Turpinājums, sākums šeit un šeit
8. VESELĪBAS PROBLĒMAS AUKSTĀ LAIKĀ
Ziemas apstākļos var rasties specifiskas traumas un saslimšanas:
• atdzišana
• apsaldējumi
• tranšeju pēda
• tulznas
• ķermeņa atūdeņošanās (dehidratācija)
• saindēšanās ar tvana gāzi
• sniega aklums
• saules apdegumi
• vēdera aizcietējumi
8.1. ATDZIŠANA.
Atdzišana ir siltuma zaudēšana ātrāk, nekā ķermenis to spēj radīt. Tā
notiek zemas temperatūras, lietus, sniega un vēja iespaidā.
8.1.1. Atdzišanu pastiprina:
• nogurums;
• nepietiekošs apģērbs;
• nepietiekošs patvērums;
• nepietiekošs ēdiens;
• zināšanu un sagatavošanās trūkums.
Atdzišanu var novērst uzturoties atbilstošā patvērumā un uzturot apģērbu sausu.
8.1.2. Atdzišanas simptomi:
• sākas nekontrolēta drebēšana (ķermeņa temperatūra ir
nokritusies līdz 35 grādiem);
• dīvaina uzvedība – pēkšņi enerģijas uzplūdi mijas ar apātiju (šeit
un tālāk ķermeņa temperatūra ir nokritusies robežās 35 līdz 32
grādi);
• palēninās reakcija;
• neatbild uz jautājumiem;
• neievēro instrukcijas;
• koordinācijas trūkums: klupšana un krišana;
• galvassāpes;
• aizmiglots skatiens;
• vēdera sāpes (šeit un tālāk ķermeņa temperatūra nokritusies zem 32 grādiem);
• sabrukšana;
• apstulbums;
• bezsamaņa.
Atdzišanas simptomus pastiprina slapjš apģērbs, ievainojumi, bads un
stress. Tādēļ esot grupā: uzmaniet viens otru, lai laicīgi pamanītu
atdzišanas simptomus.
8.1.3. Ārstēšana:
• novērst turpmākos siltuma zudumus;
• novietot patvērumā;
• uzvilkt sausas drēbes (neizģērbt pilnīgi, bet nomainīt apģērbu pa daļām!);
• noguldīt siltumā (ne uz zemes);
• apsegt, uzlikt karstus akmeņus, atsildīt ar cilvēka ķermeni;
• dot siltu un saldu dzērienu;
• uzlikt siltus priekšmetus uz vēdera, muguras, locītavām, ciskām,
jo šajās vietās asins vadi ir tuvāk ādai un labāk uzsilst asinis.
Ievērot!
Ķermenim ir jāatsilst pašam no iekšpuses. Ja ķermeni ātri uzsildīs no ārpuses, paātrināsies asinsrite – aukstās asinis sāks ātrāk riņķot pa vēl auksto ķermeni, un vēl papildus to dzesēs. Līdzīga iedarbība ir arī alkoholam.
Jāievēro divi likumi:
1. Siltums zaudēts ātri – atsildīt ātri.
2. Siltums zaudēts lēnām – atsildīt lēnām.
8.2. APSALDĒJUMI.
Parasti apsaldē seju, ausis, plaukstas, pēdas.
8.2.1. Simptomi:
• Dzelošas sajūtas.
• Āda kļūst vaskaina, spīdīga un stinga.
• Āda sacietē, kļūst sāpīga.
• Rodas tulznas.
• Audi atmirst, sāk pūt un atdalīties no ķermeņa.
8.2.2. Profilakse:
Kustēties, bet sejai – taisīt grimases.
8.2.3. Nelielu apsaldējumu ārstēšana.
Nogādāt siltumā, plaukstas atsildīt piedurknēs, pēdas var atsildīt pie biedra vēdera (bet ne pārāk ilgi, lai neatdziest biedra vēders).
8.2.4. Dziļu apsaldējumu ārstēšana.
Nogādāt siltumā, nerīvēt ar sniegu, neatsildīt ar atklātu uguni.
