[..] Computer models were used to conclude long-range surveillance companies were not in demand by ground commanders. Defense analysts have said Army commanders have an aversion to risk and a growing preference to use technology such as satellites and drones for reconnaissance rather than insert small teams of soldiers. [..]
vara bungas: Lieki teikt, ka US armija ir modes pamatlicēja visām Rietumu armijām, jo īpaši tādām kā mūsējā. Izskatās, ka pēdējā amerikāņu mode ir diezgan strauja atteikšanās no Long Range Surveilance Unit (LRSU, long range recce vai taml) apakšvienībām. Lieki teikt, ka izlūkpatruļa ir mūsu “viss” ar ko pamatoti lepojas gan SzS brigāde, gan SUV, gan ZS. Tomēr laiks nestāv uz vietas un tehnoloģijas aizstāj cilvēkus (nav runas par diversantiem) jomā, kas prasa no apakšvienības iefiltrēties, veikt desmitiem kilometru garu pārgājienu pretinieka aizmugurē , dabūt informāciju, atrauties, izdzīvot, izfiltrēties, atnest un nodot “medījumu”. Diemžēl visa ķēdīte var būt par garu mūsdienu informācijas aprites ātruma un kvalitātes prasībām un “par vēlu tu nāc” ar savu informāciju… Vēl viens svarīgs aspekts, ka veicot štāba plānošanu izšķirošās priekšrocības iegūst tā puse kura ātrāk un kvalitatīvāk veiks Boida ciklu un kamēr vieni balstīsies uz cilvēku sagādāto informāciju, otrie izmantos tehniskos līdzekļus. Rezultāts 9/10 gadījumos būs par labu tehniskajiem līdzekļiem. Attiecīgi jāvēro pretinieka karaspēka vienību piesātinājumu ar tehniskiem izlūkošanas līdzekļiem (radariem, BPLA, dažādiem sensoriem, pieeju satelītattēliem utt), lai modelētu un salīdzīnātu ātrumu ar kādu mēs un pretinieks tiekam pie izlūkinformācijas un attiecīgi pie komandiera lēmuma. Ja pretinieks izmanto tehniku un iegūst kvalitatīvāku informāciju ātrāk par mums, mēs komandiera lēmuma izstrādes procesā atpaliekam OODA ciklā, attiecīgi apriori zaudējam operāciju tempā un kvalitātē (kā saka “tā kā būtu laiks uz podu un gulēt, bet mēs vēl neēduši”) . Domāju NBS vēl nevar atteikties no mūsu ilgi koptā izlūkpatruļas lauciņa, tomēr jāpatur prātā, ka neattīstot militārās izlūkošanas tehniskos līdzekļus taktiskajā izlūkošanas līmenī, mēs nespēsim nodrošināt NBS vienību štābus un komandierus ar savlaicīgu un kvalitatīvu izlūkinformāciju, kas nepieciešama, lai plānotu operācijas un vadītu karaspēku. Nebūs informācijās, nebūs plānu, nebūs vadības, rācijas klusēs, vai pārraidīs bulšitu.
PS Taisnības labad jāsaka, ka likvidējamo US armijas LRSU personāls cer uz likvidācijas lēmuma pārskatīšanu, tomēr es tam neticu. XX gadsimts IR beidzies. Lai gan ne visur.
UPD1 Meanwhile
UPD2 Donbasā separiem uz brigādes lieluma vienību ir ap 12 BPLA pēc štata un vēl 6 ārpus štata.
vara bungas 
Beigās tas pārvērtīsies par kariņu starp programmētājiem un inženieriem. Kurš uzkonstruēs robotu, kas varēs nokillot otra uzkonstruēto robotu. Un kamēr roboti klapēsies savā starpā, tur, kur nevarēs tikt robots, ies izlūkpatruļa. Kam būs jābūt vēl 100x advancētākai.
Diemžēl cilvēki nepadodas upgrade. Tad ir jāmeklē tādi šortkati kas likvidē AI priekšrocības vai degradē pašu digitalizēto vidi līdz analogai.
Tehnikai vienmēr būs ierobežojumi, un jaunu tehnoloģiju izstrāde vienmēr ir lēnāka, nekā cilvēka iespēja pielāgoties. Tehnoloģijas būtībā atrisina rutīnas darbu veikšanu (vispārīgi runājot).
