Salicilskābes (aspirīna) vielas nosaukums cēlies no latīņu: salix – vītols, kārkls. Salicilskābe pieder pie augu hormoniem, ko lietojam ikdienā daudz nedomājot vai tas ir dabīgs vai sintezēts. Gadījumā, kad nav citas izejas Salicilskābi (aspirīnu) saturošus augus var atrast tepat pa rokai, upes vai ezera krastā.
Vītolu mizas satur salicilātus, kas ir arī aspirīnā, taču dabiskie salicilāti izraisa mazāk blakņu nekā sintētiskie.
Locītavu sāpju gadījumā un kā savainojumu kopšanas līdzekli, novārītas vītolu (kārklu) mizas lieto problemātiskas ādas kopšanai kā dezinficējošu līdzekli, rētu dziedēšanai, nebojājot ādas virskārtu un nepaaugstinot ādas jutību. Tāpat salicilskābi var izmantot arī tulznu un citu ādas problēmu novēršanai.
Kā aspirīna aizstājēju saaukstēšanās, drudža, paaugstinātas temperatūras u.c. līdzīgos gadījumos lieto vītolu (kārklu) mizas. 2–3 tējkarotes (izžāvētu) sasmalcinātu vītolu mizu aplej ar 1 glāzi auksta ūdens, uzsilda līdz viršanai un vāra 5 minūtes, dzer karstu 3–4 reizes dienā.
Ja sāp zobi, jāiet pie zobārsta, bet gadījumā, ja tā nav opcija, tad vītola mizas mīkstā slāņa košlāšana var uz laiku līdzēt.
Piesardzīgi: vītola mizas preparātus un aspirīnu nevajadzētu lietot cilvēkiem, kuriem ir gastrīts, kuņģa čūla vai alerģiska reakcija pret salicilātu preparātiem.
Interesanti, ka tieši tagad, laikā pirms plaukšanas, salicilskābes koncentrācija vītolu mizā ir vislielākā. Resp. – jādodas uz upmalu, jāšķibī vītoli, jākaltē krājums…
Piezīme vietā, bet es atliktu došanos pie dīķa līdz SHTF, kad aspirīns tabletēs maksās puskaraļvalsti.