Mežonīgie Rietumi

vara bungas: It kā mazs nieciņš attiecībā uz gatavošanos gada galvenajam militārajam šovam mācībām-demonstrācijai “Zapad-2017”, bet ļauj izdarīt  pieņēmumu, ka septembrī tiks imitēta konvencionāla kaujas operācija ar samērā lielu bruņutehnikas iesaisti. Agrāk nav bieži manīts, lai starptautiskajās mācībās inženieri praktizētu pieslēgšanos civilajiem naftas produktu cauruļvadiem, lai nodrošinātu karaspēku ar degvielu. Ne mazāk zīmīgas ir mācības ar pontonu (!) dzelzcelā tilta izveidošanu. Šādi vingrinājumi netiek rīkoti par godu teroristiem vai bruņotiem neformāļiem, turklāt  jau agrāk ir nopludināta informācija, ka mācībās plāno iesaistīt 2014.gadā atjaunotās 1.tanku armijas vienības – 4.tanku divīziju (kantemirovieši) un 2.motostrēlnieku divīziju (tamanieši). Abas šīs vienības kopš padomju laikiem skaitās (un arī ir) kaujasspējīgākie un vislabāk apbruņotie RU sauszemes spēku  elementi. Tādēļ   ņemot vērā Zapad-2017 ietvaros veiktās sagatavošanās mācības var izdarīt secinājumu, ka RU plāno veikt stratēģiskā līmeņa konvencionālu uzbrukuma operāciju bez kodolieroču izmantošanas kā obligāta uzvaras priekšnosacījuma. Pēdējais pieņēmums rodas no tā, ka masu iznīcināšanas ieroču (MII) aizsardzības mācības, lai arī notika š.g. jūlijā-augustā, bet to mērogs neliecina par to, ka MII tiks virzīts  galvenais noteicošais faktors uzvaras nodrošināšanai. RU ir tradicionāli spēcīgs konvencionāls (parastais) bruņojums un aiz gara laikā pārvērst potenciālo konfliktu uzreizi kodolieroču fāzē nav RU diez ko izdevīgi, kamēr saglabājas izredzes  uzspiest savu gribu Rietumiem  ar tankiem vien,  kodolieroči ir pēdējais trumpis par ko visi tāpat ir labi informēti. Turklāt tas ir abpusēji griezīgs asmenis, kas prasa īpašu apiešanos,  ko iespējams RU vēl demonstrēs īpašajās tematiskajās mācībās (skat.Ščit) . Savukārt  gan Rietumos gan Austrumos   nav vienota viedokļa  par to cik tālu kopš 080808 kara RU ir pavirzījusies savu konvencionālo spēju modernizēšanā. Iespaidu uz novērotājiem (nav runas par atašejiem tribīnēs) visā pasaulē var radīt  tanku un artilērijas spēju demonstrēšana uz sauszems, pretstatā šobrīd īpaši vājai  Eiropas valstu (bez US) aizsardzībai. Vēl jo vairāk tas viss reiz jau bija PSRS laikā, kad politbirojs uzrādīja Rietumiem  tam laikam iespaidīgāko ainu par to, kas var notikt nosacīti godīgā cīņā pret  Eiropas valstīm, kurām nav kodolieroču. Tā laika PSRS militārā doktrīna bija daudz humānāka kā šodien un nepieļāva prevntīvu kodolieroču lietošanu pa labi pa kreisi. Tādēļ, lai labāk izprastu “Zapad-2017” mērķus ir vērts atskatīties uz mācībām “Zapad-1981”, kas bija  PSRS militārās varēšanas paraugdemonstrējums.

