[..] But this year, far from the headlines, Germany and two of its European allies, the Czech Republic and Romania, quietly took a radical step down a path toward something that looks like an EU army while avoiding the messy politics associated with it: They announced the integration of their armed forces. [..]
vara bungas: integrācija vācu vai poļu armijā NBS nāktu par labu. Galu galā visas mūsu starptautiskās operācijas pierādīja, ka, lai nu ko, bet iekļauties un darboties angliski runājošos kolektīvos NBS prot. VB jau rakstīju, ka, lai spriestu par ES armijas iespējamību nākotnē, vispirms būtu jāpanāk integrāciju/savietojamību reģionālā līmenī izveidojot kaujasspējīgu spēku grupējumus ar kaimiņvalstīm. Ja izdotos, tad var turpināt integrāciju tālāk, ja neizdosies, tad arī lielākā mērogā nav izredžu jebko panākt. Nu, tad uzkāpsim kādā augstā priedē un palūkosimies apkārt. Ar ko integrēties? Rietumos nodevīgie un neitrālie zviedri, austrumos nedraudzīgie baltie krievi. Savukārt dezintegrācijas pakāpe starp LT, LV un EE aizsardzības modeļiem ir tik liela, ka vienīgais, ko var uzskatīt par puslīdz kopīgu ir štābu procedūras un angļu valodas zināšanu līmenis. Attiecīgi mums CZ un RO pieredzi ar DE pagaidām studēt pāragri. Ja šis vācu pilotprojekts izdosies, tad priekšlikumi mums nāks no PL caur LT, bet vispirms Baltijas valstīm vajadzētu beidzot pašiem vienoties kopējā dziesmā . Varu iedomāties, ka kašķis starp brāļiem-ģenerāļiem būs nevājš un, ja LT var nospļauties un “aiziet” DE un PL virzienā, tad EE nav kur likties bez LV, vienota telpa, vēsturiskas saites u.t.t. EE var uzskatīt par militāro reformu līderi Baltijā, tā ir veltījusi ne mazums kritikas NBS kaujas spējām un lielākai daļai no pārmetumiem var piekrist, līdz ar to, lai Baltijas reģionālais militārais klāsters kļūtu par ķieģelīti nevis caurumu Eiropas mūrī, pirmie, kuriem būtu jāmainās ir mūsu NBS. Slikta ziņa AM.
vara bungas 
Es pieņemu, ka igauņi negribētu ar mūsu atpalikušo NBS vispār ņemties…….mūsu līmenis ir tāds , kāds viņiem bija pirms 10 gadiem. Tad kad visām 3 Baltijas valstīm būs 2% aizsardzībā, tad arī kaut kas notiks.
Ne jau rīt uz brokastu laiku. Bet visvairāk mainīties nāksies tieši NBS vai arī no atpalicējiem kļūsim par atkritējiem.
Ko mūsu NBS var piedāvāt?
PD brigādi, ja tā mums būtu. Infrastruktūru, ostas, lidlaukus
Nodrošinājums 🙂 Nekā tāda ko civilā sfēra nespētu nodrošināt. Izņemot PD brigādi.
pusdzīvu PD brigādi bez artilērijas un bruņutransporta, un nezināmu skaitu slikti ekipētu un slikti apmācītu Zemessargu…….4 helikopterus, ā un vēl dažus dīvaina paskata kuģus.
vienoties par virzieniem, p a a a k ā p e n i s k i attīstīties un tad …
iespējams, ka atšķirībā no igauņiem, letiņiem nākamgad būs pašgājējhaubices! arī uguns koriģētāji letiņiem ir labākie baltijā… un es neesmu nemaz tik slikti apmācīts zemessargs 😀
tāpēc nevajag te atkal bārstīt pelnus uz galvas!
Bārstīt nevajag, vajag reāli vērtēt un salīdzināt. Haubices (kuru vēl nav) EE jau labu laiku ir (FH70, D-30), vai pašgājējhaubice ir labāka par velkamo liels jautājums, jo “tankam līdzīga haubice”(c) ir izteiktāks mērķis, kas grūtāk maskējams, jo atstāj lielākas/dziļākas/raksturīgākas pēdas, kas labi redzamas no gaisa. Turklāt EE klāt pie velkamajām kopā (!) ar FI pirks K-9 pašgājējhaubices.
