VB: Baltijas valstis 2006.gadā ir pieņēmušas politisku lēmumu līdz 2025.gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL (sistēma un 2001.gada līgums par paralēla darba nodrošināšanu, ka arī pārvades tīkla operatīvo vadību un attīstību starp RU, BY, LT, LV, EE operatoriem) enerģētiskā loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju. Līdz šim LT un EE piedāvāja savus tehniskā risinajuma variantus, LV nogaidīja, bet tagad, kad EE piedāvājums kļuvis neaktuāls, kopā ar EE cenšās pierunāt LT piekāpties . RU sākumā protestēja un draudēja, jo tas skar Karaļauču eksklāva elektroapgādi, tātad Baltijas Flotes bāzes un sauszemes grupējuma kaujas spējas. Pagāja 17 gadi, pa to laiku:
2017. gada septembris[..] “Мы десять лет говорим об отключении от России и синхронизации с Западом, а может быть так, что Россия первая скажет, что пока вы тут говорите об этом, мы отключаемся. Что тогда?” – сказал председатель парламентской Комиссии по энергетике Виргилиюс Подерис. [..]
VB: plānotai atslēgšanai no BRELL būtu jānotiek 2025.gadā, atslēgšanās izmēģinājumiem – 2019.gadā. Pagaidām konstatējamas tikai perfektas nesaskaņas. Pa to laiku:
2017.gada novembris [..] “Мы все необходимые мероприятия планируем завершить в 2018 году, в первой половине“,[..] доложил президенту РФ Владимиру Путину глава “Россетей” Павел Ливинский.
vara bungas: RU mediji pilni ar gavilēm par Putina kārtējo viltīgo plānu “sodīt Baltijas BRELL atkritējus” apsteidzot 3B atslēgšanos no energosadales jaudas izlīdzināšanas tīmekļa BRELL , kas nostādītu 3B neizdevīgā situācijā tik lielā mērā cik tās atpaliktu darbos no RU. Tomēr ņemot vērā RU sadales tīklu vadītāja paziņojuma kontekstu (Putina vizīte), ziņotāja pieredzi (iecelts amatā š.g.augustā), kā arī nākotnes vēlējuma formu (postroim, sdelajem) ziņojumi par RU praktisko gatavību iziet no BRELL 2018.gadā pagaidām vairāk izskatās pēc blefa un informatīvā kara zalves. Vienlaicīgi gan ir skaidrs, ka RU forsē pasākumus un tehniski būs gatava iziešanai no BRELL agrāk par Baltiju, kas var radīt un jau rada iespējas šantāžai. Bez elektrības nepaliksim , bet tās cena var tikt ietekmēta + gaidāmas finansiālās pretenzijas no RU puses. Kopumā tā būs ļoti jūtīga tēma, ko var izmantot LV pirmsvēlēšanu periodā, jo te ir viss: 3B vienotība, ekonomiskās izaugsmes perspektīvas, EK pozīcijas izšķirošais raksturs, iedzīvotāju ekonomiskās intereses un enerģētiskā drošība kopumā.
agrāk VB par šo tēmu šeit un šeit
UPD1 Izskatās svarīga tēma, ņemot verā tikšanos grafiku.
vara bungas 
Jā mūsu sistēmas tagad ir savienotas ar skandināviju, tad var kāds paskaidroti, kur ir problēma ar tiem uztaisīt sinhronizāciju? Vajag papildus kabeli – būvējam.
Ja Lietuva vēlās vienu kabeli ar Poliju, bet LV un EE – divus, tad LV un EE var semesties vēl vienam.
Joprojām visā tajā lietā kāds kaut ko slēpj, jo nedod vienkāršas atbildes uz vienkāršiem jautājumiem.
Par atkāpšanas naudu Krievijas mana atbilde būtu vienkārša – Latvija to gatava samaksāt tiklīdz Krievija atgriezīs atpakaļ Krimu un atmaksās visus kara zaudējumus Ukrainai. Krievija nepilda līgumus? Tad arī mēs pret Krieviju nekādus līgumus nepildīsim.
ņet dorogoj tovarisch, iespējams maksās tas, kurš pēdējais būs gatavs atslēgties, turklāt pats maksās pērkot no otras puses pakalpojumu – tās palikšanu sistēmā līdz tūļa iztūļāsies.
