“[..] The Papadopoulos saga is quite a wannabe-spy thriller, revealing just how badly the Trump campaign sought to curry favor with the Kremlin—and obtain its help in the 2016 election.[..]
vara bungas: Paraugstāsts kā sapīties meistarībā, tikai nevis Trampa padomniekiem (Kušners, Manaforts, Papodopulos, Flinns) attiecībās ar Putina “brāļameitām”, bet SVR ar operācijas galu nokopšanu un pēdu apslēpšanu. Acīmredzami nepareizi novērtēja US prezidenta vēlmi un galvenais spēju paslaucīt šmuci zem tepiķa. Nesaprotu tikai vai tas ir demokrātijas spēks vai vājums. Ja spēks, tad kādēl tas ved uz prezidenta impīčmentu (tātad valsts destabilizāciju), ja vājums, tad kādēļ jūtos lepns par US pilsoņiem, kas to visu nesmukumu tagad godīgi cenšas izstrebt.
Veselīgas paranojas deva liek apsvērt iespējamību, ja nu RU US vēlēšanu ietekmēšanai izlietotie “āķi, tīkli un auklas” ir atstāti atrašanai speciāli, un jaunas liecības tagad tiks piesviestas vēl un vēl, lai turētu “biedru Trampu” puspiebeigtu, liekot US sabiedrībai atkal šķelties un daļities, biržām stresot, ūdeņiem duļkoties, bērnijiem gatavoties. Ārpuskārtas vēlēšanu cikls US to sabiedrotajiem šobrīd galīgi nav izdevīgs, bet arī izmeklēšanas iznākuma gaidīšana nelabvēlīgi ietekmē procesus gan šeit, gan tur. No divām prezidenta impīčmenta procedūrām US vēsturē neviena nav izdevusies, bet arī apsūdzības bija par kārtu maznozīmīgākas – pilnvaru pārsniegšana un nepatiesa liecība. Aizdomas par to, ka prezidents ievēlēts ārvalsts ietekmē ir daudz nozīmīgāks iegansts, ko amerikāņi neatstātās neizrunātu. Līdz ar to kopš 2018.gada 18. marta (Putina triumfa “vēlēšanās” ) un līdz parlamenta vēlēšanām 6.oktobrī LV, kas pati nebūs labākā formā, var nākties rēķināties ar nestabilu, sirgstošu sabiedroto un svaigi renovētu pretinieku.
vara bungas 
Putina dalība, un, sekojoši, uzvara, šoreiz vēl nav zināma; ASV spiediena rezultātā uz Krievijas eliti ( izvestie aktīvi rietumos) var gadīties Putina nomaiņa uz pieņemamāku figūru; tas gan nemaina Krievijas ilgtermiņa plānus varas pārņemšanai šeit, īpaši ar “demokrātiskām” metodēm (SC & Co) un hibrīdkara metodēm. Kā arī dotu sabiedroto politiķiem iespēju “pievērt acis “. SC gājiens pārtraukt līgumu ar Vienoto Krieviju kontekstā.
Anekdotiska situācija, vēlēšanas jau martā, bet galvenais pretendents vēl tielējas ar lēmumu. Par to, kas var gadīties laba intervija šeit
Ekselenta situācijas analīze intervijā.
Paliek neatbildēts mūžīgais Krievijas jautājums (ļeņiniskais=)) – ko darīt. Pārvaldīt šo konglomerātu var stipra autoritāra vara aziātiskajās tradīcijas, kas izslēdz veiksmīgu attīstību. Pārmaiņas notiek (noved) pie sabrukuma.
Kas vainas ķīnas vai singapūras modelim? Lai gan arī to jāprot organizēt, nāktos korumpantus patīrīt tikai kurš to darīs, ja Sistēma ar korupciju ir cauraugusi un saaugusi.
Centralizācijas tradīcijas kopš vecticībnieku vajāšanām Krievijā laikam ir lielākas kā Ķīnā..šķiet, Ķīnas imperators nav bijis augstākais valsts garīgais līderis. Respektīvi, arī Ķīnas modelim noder totālas centralizācijas nenoēstas pašiniciatīvas un pašpārvaldes tradīcijas.
Dienvidkoreja jau arī izgāja caur labēju diktatūru uz demokrātiju.
+
Tas ko es te jau ilgstoši stāstu. Demokrātija eksistencei vajadzīgs noteikts sabiedrības sociāls modelis. Ja nav nedz demokrātijas, nedz modeļa, tad pa priekšu jāreformē sabiedrība un pēc tam var ievest demokrātiju. Demokrātijai ieviešanas mēģinājums negatavā sabiedrībā novedīs pie oligarhu varas.
jau noveda 😀