Kas apturēs falšo ziņu NiagāRU?


Šajās brīvdienās šis ir lasītākais WP raksts

[..] propaganda machinery — including thousands of botnets, teams of paid human “trolls,” and networks of websites and social-media accounts — echoed and amplified right-wing sites across the Internet as they portrayed Clinton as a criminal hiding potentially fatal health problems and preparing to hand control of the nation to a shadowy cabal of global financiers. The effort also sought to heighten the appearance of international tensions and promote fear of looming hostilities with nuclear-armed Russia.[..]

kā arī visvairāk apspriesti ir šie divi pētījumi:

  1. Trump isn’t the end of Russia’s information war against America. They are just getting started.
  2. Russia’s attempts to influence the U.S. election via hacking and selectively leaking sensitive U.S. government and political data were not conducted in isolation. They were accompanied by large-scale, long-term efforts to build online “fake news” propaganda outlets withsignificant audiences in the U.S.

Secināms, ka nekas vēl nav beidzies, ja tas ko apraksta pētnieki  ir taisnība, tad jau tuvākajā nākotnē neuzpirkta  žurnalistika būs liels retums, savukārt mēdijus pārpludinās falšo ziņu straumes. Cilvēki tiks vispirms dezorientēti un tad apjāti. Bez kara un raķetēm. Eiropā šķiet to arī saprot un rīkojas, tādeļ, jo nopietnāk jāvēro griguļveidīgo aktivitātes LV.  Ždanoka, Mamikins nav tik bīstami, jo ir visiem labi pazīstami, tomēr RU slēptie aģenti var radīt mums lielus hibrīdpārsteigumus.

10 domas par “Kas apturēs falšo ziņu NiagāRU?

  1. Neuzpirkta žurnālistika jau tagad ir nopietns retums un ”falšo” ziņu straumes jau tagad plūst ar straumēm visos medijos, vienalga krievu vai kādos citos.

      • nvo visbiežāk paši tiek no kaut kā finansēti, un ja netiek, tad viņiem ir diezgan grūti tikt sadzirdētiem (sevišķi, ja viņi nedraudzējas ar medijiem). Tā ka problēma ir vēl dziļāka.

        Kādu laiciņu atpakaļ, kad sākās cepšanās par bēgļiem, mani pārsteidza, ka LR1 (ko itkā varētu uzskatīt par +/- objektīvu) bija pārraide par tēmu “atspēkosim mītus par bēgļiem”. T.i., pilnīgi vienpusīgs raidījums, neņemot vērā to, ka sūdzības par bēgļiem kaut vai tai pašā Zviedrijā bija. Ja jau itkā visneieinteresētākais un arī nevarētu teikt, ka sevišķi apmaksātais LR1 šitā, tad ko gaidīt no citiem, nerunājot jau par krievu propagandu.

        • Nu kaut kādam domu pluralismam jābūt, viens raidījums/žurnālists atspoguļo tā, cits savādāk tas ir OK (piemēram sargs.lv vs VB 🙂 ) . Runa ir par speciāli piegrieztu melu radīšanu ( vai retranslēšanu. Ja būtu melnie saraksti tiem, kuri ir pieķeri (fact check) šādā darbībā, informācijas patērētājiem būtu vieglāk orientēties. Sākumā melno sarakstu uzturētāju būs daudz vēlāk paliks daži, kuriem var uzticēties. Ja problēma aktualizēsies pats piedāvāšu visiem šādu mediju sarakstu veidot, lai gan LV ir tik maza, ka saraksts diez vai būs garš. kritērijs atlasei būtu viens – apzināta maldināšana.

          • Apzināta maldināšana būs arī, ja par vienu notikumu vai procesu ilgākā laikā atspoguļojums notiek šādā veidā – vienas puses viedokļa uzsvēršana pozitīvā gaismā, otras puses – ar negatīvu pieskaņu, attiecīgā veidā ziņu virsrakstu veidošana un notikušā interpretācija, atsevišķu ziņu un notikumu noklusēšana vai daļēja atspoguļošana, vai atspoguļošana pēdējā lapā (WWW gadījumā – kaut kur tālu lapas apakšā), viena vai līdzīgu viedokļu ekspertu piesaistīšana, pārsvarā vienas puses viedokļa pārstāvju intervēšana vai pretējo pušu pārstāvju intervēšana dažādā veidā – vienu pozitīvi, otru – ar uzstājīgiem uzbrūkošiem jautājumiem, tad vēl svešo viedokļu regulāra izsmiešana utt.

            Un šādā gadījumā, ja mēs ņemam par piemēru divus pēdējos skaļākos notikumus/procesus un to atspoguļošanu – ASV prezidenta vēlēšanas un Brexit – tad tādā sarakstā būtu jāiekļauj visi – sākot no BBC un CNN, vietējiem delfiem, apollo, tvnet, irLV, līdz pat RussiaToday.

            Manā skatījumā – diezgan liels strupceļš. Ja krievu propagandas mediji atsevišķas ziņas papildina ar atklātiem meliem vai visa ziņa ir pilnīgi meli, tad rietumu mediji savukārt rīkojas kā augstāk aprakstīju – neobjektīvi atspoguļo situāciju, respektīvi – īstus melus it kā nepublicē. Tomēr nedomāju, ka tas ir kas labāks par atklātiem meliem.