Tām tehnoloģiskām izmaiņām, kas tagad sasniedza kājniekus ir jau sistēmiska ietekme, kas mainīs (jau maina) to pielietošanas taktiku, tāpat kā taktiku mainīja šaujamieroči, tanku vai ložmetēju introdukcija. LRSU pēc definīcijas jau ir sasniegts karavīra efektivitātes maksimums, nu labi var iedot viņiem līdzi kādus gadžetus bet uz kā rēķina uz patronu rēķina vai uz paikas rēķina? Var iedot labāko apgērbu, bet ko tas līdz pret termovizoru pēc forsēta pārgājiena utt? Piemēram tu vari izlavīties pēc pusnakts no gultas un sievas nepamanīts aizjozt līdz ledusskapim pēc lašmaizītes. Bet pamēģini izdarīt to nemanāmi, ja māja pieslēgta pie signalizācijas 🙂 Tur tad taktiku jāmaina savlaicīgi paslēpjot lašmaizīti pa rokai, bet ne zem spilvena, jo pretinieks ti. sieva saodīs.
Tas, ko Tu saki, rosina uz pārdomām.
Piemēram, mēs tiešām varētu uz nakti sagatavot lašmaizītes ledusskapī.
galvenais, lai nav tālu jāiet
džeki, atliekam lašmaizīšu sarunas!! Man sākās nekontrolēta siekalu rīšana. To nevar ietekmēt tāpat, kā Trampa garastāvokli 🙂
Cilvēks ir vājš. Ieraksta doma bija tāda ka izlūkiem klāt pie izlūkpatruļu prasmēm (sen jau) klāt vajag BPLA, aktuālus satelītattēlus, radioizlūkošanu un sensoru spējas katrā bataljona izlūkvadā un katras brigādes izlūkrota/bn.
un lašmaizītes
par to rūpēsies volontieri, ja tādi mums būs.
Principā mēs nonākam, ka vajadzīga jau vesela izlūkvienība lielākā par vadu bataljona līmenī: recce vads, tehniskās izlūkošanas nodaļa/vads (satelīti, radio, sensori) un humint nodaļa/vads (darbs ar gūstekņiem, civilajiem, sociālo tīklu monitorings).
Teorētiski. Bet praktiski HUMINTa vads ZS (!) bataljonā ir lieka greznība, ja humints nav tikai nosaukumā. Imagery analītiķi var būt daži, bet pat ne nodaļa. Patiešām rūdītus večus recce vadam tu ZS bataljonā atradīsi? Pāris grupas mb. Tehniskie … nu nodaļa. Tā kā vairāk par vadu iekš pašreizējā ZS Bn nesanāk.
Pāris nodaļas skarbo veču savākt var.
Imagenery var būt daži, bet vēl kādam vajag vadīt sensorus, bezpilotniekus, klausīties radio ēteru.
Vajag ēst kārtīgas brokastis, ne tikai pliku kafiju vai tēju izdzert 🙂
Runājot par signalizāciju – protams, ka šinī gadījumā ir jārīko n-tās viltus trauksmes, lai tā signalizācija apriebtos un neliktos vairs derīga, un tad mana pielavīšanās ledusskapim izskatītos pēc tipiskas viltus trauksmes.
Nepamodināt sievu ir daļa no uzdevuma 🙂 Ja tu nokauisēsi viņu ar viltus trauksmēm lašmaizītes būs pēdējais ko tu vēlēsies.
kur problēma ienaidnieku (sievu) medikamentozi aizmidzināt? Kamēr rātni guļ, var paspēt zosi izcept 🙂
Tas der kā izņēmuma risinājums
Sievu jānokausē citādāk 😀 !
Pēc 20 gadiem arī cilvēku upgrade kļūs par īstenību.
Es neteiktu, ka pazudīs pavisam. Dažreiz nepieciešams fiziski būt cilvēkam klāt. Nozīme un apjomi gan mazināsies.
Vajadzības atrastos tām pretī nav spēju ko likt lai dzēstu cilvēka nosacītās pēdas (izstsrojumu) vidē.