JTAC paši nebumbo, nepieciešams gaisa atbalsts kā tāds, kas komplektā nenāk. Bet eksportam, piekrītu, OK.
Tu kā labi apmācīts azs neaizmirsti piebilst, ka tev ir OMD aiz muguras, kas, ja pārrēķina azs dienesta dienās, ir līdzvērtīgs 10 gadiem ZS.
Bet turpini oponēt gaudotājiem, kopš Lieliskais aizvēries un Mošķis pieklusis ar parādēm un orķestriem, tiešām varam palaist garām kādu pozitīvu.
igauņiem pašgājējhaubices, kā dzirdēts, būs tikai 21-jā gadā, tāpēc nav tā, ka viņiem viss jau ir, bet mums vēl ilgi nebūs.
pēdējā laikā tas info iebirst lielā kvantumā, tāpēc neapgalvoju, ka viss ir perfekti, bet grūti apgalvot, ka augšas neko nav sapratušas un nbs (kopā ar zs) ir nabadzīgs puišeļu bariņš. visi apjautuši, ka viss ir iekavēts un viss ir nopietni un tas viss jālabo mērkaķa ātrumā. kā reiz nodomāju, varbūt VB laiks iestāties zs, lai kalniņa k-ga deklamēto kvantitāti sasniegtu, bet vairāk, lai tiešām stiprinātos arī kvalitatīvi. pie reizes redzētu arī daudz ko pozitīvu, ko šeit baigi negribās izpļāpāt 😀
p.s. protams, tagadējās pozitīvās tendences kāds var sadirst jebkurā brīdī, tāpēc atslābt nevajag. labs piemērs tam ir “hitlerjūgenda” un koristu ieskaitīšana rezerves karavīros, kas galīgi man neiet kopā ar tikko nodarbībās darīto…
ZS es mēģināju iestāties, bet manu iesniegumu veiksmīgi “pazaudēja”. Otrreiz nesāku. Manā vecumā pēc dažiem gadiem varēšu dziedāt ZS veterānu korī, ko darīt negribu, tādēļ man ir mērķis un plāns kā kļūt par labu gatavnieku, jo par labu kājnieku kā rezerves karavīrs varu būt jebkurā laikā, kad Dzimtenei savajadzēsies.
Pozitīvās tendences un izmaiņas NBS ir pamanāmas, lai gan tās ir drudžainas, nesistēmiskas, paviršas un dekoratīvas. It kā aplupušu nesagatavotu sienu pa fikso nokrāso ar to kas ir pa rokai, grīdas krāsa vai akvareļu pofig. No malas skatoties ja ne labāk, tad citādāk, bet profesionāļiem (krāsotājiem) to labāk nestāstīt 🙂 Man bija iespēja skatīties uz citu valstu armiju spējām vadoties pēc konkrētiem un pamatotiem kritērijiem, tagad ar to pašu mērauklu cenšos mērīt NBS un pagaidām neredzu lielas izmaiņas pašaizsardzības spējās, kaujasspējīgu vienību skaita palielināšnos, ilgtspējīgu mobilizācijas rezerves sagatavošanas sistēmu un daudz ko citu. Nauda birst tas tiesa, galvenokārt projektiem ar ko pretiniekam pat aci izdurt nevar, bet armijas nāvējošā spēka līmenis turpat, kur bija. Prioritātes atgādina “Nu un , ka apkārt ugunsgrēks? Vispirms ir jāizbūvē ugunsdzēsēju depo, kur glabāt spaiņus, kurus pirksim vēlāk”. Pagaidām viss joprojām balstās uz 5.pantu un mūsu izcilību host nation support jomā. Ar to nepietiek.
Atslēgas posteņos sobrīd ir jābūt efektīviem krīzes menedžeriem. Tieši šādas īpašības es saskatu Kalniņā un Ozoliņā.. Pagaidām viss ir “pareizi” izkārtots lai aizmālētu acis ar lentīšu svētkiem uz kaujasspēju pieauguma rēķina.
