censties neplānot viņiem uzdevumus citos reģionos (teritoriālā aizsardzība). Īstenībā tā problēma nenāk no večiem, bet no viņu sievām, kuras opciju “nelaist vīru pārāk tālu” aizstāvēs visām iespējamām metodēm. Rezultātā no ZS bataljona, kas jau tā ir rota uz citu novadu ilgstošā komandējumā būs gatavs dosies vads.
Kanādieši nav ZS tie ir savas valsts PD, kuriem ir noslēgts līgums, kas šādus komandējumus paredz un par to maksā algu.
Ar mobilizētiem (ne brīvprātīgiem, ne PD) ir vēl savādāk, tos ja iesauc – viņi ir pakļauti likumam un ir pilnībā valsts rīcībā. Tikai LV nav ko mobilizēt, rezervi (OMD) negatavo jau desmit gadus. Mobilizēs patriotiskos puikas un meitenes un ko tad? Mācīs pa ceļam līdz ierakumam?
cik slikti brīvprātīgo vienība (milicija) ir motivēta cīnīties ne savā novadā – tik fanātiski grauzīsies zemē, ja māja ir 10 km attālumā.
arī specifika, ko nekad neņem vērā. Cik reizes plānošnā nav redzēts kā ar zs bat XX aizvieto zs bat YY YY teritorijā, lai gan no tā zūd visas apvidus pārzināšanas priekšrocības.
tāpēc arī runā, ka UA beidzot rodas vienota nācija- ukraiņi, neatkarīgi kādā valodā runā. karš apvieno! bet sākumā tā arī bija, ka rietumukraiņi nesaprata, kāpēc jāiet karot par kkādu donbasu, kurš atrodas aiz 1000km…
Man jau šķiet viss ir cilvēka un valdības tālredzībā. Lielisks piemērs man šķiet Somija 2. pasaules karā.
Kas attiecas par kaujām Latgales frontē, tad pret Latvijas armiju un sabiedrību Padomju Krievija sadarbībā ar latviešu sociāldemokrātiem un kreisajiem izvērsa ļoti nopietnu propagandas karu, lai nepieļautu Sarkanās armijas sakāvi. Tika izmantots viss, lai vājinātu mūsu armijā disciplīnu, kā arī rīkoti sabotāžas akti uz dzelzceļa u.c. Runājot par Latgales frontē, tad šķiru cīņas moments arī jāņem vērā, kas nebija vērojams cīņā pret Bermontu, kur sociāldemokrāti aktīvi iesaistījās Latvijas armijas pusē.
Runajot par Ukrainu – liels pārkrievoto un izskaloto smadzeņu iedzīvotāju % starp nemierīgo teritoriju iedzīvotājiem. Kā saka, vai tad ies savējiem virsū šaut. Kaut ko atgādina, vai ne?
Interesanti, ka kmēr šeit diskutējam Tramps ir apsteidzis Klintoni. Sliecos ticēt, ka Tramps būs ofisa saimnieks. Šādā gadījumā augšām būs kārtējais izbīlis un 2% solījumi rīt ap pusdienas laiku. Ja paskatamies uz situāciju pašos Štatos, tā nav īpaši rožaina. Faktiskā situācija liecina, ka varas grožus neviens īpaši negrib ņemt, jo izaicinājumi ir pārāk lieli un politiskie zaudējumi var atstāt ilglaicīgas sekas. ASV politiskās un ekonomiskās tektoniskās plātnes ir kustībā, to sadursme radīs grūti prognozējamu situāciju. Gatavojamies!
Individuāli
Piekrītu!
Tramps pirms kāda laika Čikāgā amerikas poļu kongresā savā pirmsvēlēšanu kampanā apgalvoja, ka Amerika “aizsargās” Poliju dēļ tā kā tā pilda NATO apņemšanos par 2%.
http://www.bloomberg.com/politics/articles/2016-09-28/trump-tells-polish-americans-he-s-committed-to-poland-s-strength
Nedaudz offtopiks – un iespējams izskaidrojums izmaiņu cēloņiem mil. vadībā – uzņemošās valsts sakārtošana ir dienaskārtībā 😆 http://m.delfi.lv/pasaule/article.php?id=48104353
Otrs – FIB turpina rakt Klintonu darījumus, izvēle labāk viegli dulls, nekā “slidena” persona.
Klintones uzvaras gadījumā opozīcija rosinās tiesas prāvas pret ierēdņiem (viņu dēļ uzvarēja defektīvs kandidāts), kuri vērtēja viņas esošos vai iedomātos pārkāpumus. Polsterē piezemēšanās vietu.