Ko tad darit ta saucamajiem izlukvadiem ZS bataljonos? Tiesa par efektivitati gruti spriest, ja neskaita to ka tur, ja nemaldos atlasija fiziski stiprakos un teoretiski inteligentakos arrindas ZS, ekipejums viniem butiski neatskiras, varbut citas uzkabes, un ieroci ar optiku.
Pagaidām slīpēt izlūkpatruļas iemaņas, pieķerot klāt HUMINT elementus. Komandieriem regulāri celt jautājumu par Militārās izlūkošanas taktiskā līmenā iekārtām un aprīkojumu (binokļi, tālmēri, periskopi, maskēšanās līdzekļi utt) visos forumos kuriem tiek klāt. Citādi komandieriem nebūs izejvielas ar ko plānot, attiecīgi nebūs operāciju ko komandēt.
Tragiski, tad jau viniem sanaks tikai palauties uz pasiniciativu- kura ka zinams ir tabu, visur kur ir dienesta reglaments, un organizaciju ziedojumiem.
ZS IV diemžēl īsti neapgūst padziļināti zināšanas, kas būtu jāzina recce vienībām, ja neskaita pāris lekcijas par tehnikas un ieroču sistēmu atpazīšanu.
Paskatoties šī apmācību gada plānu vairāk izkatās, ka IV tiek apmācīti vairāk kā ZS pseido-SUVs. Var jau būt, ka tas nav slikti, bet tad rodas jautājums kāpēc to veidojumu saukt par IV?
Bn struktūrā ir attiecīgs slots kurš saucās IV. IV apmācība katrā konkrētā Bn ļoti atkarīga no tā kā savu dienestu saprot Bn komandieris, S2, S3, vada komandiers, vada karavīri…
Savulaik, manā bataljonā, izlūkvads bija labāk apmācīta un saliedētāka vienība, kas pati bija sagādājusi sev drusku labāku ekipējumu nekā pārējiem. Un parasti uz mācībām brauca atsevišķi ar speciālu transportu. Skaitījās bataljona elitārākā vienība, kas savāca spējīgākos kadrus no visām rotām. Principā tolaik izlūkvads arī varēja būt vienīgā reāli kaujasspējīgā vienība visā bataljonā, jo bija praktiski nemainīgs sastāvs, kas arī regulāri apmeklēja mācības.
Citādi nemaz nevajadzētu būt. Bet slikti, ja norma pārvēršas par pamatu “elitārismam”. Izlūki ir vnk viena no daudzajām mil.specialitātēm, kas prasa mazliet vairāk izturības, attapības un speciālas taktikas pārzināšanas. Nekā pārdabiska, labi ja cilvēkam patīk tas ko viņš dara un viņš to prot labāk par visiem, tādā nozīmē arī sakarnieks vai mediķis var būt pietiekami elitāri 🙂 90-s batiņos pbija vietējie ārrindas SUVi (formāli rotas, praktiski vadi),kuros apkopoja sportiskākos un gados jaunākos zs. Bija labi izmantojami pret sīkiem un vidējiem reketieriem, bet tas jau ir cits stāsts ar mil.izlūkošanu tur nav nekā kopīga.
Trenēties veikt izlūkošanu arī civildrēbēs un apdzīvotās vietās, t.sk. masu nemieru apstākļos līdzīgi kā AUkrainā pavasarī. Piem. kādā pilsētā nemiernieki ieņēmuši pilsētas domes ēku, pilsētā notiek laupīšanas, kaut kādi bruņotie vīriņi arī parādījās. Iet izlūkot nomālējušies zaļi divās kolonnās pa ielas abām pusēm nav labākais risinājums. Risinājums – jāiefiltrējas kā civilajiem, iespējams jāpaliek novērot un ziņot par situāciju.
perspektīva jau izlūkiem vienmēr ir- kaut vai pārkvalificēt par ”suv” vai vēl ticamāk standarta kājnieku 😉 normālā izpildījumā tas būtu ka vienība ir uz riteņiem un vienā mašīnā blakus komandierim un sakarniekam atrodas arī “lidotājs” 😉 patruļas darbs tiek pasteidzināts – nododot tai ”priekšizlūkošanas” datus.