Īstenībā naudas paliks vēl vairāk (paldies Barakam) un labam PR vairs nevajadzēs mocīt bērnus. Kaujas spējas no NBS cerams pieprasīs sabiedrotie, tādēļ kopumā dreifējam pareizā virzienā. Gribētos ātrumu un noķert vilni, bet kā saka hokeja komentētāji “labi, ka tā”(c) Pašreizējā iekšpolitiskā situācijā cerēt uz kaut ko labāku būtu naivi.
āmen.
kā reiz zs trūkst laba komandējošā sastāva! man šķiet, ka tur šobrīt ir dafiga iespēju menedžēt mācības ar dažāda veida tehniku un ļoti daudzi arī būtu priecīgi to visu mācīties. jā, pietrūkst sistemātiskuma. man kā reiz viss ir kedā, jo elementāro taktiku jau esmu mācījies, tagad tik uzlieku pamatīgus apgreidus. man arī tas liktos ļoti ekselenti, ja rezerves karavīrs garisona 120 dienas apgūtu un pa taisno dotos uz zs. patiesībā tās ir mazas narkotikas- ja katrā otrajā nedēļā nav mācības, tad reāls loms 😀
bet par tiem depo… labi, ka būvē “depo”, jo daba necieš tukšumu, kas nozīmē, ka “depo” tukši nestāv… varbūt tikai ilūzijas…
http://m.delfi.lv/latvija/article.php?id=48876659 “depo” pamazām aizpildās! pagaidām uz “saber strike”, bet domājams, ka gatavojas skarbajam “zapad 2017” scenārijam. jautājums tik, kas notiks ar šo tehniku rudenī, kad ru mācības beigsies?! varbūt ievedīs citu, bet varbūt LV jau būs ievedusi “tankiem līdzīgās haubices”?!
Vairākkārt esmu izteicis salīdzinājumu. Ja valsts aizsardzība ir atstāta saujiņas profiņu, patriotu un entuziastu ziņā, tad šo pašu principu varētu ieviest arī nodokļu maksāšanā… Jo kā viens, tā arī otrs ir vienādi svarīgi valsts eksistencei….
Aizsardzības entuziasti turklāt vēl piemaksā paši, kamēr nodokļu maksāšanas entuziasti tomēr ne visi ir ZS.
Vēlamais: Somija, Baltija, Polija, Vācija.
Somija un Zviedrija jau veido savienību, Norvēģija turpat tusē, bet ir NATO valsts
Vācija un Lietuva varbūt, bet diez vai (DE negribēs kaitināt RU)
Lietuva un Polija varbūt, bet traucē vēsture
Igaunija un Somija+Zviedrija, nē jo EE ir NATO, bet skandināvi pārāk piesardzīgi
Paliek: 3B savienojas vispirms un tad virzienā uz PL vai DE
Un RU guļošie ietekmes aģenti noslīcinās šo ideju vēl pirms ieņemšanas.
Jābalso par tiem, kuri atbalsta militāro intermariumu. UA, LT, PL jau ir iedīglis
https://en.wikipedia.org/wiki/Lithuanian%E2%80%93Polish%E2%80%93Ukrainian_Brigade
huļi jājautā mēs tur neesam? lai aģenti skaidro
Kuri tie atbalstītāji saeimā vai tās tuvumā ir? Jāatzīst, esmu palaidis garām.
no 03:00 minūtes
Eksperts: “Intermarium” ideja joprojām ir nozīmīga līdzsvara saglabāšanai Austrumeiropā
Rīga, 25.jūl., LETA. Pēc Aukstā kara viens no lielākajiem sasniegumiem bija “intermarium” atjaunošana, un tā saglabāšana joprojām ir nozīmīga varas līdzsvara saglabāšanai Austrumeiropā un ārpus tās, uzskata domnīcas “Real Instituto Elcano” Briseles biroja direktors Luī Simons.