            Vēl viens piemērs – kad pirms pāris gadiem Francijā procesā bija likumprojekta par viendzimuma laulībām pieņemšana, un cilvēku aptaujās atbalsta/neatbalsta bija aptuveni uz pusēm – pa visu Franciju bija regulāras protesta (pret viendzimuma laulību atzīšanu) demonstrācijas, dažas no tām pat cilvēku skaita ziņā lielākās, kādas šajā gadsimtā Francijā bijušas (pāri par 100 tūkstošiem cilvēku). CNN, BBC un mūsu medijos par to bija praktiski klusums, dažreiz parādījās kādas ziņas kaut kur websaita apakšā.

            Tas pats par Poliju – kad tur vienlaicīgi notika demonstrācijas par atbalstu jaunajai valdībai (partija “Likums un Taisnība”), kuras bija milzīgas, bet tai pat laikā pret bija tikai dažu tūkstošu cilvēku demonstrācijas – tad atkal pilnā sparā tika atspoguļotas šīs nelielās it kā pro-eiropeiskās pret Kačinska demonstrācijas (kaut Kačisnskis nav anti-eiropeisks), bet lielās Kačinska atbalsta demonstrācijas atspoguļotas faktiski netika. Turklāt varēja labi redzēt kā neobjektīvi darbojas fotogrāfi – bildes par mazajām anti-Kačinska demonstrācijām bija bildētas no zmea skatu punkta ar platleņķi – tādējādi radot iespaidu, ka ir liels daudzums cilvēku, kaut redzmas ta ir tikai priekšplāns. Nekādu kopējo skatu no augstākiem skatu punktiem.

            Vienīgais ko redzu kā risinājumu p[ar sarakstiem – tas ir divu pakāpju saraksti – pirmā pakāpe – atdalīt medijus, kuri atklāti melo vai izplata melīgas ziņas, no pārējiem medijiem, šos melīgos medijus iekļaujot pilnīga blacklistā, bet ar konkrētiem piemēriem. Un otrā pakāpe – tie mediji, kuri nemelo – tiem norādīt, kādus politiskos uzsktus atbalsta īpašnieki, redakcija un konkrēti žurnālisti.

  2. Eh, katram taču ir viedoklis un pārliecība, arī par baltu un melnu. Varbūt nevajag nekādus melnus/baltus/krāsainus sarakstus, vienkārši taisīt faktu ziņas. Tik vienkārši. Iespējams ka tādā gadījumā ziņas kļūs īsas un neinteresantas (jo faktu taču maz), tad obligāti dala kategorijās:
    1. fakts per se , tik ciets cik iespējam. Jātrenējas atdalīt faktu no “papildinājumiem”, bet nu piemēram, Notikusi kārtējā Hillarijas Klintones epastu sarakstes nopludināšana. Sagaidāms, ka daļa no šīs sarakstes ir viltota/ modificēta. Klintones reitings krites par par xx punktiem pēc Blumberg novērtējuma.
    2. faktu papildināšana ar ļoti iespējamu, bet neapstiprinātu informāciju: Nopludināšanā iesaistīti hakeri no Krievijas. Epastu saturs būtiski samazina Klintones ievēlēšanas iespējas.
    3. Viedokļi un spekulējumi un/vai viedokļiem.
    Ļaunie hakeri grauj demokrātiskās pasaules cerību uz gaišu nākotni. Vai RU tas ir tīrais sīkums, viņi uzlauž jebkuru e-pastu 20 minūtēs un tagad faktiski kontrolē visus vadošos ASV politķus.

    • Sava taisnība tev ir. Bet piemēram izlūkošanas analītiķi vērtē divus parametrus – A)pašas informācijas kvalitāti/ticamību un B)informācijas avota vēsturisko kvalitāti/uzticamību.
      Ja neuzticams avots pēkšņi uzstājas ar jaunu it kā ticamu faktu, tas ir pamats šo faktu īpaši pārbaudīt. Ja uzticams avots pēkšņi laiž ārā neticamu faktu, tas ir pamats šo faktu īpaši pārbaudīt.
      Sākotnēji visi informācijas avoti ir mazticami, ar laiku izkristalizējas zināma reputācija, kas balstās uz ilgstošiem novērojumiem. Līdz ar to atbildīgam informācijas patērētājam ir svarīgi zināt no kurienes nāk šī ziņa, vai avotam var ticēt. Tātad uzticamo avotu reitingi un/vai neuzticamo avotu saraksti ir analītiķim vērtīgs instruments. Bet, ja runa ir par plikiem faktiem, tad ir jāņem BNSu vai LETu, tikai tie neraksta vai raksta maz par mūs interesējošām tēmām.

      • Jap. Tieši tā – par pašu faktu patiesumu ir vērts reitingu/kvalitāti skaitīt. Man patīk fakti atsevišķi un daiļliteratūra atsevišķi. Noteikti vajag arī interpretācijas, analīzes un viedokļus, ir taču jāpraktizējas loģikas vingrinājumos un realitātes uztverē.
        Bet galvenā grūtība laikam jau ir ar sociālajiem faktiem – kurš ko atbalsta, par ko cīnās utt. Ļoti labs piemērs te augstāk ar anti Kačinska demonstrācijām, fakti tiek “pievilkti” tā lai izskatītos “kā vajag”. Pokazuha rullē!

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.