https://www.youtube.com/watch?v=T3dbdk5EZZc
vara bungas: PM no specnazu arsenāla sen jau bija jāizmet. 🙂
- Komentārs
- Reblog
-
Abonēt
Subscribed
Already have a WordPress.com account? Log in now.
https://www.youtube.com/watch?v=T3dbdk5EZZc
vara bungas: PM no specnazu arsenāla sen jau bija jāizmet. 🙂
vara bungas 
Kādēļ PM jāizmet? It sevišķi ja līdz šim cienījama maiņa PM, īsti tā arī nav radīta, vismaz no RU ražojumiem…Jarigina gara darbs neskaitās…
Vispār tas bij joks, bet ja nopietni visiem “spec” no pistoles vajag ātrdarbību, aptveres ietilpību un sabalansētību/ātru atgriešanos pie tēmēšanas, līdz ar to mūsdienās ir labāki varianti (ne obligāti RU ražojuma).
Par joku skaidra lieta. Es par to, ka nav jau krieviņi spējuši labu, pašražotu,mūsdienīgu pistoli, ieviest, nekur. Tas pats PM ir ļoti lielā cieņā, vēl joprojām. Spriežot pēc daudzajiem Youtube ieroču kanāliem, krievu valodā piemēram…
Nākas iepirkt no ”nelietīgajiem rietumu kapitālistiem” :D, to pašu neatkārtojamo Glock 17 piemēram. Starpcitu Glock GesMbH produkcija Krievijā tiek likta kopā un izplatīta ar visnotaļ ievērojamā uzņēmuma ORSIS līdzdalību…
Ak jā… domu sapratu, bet tā otra garā pistole bija APS. Iespaidīgs aparāts… Cik zinu, to krievu armijā dabū nēsāt tikai nopelniem bagāti speci, kā statusa zīmi.
Links uz Badjuka video par APS… ja nu kādam interesē…
Nedaudz par PMu un ne tikai.
Ļoti laba pistole policejiskam darbam, slēptai nēsāšanai. Manā grāmatā (ne tikai manā) noteikti tā nav armijas pistole nelielās aptveres ietilpības (8 patronas) un ierobežotās lodes iedarbības uz mēŗki (terminālā ballistikas rādītāji) parastajās “pistoļu” distancēs (10-30 m), atskaitot tā saucamo apstādinošo efektu (“stopping power”). Pistoles pluss ir samazinātā caursišanas spēja, kas tās “policejiskās” pielietošanas apstākļos ir pluss (samazināta iespēja, ka lode izies cauri mērķim- cilvēka augumam un savainos/ nogalinās kādu, kas atrodas aiz mēŗka) un vieglais jūtamais atsitiens, salīdz\inot ar to pašu TT, kuru PMs arī nomainīja. Šo pistoli (PMu) krievi atvasināja no Walter PP (Polizei Pistole), kas gan ir līdzīga pēc uzbūves, bet ar atsevišķam izmaiņām un konstruktīviem uzlabojumiem (sk.saiti zemāk):
Iz paša pieredzes par PM un TT: ja PMs ir jauns un labi “iedīdīts”, 25 m distancē pa armijas krūšu mērķi Nr.4, šaujot ar vienu roku (vecajos padomju laikos tikai tā arī sākumā mācīja šaut- un pareizi darīja, ierobežota apmācību laika dēļ) no statiskās sporta stājas, ārpus 9-nieka riņķa neviena lode neizgāja. Par ieroča uzticamību vispār nerunāšu – savā laikā Kušķa SUV-ieki pat deva PM priekšroku pāri Glock-am darbībai mežā. Bet tajos laikos arī Glock-i vēl nebija tik plaši izplatīti mūsu zemītē. Vēsturē saglabājies pastāsts (video) par to, kā viens amīšu virsnieks (USMC, ja nekļūdos) Vjetnamas kara laikā vai nu bēgot no gūsta, vai pēc lidmašīnas notriekšanas tika pie PMa un pa džungļiem lauzās līdz savējiem, pa ceļam sekmīgi pielietojot PMu pret vjetnamiešiem. Tagad konkrētais PM eksemplārs esot izstādīts vienā no USMC muzejiem.
Par TT varu teikt- laba armijas pistole ar sūdīgu rokturi un pārāk mazu aptveres ietilpību (arī 8 patronas), ar ļoti labu caursišanas spēju (mīnuss policejiskajai pielietošanai), bet ne tik labu apstādinošo efektu. Savā laikā, ar “customized” roktura vaidziņiem, varēja no 70 m (jā, jā septiņdesmit metri) no stāvokļa “stāvus” ar 2-rocīgo tvērienu visas lodes “salikt” sporta mērķa Nr.4 melnajā (25 cm diametra) aplī. Ja kāds atcerās, “TT-ška” Bija iemīļots bandītu stobrs 90-to sākumā: sita cauri visas krievu bruņuvestes, domātās pistoles lodes apturēšanai.