“Intermarium” jēdzienu starp pasaules kariem popularizēja poļu valstsvīrs Juzefs Pilsudskis. Idejas pamatā bija doma par sava veida federāciju vai savienību starp Poliju un citām neatkarīgām valstīm ģeogrāfiskajā telpā starp Baltijas jūru un Melno jūru, ģeopolitiski atrodoties starp Vāciju un Krieviju.
Simons intervijā izdevumam “Defence Matters” norādīja, ka šodien situācija ir mazliet citāda, tostarp Vācija ir dziļi integrēta NATO un caur savu līderes lomu Eiropas Savienībā (ES) ieņem vadošas pozīcijas visā Rietumu pasaulē, bet tomēr autonoma “intermarium” uzturēšanai joprojām ir liela nozīme.
“Tā ir labākā uz nākotni vērstā aizsardzība,” jo šo valstu neatkarība ir labākais veids, kā novērst potenciālā hegemona rašanos Austrumeiropā, uzskata Simons.
Tā ir loģika, ko ļoti labi saprot ASV un Lielbritānija, viņš piebilda, norādot, ka mūsdienās neatkarīga “intermarium” pamati ir nostiprināti NATO un ES.
“NATO būtība balstās spēcīgās drošības attiecībās starp “intermarium” valstīm, ASV un Lielbritāniju. ES būtība lielā mērā balstās īpašo ekonomisko attiecību tīklā starp “intermarium” valstīm un Vāciju,” skaidroja eksperts.
“Krievijas īstenotā Krimas aneksija un vairāku NATO valstu iebiedēšana signalizē, ka “intermarium” kā autonomas ģeopolitiskās telpas dzīvotspēja varētu tikt apšaubīta,” atzina Simons, vienlaikus norādot, ka pret to aktīvi cīnās Savienotās Valstis gan NATO ietvaros, gan ar daudzu divpusējo un reģionālo iniciatīvu starpniecību.
“Arī Lielbritānija ir daudz ieguldījusi šajā procesā, jo pēdējos gados bijusi diezgan aktīva savu aizsardzības saišu stiprināšanā ar vairākām “intermarium” valstīm, sevišķi Baltijas valstīm. Tas ticis darīts gan divpusējās attiecībās, gan NATO kontekstā,” secinājis Simons.
Intereses pēc pameklēju LETA ziņās (arhīvā) citi pozīcijas līderi nav izteikušies. Eiroskeptiķi ir pret 🙂
un kuri no esošajiem varturiem vismaz publiski ir par?
Ne gluži varturi, bet airējas tajā virzienā 🙂
http://www.taisnigums.lv/2016/08/intermarium-jeb-baltijas-melnas-juras.html
Respektīvi neviens. Kas arī ir saprotams un izskaidrojams 🙂 Tā kā šis lēmums ir ar ģeopolitisku saturu un ietekmi, ne jau jēkabielas pajoļiem kāds ko jautās. Ja kārtis kritīs, vienkārši atnāks epasts.
Nu labi, neuztver kā reklāmu, bet NA kko ne pārāk izteiksmīgi, bet mēģina artikulēt par Intermariumu (skat video ar NA ģenerālsekretāru). Problēma ir tāda, ka brisele runas par intermariumu uztver kā apdraudējumu ES un tulīt nokristī par “putinismu”, lai gan pašiem B plāna nav, bet plāns A buksē ne jau Intermariuma dēļ. Šoreiz ar FR viss beidzās labi, bet negatīvās tendences, kas augšupnes Lepenu nav ne novērstas, ne apturētas. Viedokļu pieturēšana par Intermariumu ir politiķu bailes neuzminēt. Ja viss būs slikti ar ES tas ir gatavais plāns B (lamāt nerdīkst), tomēr pozitīvi izteikties arī bail, ES ir izredzes pārvarēt krīzi un tad “eiropā mūs nesapratīs” (slavēt nedrīkst). Ideāls poligons, kur Intermariumu izmēģināt ir aizsardzības joma, kas prasīties prasās pēc saliedēšanas kopēja pretinieka priekšā. Nevis ES armija ar spāņiem un itāļiem, kas komandē norvēģus un igauņus, bet pret austrumiem vērsts spēku un līdzekļu grupējums, kas piegriezts un gatavots konkrētam militāram mērķim.