1. Nekāda atkāpšanās nauda BRELL līgumā nav paredzēta. 6.3 punkts http://so-ups.ru/fileadmin/files/company/international/icdevelopment/BRELL/BRELL_Agreement_051015.pdf
2. Uzticēt visas valsts elektrības kvalitāti un stabilitāti vienam savienojumam šķiet nesaprātīgi.
3. Visticamāk, ka nesaskaņas ir par to kurš maksās un kurš gūs labumu. Lietuviešu nesavtīgajām rūpēm neticas, īpaši pēc tā ka lietuvieši par visām varēm mēģina apturēt RailBaltic, tikai lai Kauņā izveidotu loģistikas centru, jo visiem pasažieriem un kravām tur būtu jāpārsēžas no platsliežu uz šaursliežu vilcieniem. Stāsts par sliežu izjaukšanu uz Latviju arī ir “labas gribas” apliecinājums.
Par to 6.3. … Atlīdzināt zaudējumus nevar prasīt, bet viss atkarīgs no tā kura puse (BY+RU vai 3B) pirmā BŪS GATAVA izstāties, ja tas notiks asinhroni, nokavējušai pusei var nākties maksat par otras puses palikšanu sistēmā kā par pakalpojumu. Ja divi balansē uz sviru šūpolēm nolekt neizjaucot līdzsvaru var, ja lec abi vienlaicīgi. Normālos apstākļos valstis vienotos par konkrētu gatavības termiņu, bet apstākļi nav normāli.
Būs gatava un izstāsies ir dažādas lietas. BRELL vada no Maskavas. Nezinu, vai viņi var izslēgt pavisam elektrību Baltija, bet lielas problēmas uztaisīt noteikti. Kāpēc gan lai viņi labprātīgi atdotu šādu ieroci? Turklāt Kaļiņingrada jebkurā gadījumā būs problēma Kremlim, jo ir divi varianti:
– iekļaut Kaļiņingradu Centrāleiropas tīklā un piedzīvot “kaunu”, ka elektrību regulē no Berlīnes; vai
– izveidot Kaļiņingradu kā atsevišķu zonu, bet tas maksās.
Par to arī runa, ka sasniedzot gatavības pakāpi izstāties ātrāk par pārējiem BRELL dalībniekiem, RU iegūst instrumentu šantāžai. Baltija bez elektrības nepaliks, BRELL nav par piegādēm, bet par sadales regulēšanu, tādēļ tas var radīt tehniskas grūtības un papildu izdevumus. Taisīt no Karalaučiem “energosalu jūrā” ir neizdevīgi, tātad vai nu EU tīkls vai RU tīkls. Lai būtu RU tīkls, jāvienojas (!) ar LT par augstprieguma līnijām un to stausu LT. Gan pieprasījumu pēc tieša savienojuma ar “kontinentālo” RU var pasniegt kā ultimātu (potenciāls casus belli), gan, ja savienojums izveidots, diversijas pret šādu sasvienojumu ir casus belli. EU tīkla opcija ir maz ticama, jo Karalauči ir viena liela militārā bāze.
1. Lietuvu šķērso ved Krievijas pilsoņus, kuriem nav Šengenas vīzu, no Krievijas uz Karalaučiem un atpakaļ. Tur var taisīt provokācijas kādas vien ienāk prātā, gan kā Hitlers Gleivicā, gan kā japāņi Mandžūrijā. Vēl viens objekts, turklāt nedzīvs, neko nedos.
2. Elektrolīnija, kas iet pāri Lietuvai nekādu drošību Karalauču militāristiem nedos.
Krievija nebūs BRELL likvidācijas iniciatore, jo no BRELL likvidēšanas Kremlim nav ieguvumu, bet atklāti parādīsies Karalauču problēma.
protams ka no BRELL izjukšanas kremlim nav labuma, tādēļ būs vēlme izspiest no situācijas informatīvo un iespējams finansiālo maksimumu, ja jau trīs brāļi nespēj vienoties. LV iespējams pie tā nav vainīga.
Doma par “eksteritoriālu” elektrības līniju ir interesanta. Nešaubos, ka lietuviešiem atļautu tādu, ja tāpat kā par vilcieniem par to labi samaksātu. Krievijai tā būtu maksa tikai un vienīgi par imidžu, lai elektriķi arī turpmāk sadarbotos ar Maskavu, nevis ar Eiropu.
var jau uzskatīt ka esi drošībā/ siltumā ja no kaimiņa mājas uz Tavējo ir karstā ūdens truba. Tomēr to “karsto ūdeni” ir jāspēj saražot pašam.
Koģenerācija ar šķeldu/atkritumiem ir jābūt katrā pilsētā (Rīgā, Rēzeknē nav) priekšrocības visa nauda paliek pašiem.