Protams, krievi uzlaboja PMu, palielinot tā aptveres ietilpību līdz 12 patronām un izmainot patrontelpu, lai šautu ar paaugstinātas jaudas (P+) bruņusitēju munīciju (7N21, ja nekļūdos), nosaucot jauno modifikāciju par PMM-12 (modernizētais, ar patrunu skaitu aptverē). Pašam ar to nav nācies šaut- esmu tikai redzējis. Atsauksmes par PMMu šajā Badjuka saitē (paldies Miķelim :)):
Taisnība- krieviem ir izstrādāti daudzi jauni modeļi, bet tie nav ieviesti masveidā dažādu iemeslu dēļ- istoles ar jauno modeļu TTX rādītājiem nav vajadzīgas plašam lietotāju klāstam, turklāt uzticamības (lietošanas drošuma) ziņā tās NAV galvas tiesu pārākas par PMu. Turklāt- ražošanas masveidā izmaksas ir lielākas.
APS (Stečkins) ir pistole citiem mērķiem un uzdevumiem, bet tāpēc ne mazāk leģendārs stobrs. Un jā- militārajā “Zīmuļu Pasaulē” arī statusa priekšmets.
Krievu ieroču konstruktoru iespējas un talantu nevajag novērtēt par zemu (ne tikai viņu oriģinālo izstrādājumu dēļ, bet jo īpaši spējs paņemt/nospert dizaina ideju un to tiešām tālāk uzlabot dēļ:piemēram, Stgw 44=Ak47, Walter PP=PM utt.).
Arī oriģinālās “ŗazrabotkas” ir kā minimums cieņu iedvesmojošas- jo vairāk tāpēc, ka mūsu “first responderiem” (uz vietām) un vienlaicīgi NBS aritrīta mocītajam “mugurkaulam”- ZS (vismaz IV noteikti) nāksies pirmajiem stāties pretī ļautiņiem, kuri ar zemāk redzamajiem verķim, visticamāk, tiks bruņoti:
https://www.youtube.com/watch?v=nbqr5YHMRYY
Ņemot vērā to, ka uz doto brīdi pasaulē galvenais trends pistolēm ir svara samazināšanai un aptveres ietilpības palielināšanai (līdz robežai, protams), kā arī pistoļu ložu terminālās ballistikas rādītāju uzlabošanā (it sevišķi krieviem- bruņuvestu caursišanas spēju nodrošināšanā – patronas 7N21 un 7N31, ja nekļūdos) un nepieciešamo “gadžetu” (lukturīšu, lāzera tēmekļu) nostiprināšanai uz ieroča, varam sagaidīt, ka krieviem parādīsies jēdzīgs aparāts, kuram būs polimēra rāmis ar Pikatinny sliedi, tritija tēmēšanas ierīcēm utt. (Gsh18 pagaidām neskaitās. Kāpēc- saite zemāk).
Atslodzei- viens stāsts iz ZS pirmsākumiem un ļoti personiskas pieredzes (PMu sakarā): 90-to sākuma(1992.-1993. gadi).
Viena no LV ieroču importētājfirmām (tajā laikā) piedāvāja tālaika ZS virsvadībai iegādāties JAUNUS PMus, AKMus, laikam arī PKMus pilnā komplektā no RU- šai kompānijai bija taisnie “gali” Iževskā un citur. Cipari bija vairāk nekā draudzīgi (kā šodien atceros no galvas preiskurantu) bet, kā izrādijās vēlāk, tie grāva tikko uzdīgušo ZS apgādes činavnieku biznesu. Tas bija laiks, kad pie varas bija Boriss Ņikolajevičs un attiecības ar RU bija ļoti labas. ZS virsvadība minētās firmas pārstāvjus pasūtīja nahren.
Par cik centralizēto iepirkumu procedūra tad vēl nebija noregulēta, pastāvēja likumīgas iespējas ZS batiņiem stobrus iegādāties pašiem (toreiz gan pirka no tad vēl LV teritorijā esošajiem RU armijniekiem gan patronas, gan AK74 un citas mantas, gan vāca ZS-gu personiskos līdzekļus SKS karabīņu iegādēm utt.), jo tad vēl stobru trūka (nu gan pateicu- tipa tagad tie ir ” в изобилии, достатке и с перебором”!!!).
Tālāk notiek sekojošais: ZS-gi savāc vajadzīgo summu un pēc attiecīgas saskaņošanas viens batiņš pasūta un saņem JAUNAS pistoles IŽ 70 (PM sporta versija – ar regulējamo aizmugures tēmekli) pilnā komplektācijā – 2 aptveres, slauķis un pistoles maksts. Cen precīzi neatceros, bet tā noteikti bija 50-60 USD robežās par komplektu.
Diemžēl šis bija pirmais un vienīgais darījums, jo ZS apgādes virsvadoņi aizliedza jebkādu turpmāko “pašdarbību” stobru iegādē- atgādinu,ka tas notiek uz tā fona, ka viņi pirms tam jau atšuva minētās firmas pārstāvjus, kas piedāvāja centralizētu iepirkumu, par acīmredzami draudzīgāku ciparu un daudz nopietnākā kvantitātē, nekā atsevišks batinš varēja/drīkstēja iegādāties.