Zapad-81 bija operatīvi stratēģiskās mācības PSRS rietumu daļā, kurās apzināti neiesaistīja Varšavas pakta sabiedrotos, jo tika imitēts tiešs un nepārprotams uzbrukums  Rietumeiropai,  par ko kremliniem nevarēja būs pārliecības , ka visi sabiedrotie to atbalstīs.   Mācības norisinājās no 1981.gada  4. līdz 12.septembrim, bet tāpat kā tagad, šo periodu var uzskatīt par noslēguma gala-koncertu, bet īstās mācības un treniņu sērija  notika šķietami nesaistīti jau kopš 1981.gada jūnija – jūlija. Par Zapad-1981 lielāku  mācību PSRS un RU vēsturē nav bijis, Rietumvalstīs ne tik, salīdzināt var tikai ar 2.PK kaujas operācijām un Ķīnu. Zapad-1981 piedalījās ap 100 000 karavīru (pēc CIP deklasificētas informācijas līdz pat 150 000), kas prasīja bo valsts milzu organizatorisko un finansiālo piepūli, tādēļ mūsdienās nav nekāda pamata runāt, ka RU spētu šogad  iesaistīt  300 000 karavīru. 1981.gadā mācībās piedalījās ap 6 000 bruņutehnikas vienības (tanki un bruņumašīnas) un ap  6 000 artilērijas vienības (stobri), gan pašgājēju, gan velkamās.  Tāpat kā šogad galvenie Zapad-1981 notikumi norisinājās BY teritorijā Dretuņas poligonā (hei,  pajautājiet saviem senčiem varbūt kāds tur ir vingroja kā omdešņiks). Kodolitriecieni (taktiskie) kā jau teicu tika turēti padomā un iespējams imitēti (informācija joprojām ir slepena), bet galvenais uzsvars tika likts uz artilērijas un mehanizēto kājnieku sadarbību, kas nodrošināja kustīgu “uguns valni” vai “uguns lietussargu”.  Neiztika bez jūras un gaisa desantiem, bet tiem bija otršķirīga nozīme. Uzvaru nesošais  “uguns vaļņa” efekts tika panākts ar “danger close”  artilērijas uguni, kuru no “sarkano”- savējo priekšējiem uzbrūkošajām apakšvienībām  šķīra tikai 200 (200, Karl) metri, salīdzinājumam NATO drošības standarts ir  400-600m. Tajā pat laikā uguns atbalstu  nodrošināja brīžiem līdz pat 300 artilērijas stobriem uz 1 km frontes. Tā tik bija uguņošana (btw bez upuriem neiztika, jo gadījās trāpīt ne tur kur vajadzēja).  Panākt ko līdzīgu bez automatizētas komandvadības   sistēmas nav iespējams (ņemiet vērā tā laikā IKT attīstības līmeni), tādēļ šīs mācības bija vienlaikus  eksāmens stratēģiskai C2 sistēmai (система команднобоевого управления стратегического звена) un augstas precizitātes operatīvi taktisko  raķešieroču debija, kuru šodien RU bruņojumā ir kā biezs.  Arī noslēdzošā “pokazuha” notika BY teritorijā, tās lomu nospēlēja GDK divīzijas  stratēģiskais izpletņdesants. Domājams RU centīsies daudz ko no šiem skatiem atkārtot.  Kā jau minēju Zapad-1981 bija lielā mērā propagandas nozīme, jo pēc to rezultātiem tika uzfilmēta dokumentālā filma, kas netika klasificēta kā valsts noslēpums.

Daži kadri

 

Domājams, ka arī šogad uz ārišķībām tendēti kremlini safilmēs kadrus, ko samontēs ar draudīgu mūziku un izmantos ārvalstu politiķu pārliecināšanai par to, ka labāk palikt savās vietās.

Zapad-81 laikā  rietumnieku  divīziju (10 x pārsvars) atveidoja  sagatavotās  aizsardzības (! tātad tas nebija pretuzbrukums) pozīcijas ar tranšejām, 1200 tehnikas novietnēm, 400 bunkuriem un 120 pašgājejhaubicēm, kas imitēja tankus (kāda sakritība).

Kā Rietumi plānoja aizstāvēt “Fuldas koridoru“, gadījumā, ja Zapad -81 scenārijs pipildītos, par to citreiz. Pagaidām “novērojam,  nestresojam” (c),  meklējam līdzības un atšķirības starp Zapad-81 un Zapad-2017.

UPD1 Pie reizes…