Pakāpeniski atsildīt ar siltu ūdeni sākumā liekot kompreses, atsildīšanai lietojamā ūdens temperatūrai ir jābūt ap 28 grādiem (elkonim ir patīkami
silti). Ja ūdens ir par karstu, tad tas jāatdzesē.
8.2.5. Dziļi apsaldējumi ar pūšļiem, to ārstēšana. Pūšļus pārsien, lieto sildīšanu ar ķermeni.
Pūšļus nepārdurt! Neko neberzēt!
8.3. TRANŠEJU PĒDA.
Tranšeju pēda rodas ilgstoši atrodoties slapjumā un aukstumā (vai tikai slapjumā). Tranšeju pēdas veidošanos veicina neatbilstoši apavi, kuri spiež, nogurums, miega, ūdens un pārtikas trūkums.
8.3.1. Profilakse.
Ērti un labi apavi. Regulāri pārbaudīt pēdas, lietot pēdu pulveri. Kustināt
pēdas un pirkstus.
8.3.2. Simptomi.
Āda sačokurojas, kļūst balta, vēlāk purpura krāsā. Pēdas pietūkst, ir
tulznas, durstoša sajūta, sastingums ar sāpēm.
8.3.3. Ārstēšana.
Pēdas nožāvēt. Neberzēt! Nepārdurt tulznas! Pacelt kājas, apsegt un
turēt siltumā. Ja apsegs ir ļoti smags, ievietot kājas būrī (improvizētā) un apsegt būri.
Nelietot ārējus sildītājus! Nemasēt! Tikai siltums un atpūta.
8.4. TULZNAS.
Pirms tulznas ir izveidojušās (noberzuma vietā ir apsārtusi āda), uzlīmēt plāksterus visai noberztajai vietai. Virs tulznas līmē plāksteri ar caurumu
tulznas lielumā.
8.5. ĶERMEŅA ATŪDEŅOŠANĀS.
Ķermeņa atūdeņošanās ziemā rodas papildus slodzes dēļ (ekipējums, apģērbs, kustība pa dziļu sniegu). Apmēram 2 litrus ūdens dienā cilvēks izelpo.
Nepieciešamais ūdens daudzums akttīvi darbojoties ir 4 litri diennaktī (arī ziemā). Nelietot alkoholu, jo tas atūdeņo organismu. Nelietot kafiju un tēju, kas ir urīnu dzenošas un paātrina ūdens izvadīšanu no organisma. Vislabāk dzert kakao.
8.5.1. Simptomi:
Tumšs urīns, urīna daudzums mazāks kā parasti, sausa mute,
nogurums, gara kūtrums, apetītes zudums, ātra sirds darbība,
nelabums, bezsamaņa.
8.5.2. Ārstēšana:
Dot dzert ūdeni 3-4 litrus dienā.
8.6. SAINDĒŠANĀS AR TVANA GĀZI (teltī).
Tvana gāze rodas nepilnīgi sadegot kurināmajam. Tai nav smaržas un
garšas, tādēļ to ir grūti identificēt .
8.6.1. Simptomi.
Galvassāpes, reibonis, miegainība, nelabums un vemšana. Seko
bezsamaņa un nāve, ja tvana gāzes iedarbība netiek pārtraukta.
8.6.2. Ārstēšana.
Telts vēdināšana!
Cietušo novieto svaigā gaisā. Ja tas neelpo, elpināt mākslīgi. Turēt
cietušo siltumā un vēdinātā patvērumā.
8.7. SNIEGA AKLUMS.
Sniega aklums rodas no ilgstošas uzturēšanās sniegotā apvidū saulainā
laikā, ja nelieto saules brilles.
8.7.1. Simptomi.
Acis kļūst jūtīgas pret zilbinošo gaismu, tad sākas mirkšķināšana,
šķielēšana. Redzamais kļūst vispirms rozā, tad sarkans. Tad acis sāk
grauzt it kā tajās būtu smiltis.
8.7.2. Ārstēšana.
Cietušo novieto tumšā vietā, uz acīm uzliek apsēju, uz pieres – vēsu
auduma kompresi. Sniega aklums pāriet pats no sevis ar laiku.
Turpmāk nēsāt saules brilles.
vara bungas 