Vēlāk uzzinājām, ka ZS sagādes/apgādes “korifeji” ZS-giem pārdod LIETOTUS PMus no IeM noliktavām par aptuveni USD 80-100 gabalā, par pašu saziedotām naudiņām.
Par personisko pieredzi ar pāris gadus vēlāk Slovākijā iegādātajiem AKMiem un RPK ar izlietotu stobru resursu citreiz.
par NATO kalibru standartiem tad vel nedomaja? Vai arī krievi piedāvāja ZS kalašus jau speciāli 5.56mm kalibrā?
Tad par NATO kalibriem “podavno” nedomāja: 90- to sākums taču (līdz NATO vēl 10+ gadi)- bija aktuāli dabūt jebkādus kaujas stobrus. Mums pat ļaudis uz dežūrām nāca ar Margoļiniem ( 4,6 mm ma,kalibrenēm), ko pārņēma no DOSAAFa.
Tajā laikā gāja aktīvas diskusijas par to, kuru kalaša kalibru (7,62×39 vai 5,45×39) pieņemt bruņojumā. Mums batiņā bija abi, lai gam oficiāli toreiz nosliecās par labu 7,62×39- laokam gan apvidus īpatnību, gan konkrētās patronas ballistikas dēļ.
Kā jau rakstīju- piedāvāja jaunus AKMus- tie no dzimšanas ir tikai 7,62×39. Un PKMus iekš 7,62x54R.
Būtu man tas, kā man nav -teikšana, es no poļiem tagad iepirktu PKMus iekš NATO 7,62×51- kbalitāte ļoti laba, PKM “šasija” vienkārša un uzticama. Ne mazsvarīgs faktors- savā klasē (General Purpose Machine Gun) vieglākais aparāts.
http://www.thefirearmblog.com/blog/2015/09/08/polish-armed-forces-upgrade-pkms/
Dēļ margoļiniem gandrīz starptautiskais skandāls sanāca, vienu brīdi tie bija oficiāli bruņojumā, bet kādas tur konvencijas aizliedz armijās šādu kalibru svina lodēm bez apvalka, tikai sportam.
Tas riesa. Piemēram, Serbijā privātie mazkalibra pistoles arī nedrīkst iegādāties, tajā skaitā arī sportam. Tevis piemin3ro iemeslu dēļ. Žīdiem gan labi- nav viņi EU, un mazkaibra pistoles lieto uz nebēdu- problēmu ” likvidēšanai”.
Arī krievi ir atraduši pielietojumu mazkalibra šautenei militārajā/ drošības segmentā:
http://world.guns.ru/sniper/sniper-rifles/rus/sv99-e.html
Diez vai. Viņiem pašiem tāds ir retums.
Nebūt ne retums: uz doto brīdi viņiem ir pāri par 1200 ( viens tūkstotis un divi simti) gab UKM- 2000 ( PKM- NATO):
https://en.m.wikipedia.org/wiki/UKM-2000
Viņiem ir apstiprināta programma par gandrīz 25 miljoniem poļu zlotu UKM-2000 modernizētās versijas ložberu piegādei viņu BS ( ne bull shit;)) laika posmā no 2015 līdz 2018 gadam, skaitā nepilni 400 (četri simti) gabali, ja nekļūdos.
http://www.defence24.com/252733,mspo-2015-modernized-ukm-2000p-for-the-polish-army.
Un vēl kas- tas, ka viņiem pašiem tie vēl nav varbūt pienācīgā skaitā (viņiem vēl ir ap 10 000 -desmit tūkstoši -PKM iekš 7,62x54R un vēl tik pat daudz konservācijā noliktavās) , nekādi neizslēdz naudas pelnīšanas nolūkā ražot un tirgot eksportam, paralēli pārapbruņojot (pakāpeniski) savu armiju – naudiņa ta vajadzīga!
Piemērs: kad krievi izstrādāja savu jauno BMP-3, viņi ar to nevarēja pārapbruņot savus BS, izņemot dažas vienības- arī šodien vēl īsti nevar/ negrib, lai gan progress ir jūtams un krietni atšķirīgs no 90- jiem. Bet tas netraucēja viņiem tajā pašā laikā pārdot eksporta versijas naudīgajiem un uz jaunām rotaļlietām kārajiem arābiem, tikai virsū lika franču, ja nekļūdos, optiku un elektroniku.
Tā, lūk.
Kas grib- meklē un atrod iespējas. Kas negrib- pats zini, ko dara. Mēs savā laikā atradām savam batiņam iespējas un izmantojām tās pēc pilnas programmas, par spīti sabotāžai no “dīlu bīdītāju” puses- nebija, maitas, vēl nostiprinājušies savās pozīcijās. Šīs pašas iespējas, tikai plašākas un jaudīgākas, tika piedāvātas tā laika ZS virsdiriģentiem. Viņi tās noraidīja. Tam sekoja citas viņu darbības- kara tribunāla straujās izmeklēšanas cienīgas.
Tā ka iespējas celt kaujasspējas caur kvalitatīva un cenu ziņā draudzīga bruņojuma iegādi pastāv. Būtu tik iztrūkstošais ķēdes posms- īsta gribēšana.